1,入出息念経(Ānāpānassatisutta)
パーリ語・日本語対照:入出息念経(Ānāpānassatisutta)
Evaṁ me sutaṁ— このように私は聞いた。
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṁ—
あるとき、世尊はサーヴァッティーの東園・鹿母講堂に、多くのよく知られた長老の弟子たちと共におられた。
āyasmatā ca sāriputtena āyasmatā ca mahāmoggallānena āyasmatā ca mahākassapena āyasmatā ca mahākaccāyanena āyasmatā ca mahākoṭṭhikena āyasmatā ca mahākappinena āyasmatā ca mahācundena āyasmatā ca anuruddhena āyasmatā ca revatena āyasmatā ca ānandena, aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṁ.
尊者サーリプッタ、尊者マハーモッガッラーナ、尊者マハーカッサパ、尊者マハーカッチャーヤナ、尊者マハーコッティタ、尊者マハーカッピナ、尊者マハーチュンダ、尊者アヌルッダ、尊者レーヴァタ、尊者アーナンダ、その他のよく知られた長老の弟子たちと共に。
Tena kho pana samayena therā bhikkhū nave bhikkhū ovadanti anusāsanti.
そのとき、長老の比丘たちは新参の比丘たちを教え導いていた。
Appekacce therā bhikkhū dasapi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū vīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū tiṁsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū cattārīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti.
ある長老の比丘たちは十人の比丘を教え導き、ある長老の比丘たちは二十人の比丘を教え導き、ある長老の比丘たちは三十人の比丘を教え導き、ある長老の比丘たちは四十人の比丘を教え導いていた。
Te ca navā bhikkhū therehi bhikkhūhi ovadiyamānā anusāsiyamānā uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ jānanti.
そして新参の比丘たちは、長老の比丘たちに教え導かれながら、すぐれた段階的な進歩を知った。
Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase pavāraṇāya puṇṇāya puṁṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti.
そのとき、世尊はその日の布薩日、十五日の自恣の日、満月の夜に、比丘僧伽に囲まれて戸外に座っておられた。
Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi:
そのとき世尊は、静まり返った比丘僧伽を見渡して、比丘たちに告げられた。
“āraddhosmi, bhikkhave, imāya paṭipadāya;
「比丘たちよ、私はこの道に満足している。
āraddhacittosmi, bhikkhave, imāya paṭipadāya.
比丘たちよ、私の心はこの道に満足している。
Tasmātiha, bhikkhave, bhiyyoso mattāya vīriyaṁ ārabhatha appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya.
それゆえ、比丘たちよ、さらなる精進を起こしなさい。未だ達していないものを達成するために、未だ獲得していないものを獲得するために、未だ現証していないものを現証するために。
Idhevāhaṁ sāvatthiyaṁ komudiṁ cātumāsiniṁ āgamessāmī”ti.
私はここサーヴァッティーで四ヶ月間のコムディー月を待つであろう」と。
Assosuṁ kho jānapadā bhikkhū:
地方の比丘たちは聞いた。
“bhagavā kira tattheva sāvatthiyaṁ komudiṁ cātumāsiniṁ āgamessatī”ti.
「世尊はまさにそこサーヴァッティーで四ヶ月間のコムディー月を待たれるそうだ」と。
Te jānapadā bhikkhū sāvatthiṁ osaranti bhagavantaṁ dassanāya. 地方の比
丘たちは、世尊に会うためにサーヴァッティーに集まってきた。
Te ca kho therā bhikkhū bhiyyoso mattāya nave bhikkhū ovadanti anusāsanti.
そして長老の比丘たちは、さらに一層、新参の比丘たちを教え導いた。
Appekacce therā bhikkhū dasapi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū vīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū tiṁsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū cattārīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti.
ある長老の比丘たちは十人の比丘を教え導き、ある長老の比丘たちは二十人の比丘を教え導き、ある長老の比丘たちは三十人の比丘を教え導き、ある長老の比丘たちは四十人の比丘を教え導いていた。
Te ca navā bhikkhū therehi bhikkhūhi ovadiyamānā anusāsiyamānā uḷāraṁ pubbenāparaṁ visesaṁ jānanti.
そして新参の比丘たちは、長老の比丘たちに教え導かれながら、すぐれた段階的な進歩を知った。
Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase komudiyā cātumāsiniyā puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti.
そのとき、世尊はその日の布薩日、十五日、四ヶ月間のコムディー月の満月の夜に、比丘僧伽に囲まれて戸外に座っておられた。
Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi:
そのとき世尊は、静まり返った比丘僧伽を見渡して、比丘たちに告げられた。
“Apalāpāyaṁ, bhikkhave, parisā; nippalāpāyaṁ, bhikkhave, parisā; suddhā sāre patiṭṭhitā.
「比丘たちよ、この集まりには無駄話がない。比丘たちよ、この集まりには無駄話がない。清浄で、真髄に確立している。
Tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho; tathārūpā ayaṁ, bhikkhave, parisā yathārūpā parisā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa.
比丘たちよ、この比丘僧伽はそのようなものであり、比丘たちよ、この集まりはそのようなものであり、そのような集まりは供養に値し、もてなしに値し、布施に値し、合掌礼拝に値し、世界の無上の福田である。
Tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho; tathārūpā ayaṁ, bhikkhave, parisā yathārūpāya parisāya appaṁ dinnaṁ bahu hoti, bahu dinnaṁ bahutaraṁ.
比丘たちよ、この比丘僧伽はそのようなものであり、比丘たちよ、この集まりはそのようなものであり、そのような集まりには少ししか与えなくても多くなり、多く与えればさらに多くなる。
Tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho; tathārūpā ayaṁ, bhikkhave, parisā yathārūpā parisā dullabhā dassanāya lokassa.
比丘たちよ、この比丘僧伽はそのようなものであり、比丘たちよ、この集まりはそのようなものであり、そのような集まりは世界において見ることが稀である。
Tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho; tathārūpā ayaṁ, bhikkhave, parisā yathārūpaṁ parisaṁ alaṁ yojanagaṇanāni dassanāya gantuṁ puṭosenāpi.
比丘たちよ、この比丘僧伽はそのようなものであり、比丘たちよ、この集まりはそのようなものであり、そのような集まりには、食糧袋を持って何由旬も行って見に行く価値がある。
Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā—evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe.
比丘たちよ、この比丘僧伽には、阿羅漢である比丘たちがいる。漏尽者であり、梵行を完成し、なすべきことをなし終え、重荷を下ろし、自己の目的を達成し、有の束縛を完全に滅ぼし、正しい智慧によって解脱した者たち。比丘たちよ、そのような比丘たちがこの比丘僧伽にいる。
Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā—evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe.
比丘たちよ、この比丘僧伽には、五つの下分結を滅尽して、化生者となり、そこで完全なる涅槃に入り、その世界から戻って来ない法を持つ比丘たちがいる。比丘たちよ、そのような比丘たちがこの比丘僧伽にいる。
Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti—evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe.
比丘たちよ、この比丘僧伽には、三つの束縛を滅尽し、貪・瞋・痴が薄くなって、一来者となり、ただ一度だけこの世に来て苦の終わりをなす比丘たちがいる。比丘たちよ、そのような比丘たちがこの比丘僧伽にいる。
Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā—evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe.
比丘たちよ、この比丘僧伽には、三つの束縛を滅尽して、預流者となり、悪趣に堕ちない法を持ち、正覚に向かって確定している比丘たちがいる。比丘たちよ、そのような比丘たちがこの比丘僧伽にいる。
Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti—evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe.
比丘たちよ、この比丘僧伽には、四念処の修習に専念して住する比丘たちがいる。比丘たちよ、そのような比丘たちがこの比丘僧伽にいる。
Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe catunnaṁ sammappadhānānaṁ bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti …
比丘たちよ、この比丘僧伽には、四正勤の修習に専念して住する比丘たちがいる。
catunnaṁ iddhipādānaṁ … 四神足の…
pañcannaṁ indriyānaṁ … 五根の…
pañcannaṁ balānaṁ … 五力の…
sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ … 七覚支の…
ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti—evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe.
聖なる八支正道の修習に専念して住する比丘たちがいる。比丘たちよ、そのような比丘たちがこの比丘僧伽にいる。
Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe mettābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti …
比丘たちよ、この比丘僧伽には、慈の修習に専念して住する比丘たちがいる。
karuṇābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti …
悲の修習に専念して住する比丘たちがいる。
muditābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti …
喜の修習に専念して住する比丘たちがいる。
upekkhābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti …
捨の修習に専念して住する比丘たちがいる。
asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti …
不浄観の修習に専念して住する比丘たちがいる。
aniccasaññābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti—evarūpāpi, bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe.
無常想の修習に専念して住する比丘たちがいる。比丘たちよ、そのような比丘たちがこの比丘僧伽にいる。
Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe ānāpānassatibhāvanānuyogamanuyuttā viharanti.
比丘たちよ、この比丘僧伽には、入出息念の修習に専念して住する比丘たちがいる。
入出息念の功徳
Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā.
比丘たちよ、入出息念は、修習され、繰り返し実践されると、大いなる果報があり、大いなる功徳がある。
Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.
比丘たちよ、入出息念は、修習され、繰り返し実践されると、四念処を完成する。
Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti.
四念処は、修習され、繰り返し実践されると、七覚支を完成する。
Satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrenti.
七覚支は、修習され、繰り返し実践されると、明知と解脱を完成する。
入出息念の実践
Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā?
比丘たちよ、どのように修習され、どのように繰り返し実践された入出息念が、大いなる果報があり、大いなる功徳があるのか。
Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.
比丘たちよ、ここで、比丘は森に行くか、木の根元に行くか、空き家に行くかして座り、足を組み、身体を真っ直ぐにして、面前に念を確立する。
So satova assasati satova passasati.
彼は念じながら息を吸い、念じながら息を吐く。
第一群(身体に関する観察)
Dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti;
長く息を吸いながら「私は長く息を吸っている」と明瞭に知り、長く息を吐きながら「私は長く息を吐いている」と明瞭に知る。
rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti;
短く息を吸いながら「私は短く息を吸っている」と明瞭に知り、短く息を吐きながら「私は短く息を吐いている」と明瞭に知る。
‘sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati;
「全身を感じながら息を吸おう」と学び、「全身を感じながら息を吐こう」と学ぶ。
‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati.
「身体の形成作用を静めながら息を吸おう」と学び、「身体の形成作用を静めながら息を吐こう」と学ぶ。
第二群(感受に関する観察)
‘Pītipaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītipaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati;
「喜を感じながら息を吸おう」と学び、「喜を感じながら息を吐こう」と学ぶ。
‘sukhapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati;
「楽を感じながら息を吸おう」と学び、「楽を感じながら息を吐こう」と学ぶ。
‘cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati;
「心の形成作用を感じながら息を吸おう」と学び、「心の形成作用を感じながら息を吐こう」と学ぶ。
‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati.
「心の形成作用を静めながら息を吸おう」と学び、「心の形成作用を静めながら息を吐こう」と学ぶ。
第三群(心に関する観察)
‘Cittapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati;
「心を感じながら息を吸おう」と学び、「心を感じながら息を吐こう」と学ぶ。
‘abhippamodayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘abhippamodayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati;
「心を喜ばせながら息を吸おう」と学び、「心を喜ばせながら息を吐こう」と学ぶ。
‘samādahaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati;
「心を集中させながら息を吸おう」と学び、「心を集中させながら息を吐こう」と学ぶ。
‘vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati.
「心を解放させながら息を吸おう」と学び、「心を解放させながら息を吐こう」と学ぶ。
第四群(法に関する観察)
‘Aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati;
「無常を観察しながら息を吸おう」と学び、「無常を観察しながら息を吐こう」と学ぶ。
‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati;
「離貪を観察しながら息を吸おう」と学び、「離貪を観察しながら息を吐こう」と学ぶ。
‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati;
「滅を観察しながら息を吸おう」と学び、「滅を観察しながら息を吐こう」と学ぶ。
‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati.
「捨離を観察しながら息を吸おう」と学び、「捨離を観察しながら息を吐こう」と学ぶ。
Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṁ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā.
比丘たちよ、このように修習され、このように繰り返し実践された入出息念は、大いなる果報があり、大いなる功徳がある。
入出息念が四念処を完成する方法
Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṁ bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti?
比丘たちよ、どのように修習され、どのように繰り返し実践された入出息念が、四念処を完成するのか。
身念処
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti; rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati;
比丘たちよ、そのとき、比丘が長く息を吸いながら「私は長く息を吸っている」と明瞭に知り、長く息を吐きながら「私は長く息を吐いている」と明瞭に知り、短く息を吸いながら「私は短く息を吸っている」と明瞭に知り、短く息を吐きながら「私は短く息を吐いている」と明瞭に知り、「全身を感じながら息を吸おう」と学び、「全身を感じながら息を吐こう」と学び、「身体の形成作用を静めながら息を吸おう」と学び、「身体の形成作用を静めながら息を吐こう」と学ぶとき、
kāye kāyānupassī, bhikkhave, tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
比丘たちよ、そのとき比丘は、身体において身体を観察しながら住する。
Kāyesu kāyaññatarāhaṁ, bhikkhave, evaṁ vadāmi yadidaṁ—assāsapassāsā.
比丘たちよ、私は諸々の身体的なものの中の一つとして、まさにこの入息と出息を説く。
Tasmātiha, bhikkhave, kāye kāyānupassī tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
それゆえ、比丘たちよ、そのとき比丘は、身体において身体を観察しながら住する、熱心に、明瞭な気づきをもって、念じて、世間における貪欲と憂いを除いて。
受念処
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu ‘pītipaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītipaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati;
比丘たちよ、そのとき、比丘が「喜を感じながら息を吸おう」と学び、「喜を感じながら息を吐こう」と学び、「楽を感じながら息を吸おう」と学び、「楽を感じながら息を吐こう」と学び、「心の形成作用を感じながら息を吸おう」と学び、「心の形成作用を感じながら息を吐こう」と学び、「心の形成作用を静めながら息を吸おう」と学び、「心の形成作用を静めながら息を吐こう」と学ぶとき、
vedanāsu vedanānupassī, bhikkhave, tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
比丘たちよ、そのとき比丘は、感受において感受を観察しながら住する、熱心に、明瞭な気づきをもって、念じて、世間における貪欲と憂いを除いて。
Vedanāsu vedanāññatarāhaṁ, bhikkhave, evaṁ vadāmi yadidaṁ—assāsapassāsānaṁ sādhukaṁ manasikāraṁ.
比丘たちよ、私は諸々の感受の中の一つとして、まさにこの入息と出息への適切な注意を説く。
Tasmātiha, bhikkhave, vedanāsu vedanānupassī tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
それゆえ、比丘たちよ、そのとき比丘は、感受において感受を観察しながら住する、熱心に、明瞭な気づきをもって、念じて、世間における貪欲と憂いを除いて。
心念処
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu ‘cittapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘abhippamodayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘abhippamodayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘samādahaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī’ti sikkhati;
比丘たちよ、そのとき、比丘が「心を感じながら息を吸おう」と学び、「心を感じながら息を吐こう」と学び、「心を喜ばせながら息を吸おう」と学び、「心を喜ばせながら息を吐こう」と学び、「心を集中させながら息を吸おう」と学び、「心を集中させながら息を吐こう」と学び、「心を解放させながら息を吸おう」と学び、「心を解放させながら息を吐こう」と学ぶとき、
citte cittānupassī, bhikkhave, tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
比丘たちよ、そのとき比丘は、心において心を観察しながら住する、熱心に、明瞭な気づきをもって、念じて、世間における貪欲と憂いを除いて。
Nāhaṁ, bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatiṁ vadāmi.
比丘たちよ、私は念を失い、明瞭な気づきのない者には入出息念を説かない。
Tasmātiha, bhikkhave, citte cittānupassī tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
それゆえ、比丘たちよ、そのとき比丘は、心において心を観察しながら住する、熱心に、明瞭な気づきをもって、念じて、世間における貪欲と憂いを除いて。
法念処
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu ‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati;
比丘たちよ、そのとき、比丘が「無常を観察しながら息を吸おう」と学び、「無常を観察しながら息を吐こう」と学び、「離貪を観察しながら息を吸おう」と学び、「離貪を観察しながら息を吐こう」と学び、「滅を観察しながら息を吸おう」と学び、「滅を観察しながら息を吐こう」と学び、「捨離を観察しながら息を吸おう」と学び、「捨離を観察しながら息を吐こう」と学ぶとき、
dhammesu dhammānupassī, bhikkhave, tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
比丘たちよ、そのとき比丘は、法において法を観察しながら住する、熱心に、明瞭な気づきをもって、念じて、世間における貪欲と憂いを除いて。
So yaṁ taṁ abhijjhādomanassānaṁ pahānaṁ taṁ paññāya disvā sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti.
彼は、貪欲と憂いの断滅を智慧によって見て、適切に平静である。
Tasmātiha, bhikkhave, dhammesu dhammānupassī tasmiṁ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.
それゆえ、比丘たちよ、そのとき比丘は、法において法を観察しながら住する、熱心に、明瞭な気づきをもって、念じて、世間における貪欲と憂いを除いて。
Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṁ bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.
比丘たちよ、このように修習され、このように繰り返し実践された入出息念は、四念処を完成する。
四念処が七覚支を完成する方法
Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā kathaṁ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti?
比丘たちよ、どのように修習され、どのように繰り返し実践された四念処が、七覚支を完成するのか。
念覚支
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, upaṭṭhitāssa tasmiṁ samaye sati hoti asammuṭṭhā.
比丘たちよ、そのとき、比丘が身体において身体を観察しながら住する、熱心に、明瞭な気づきをもって、念じて、世間における貪欲と憂いを除いて、そのとき彼の念は確立されており、失われていない。
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Satisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.
比丘たちよ、そのとき、比丘の念が確立されており、失われていないとき、そのとき比丘の念覚支が発動する。そのとき比丘は念覚支を修習し、そのとき比丘の念覚支は修習の完成に至る。
択法覚支
So tathāsato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicayati parivīmaṁsaṁ āpajjati.
彼はそのように念じながら住しつつ、その法を智慧によって考察し、吟味し、詳細に検討する。
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicayati parivīmaṁsaṁ āpajjati, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.
比丘たちよ、そのとき、比丘がそのように念じながら住しつつ、その法を智慧によって考察し、吟味し、詳細に検討するとき、そのとき比丘の択法覚支が発動する。そのとき比丘は択法覚支を修習し、そのとき比丘の択法覚支は修習の完成に至る。
精進覚支
Tassa taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicayato parivīmaṁsaṁ āpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ.
その法を智慧によって考察し、吟味し、詳細に検討する彼の、精進は発動し、弛まない。
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicayato parivīmaṁsaṁ āpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.
比丘たちよ、そのとき、その法を智慧によって考察し、吟味し、詳細に検討する比丘の精進が発動し、弛まないとき、そのとき比丘の精進覚支が発動する。そのとき比丘は精進覚支を修習し、そのとき比丘の精進覚支は修習の完成に至る。
喜覚支
Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā.
精進を発動した者に、清浄な喜が生じる。
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.
比丘たちよ、そのとき、精進を発動した比丘に清浄な喜が生じるとき、そのとき比丘の喜覚支が発動する。そのとき比丘は喜覚支を修習し、そのとき比丘の喜覚支は修習の完成に至る。
軽安覚支
Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati.
喜を持つ者の、身体も静まり、心も静まる。
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.
比丘たちよ、そのとき、喜を持つ比丘の身体も静まり、心も静まるとき、そのとき比丘の軽安覚支が発動する。そのとき比丘は軽安覚支を修習し、そのとき比丘の軽安覚支は修習の完成に至る。
定覚支
Passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati.
静まった身体を持つ楽のある者の、心は三昧に入る。
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati, samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.
比丘たちよ、そのとき、静まった身体を持つ楽のある比丘の心が三昧に入るとき、そのとき比丘の定覚支が発動する。そのとき比丘は定覚支を修習し、そのとき比丘の定覚支は修習の完成に至る。
捨覚支
So tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti.
彼はそのように三昧に入った心を適切に平静に観る。
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.
比丘たちよ、そのとき、比丘がそのように三昧に入った心を適切に平静に観るとき、そのとき比丘の捨覚支が発動する。そのとき比丘は捨覚支を修習し、そのとき比丘の捨覚支は修習の完成に至る。
他の念処でも同様
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu … citte … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ, upaṭṭhitāssa tasmiṁ samaye sati hoti asammuṭṭhā.
比丘たちよ、そのとき、比丘が感受において…心において…法において法を観察しながら住する、熱心に、明瞭な気づきをもって、念じて、世間における貪欲と憂いを除いて、そのとき彼の念は確立されており、失われていない。
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.
比丘たちよ、そのとき、比丘の念が確立されており、失われていないとき、そのとき比丘の念覚支が発動する。そのとき比丘は念覚支を修習し、そのとき比丘の念覚支は修習の完成に至る。
So tathāsato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicayati parivīmaṁsaṁ āpajjati.
彼はそのように念じながら住しつつ、その法を智慧によって考察し、吟味し、詳細に検討する。
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsato viharanto taṁ dhammaṁ paññāya pavicinati pavicayati parivīmaṁsaṁ āpajjati, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.
比丘たちよ、そのとき、比丘がそのように念じながら住しつつ、その法を智慧によって考察し、吟味し、詳細に検討するとき、そのとき比丘の択法覚支が発動する。そのとき比丘は択法覚支を修習し、そのとき比丘の択法覚支は修習の完成に至る。
Tassa taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicayato parivīmaṁsaṁ āpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ.
その法を智慧によって考察し、吟味し、詳細に検討する彼の、精進は発動し、弛まない。
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṁ dhammaṁ paññāya pavicinato pavicayato parivīmaṁsaṁ āpajjato āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.
比丘たちよ、そのとき、その法を智慧によって考察し、吟味し、詳細に検討する比丘の精進が発動し、弛まないとき、そのとき比丘の精進覚支が発動する。そのとき比丘は精進覚支を修習し、そのとき比丘の精進覚支は修習の完成に至る。
Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā.
精進を発動した者に、清浄な喜が生じる。
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.
比丘たちよ、そのとき、精進を発動した比丘に清浄な喜が生じるとき、そのとき比丘の喜覚支が発動する。そのとき比丘は喜覚支を修習し、そのとき比丘の喜覚支は修習の完成に至る。
Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati.
喜を持つ者の、身体も静まり、心も静まる。
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.
比丘たちよ、そのとき、喜を持つ比丘の身体も静まり、心も静まるとき、そのとき比丘の軽安覚支が発動する。そのとき比丘は軽安覚支を修習し、そのとき比丘の軽安覚支は修習の完成に至る。
Passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati.
静まった身体を持つ楽のある者の、心は三昧に入る。
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṁ samādhiyati, samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.
比丘たちよ、そのとき、静まった身体を持つ楽のある比丘の心が三昧に入るとき、そのとき比丘の定覚支が発動する。そのとき比丘は定覚支を修習し、そのとき比丘の定覚支は修習の完成に至る。
So tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti.
彼はそのように三昧に入った心を適切に平静に観る。
Yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṁ cittaṁ sādhukaṁ ajjhupekkhitā hoti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṁ tasmiṁ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṁ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṁ gacchati.
比丘たちよ、そのとき、比丘がそのように三昧に入った心を適切に平静に観るとき、そのとき比丘の捨覚支が発動する。そのとき比丘は捨覚支を修習し、そのとき比丘の捨覚支は修習の完成に至る。
Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā evaṁ bahulīkatā satta sambojjhaṅge paripūrenti.
比丘たちよ、このように修習され、このように繰り返し実践された四念処は、七覚支を完成する。
七覚支が明知と解脱を完成する方法
Kathaṁ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrenti?
比丘たちよ、どのように修習され、どのように繰り返し実践された七覚支が、明知と解脱を完成するのか。
Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ.
比丘たちよ、ここで、比丘は念覚支を修習する、遠離に依拠し、離貪に依拠し、滅に依拠し、捨離に向かって。
Dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ.
択法覚支を修習する、遠離に依拠し、離貪に依拠し、滅に依拠し、捨離に向かって。
Vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ.
精進覚支を修習する、遠離に依拠し、離貪に依拠し、滅に依拠し、捨離に向かって。
Pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ.
喜覚支を修習する、遠離に依拠し、離貪に依拠し、滅に依拠し、捨離に向かって。
Passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ.
軽安覚支を修習する、遠離に依拠し、離貪に依拠し、滅に依拠し、捨離に向かって。
Samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ.
定覚支を修習する、遠離に依拠し、離貪に依拠し、滅に依拠し、捨離に向かって。
Upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ.
捨覚支を修習する、遠離に依拠し、離貪に依拠し、滅に依拠し、捨離に向かって。
Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṁ bahulīkatā vijjāvimuttiṁ paripūrentī”ti.
比丘たちよ、このように修習され、このように繰り返し実践された七覚支は、明知と解脱を完成する」と。
結びの言葉
Idamavoca bhagavā. これを世尊は説かれた。
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
満足した比丘たちは、世尊の説かれたことを歓喜した。
Ānāpānassatisuttaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. 入出息念経 終わり 第八経。


コメント