Majjhima Nikāya 140
Dhātuvibhaṅgasutta(界分別経)
[Pāli] Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ tadavasari;
[日本語] このように私は聞いた——ある時、世尊はマガダ国を遊行されていて、王舎城(ラージャガハ)に立ち寄られた。
[Pāli] yena bhaggavo kumbhakāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhaggavaṁ kumbhakāraṁ etadavoca: “sace te, bhaggava, agaru viharemu āvesane ekarattan”ti.
[日本語] そして陶工バッガヴァのもとに近づき、バッガヴァ陶工にこう仰せになった——「バッガヴァよ、もし差し支えなければ、一夜、汝の工房に宿らせてもらいたい」と。
[Pāli] “Na kho me, bhante, garu. Atthi cettha pabbajito paṭhamaṁ vāsūpagato. Sace so anujānāti, viharatha, bhante, yathāsukhan”ti.
[日本語] 「尊者よ、私にとって差し支えはございません。ただ、すでにここに先に宿られた出家者がおられます。もしその方が許可されるならば、尊者よ、どうぞご随意にお泊まりください」と。
[Pāli] Tena kho pana samayena pukkusāti nāma kulaputto bhagavantaṁ uddissa saddhāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. So tasmiṁ kumbhakārāvesane paṭhamaṁ vāsūpagato hoti.
[日本語] その時、プックサーティという名の良家の子息が、世尊を目指して信仰により在家から出家し、その陶工の工房に先に宿っていた。
[Pāli] Atha kho bhagavā yenāyasmā pukkusāti tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ pukkusātiṁ etadavoca: “sace te, bhikkhu, agaru viharemu āvesane ekarattan”ti.
[日本語] そこで世尊は、尊者プックサーティのもとに近づき、尊者プックサーティにこう仰せになった——「比丘よ、もし差し支えなければ、一夜、この工房に宿らせてもらいたい」と。
[Pāli] “Urundaṁ, āvuso, kumbhakārāvesanaṁ. Viharatāyasmā yathāsukhan”ti.
[日本語] 「友よ、この陶工の工房は広うございます。尊者よ、どうぞご随意にお泊まりください」と。
[Pāli] Atha kho bhagavā kumbhakārāvesanaṁ pavisitvā ekamantaṁ tiṇasanthārakaṁ paññāpetvā nisīdi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.
[日本語] そこで世尊は、陶工の工房に入り、一方の隅に草の敷物を整えて坐られ、足を組み、身体をまっすぐに保ち、口元の前に念(マインドフルネス)を確立された。
[Pāli] Atha kho bhagavā bahudeva rattiṁ nisajjāya vītināmesi. Āyasmāpi kho pukkusāti bahudeva rattiṁ nisajjāya vītināmesi.
[日本語] そして世尊は、夜の大半を坐したままお過ごしになった。尊者プックサーティもまた、夜の大半を坐したままお過ごしになった。
[Pāli] Atha kho bhagavato etadahosi: “pāsādikaṁ kho ayaṁ kulaputto iriyati. Yannūnāhaṁ puccheyyan”ti.
[日本語] そこで世尊にこのような思いが起こった——「この良家の子息は、清らかな振る舞いをしている。さあ、問いかけてみよう」と。
[Pāli] Atha kho bhagavā āyasmantaṁ pukkusātiṁ etadavoca: “kaṁsi tvaṁ, bhikkhu, uddissa pabbajito? Ko vā te satthā? Kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī”ti?
[日本語] そこで世尊は尊者プックサーティにこう仰せになった——「比丘よ、汝は誰を目指して出家したのか?汝の師は誰であるか?汝は誰の法を喜ぶのか?」と。
[Pāli] “Atthāvuso, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Taṁ kho pana bhagavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tāhaṁ bhagavantaṁ uddissa pabbajito. So ca me bhagavā satthā. Tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ rocemī”ti.
[日本語] 「友よ、釈迦族の子、サキャ族から出家した沙門ゴータマという方がおられます。その世尊ゴータマについて、このような麗しい名声が広まっております——『かくして彼は世尊にして、阿羅漢、正自覚者、明行具足者、善逝、世間知者、無上士、調御丈夫、天人師、仏、世尊である』と。私はその世尊を目指して出家しました。その世尊が私の師であります。その世尊の法を私は喜びます」と。
[Pāli] “Kahaṁ pana, bhikkhu, etarahi so bhagavā viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti.
[日本語] 「では比丘よ、その阿羅漢にして正自覚者なる世尊は、今どこに住しておられるのか?」と。
[Pāli] “Atthāvuso, uttaresu janapadesu sāvatthi nāma nagaraṁ. Tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti.
[日本語] 「友よ、北の地方にサーヴァッティー(舎衛城)という都市がございます。そこにその阿羅漢にして正自覚者なる世尊は今住しておられます」と。
[Pāli] “Diṭṭhapubbo pana te, bhikkhu, so bhagavā; disvā ca pana jāneyyāsī”ti?
[日本語] 「比丘よ、汝はその世尊をかつて見たことがあるか?そして見れば知ることができるか?」と。
[Pāli] “Na kho me, āvuso, diṭṭhapubbo so bhagavā; disvā cāhaṁ na jāneyyan”ti.
[日本語] 「友よ、私はその世尊をかつて見たことがありません。そして拝見しても、私には見分けることができないでしょう」と。
[Pāli] Atha kho bhagavato etadahosi: “mamañca khvāyaṁ kulaputto uddissa pabbajito. Yannūnassāhaṁ dhammaṁ deseyyan”ti.
[日本語] そこで世尊にこのような思いが起こった——「この良家の子息は、私を目指して出家したのだ。さあ、彼に法を説いてみよう」と。
[Pāli] Atha kho bhagavā āyasmantaṁ pukkusātiṁ āmantesi: “dhammaṁ te, bhikkhu, desessāmi. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā pukkusāti bhagavato paccassosi.
[日本語] そこで世尊は尊者プックサーティに告げられた——「比丘よ、汝に法を説こう。それをよく聞き、よく心に留めよ。語ろうと思う」と。「友よ、承知しました」と、尊者プックサーティは世尊に応えた。
[Pāli] Bhagavā etadavoca: “‘Cha dhāturo ayaṁ, bhikkhu, puriso cha phassāyatano aṭṭhārasa manopavicāro caturādhiṭṭhāno; yattha ṭhitaṁ maññassavā nappavattanti, maññassave kho pana nappavattamāne muni santoti vuccati. Paññaṁ nappamajjeyya, saccamanurakkheyya, cāgamanubrūheyya, santimeva so sikkheyyā’ti—ayamuddeso dhātuvibhaṅgassa.”
[日本語] 世尊はこのように仰せになった——「『比丘よ、この人は六界(ろっかい)を持ち、六触処(ろくそくしょ)を持ち、十八意行(じゅうはちいぎょう)を持ち、四依処(しえしょ)を持つ。そこに住している者には、慢の流れ(māññassava)が起こらない。慢の流れが起こらないその者こそ、牟尼(むに)にして寂静者と呼ばれる。智慧(paññā)を怠ってはならない。真実(sacca)を守護すべし。捨離(cāga)を増長すべし。ただ寂静(santi)のみを修学すべし』——これが界分別(dhātuvibhaṅga)の概説(uddesa)である。」
訳注: パーリー語原典はBhikkhu Sujāto校訂本(SuttaCentral)に基づく。本経は「六界・六触処・十八意行・四依処」という人間存在の分析的枠組みを提示し、慢(māna)の滅尽と牟尼の境地を説く点で、アビダンマ思想の源流の一つとされる。
Dhātuvibhaṅgasutta(界分別経)— 続き
[Pāli] ‘Cha dhāturo ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Chayimā, bhikkhu, dhātuyo—pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu. ‘Cha dhāturo ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
[日本語] 「『比丘よ、この人は六界を持つ』とこのように説かれた。では、何に基づいてこれは説かれたのか?比丘よ、この六界とは——地界(pathavīdhātu)・水界(āpodhātu)・火界(tejodhātu)・風界(vāyodhātu)・空界(ākāsadhātu)・識界(viññāṇadhātu)である。『比丘よ、この人は六界を持つ』とかく説かれたのは、これに基づいて説かれたのである。
[Pāli] ‘Cha phassāyatano ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cakkhusamphassāyatanaṁ, sotasamphassāyatanaṁ, ghānasamphassāyatanaṁ, jivhāsamphassāyatanaṁ, kāyasamphassāyatanaṁ, manosamphassāyatanaṁ. ‘Cha phassāyatano ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
[日本語] 「『比丘よ、この人は六触処を持つ』とこのように説かれた。では、何に基づいてこれは説かれたのか?眼触処・耳触処・鼻触処・舌触処・身触処・意触処である。『比丘よ、この人は六触処を持つ』とかく説かれたのは、これに基づいて説かれたのである。
[Pāli] ‘Aṭṭhārasa manopavicāro ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati, domanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati, upekkhāṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati; sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati, domanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati, upekkhāṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati—iti cha somanassupavicārā, cha domanassupavicārā, cha upekkhupavicārā. ‘Aṭṭhārasa manopavicāro ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
[日本語] 「『比丘よ、この人は十八意行を持つ』とこのように説かれた。では、何に基づいてこれは説かれたのか?眼によって色(形)を見て、喜悦(somanassa)の対象となる色を思い巡らし、憂悩(domanassa)の対象となる色を思い巡らし、捨(upekkhā)の対象となる色を思い巡らす。耳によって声を聞いて……(中略)……鼻によって香を嗅いで……舌によって味を味わって……身によって触を触れて……意によって法を識って、喜悦の対象となる法を思い巡らし、憂悩の対象となる法を思い巡らし、捨の対象となる法を思い巡らす——かくして、六喜悦意行・六憂悩意行・六捨意行がある。『比丘よ、この人は十八意行を持つ』とかく説かれたのは、これに基づいて説かれたのである。
[Pāli] ‘Caturādhiṭṭhāno ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Paññādhiṭṭhāno, saccādhiṭṭhāno, cāgādhiṭṭhāno, upasamādhiṭṭhāno. ‘Caturādhiṭṭhāno ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
[日本語] 「『比丘よ、この人は四依処を持つ』とこのように説かれた。では、何に基づいてこれは説かれたのか?智慧依処(paññādhiṭṭhāna)・真実依処(saccādhiṭṭhāna)・捨離依処(cāgādhiṭṭhāna)・寂静依処(upasamādhiṭṭhāna)である。『比丘よ、この人は四依処を持つ』とかく説かれたのは、これに基づいて説かれたのである。
[Pāli] ‘Paññaṁ nappamajjeyya, saccamanurakkheyya, cāgamanubrūheyya, santimeva so sikkheyyā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Kathañca, bhikkhu, paññaṁ nappamajjati? Chayimā, bhikkhu, dhātuyo—pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.
[日本語] 「『智慧を怠ってはならない、真実を守護すべし、捨離を増長すべし、ただ寂静のみを修学すべし』とこのように説かれた。では、何に基づいてこれは説かれたのか?比丘よ、ではいかにして智慧を怠らないのか?比丘よ、この六界とは——地界・水界・火界・風界・空界・識界である。
[Pāli] Katamā ca, bhikkhu, pathavīdhātu? Pathavīdhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā pathavīdhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhaḷaṁ kharigataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhaḷaṁ kharigataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā pathavīdhātu.
[日本語] 「では比丘よ、地界とは何か?地界には内的なものと外的なものとがある。では比丘よ、内的地界とは何か?自己の内部に、個別に執取された(upādinna)、堅固なるもの・固体化したものとは、すなわち——頭髪・体毛・爪・歯・皮膚・肉・腱・骨・骨髄・腎臓・心臓・肝臓・肋膜・脾臓・肺・腸・腸間膜・胃の内容物・糞便、その他いかなるものであれ、自己の内部に、個別に執取された堅固なるもの・固体化したもの——比丘よ、これが内的地界と呼ばれる。
[Pāli] Yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirā pathavīdhātu pathavīdhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā cittaṁ virājeti.
[日本語] 内的地界であれ外的地界であれ、これはただ地界に他ならない。『それは私のものではない、それは私ではない、それは私の自我(attā)ではない』——このようにこれを、あるがままに正しい智慧によって見なければならない。このようにあるがままに正しい智慧によって見て、地界に対して厭離し(nibbindati)、地界から心を離脱させる(virājeti)。
[Pāli] Katamā ca, bhikkhu, āpodhātu? Āpodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā āpodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ seyyathidaṁ—pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttaṁ, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā āpodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu āpodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṁ virājeti.
[日本語] 「では比丘よ、水界とは何か?水界には内的なものと外的なものとがある。では比丘よ、内的水界とは何か?自己の内部に、個別に執取された、水なるもの・流体化したものとは、すなわち——胆汁・痰・膿・血液・汗・脂肪・涙・油脂・唾液・鼻水・関節液・尿、その他いかなるものであれ、自己の内部に、個別に執取された水なるもの・流体化したもの——比丘よ、これが内的水界と呼ばれる。内的水界であれ外的水界であれ、これはただ水界に他ならない。『それは私のものではない、それは私ではない、それは私の自我ではない』——このようにこれをあるがままに正しい智慧によって見なければならない。このようにあるがままに正しい智慧によって見て、水界に対して厭離し、水界から心を離脱させる。
[Pāli] Katamā ca, bhikkhu, tejodhātu? Tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā tejodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—yena ca santappati, yena ca jīrīyati, yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ sammā pariṇāmaṁ gacchati, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā tejodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu tejodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā cittaṁ virājeti.
[日本語] 「では比丘よ、火界とは何か?火界には内的なものと外的なものとがある。では比丘よ、内的火界とは何か?自己の内部に、個別に執取された、火なるもの・熱化したものとは、すなわち——それによって身体が温められるもの・それによって老化するもの・それによって炎症が生じるもの・それによって食べ・飲み・噛み・味わったものが正しく消化されるもの、その他いかなるものであれ、自己の内部に、個別に執取された火なるもの・熱化したもの——比丘よ、これが内的火界と呼ばれる。内的火界であれ外的火界であれ、これはただ火界に他ならない。『それは私のものではない、それは私ではない、それは私の自我ではない』——このようにこれをあるがままに正しい智慧によって見なければならない。このようにあるがままに正しい智慧によって見て、火界に対して厭離し、火界から心を離脱させる。
[Pāli] Katamā ca, bhikkhu, vāyodhātu? Vāyodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā vāyodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—uddhaṅgamā vātā adhogamā vātā kucchisayā vātā koṭṭhāsayā vātā aṅgamaṅgānusārino vātā assāso passāso iti, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā vāyodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṁ virājeti.
[日本語] 「では比丘よ、風界とは何か?風界には内的なものと外的なものとがある。では比丘よ、内的風界とは何か?自己の内部に、個別に執取された、風なるもの・気体化したものとは、すなわち——上行する風・下行する風・腹腔内の風・腸内の風・四肢を循環する風・呼気と吸気、その他いかなるものであれ、自己の内部に、個別に執取された風なるもの・気体化したもの——比丘よ、これが内的風界と呼ばれる。内的風界であれ外的風界であれ、これはただ風界に他ならない。『それは私のものではない、それは私ではない、それは私の自我ではない』——このようにこれをあるがままに正しい智慧によって見なければならない。このようにあるがままに正しい智慧によって見て、風界に対して厭離し、風界から心を離脱させる。
[Pāli] Katamā ca, bhikkhu, ākāsadhātu? Ākāsadhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā ākāsadhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ ākāsaṁ ākāsagataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—kaṇṇacchiddaṁ nāsacchiddaṁ mukhadvāraṁ yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ ajjhoharati, yattha ca asitapītakhāyitasāyitaṁ santiṭṭhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ adhobhāgaṁ nikkhamati, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ ākāsaṁ ākāsagataṁ aghaṁ aghagataṁ vivaraṁ vivaragataṁ asamphuṭṭhaṁ maṁsalohitehi upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā ākāsadhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā ākāsadhātu yā ca bāhirā ākāsadhātu ākāsadhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā ākāsadhātuyā nibbindati, ākāsadhātuyā cittaṁ virājeti.
[日本語] 「では比丘よ、空界とは何か?空界には内的なものと外的なものとがある。では比丘よ、内的空界とは何か?自己の内部に、個別に執取された、空なるもの・虚空化したものとは、すなわち——耳の穴・鼻の穴・口腔、それによって食べ・飲み・噛み・味わったものを飲み込む通路、食べ・飲み・噛み・味わったものが留まる場所、食べ・飲み・噛み・味わったものが下方へと出ていく通路、その他いかなるものであれ、自己の内部に、個別に執取された空なるもの・虚空化したもの、障礙・空洞・隙間、肉や血に触れていないもの——比丘よ、これが内的空界と呼ばれる。内的空界であれ外的空界であれ、これはただ空界に他ならない。『それは私のものではない、それは私ではない、それは私の自我ではない』——このようにこれをあるがままに正しい智慧によって見なければならない。このようにあるがままに正しい智慧によって見て、空界に対して厭離し、空界から心を離脱させる。
[Pāli] Athāparaṁ viññāṇaṁyeva avasissati parisuddhaṁ pariyodātaṁ. Tena ca viññāṇena kiṁ vijānāti? ‘Sukhan’tipi vijānāti, ‘dukkhan’tipi vijānāti, ‘adukkhamasukhan’tipi vijānāti.
[日本語] 「そして後には、ただ識(viññāṇa)のみが残り、それは清浄にして輝いている。その識によって何を識知するのか?『楽である』とも識知し、『苦である』とも識知し、『苦でもなく楽でもない(不苦不楽)』とも識知する。
[Pāli] Sukhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. So sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti.
[日本語] 「比丘よ、楽受を生じさせる触(phassa)を縁として楽受が生じる。彼は楽受を感受しながら、『私は楽受を感受している』と了知する。『まさにその楽受を生じさせた触の滅によって、それに対応して感受された、楽受を生じさせる触を縁として生じた楽受は滅する、それは静まる』と了知する。
[Pāli] Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā dukkhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti.
[日本語] 「比丘よ、苦受を生じさせる触を縁として苦受が生じる。彼は苦受を感受しながら、『私は苦受を感受している』と了知する。『まさにその苦受を生じさせた触の滅によって、それに対応して感受された、苦受を生じさせる触を縁として生じた苦受は滅する、それは静まる』と了知する。
訳注: 本段では、六界の分析において「識界」のみが別格の扱いを受けていることに注目すべきである。地・水・火・風・空の五界は無我観(anattā)の対象として厭離・離貪されるが、識は残存して楽・苦・不苦不楽の三受を識知する清浄な認識として機能する。これはのちの唯識思想の萌芽とも関係しつつも、本経においてはあくまで縁起(paṭicca-samuppāda)の文脈で捉えられており、受(vedanā)の生滅が触(phassa)に依存することが強調される。
Dhātuvibhaṅgasutta(界分別経)— 続き
[Pāli] Adukkhamasukhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. So adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti.
[日本語] 「比丘よ、不苦不楽受を生じさせる触を縁として不苦不楽受が生じる。彼は不苦不楽受を感受しながら、『私は不苦不楽受を感受している』と了知する。『まさにその不苦不楽受を生じさせた触の滅によって、それに対応して感受された、不苦不楽受を生じさせる触を縁として生じた不苦不楽受は滅する、それは静まる』と了知する。
[Pāli] Seyyathāpi, bhikkhu, dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ saṅghaṭṭā samodhānā usmā jāyati, tejo abhinibbattati, tesaṁyeva dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ nānābhāvā vinikkhepā yā tajjā usmā sā nirujjhati, sā vūpasammati;
[日本語] 「比丘よ、たとえば二本の薪が摩擦され合わさることによって熱が生じ、火が起こる。その二本の薪が別々にされ置き去られることによって、それに対応して生じた熱は滅し、静まるのと同じように——
[Pāli] evameva kho, bhikkhu, sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. So sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti.
[日本語] ——まさにそのように比丘よ、楽受を生じさせる触を縁として楽受が生じる。彼は楽受を感受しながら、『私は楽受を感受している』と了知する。『まさにその楽受を生じさせた触の滅によって、それに対応して感受された、楽受を生じさせる触を縁として生じた楽受は滅する、それは静まる』と了知する。
[Pāli] Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā dukkhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti.
[日本語] 「比丘よ、苦受を生じさせる触を縁として苦受が生じる。彼は苦受を感受しながら、『私は苦受を感受している』と了知する。『まさにその苦受を生じさせた触の滅によって、それに対応して感受された、苦受を生じさせる触を縁として生じた苦受は滅する、それは静まる』と了知する。
[Pāli] Adukkhamasukhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. So adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti.
[日本語] 「比丘よ、不苦不楽受を生じさせる触を縁として不苦不楽受が生じる。彼は不苦不楽受を感受しながら、『私は不苦不楽受を感受している』と了知する。『まさにその不苦不楽受を生じさせた触の滅によって、それに対応して感受された、不苦不楽受を生じさせる触を縁として生じた不苦不楽受は滅する、それは静まる』と了知する。
[Pāli] Athāparaṁ upekkhāyeva avasissati parisuddhā pariyodātā mudu ca kammaññā ca pabhassarā ca.
[日本語] 「そして後には、ただ捨(upekkhā)のみが残り、それは清浄にして輝き、柔軟にして堪能(かんのう)にして光輝いている。
[Pāli] Seyyathāpi, bhikkhu, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukkaṁ bandheyya, ukkaṁ bandhitvā ukkāmukhaṁ ālimpeyya, ukkāmukhaṁ ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpaṁ gahetvā ukkāmukhe pakkhipeyya, tamenaṁ kālena kālaṁ abhidhameyya, kālena kālaṁ udakena paripphoseyya, kālena kālaṁ ajjhupekkheyya, taṁ hoti jātarūpaṁ sudhantaṁ niddhantaṁ nīhaṭaṁ ninnītakasāvaṁ mudu ca kammaññañca pabhassarañca, yassā yassā ca piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati—yadi paṭṭikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya yadi suvaṇṇamālāya tañcassa atthaṁ anubhoti;
[日本語] 「比丘よ、たとえば熟練した金細工師あるいはその弟子が、炉を築き、炉口に火をつけ、坩堝(るつぼ)で金(jātarūpa)を取り挟んで炉口に投じ、時々それに息を吹きかけ、時々水を注ぎかけ、時々ただ見守るとする。その金は精錬され、よく鍛えられ、滓(かす)が取り除かれ、柔軟にして堪能にして光輝くものとなる。そして彼がいかなる装身具を作ろうとも——帯飾りであれ、耳飾りであれ、首飾りであれ、黄金の花冠であれ——それはその用途に十分に応えるのと同じように——
[Pāli] evameva kho, bhikkhu, athāparaṁ upekkhāyeva avasissati parisuddhā pariyodātā mudu ca kammaññā ca pabhassarā ca.
[日本語] ——まさにそのように比丘よ、後には、ただ捨のみが残り、それは清浄にして輝き、柔軟にして堪能にして光輝いている。
[Pāli] So evaṁ pajānāti: ‘imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ ākāsānañcāyatanaṁ upasaṁhireyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ. Evaṁ me ayaṁ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ viññāṇañcāyatanaṁ upasaṁhireyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ. Evaṁ me ayaṁ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ ākiñcaññāyatanaṁ upasaṁhireyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ. Evaṁ me ayaṁ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasaṁhireyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ. Evaṁ me ayaṁ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyyā’ti.
[日本語] 「彼はこのように了知する——『もし私がこの清浄にして輝くこの捨を、空無辺処(ākāsānañcāyatana)に向けるならば、それに随順した心を修習するならば、この捨はそれに依存し、それに執取されて、長い時間にわたって持続するであろう。もし私がこの清浄にして輝くこの捨を、識無辺処(viññāṇañcāyatana)に向けるならば、それに随順した心を修習するならば、この捨はそれに依存し、それに執取されて、長い時間にわたって持続するであろう。もし私がこの清浄にして輝くこの捨を、無所有処(ākiñcaññāyatana)に向けるならば、それに随順した心を修習するならば、この捨はそれに依存し、それに執取されて、長い時間にわたって持続するであろう。もし私がこの清浄にして輝くこの捨を、非想非非想処(nevasaññānāsaññāyatana)に向けるならば、それに随順した心を修習するならば、この捨はそれに依存し、それに執取されて、長い時間にわたって持続するであろう』と。
[Pāli] So evaṁ pajānāti: ‘imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ ākāsānañcāyatanaṁ upasaṁhireyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ; saṅkhatametaṁ. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ viññāṇañcāyatanaṁ upasaṁhireyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ; saṅkhatametaṁ. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ ākiñcaññāyatanaṁ upasaṁhireyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ; saṅkhatametaṁ. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasaṁhireyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ; saṅkhatametan’ti.
[日本語] 「彼はさらにこのように了知する——『もし私がこの清浄にして輝くこの捨を、空無辺処に向け、それに随順した心を修習するならば——それは有為(saṅkhata)である。もし私がこの清浄にして輝くこの捨を、識無辺処に向け、それに随順した心を修習するならば——それは有為である。もし私がこの清浄にして輝くこの捨を、無所有処に向け、それに随順した心を修習するならば——それは有為である。もし私がこの清浄にして輝くこの捨を、非想非非想処に向け、それに随順した心を修習するならば——それは有為である』と。
訳注: 本段は本経の思想的核心の一つである。清浄な捨(upekkhā)は、精錬された黄金の比喩によって示されるように、いかなる形にも成形できる最高の精神的素材である。しかし、たとえ四無色定(空無辺処・識無辺処・無所有処・非想非非想処)に向けても、それはなお「有為」(saṅkhata)——条件づけられたもの——に過ぎないと了知される。この認識こそが次段へ向かう解脱への転換点となる。
Dhātuvibhaṅgasutta(界分別経)— 続き
[Pāli] So neva taṁ abhisaṅkharoti, na abhisañcetayati bhavāya vā vibhavāya vā. So anabhisaṅkharonto anabhisañcetayanto bhavāya vā vibhavāya vā na kiñci loke upādiyati, anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaṁyeva parinibbāyati.
[日本語] 「彼はそれ(捨)について、有(bhava)のためにも非有(vibhava)のためにも、何ら形成作用を働かせず(abhisaṅkharoti)、何ら意図を起こさない(abhisañcetayati)。有のためにも非有のためにも形成せず意図せずして、彼はこの世において何をも執取しない。執取しないがゆえに恐れ戦かない。恐れ戦かないがゆえに、彼はまさに自らにおいて般涅槃(parinibbāyati)する。
[Pāli] ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.
[日本語] 『生は尽きた、梵行は完成した、なすべきことはなされた、もはやこのような状態に戻ることはない』と了知する。
[Pāli] So sukhañce vedanaṁ vedeti, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti. Dukkhañce vedanaṁ vedeti, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti. Adukkhamasukhañce vedanaṁ vedeti, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti.
[日本語] 「彼が楽受を感受するならば、『それは無常である』と了知し、『それに執着していない(anajjhosita)』と了知し、『それを喜んでいない(anabhinandita)』と了知する。彼が苦受を感受するならば、『それは無常である』と了知し、『それに執着していない』と了知し、『それを喜んでいない』と了知する。彼が不苦不楽受を感受するならば、『それは無常である』と了知し、『それに執着していない』と了知し、『それを喜んでいない』と了知する。
[Pāli] So sukhañce vedanaṁ vedeti, visaṁyutto naṁ vedeti; dukkhañce vedanaṁ vedeti, visaṁyutto naṁ vedeti; adukkhamasukhañce vedanaṁ vedeti, visaṁyutto naṁ vedeti.
[日本語] 「彼が楽受を感受するならば、それから解き放たれて(visaṁyutta)感受する。苦受を感受するならば、それから解き放たれて感受する。不苦不楽受を感受するならば、それから解き放たれて感受する。
[Pāli] So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā paraṁ maraṇā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti.
[日本語] 「彼は身体の限界に達した受を感受しながら、『私は身体の限界に達した受を感受している』と了知する。命の限界に達した受を感受しながら、『私は命の限界に達した受を感受している』と了知する。そして、『身体の崩壊の後、死の後、命が尽き果てた後、ここにおいてすべての感受されたものは、喜ばれることなく、冷やかになるであろう』と了知する。
[Pāli] Seyyathāpi, bhikkhu, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyati; tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbāyati;
[日本語] 「比丘よ、たとえば油と芯とに依って油灯が燃える。その油と芯とが尽き、他に補給されることなく燃料が絶えて(anāhāro)、消え去る(nibbāyati)のと同じように——
[Pāli] evameva kho, bhikkhu, kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā paraṁ maraṇā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti.
[日本語] ——まさにそのように比丘よ、彼は身体の限界に達した受を感受しながら、『私は身体の限界に達した受を感受している』と了知する。命の限界に達した受を感受しながら、『私は命の限界に達した受を感受している』と了知する。そして、『身体の崩壊の後、死の後、命が尽き果てた後、ここにおいてすべての感受されたものは、喜ばれることなく、冷やかになるであろう』と了知する。
[Pāli] Tasmā evaṁ samannāgato bhikkhu iminā paramena paññādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Esā hi, bhikkhu, paramā ariyā paññā yadidaṁ—sabbadukkhakkhaye ñāṇaṁ.
[日本語] 「それゆえ、このように具足した比丘は、この最高の智慧依処を具足したことになる。比丘よ、これこそが最高の聖なる智慧である——すなわち、一切苦の滅尽についての知(sabbadukkhakkhaye ñāṇa)が。
[Pāli] Tassa sā vimutti sacce ṭhitā akuppā hoti. Tañhi, bhikkhu, musā yaṁ mosadhammaṁ, taṁ saccaṁ yaṁ amosadhammaṁ nibbānaṁ. Tasmā evaṁ samannāgato bhikkhu iminā paramena saccādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Etañhi, bhikkhu, paramaṁ ariyasaccaṁ yadidaṁ—amosadhammaṁ nibbānaṁ.
[日本語] 「彼のその解脱は真実に基づいて(sacce ṭhitā)、不動(akuppā)である。比丘よ、虚偽なるもの(mosadhammaṁ)は虚妄であり、虚偽なることのないもの(amosadhammaṁ)であるニッバーナ(涅槃)こそが真実である。それゆえ、このように具足した比丘は、この最高の真実依処を具足したことになる。比丘よ、これこそが最高の聖なる真実である——すなわち、虚偽なることのないニッバーナが。
[Pāli] Tasseva kho pana pubbe aviddasuno upadhī honti samattā samādinnā. Tyāssa pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā evaṁ samannāgato bhikkhu iminā paramena cāgādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Eso hi, bhikkhu, paramo ariyo cāgo yadidaṁ—sabbūpadhipaṭinissaggo.
[日本語] 「かつて無智であった彼には、生存の素地(upadhī)が余すところなく受け取られ、執取されていた。しかしそれらは彼において捨てられ、根を断たれ、根こそぎにされ(tālāvatthukataṁ、棕櫚の木を根こそぎにするように)、存在せしめられることなく、将来生じることのない法となった。それゆえ、このように具足した比丘は、この最高の捨離依処を具足したことになる。比丘よ、これこそが最高の聖なる捨離である——すなわち、一切の生存の素地の放棄(sabbūpadhipaṭinissaggo)が。
[Pāli] Tasseva kho pana pubbe aviddasuno abhijjhā hoti chando sārāgo. Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Tasseva kho pana pubbe aviddasuno āghāto hoti byāpādo sampadoso. Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Tasseva kho pana pubbe aviddasuno avijjā hoti sammoho. Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Tasmā evaṁ samannāgato bhikkhu iminā paramena upasamādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Eso hi, bhikkhu, paramo ariyo upasamo yadidaṁ—rāgadosamohānaṁ upasamo.
[日本語] 「かつて無智であった彼には、貪欲(abhijjhā)があり、欲求があり、染著(sārāga)があった。しかしそれは彼において捨てられ、根を断たれ、根こそぎにされ、存在せしめられることなく、将来生じることのない法となった。かつて無智であった彼には、憎悪(āghāto)があり、悪意(byāpāda)があり、怒り(sampadosa)があった。しかしそれは彼において捨てられ、根を断たれ、根こそぎにされ、存在せしめられることなく、将来生じることのない法となった。かつて無智であった彼には、無明(avijjā)があり、迷妄(sammoha)があった。しかしそれは彼において捨てられ、根を断たれ、根こそぎにされ、存在せしめられることなく、将来生じることのない法となった。それゆえ、このように具足した比丘は、この最高の寂静依処を具足したことになる。比丘よ、これこそが最高の聖なる寂静である——すなわち、貪・瞋・癡の寂静(rāgadosamohānaṁ upasamo)が。
訳注: 本段は経の思想的頂点を形成する。四依処(paññā・sacca・cāga・upasama)がそれぞれ解脱の四つの側面として完成する。とりわけ「虚偽なることのないもの(amosadhammaṁ)としてのニッバーナ」という定義は、ニッバーナを単なる消滅としてではなく、究極の真実(paramasacca)として把握する点で注目に値する。油灯の比喩(nibbāna の語源的意義「吹き消されること」との共鳴)は、しかし単純な消滅論を意味せず、燃料(執取・有為)の尽滅による清涼(sītibhāva)として解脱を描写する。
Dhātuvibhaṅgasutta(界分別経)— 最終部
[Pāli] ‘Paññaṁ nappamajjeyya, saccamanurakkheyya, cāgamanubrūheyya, santimeva so sikkheyyā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
[日本語] 「『智慧を怠ってはならない、真実を守護すべし、捨離を増長すべし、ただ寂静のみを修学すべし』とかく説かれたのは、これに基づいて説かれたのである。
[Pāli] ‘Yattha ṭhitaṁ maññassavā nappavattanti, maññassave kho pana nappavattamāne muni santoti vuccatī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
[日本語] 「『そこに住している者には慢の流れが起こらない、慢の流れが起こらないその者こそ牟尼にして寂静者と呼ばれる』とこのように説かれた。では、何に基づいてこれは説かれたのか?
[Pāli] ‘Asmī’ti, bhikkhu, maññitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti maññitametaṁ, ‘bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘na bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti maññitametaṁ.
[日本語] 「比丘よ、『私はある(asmī)』——これは慢による思惟(maññita)である。『これが私である(ayamahamasmi)』——これは慢による思惟である。『私は(未来に)あるだろう』——これは慢による思惟である。『私は(未来に)ないだろう』——これは慢による思惟である。『私は(未来に)有色(rūpī)であるだろう』——これは慢による思惟である。『私は(未来に)無色(arūpī)であるだろう』——これは慢による思惟である。『私は(未来に)有想(saññī)であるだろう』——これは慢による思惟である。『私は(未来に)無想(asaññī)であるだろう』——これは慢による思惟である。『私は(未来に)非想非非想(nevasaññīnāsaññī)であるだろう』——これは慢による思惟である。
[Pāli] Maññitaṁ, bhikkhu, rogo maññitaṁ gaṇḍo maññitaṁ sallaṁ. Sabbamaññitānaṁ tveva, bhikkhu, samatikkamā muni santoti vuccati.
[日本語] 「比丘よ、慢による思惟は病(roga)であり、慢による思惟は腫瘍(gaṇḍa)であり、慢による思惟は矢(salla)である。比丘よ、あらゆる慢による思惟をことごとく超え越えることによってこそ、牟尼は寂静者と呼ばれる。
[Pāli] Muni kho pana, bhikkhu, santo na jāyati, na jīyati, na mīyati, na kuppati, na piheti. Tañhissa, bhikkhu, natthi yena jāyetha, ajāyamāno kiṁ jīyissati, ajīyamāno kiṁ mīyissati, amīyamāno kiṁ kuppissati, akuppamāno kissa pihessati?
[日本語] 「比丘よ、寂静なる牟尼は生まれず、老いず、死なず、動揺せず、渇望しない。比丘よ、彼にはそれによって生まれるところのものがない。生まれないならば、いかにして老いようか。老いないならば、いかにして死のうか。死なないならば、いかにして動揺しようか。動揺しないならば、いかにして(何かを)渇望しようか。
[Pāli] ‘Yattha ṭhitaṁ maññassavā nappavattanti, maññassave kho pana nappavattamāne muni santoti vuccatī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Imaṁ kho me tvaṁ, bhikkhu, saṅkhittena chadhātuvibhaṅgaṁ dhārehī”ti.
[日本語] 「『そこに住している者には慢の流れが起こらない、慢の流れが起こらないその者こそ牟尼にして寂静者と呼ばれる』とかく説かれたのは、これに基づいて説かれたのである。比丘よ、この六界分別(chadhātuvibhaṅga)の概略を汝はこのように保持せよ」と。
[Pāli] Atha kho āyasmā pukkusāti: “satthā kira me anuppatto, sugato kira me anuppatto, sammāsambuddho kira me anuppatto”ti uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca:
[日本語] そこで尊者プックサーティは——「師がまさに私のもとに来られた、善逝がまさに私のもとに来られた、正自覚者がまさに私のもとに来られた」——と(悟り)、座から立ち上がり、衣を一肩にかけ、世尊の御足に頭で礼拝してこう申し上げた。
[Pāli] “Accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yohaṁ bhagavantaṁ āvusovādena samudācaritabbaṁ amaññissaṁ. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti.
[日本語] 「尊者よ、私に過ち(accaya)が及びました——愚かにも、迷いをもって、不善にも、私が世尊を、『友』という呼びかけで呼ぶべき(āvusovāda)と思ったことは。尊者よ、世尊はどうかその過ちを過ちとして受け取ってください、将来の自制のために」と。
[Pāli] “Taggha tvaṁ, bhikkhu, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yaṁ maṁ tvaṁ āvusovādena samudācaritabbaṁ amaññittha. Yato ca kho tvaṁ, bhikkhu, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi, taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhihesā, bhikkhu, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjatī”ti.
[日本語] 「比丘よ、まことに汝に過ちが及んだ——愚かにも、迷いをもって、不善にも、汝が私を、『友』という呼びかけで呼ぶべきと思ったことは。しかし比丘よ、汝が過ちを過ちとして見て、法に従って(yathādhammaṁ)それを正すのであるから、私はそれを汝から受け取る。比丘よ、聖者の律(ariyassa vinaya)においては、過ちを過ちとして見て法に従ってそれを正し、将来の自制に入ること——これが成長(vuddhi)である」と。
[Pāli] “Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike upasampadan”ti. “Paripuṇṇaṁ pana te, bhikkhu, pattacīvaran”ti? “Na kho me, bhante, paripuṇṇaṁ pattacīvaran”ti. “Na kho, bhikkhu, tathāgatā aparipuṇṇapattacīvaraṁ upasampādentī”ti.
[日本語] 「尊者よ、どうか私が世尊のみもとで具足戒(upasampadā)を受けることができますように」と。 「比丘よ、汝の鉢と衣(pattacīvara)は揃っているか?」と。 「尊者よ、私の鉢と衣は揃っておりません」と。 「比丘よ、如来(tathāgata)は鉢と衣の揃っていない者に具足戒を授けない」と。
[Pāli] Atha kho āyasmā pukkusāti bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pattacīvarapariyesanaṁ pakkāmi.
[日本語] そこで尊者プックサーティは、世尊の御言葉を喜び、随喜して、座から立ち上がり、世尊に礼拝して右繞(うにょう)し、鉢と衣を求めに出立した。
[Pāli] Atha kho āyasmantaṁ pukkusātiṁ pattacīvarapariyesanaṁ carantaṁ vibbhantā gāvī jīvitā voropesi.
[日本語] ところが、鉢と衣を求めて歩いていた尊者プックサーティを、逃げた(狂った)牝牛が命を奪ってしまった。
[Pāli] Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yo so, bhante, pukkusāti nāma kulaputto bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
[日本語] そこで多くの比丘たちが世尊のもとに近づき、礼拝して一方に座した。一方に座した比丘たちは世尊にこう申し上げた——「尊者よ、世尊によって略説の教誡をもって教誡されたプックサーティという名の良家の子息が、命を終えました。彼の行き先(gati)は何か、来世(abhisamparāya)はいかなるものでしょうか?」と。
[Pāli] “Paṇḍito, bhikkhave, pukkusāti kulaputto paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. Pukkusāti, bhikkhave, kulaputto pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā”ti.
[日本語] 「比丘たちよ、良家の子息プックサーティは賢明であり、法に随順する法(dhammassānudhamma)を実践した。そして彼は法のことで私を煩わせなかった。比丘たちよ、良家の子息プックサーティは、五下分結(pañca orambhāgiyāni saṁyojanāni)の滅尽によって化生(opapātika)となり、そこにおいて般涅槃し、その世界から戻ることのない法(anāvattidhammo)のある者となった」と。
[Pāli] Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
[日本語] 世尊はこのように仰せになった。比丘たちは心満ちて、世尊の御言葉を喜んだ。
Dhātuvibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ 界分別経、第十、終わり
訳注: プックサーティの突然の死は、経の末尾に深い余韻を残す。世尊は彼を五下分結(①有身見・②疑・③戒禁取・④欲貪・⑤瞋恚)を断じた不還者(anāgāmin)と宣言する。具足戒を受けることなく、正式な比丘僧団への入団も果たせないまま命を終えたにもかかわらず、彼の内的実践は聖果を実現していた。これは制度的形式よりも内的洞察を重視するというこの経の主題と深く共鳴している。「法に随順する法を実践した(dhammassānudhammaṁ paccapādi)」という世尊の言葉は、短い出家生活の中での彼の純粋な求道を称える、静かな賛辞である。
Dhātuvibhaṅgasutta
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ tadavasari; yena bhaggavo kumbhakāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhaggavaṁ kumbhakāraṁ etadavoca: “sace te, bhaggava, agaru viharemu āvesane ekarattan”ti. Variant: viharemu āvesane → viharāma āvesane (bj); viharāma nivesane (sya-all, km); viharāmāvesane (pts1ed); viharemu nivesane (mr)
“Na kho me, bhante, garu. Atthi cettha pabbajito paṭhamaṁ vāsūpagato. Sace so anujānāti, viharatha, bhante, yathāsukhan”ti.
Tena kho pana samayena pukkusāti nāma kulaputto bhagavantaṁ uddissa saddhāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. So tasmiṁ kumbhakārāvesane paṭhamaṁ vāsūpagato hoti. Atha kho bhagavā yenāyasmā pukkusāti tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ pukkusātiṁ etadavoca: “sace te, bhikkhu, agaru viharemu āvesane ekarattan”ti.
“Urundaṁ, āvuso, kumbhakārāvesanaṁ. Variant: Urundaṁ → ūrundaṁ (sya-all, km, pts1ed); uruddhaṁ (mr) Viharatāyasmā yathāsukhan”ti.
Atha kho bhagavā kumbhakārāvesanaṁ pavisitvā ekamantaṁ tiṇasanthārakaṁ paññāpetvā nisīdi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Atha kho bhagavā bahudeva rattiṁ nisajjāya vītināmesi. Āyasmāpi kho pukkusāti bahudeva rattiṁ nisajjāya vītināmesi.
Atha kho bhagavato etadahosi: “pāsādikaṁ kho ayaṁ kulaputto iriyati. Yannūnāhaṁ puccheyyan”ti.
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ pukkusātiṁ etadavoca: “kaṁsi tvaṁ, bhikkhu, uddissa pabbajito? Ko vā te satthā? Kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī”ti?
“Atthāvuso, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Taṁ kho pana bhagavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tāhaṁ bhagavantaṁ uddissa pabbajito. So ca me bhagavā satthā. Tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ rocemī”ti.
“Kahaṁ pana, bhikkhu, etarahi so bhagavā viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti.
“Atthāvuso, uttaresu janapadesu sāvatthi nāma nagaraṁ. Tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti.
“Diṭṭhapubbo pana te, bhikkhu, so bhagavā; disvā ca pana jāneyyāsī”ti?
“Na kho me, āvuso, diṭṭhapubbo so bhagavā; disvā cāhaṁ na jāneyyan”ti.
Atha kho bhagavato etadahosi: “mamañca khvāyaṁ kulaputto uddissa pabbajito. Variant: mamañca khvāyaṁ → mamaṁ khvāyaṁ (bj, sya-all, km); maṁ khvāyaṁ (pts1ed) Yannūnassāhaṁ dhammaṁ deseyyan”ti.
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ pukkusātiṁ āmantesi: “dhammaṁ te, bhikkhu, desessāmi. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Evamāvuso”ti kho āyasmā pukkusāti bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“‘Cha dhāturo ayaṁ, bhikkhu, puriso cha phassāyatano aṭṭhārasa manopavicāro caturādhiṭṭhāno; Variant: Cha dhāturo → chaddhāturo (bj) yattha ṭhitaṁ maññassavā nappavattanti, maññassave kho pana nappavattamāne muni santoti vuccati. Paññaṁ nappamajjeyya, saccamanurakkheyya, cāgamanubrūheyya, santimeva so sikkheyyā’ti—ayamuddeso dhātuvibhaṅgassa.
‘Cha dhāturo ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Chayimā, bhikkhu, dhātuyo—Variant: Chayimā, bhikkhu, dhātuyo → etthantare pāṭho si, pts1ed potthakesu pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu. ‘Cha dhāturo ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Cha phassāyatano ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cakkhusamphassāyatanaṁ, sotasamphassāyatanaṁ, ghānasamphassāyatanaṁ, jivhāsamphassāyatanaṁ, kāyasamphassāyatanaṁ, manosamphassāyatanaṁ. ‘Cha phassāyatano ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Aṭṭhārasa manopavicāro ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati, domanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati, upekkhāṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati; sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā …
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati, domanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati, upekkhāṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati—iti cha somanassupavicārā, cha domanassupavicārā, cha upekkhupavicārā. ‘Aṭṭhārasa manopavicāro ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Caturādhiṭṭhāno ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Paññādhiṭṭhāno, saccādhiṭṭhāno, cāgādhiṭṭhāno, upasamādhiṭṭhāno. ‘Caturādhiṭṭhāno ayaṁ, bhikkhu, puriso’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Paññaṁ nappamajjeyya, saccamanurakkheyya, cāgamanubrūheyya, santimeva so sikkheyyā’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
Kathañca, bhikkhu, paññaṁ nappamajjati? Chayimā, bhikkhu, dhātuyo—pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.
Katamā ca, bhikkhu, pathavīdhātu? Pathavīdhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā pathavīdhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhaḷaṁ kharigataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—Variant: upādinnaṁ → upādiṇṇaṁ (cck, pts1ed, mr) kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhaḷaṁ kharigataṁ upādinnaṁ—Variant: aṭṭhimiñjaṁ → aṭṭhimiñjā (bj, pts1ed) ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā pathavīdhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirā pathavīdhātu pathavīdhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā cittaṁ virājeti.
Katamā ca, bhikkhu, āpodhātu? Āpodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā āpodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ seyyathidaṁ—pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttaṁ, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā āpodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu āpodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṁ virājeti.
Katamā ca, bhikkhu, tejodhātu? Tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā tejodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—yena ca santappati, yena ca jīrīyati, yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ sammā pariṇāmaṁ gacchati, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ—ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā tejodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu tejodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā cittaṁ virājeti.
Katamā ca, bhikkhu, vāyodhātu? Vāyodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā vāyodhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—uddhaṅgamā vātā adhogamā vātā kucchisayā vātā koṭṭhāsayā vātā aṅgamaṅgānusārino vātā assāso passāso iti, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ—Variant: koṭṭhāsayā → koṭṭhasayā (bj, sya-all, km, pts1ed) ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā vāyodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṁ virājeti.
Katamā ca, bhikkhu, ākāsadhātu? Ākāsadhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā ākāsadhātu? Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ ākāsaṁ ākāsagataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—kaṇṇacchiddaṁ nāsacchiddaṁ mukhadvāraṁ yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ ajjhoharati, yattha ca asitapītakhāyitasāyitaṁ santiṭṭhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ adhobhāgaṁ nikkhamati, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ ākāsaṁ ākāsagataṁ aghaṁ aghagataṁ vivaraṁ vivaragataṁ asamphuṭṭhaṁ maṁsalohitehi upādinnaṁ—Variant: adhobhāgaṁ → adhobhāgā (bj, sya-all, km, pts1ed) ayaṁ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā ākāsadhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā ākāsadhātu yā ca bāhirā ākāsadhātu ākāsadhāturevesā. ‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā ākāsadhātuyā nibbindati, ākāsadhātuyā cittaṁ virājeti.
Athāparaṁ viññāṇaṁyeva avasissati parisuddhaṁ pariyodātaṁ. Tena ca viññāṇena kiṁ vijānāti? Variant: Tena ca viññāṇena kiṁ → tena viññāṇena kiñci (sya-all, pts1ed) ‘Sukhan’tipi vijānāti, ‘dukkhan’tipi vijānāti, ‘adukkhamasukhan’tipi vijānāti. Sukhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. So sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti.
Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā dukkhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti.
Adukkhamasukhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. So adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti.
Seyyathāpi, bhikkhu, dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ saṅghaṭṭā samodhānā usmā jāyati, tejo abhinibbattati, tesaṁyeva dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ nānābhāvā vinikkhepā yā tajjā usmā sā nirujjhati, sā vūpasammati; Variant: saṅghaṭṭā → samphassa (bj, pts1ed); saṅghaṭā (sya-all, km) evameva kho, bhikkhu, sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. So sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti.
Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā dukkhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti.
Adukkhamasukhavedaniyaṁ, bhikkhu, phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. So adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. ‘Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammatī’ti pajānāti.
Athāparaṁ upekkhāyeva avasissati parisuddhā pariyodātā mudu ca kammaññā ca pabhassarā ca. Seyyathāpi, bhikkhu, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukkaṁ bandheyya, ukkaṁ bandhitvā ukkāmukhaṁ ālimpeyya, ukkāmukhaṁ ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpaṁ gahetvā ukkāmukhe pakkhipeyya, tamenaṁ kālena kālaṁ abhidhameyya, kālena kālaṁ udakena paripphoseyya, kālena kālaṁ ajjhupekkheyya, taṁ hoti jātarūpaṁ sudhantaṁ niddhantaṁ nīhaṭaṁ ninnītakasāvaṁ mudu ca kammaññañca pabhassarañca, yassā yassā ca piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati—yadi paṭṭikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya yadi suvaṇṇamālāya tañcassa atthaṁ anubhoti; Variant: ninnītakasāvaṁ → nihaṭakasāvaṁ (bj); nihatakasāvaṁ (mr) | sudhantaṁ niddhantaṁ → etthantare pāṭho sya-all potthakesu | jātarūpaṁ → jātarūpaṁ dhantaṁ (bj, pts1ed) | nīhaṭaṁ → nihataṁ (si, sya-all, km, mr) | paṭṭikāya → pavaddhikāya (bj); pavaṭṭikāya (sya-all, pts1ed) evameva kho, bhikkhu, athāparaṁ upekkhāyeva avasissati parisuddhā pariyodātā mudu ca kammaññā ca pabhassarā ca.
So evaṁ pajānāti: ‘imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ ākāsānañcāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ. Evaṁ me ayaṁ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ viññāṇañcāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ. Evaṁ me ayaṁ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ ākiñcaññāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ. Evaṁ me ayaṁ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ. Evaṁ me ayaṁ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyyā’ti.
So evaṁ pajānāti: ‘imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ ākāsānañcāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ; saṅkhatametaṁ. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ viññāṇañcāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ; saṅkhatametaṁ. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ ākiñcaññāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ; saṅkhatametaṁ. Imañce ahaṁ upekkhaṁ evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātaṁ nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasaṁhareyyaṁ, tadanudhammañca cittaṁ bhāveyyaṁ; saṅkhatametan’ti.
So neva taṁ abhisaṅkharoti, na abhisañcetayati bhavāya vā vibhavāya vā. So anabhisaṅkharonto anabhisañcetayanto bhavāya vā vibhavāya vā na kiñci loke upādiyati, anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaṁyeva parinibbāyati.
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti.
So sukhañce vedanaṁ vedeti, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti. Dukkhañce vedanaṁ vedeti, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti. Adukkhamasukhañce vedanaṁ vedeti, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti.
So sukhañce vedanaṁ vedeti, visaṁyutto naṁ vedeti; dukkhañce vedanaṁ vedeti, visaṁyutto naṁ vedeti; adukkhamasukhañce vedanaṁ vedeti, visaṁyutto naṁ vedeti. So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā paraṁ maraṇā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti.
Seyyathāpi, bhikkhu, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyati; tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbāyati; Variant: anupahārā → anupāhārā (bj, pts1ed); anupādānā (si, mr) evameva kho, bhikkhu, kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā paraṁ maraṇā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti.
Tasmā evaṁ samannāgato bhikkhu iminā paramena paññādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Esā hi, bhikkhu, paramā ariyā paññā yadidaṁ—sabbadukkhakkhaye ñāṇaṁ.
Tassa sā vimutti sacce ṭhitā akuppā hoti. Tañhi, bhikkhu, musā yaṁ mosadhammaṁ, taṁ saccaṁ yaṁ amosadhammaṁ nibbānaṁ. Tasmā evaṁ samannāgato bhikkhu iminā paramena saccādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Etañhi, bhikkhu, paramaṁ ariyasaccaṁ yadidaṁ—amosadhammaṁ nibbānaṁ.
Tasseva kho pana pubbe aviddasuno upadhī honti samattā samādinnā. Tyāssa pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Tasmā evaṁ samannāgato bhikkhu iminā paramena cāgādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Eso hi, bhikkhu, paramo ariyo cāgo yadidaṁ—sabbūpadhipaṭinissaggo.
Tasseva kho pana pubbe aviddasuno abhijjhā hoti chando sārāgo. Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Tasseva kho pana pubbe aviddasuno āghāto hoti byāpādo sampadoso. Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Tasseva kho pana pubbe aviddasuno avijjā hoti sammoho. Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. Tasmā evaṁ samannāgato bhikkhu iminā paramena upasamādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Eso hi, bhikkhu, paramo ariyo upasamo yadidaṁ—rāgadosamohānaṁ upasamo.
‘Paññaṁ nappamajjeyya, saccamanurakkheyya, cāgamanubrūheyya, santimeva so sikkheyyā’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
‘Yattha ṭhitaṁ maññassavā nappavattanti, maññassave kho pana nappavattamāne muni santoti vuccatī’ti—iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?
‘Asmī’ti, bhikkhu, maññitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti maññitametaṁ, ‘bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘na bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti maññitametaṁ. Maññitaṁ, bhikkhu, rogo maññitaṁ gaṇḍo maññitaṁ sallaṁ. Sabbamaññitānaṁ tveva, bhikkhu, samatikkamā muni santoti vuccati. Muni kho pana, bhikkhu, santo na jāyati, na jīyati, na mīyati, na kuppati, na piheti. Tañhissa, bhikkhu, natthi yena jāyetha, ajāyamāno kiṁ jīyissati, ajīyamāno kiṁ mīyissati, amīyamāno kiṁ kuppissati, akuppamāno kissa pihessati? Variant: kissa → kiṁ (mr)
‘Yattha ṭhitaṁ maññassavā nappavattanti, maññassave kho pana nappavattamāne muni santoti vuccatī’ti—iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Imaṁ kho me tvaṁ, bhikkhu, saṅkhittena chadhātuvibhaṅgaṁ dhārehī”ti.
Atha kho āyasmā pukkusāti: “satthā kira me anuppatto, sugato kira me anuppatto, sammāsambuddho kira me anuppatto”ti uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: “accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yohaṁ bhagavantaṁ āvusovādena samudācaritabbaṁ amaññissaṁ. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti.
“Taggha tvaṁ, bhikkhu, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yaṁ maṁ tvaṁ āvusovādena samudācaritabbaṁ amaññittha. Yato ca kho tvaṁ, bhikkhu, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi, taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhihesā, bhikkhu, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjatī”ti.
“Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike upasampadan”ti.
“Paripuṇṇaṁ pana te, bhikkhu, pattacīvaran”ti?
“Na kho me, bhante, paripuṇṇaṁ pattacīvaran”ti.
“Na kho, bhikkhu, tathāgatā aparipuṇṇapattacīvaraṁ upasampādentī”ti.
Atha kho āyasmā pukkusāti bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pattacīvarapariyesanaṁ pakkāmi.
Atha kho āyasmantaṁ pukkusātiṁ pattacīvarapariyesanaṁ carantaṁ vibbhantā gāvī jīvitā voropesi. Variant: vibbhantā gāvī → bhantagāvī (si, pts1ed), vibhantagāvī (si), gāvī (sya-all, km)
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “yo so, bhante, pukkusāti nāma kulaputto bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti?
“Paṇḍito, bhikkhave, pukkusāti kulaputto paccapādi dhammassānudhammaṁ, na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. Variant: vihesesi → viheṭhesi (bj, sya-all, km, pts1ed); viheseti (mr) Pukkusāti, bhikkhave, kulaputto pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā”ti.
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
Dhātuvibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ.


コメント