1. Poṭṭhapādaparibbājakavatthu
1.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
このように私は聞いた——ある時、世尊はサーヴァッティのジェータ林、アナータピンディカの園に住しておられた。
2.
Tena kho pana samayena poṭṭhapādo paribbājako samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ tiṁsamattehi paribbājakasatehi.
その時、遍歴行者ポッタパーダは、マッリカーの園にある論議場、ティンドゥカーチーラの一堂舎に、三百人ほどの多くの遍歴行者の集団とともに住していた。
3.
Atha kho bhagavato etadahosi: “atippago kho tāva sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ. Yannūnāhaṁ yena samayappavādako tindukācīro ekasālako mallikāya ārāmo, yena poṭṭhapādo paribbājako tenupasaṅkameyyan”ti.
そこで世尊にこの思いが起きた——「サーヴァッティで托鉢するにはまだ早すぎる。それなら、マッリカーの園にある論議場、ティンドゥカーチーラの一堂舎に、遍歴行者ポッタパーダのところに行こう」と。
4.
Tena kho pana samayena poṭṭhapādo paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentiyā.
その時、遍歴行者ポッタパーダは多くの遍歴行者の集団とともに座していた——騒々しく、大きな声で、さまざまな低俗な話をしながら。
5.
Seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā.
すなわち——王の話、盗賊の話、大臣の話、軍隊の話、恐怖の話、戦争の話、食の話、飲みものの話、衣の話、臥具の話、花鬘の話、香りの話、親族の話、乗りものの話、村の話、町の話、都市の話、地方の話、女の話、英雄の話、街路の話、井戸端の話、亡者の話、雑多な話、世界の起源についての話、海の起源についての話、あるいは存在と非存在についての話など。
6.
Addasā kho poṭṭhapādo paribbājako bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ; disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhapesi: “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Ayaṁ samaṇo gotamo āgacchati. Appasaddakāmo kho so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī. Appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. Evaṁ vutte, te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ.
遍歴行者ポッタパーダは、遠くから世尊が来られるのを見た。見て、自分の集団を静めた——「皆さん、静かにしてください。声を出さないでください。あの沙門ゴータマが来られます。あの尊者は静寂を好まれ、静寂を称えられます。静かな集団と見れば、近づいて来られるかもしれません」と。このように言われると、遍歴行者たちは沈黙した。
7.
Atha kho bhagavā yena poṭṭhapādo paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho poṭṭhapādo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “etu kho, bhante, bhagavā. Svāgataṁ, bhante, bhagavato. Cirassaṁ kho, bhante, bhagavā imaṁ pariyāyamakāsi, yadidaṁ idhāgamanāya. Nisīdatu, bhante, bhagavā, idaṁ āsanaṁ paññattan”ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Poṭṭhapādopi kho paribbājako aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi.
そこで世尊は遍歴行者ポッタパーダのところに近づかれた。遍歴行者ポッタパーダは世尊にこう言った——「来てください、尊者よ、世尊よ。ようこそ、尊者よ、世尊よ。久しぶりに、尊者よ、世尊はここへ来られる機会を作ってくださいました。座ってください、尊者よ、この座席が用意されています」と。世尊は用意された座席に座られた。遍歴行者ポッタパーダも別の低い座席を取って、一方に座った。
8.
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho poṭṭhapādaṁ paribbājakaṁ bhagavā etadavoca: “kāya nuttha, poṭṭhapāda, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti?
一方に座った遍歴行者ポッタパーダに、世尊はこう言われた——「ポッタパーダよ、今、あなたたちはどのような話をするために集まっていたのですか。そして、どのような話が途中だったのですか」と。
1.1. Abhisaññānirodhakathā
想の滅尽についての話
1.
Evaṁ vutte, poṭṭhapādo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “tiṭṭhatesā, bhante, kathā, yāya mayaṁ etarahi kathāya sannisinnā. Nesā, bhante, kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya.
このように言われると、遍歴行者ポッタパーダは世尊にこう言った——「尊者よ、私たちが今まさに集まって話していたその話は、後回しにしておきましょう。尊者よ、その話はのちほど世尊に聞いていただく機会があるでしょう。
2.
Purimāni, bhante, divasāni purimatarāni, nānātitthiyānaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ kotūhalasālāya sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ abhisaññānirodhe kathā udapādi: ‘kathaṁ nu kho, bho, abhisaññānirodho hotī’ti?
尊者よ、数日前、様々な外道の沙門・バラモンたちが集会所に集まって集合していた時、想の滅尽についての話が起きました——『一体どのようにして、想の滅尽は起きるのだろうか』と。
3.
Tatrekacce evamāhaṁsu: ‘ahetū appaccayā purisassa saññā uppajjantipi nirujjhantipi. Yasmiṁ samaye uppajjanti, saññī tasmiṁ samaye hoti. Yasmiṁ samaye nirujjhanti, asaññī tasmiṁ samaye hotī’ti. Ittheke abhisaññānirodhaṁ paññapenti.
そこで或る者たちはこのように言いました——『人の想は、原因なく、縁なく生じたり滅したりする。生じる時、その時その人は想を持つ。滅する時、その時その人は想を持たない』と。このように或る者たちは想の滅尽を説きます。
4.
Tamañño evamāha: ‘na kho pana metaṁ, bho, evaṁ bhavissati. Saññā hi, bho, purisassa attā. Sā ca kho upetipi apetipi. Yasmiṁ samaye upeti, saññī tasmiṁ samaye hoti. Yasmiṁ samaye apeti, asaññī tasmiṁ samaye hotī’ti. Ittheke abhisaññānirodhaṁ paññapenti.
それに対して別の者がこのように言いました——『しかし、友よ、それはそうではないでしょう。実に、友よ、想は人の我です。そしてそれは来たり去ったりします。来る時、その時その人は想を持つ。去る時、その時その人は想を持たない』と。このように或る者たちは想の滅尽を説きます。
5.
Tamañño evamāha: ‘na kho pana metaṁ, bho, evaṁ bhavissati. Santi hi, bho, samaṇabrāhmaṇā mahiddhikā mahānubhāvā. Te imassa purisassa saññaṁ upakaḍḍhantipi apakaḍḍhantipi. Yasmiṁ samaye upakaḍḍhanti, saññī tasmiṁ samaye hoti. Yasmiṁ samaye apakaḍḍhanti, asaññī tasmiṁ samaye hotī’ti. Ittheke abhisaññānirodhaṁ paññapenti.
それに対して別の者がこのように言いました——『しかし、友よ、それもそうではないでしょう。実に、友よ、大いなる神通力・大いなる威力を持つ沙門・バラモンたちがいます。彼らがこの人の想を引き入れたり引き出したりします。引き入れる時、その時その人は想を持つ。引き出す時、その時その人は想を持たない』と。このように或る者たちは想の滅尽を説きます。
6.
Tamañño evamāha: ‘na kho pana metaṁ, bho, evaṁ bhavissati. Santi hi, bho, devatā mahiddhikā mahānubhāvā. Tā imassa purisassa saññaṁ upakaḍḍhantipi apakaḍḍhantipi. Yasmiṁ samaye upakaḍḍhanti, saññī tasmiṁ samaye hoti. Yasmiṁ samaye apakaḍḍhanti, asaññī tasmiṁ samaye hotī’ti. Ittheke abhisaññānirodhaṁ paññapenti.
それに対して別の者がこのように言いました——『しかし、友よ、それもそうではないでしょう。実に、友よ、大いなる神通力・大いなる威力を持つ神々がいます。彼らがこの人の想を引き入れたり引き出したりします。引き入れる時、その時その人は想を持つ。引き出す時、その時その人は想を持たない』と。このように或る者たちは想の滅尽を説きます。
7.
Tassa mayhaṁ, bhante, bhagavantaṁyeva ārabbha sati udapādi: ‘aho nūna bhagavā, aho nūna sugato, yo imesaṁ dhammānaṁ sukusalo’ti. Bhagavā, bhante, kusalo, bhagavā pakataññū abhisaññānirodhassa. Kathaṁ nu kho, bhante, abhisaññānirodho hotī”ti?
尊者よ、私にはその時、まさに世尊を思い起こして、この念が起きました——『ああ、世尊は、ああ、善逝は、これらの法に善く通達しておられる』と。尊者よ、世尊は通達しておられます。世尊は想の滅尽を知る方です。尊者よ、一体どのようにして想の滅尽は起きるのでしょうか」と。
1.2. Sahetukasaññuppādanirodhakathā
縁ある想の生起と滅尽についての話
1.
“Tatra, poṭṭhapāda, ye te samaṇabrāhmaṇā evamāhaṁsu: ‘ahetū appaccayā purisassa saññā uppajjantipi nirujjhantipī’ti, āditova tesaṁ aparaddhaṁ. Taṁ kissa hetu? Sahetū hi, poṭṭhapāda, sappaccayā purisassa saññā uppajjantipi nirujjhantipi. Sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati.
「ポッタパーダよ、そこで、『人の想は原因なく、縁なく生じたり滅したりする』と言った沙門・バラモンたちは、最初から誤っています。それはなぜか。ポッタパーダよ、人の想は縁あり、条件あって生じたり滅したりするのです。修習によって一つの想が生じ、修習によって一つの想が滅します。
2.
Kā ca sikkhā”ti? Bhagavā avoca.
「では修習とは何か」と世尊は言われた。
3.
“Idha, poṭṭhapāda, tathāgato loke uppajjati arahaṁ, sammāsambuddho …pe… Evaṁ kho, poṭṭhapāda, bhikkhu sīlasampanno hoti …pe…
「ポッタパーダよ、ここに如来が世に現れる——応供、正等覚者……(中略)……このようにして、ポッタパーダよ、比丘は戒を具足する……(中略)……
4.
tassime pañcanīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmojjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati.
その人はこれら五蓋が除かれたことを自らの中に観察して、歓喜が生じる。歓喜した者に喜悦が生じる。喜悦した心の者に身体が軽安になる。軽安した身体の者は楽を感受する。楽ある者の心は定まる。
5.
So vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa yā purimā kāmasaññā, sā nirujjhati. Vivekajapītisukhasukhumasaccasaññā tasmiṁ samaye hoti, vivekajapītisukhasukhumasaccasaññīyeva tasmiṁ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Ayaṁ sikkhā”ti bhagavā avoca.
その人はまさに諸欲から離れ、不善法から離れて、尋あり伺あり、遠離より生じた喜と楽ある初禅に達して住する。その人の以前の欲界の想は滅する。その時、遠離より生じた喜と楽の微細な真実の想がある。その時、まさにその遠離より生じた喜と楽の微細な真実の想を持つ者となる。このようにして修習によって一つの想が生じ、修習によって一つの想が滅します。これが修習です」と世尊は言われた。
6.
“Puna caparaṁ, poṭṭhapāda, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa yā purimā vivekajapītisukhasukhumasaccasaññā, sā nirujjhati. Samādhijapītisukhasukhumasaccasaññā tasmiṁ samaye hoti, samādhijapītisukhasukhumasaccasaññīyeva tasmiṁ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā avoca.
「さらにまた、ポッタパーダよ、比丘は尋と伺の寂静によって、内なる清澄、心の一境性があり、尋なく伺なく、定より生じた喜と楽ある第二禅に達して住する。その人の以前の遠離より生じた喜と楽の微細な真実の想は滅する。その時、定より生じた喜と楽の微細な真実の想がある。その時、まさにその定より生じた喜と楽の微細な真実の想を持つ者となる。このようにして修習によって一つの想が生じ、修習によって一つの想が滅します。これもまた修習です」と世尊は言われた。
7.
“Puna caparaṁ, poṭṭhapāda, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti, tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa yā purimā samādhijapītisukhasukhumasaccasaññā, sā nirujjhati. Upekkhāsukhasukhumasaccasaññā tasmiṁ samaye hoti, upekkhāsukhasukhumasaccasaññīyeva tasmiṁ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā avoca.
「さらにまた、ポッタパーダよ、比丘は喜悦の離貪によって捨あって住し、念あり正知あり、身体で楽を感受する——聖者たちが『捨あり念あり楽に住する者』と称するその第三禅に達して住する。その人の以前の定より生じた喜と楽の微細な真実の想は滅する。その時、捨と楽の微細な真実の想がある。その時、まさにその捨と楽の微細な真実の想を持つ者となる。このようにして修習によって一つの想が生じ、修習によって一つの想が滅します。これもまた修習です」と世尊は言われた。
8.
“Puna caparaṁ, poṭṭhapāda, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Tassa yā purimā upekkhāsukhasukhumasaccasaññā, sā nirujjhati. Adukkhamasukhasukhumasaccasaññā tasmiṁ samaye hoti, adukkhamasukhasukhumasaccasaññīyeva tasmiṁ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā avoca.
「さらにまた、ポッタパーダよ、比丘は楽の捨断によって、また苦の捨断によって、以前すでに喜と憂の没滅によって、苦でも楽でもなく、捨・念・清浄ある第四禅に達して住する。その人の以前の捨と楽の微細な真実の想は滅する。その時、苦でも楽でもない微細な真実の想がある。その時、まさにその苦でも楽でもない微細な真実の想を持つ者となる。このようにして修習によって一つの想が生じ、修習によって一つの想が滅します。これもまた修習です」と世尊は言われた。
9.
“Puna caparaṁ, poṭṭhapāda, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Tassa yā purimā rūpasaññā, sā nirujjhati. Ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññā tasmiṁ samaye hoti, ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññīyeva tasmiṁ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā avoca.
「さらにまた、ポッタパーダよ、比丘はすべての点で色の想を超え、抵触の想の没滅によって、種々の想に作意しないことによって、『虚空は無辺なり』として空無辺処に達して住する。その人の以前の色の想は滅する。その時、空無辺処の微細な真実の想がある。その時、まさにその空無辺処の微細な真実の想を持つ者となる。このようにして修習によって一つの想が生じ、修習によって一つの想が滅します。これもまた修習です」と世尊は言われた。
10.
“Puna caparaṁ, poṭṭhapāda, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Tassa yā purimā ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññā, sā nirujjhati. Viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññā tasmiṁ samaye hoti, viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññīyeva tasmiṁ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā avoca.
「さらにまた、ポッタパーダよ、比丘はすべての点で空無辺処を超えて、『識は無辺なり』として識無辺処に達して住する。その人の以前の空無辺処の微細な真実の想は滅する。その時、識無辺処の微細な真実の想がある。その時、まさにその識無辺処の微細な真実の想を持つ者となる。このようにして修習によって一つの想が生じ、修習によって一つの想が滅します。これもまた修習です」と世尊は言われた。
11.
“Puna caparaṁ, poṭṭhapāda, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Tassa yā purimā viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññā, sā nirujjhati. Ākiñcaññāyatanasukhumasaccasaññā tasmiṁ samaye hoti, ākiñcaññāyatanasukhumasaccasaññīyeva tasmiṁ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā avoca.
「さらにまた、ポッタパーダよ、比丘はすべての点で識無辺処を超えて、『何もない』として無所有処に達して住する。その人の以前の識無辺処の微細な真実の想は滅する。その時、無所有処の微細な真実の想がある。その時、まさにその無所有処の微細な真実の想を持つ者となる。このようにして修習によって一つの想が生じ、修習によって一つの想が滅します。これもまた修習です」と世尊は言われた。
12.
“Yato kho, poṭṭhapāda, bhikkhu idha sakasaññī hoti, so tato amutra tato amutra anupubbena saññaggaṁ phusati. Tassa saññagge ṭhitassa evaṁ hoti: ‘cetayamānassa me pāpiyo, acetayamānassa me seyyo. Ahañceva kho pana ceteyyaṁ, abhisaṅkhareyyaṁ, imā ca me saññā nirujjheyyuṁ, aññā ca oḷārikā saññā uppajjeyyuṁ; yannūnāhaṁ na ceva ceteyyaṁ na ca abhisaṅkhareyyan’ti. So na ceva ceteti, na ca abhisaṅkharoti. Tassa acetayato anabhisaṅkharoto tā ceva saññā nirujjhanti, aññā ca oḷārikā saññā na uppajjanti. So nirodhaṁ phusati. Evaṁ kho, poṭṭhapāda, anupubbābhisaññānirodhasampajānasamāpatti hoti.
「ポッタパーダよ、比丘がここで自らの想を持つ者となるとき、その人はそこからあそこへ、あそこからあそこへと順次に想の頂点に触れる。その想の頂点に立った者にこのような思いが起きる——『思念しつつあることは私には悪い、思念しないことは私には善い。もし私が思念し、意を形成するなら、これらの想が滅して、他の粗い想が生じるだろう。それなら私は思念せず、意を形成しないでおこう』と。その人は思念せず、意を形成しない。その人が思念せず意を形成しないとき、それらの想は滅し、他の粗い想は生じない。その人は滅尽に触れる。このようにして、ポッタパーダよ、順次の想の滅尽への正知の入定がある。
13.
Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, api nu te ito pubbe evarūpā anupubbābhisaññānirodhasampajānasamāpatti sutapubbā”ti?
ポッタパーダよ、あなたはどう思いますか。以前にこのような順次の想の滅尽への正知の入定について聞いたことがありましたか」と。
14.
“No hetaṁ, bhante. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, bhagavato bhāsitaṁ ājānāmi …pe… So nirodhaṁ phusati. Evaṁ kho, poṭṭhapāda, anupubbābhisaññānirodhasampajānasamāpatti hotī'”ti. “Evaṁ, poṭṭhapādā”ti.
「いいえ、尊者よ。尊者よ、私は世尊の言葉をこのように理解します……(中略)……その人は滅尽に触れる。このようにして、ポッタパーダよ、順次の想の滅尽への正知の入定があります』と」。「そのとおりです、ポッタパーダよ」と。
15.
“Ekaññeva nu kho, bhante, bhagavā saññaggaṁ paññapeti, udāhu puthūpi saññagge paññapetī”ti?
「尊者よ、世尊は想の頂点を一つだけ説かれるのですか、それとも多くの想の頂点を説かれるのですか」と。
16.
“Ekampi kho ahaṁ, poṭṭhapāda, saññaggaṁ paññapemi, puthūpi saññagge paññapemī”ti.
「ポッタパーダよ、私は一つの想の頂点も説き、多くの想の頂点も説きます」と。
17.
“Yathā kathaṁ pana, bhante, bhagavā ekampi saññaggaṁ paññapeti, puthūpi saññagge paññapetī”ti?
「しかし尊者よ、どのようにして世尊は一つの想の頂点も説き、多くの想の頂点も説かれるのですか」と。
18.
“Yathā yathā kho, poṭṭhapāda, nirodhaṁ phusati tathā tathāhaṁ saññaggaṁ paññapemi. Evaṁ kho ahaṁ, poṭṭhapāda, ekampi saññaggaṁ paññapemi, puthūpi saññagge paññapemī”ti.
「ポッタパーダよ、どのように滅尽に触れるか、そのように私は想の頂点を説きます。このようにして、ポッタパーダよ、私は一つの想の頂点も説き、多くの想の頂点も説くのです」と。
19.
“Saññā nu kho, bhante, paṭhamaṁ uppajjati, pacchā ñāṇaṁ, udāhu ñāṇaṁ paṭhamaṁ uppajjati, pacchā saññā, udāhu saññā ca ñāṇañca apubbaṁ acarimaṁ uppajjantī”ti?
「尊者よ、想が先に生じて後から智が生じるのですか。それとも智が先に生じて後から想が生じるのですか。それとも想と智は前後なく同時に生じるのですか」と。
20.
“Saññā kho, poṭṭhapāda, paṭhamaṁ uppajjati, pacchā ñāṇaṁ, saññuppādā ca pana ñāṇuppādo hoti. So evaṁ pajānāti: ‘idappaccayā kira me ñāṇaṁ udapādī’ti. Iminā kho etaṁ, poṭṭhapāda, pariyāyena veditabbaṁ—yathā saññā paṭhamaṁ uppajjati, pacchā ñāṇaṁ, saññuppādā ca pana ñāṇuppādo hotī”ti.
「ポッタパーダよ、想が先に生じて後から智が生じます。そして想の生起によって智の生起があります。その人はこのように了知します——『実にこれを縁として私の智が生じた』と。ポッタパーダよ、この道理によってこのことが知られるべきです——想が先に生じて後から智が生じ、想の生起によって智の生起があると」と。
1.3. Saññāattakathā
想と我についての話
1.
“Saññā nu kho, bhante, purisassa attā, udāhu aññā saññā añño attā”ti?
「尊者よ、想は人の我なのですか、それとも想は別で我は別なのですか」と。
2.
“Kaṁ pana tvaṁ, poṭṭhapāda, attānaṁ paccesī”ti?
「しかしポッタパーダよ、あなたはどのような我を認めるのですか」と。
3.
“Oḷārikaṁ kho ahaṁ, bhante, attānaṁ paccemi rūpiṁ cātumahābhūtikaṁ kabaḷīkārāhārabhakkhan”ti.
「尊者よ、私は粗大な我を認めます——色あり、四大からなり、段食を食とするものを」と。
4.
“Oḷāriko ca hi te, poṭṭhapāda, attā abhavissa rūpī cātumahābhūtiko kabaḷīkārāhārabhakkho. Evaṁ santaṁ kho te, poṭṭhapāda, aññāva saññā bhavissati añño attā. Tadamināpetaṁ, poṭṭhapāda, pariyāyena veditabbaṁ yathā aññāva saññā bhavissati añño attā. Tiṭṭhateva sāyaṁ, poṭṭhapāda, oḷāriko attā rūpī cātumahābhūtiko kabaḷīkārāhārabhakkho, atha imassa purisassa aññā ca saññā uppajjanti, aññā ca saññā nirujjhanti. Iminā kho etaṁ, poṭṭhapāda, pariyāyena veditabbaṁ yathā aññāva saññā bhavissati añño attā”ti.
「ポッタパーダよ、もしあなたの我が粗大で、色あり、四大からなり、段食を食とするものであるなら、そうであれば、あなたにとって想は別で我は別ということになります。ポッタパーダよ、この道理によってもこのことが知られるべきです——想は別で我は別であると。ポッタパーダよ、その粗大な我——色あり、四大からなり、段食を食とするもの——はそのままであっても、この人の或る想は生じ、或る想は滅します。ポッタパーダよ、この道理によってこのことが知られるべきです——想は別で我は別であると」と。
5.
“Manomayaṁ kho ahaṁ, bhante, attānaṁ paccemi sabbaṅgapaccaṅgiṁ ahīnindriyan”ti.
「尊者よ、私は意所成の我を認めます——すべての肢と副肢を具え、諸根の欠けていないものを」と。
6.
“Manomayo ca hi te, poṭṭhapāda, attā abhavissa sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo, evaṁ santampi kho te, poṭṭhapāda, aññāva saññā bhavissati añño attā. Tadamināpetaṁ, poṭṭhapāda, pariyāyena veditabbaṁ yathā aññāva saññā bhavissati añño attā. Tiṭṭhateva sāyaṁ, poṭṭhapāda, manomayo attā sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo, atha imassa purisassa aññā ca saññā uppajjanti, aññā ca saññā nirujjhanti. Imināpi kho etaṁ, poṭṭhapāda, pariyāyena veditabbaṁ yathā aññāva saññā bhavissati añño attā”ti.
「ポッタパーダよ、もしあなたの我が意所成で、すべての肢と副肢を具え、諸根の欠けていないものであったとしても、そうであれば、あなたにとって想は別で我は別ということになります。ポッタパーダよ、この道理によってもこのことが知られるべきです——想は別で我は別であると。ポッタパーダよ、その意所成の我——すべての肢と副肢を具え、諸根の欠けていないもの——はそのままであっても、この人の或る想は生じ、或る想は滅します。この道理によってもこのことが知られるべきです——想は別で我は別であると」と。
7.
“Arūpiṁ kho ahaṁ, bhante, attānaṁ paccemi saññāmayan”ti.
「尊者よ、私は無色の我を認めます——想所成のものを」と。
8.
“Arūpī ca hi te, poṭṭhapāda, attā abhavissa saññāmayo, evaṁ santampi kho te, poṭṭhapāda, aññāva saññā bhavissati añño attā. Tadamināpetaṁ, poṭṭhapāda, pariyāyena veditabbaṁ yathā aññāva saññā bhavissati añño attā. Tiṭṭhateva sāyaṁ, poṭṭhapāda, arūpī attā saññāmayo, atha imassa purisassa aññā ca saññā uppajjanti, aññā ca saññā nirujjhanti. Imināpi kho etaṁ, poṭṭhapāda, pariyāyena veditabbaṁ yathā aññāva saññā bhavissati añño attā”ti.
「ポッタパーダよ、もしあなたの我が無色で、想所成のものであったとしても、そうであれば、あなたにとって想は別で我は別ということになります。ポッタパーダよ、この道理によってもこのことが知られるべきです——想は別で我は別であると。ポッタパーダよ、その無色の我——想所成のもの——はそのままであっても、この人の或る想は生じ、或る想は滅します。この道理によってもこのことが知られるべきです——想は別で我は別であると」と。
9.
“Sakkā panetaṁ, bhante, mayā ñātuṁ: ‘saññā purisassa attā’ti vā ‘aññāva saññā añño attā’ti vā”ti?
「尊者よ、では私にはこれを知ることができますか——『想は人の我である』か、あるいは『想は別で我は別である』かを」と。
10.
“Dujjānaṁ kho etaṁ, poṭṭhapāda, tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrāyogena aññatrācariyakena: ‘saññā purisassa attā’ti vā, ‘aññāva saññā añño attāti’ vā”ti.
「ポッタパーダよ、あなたには知りがたいことです——異なる見解を持ち、異なる忍解を持ち、異なる志向を持ち、異なる実践に従い、異なる師を持つあなたには——『想は人の我である』か、『想は別で我は別である』かを」と。
11.
“Sacetaṁ, bhante, mayā dujjānaṁ …pe… kiṁ pana, bhante, ‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan'”ti?
「尊者よ、もし私にはそれが知りがたいなら……(中略)……では尊者よ、『世界は常住である、これのみが真実で他は空虚だ』ということはどうですか」と。
12.
“Abyākataṁ kho etaṁ, poṭṭhapāda, mayā: ‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan'”ti.
「ポッタパーダよ、『世界は常住である、これのみが真実で他は空虚だ』——これは私によって無記です」と。
13.
“Kiṁ pana, bhante, ‘asassato loko …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan'”ti? “Etampi kho, poṭṭhapāda, mayā abyākatan”ti.
「では尊者よ、『世界は無常である』……(中略)……『死後に如来は存在もせず存在しないでもない、これのみが真実で他は空虚だ』はどうですか」「ポッタパーダよ、それも私によって無記です」と。
14.
“Kasmā panetaṁ, bhante, bhagavatā abyākatan”ti?
「尊者よ、ではなぜ世尊はそれらを無記とされるのですか」と。
15.
“Na hetaṁ, poṭṭhapāda, atthasaṁhitaṁ na dhammasaṁhitaṁ nādibrahmacariyakaṁ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati, tasmā etaṁ mayā abyākatan”ti.
「ポッタパーダよ、それらは義に関わらず、法に関わらず、清浄行の基礎とならず、厭離に、離貪に、滅尽に、寂静に、直知に、正覚に、涅槃に向かわないからです。それゆえ私はそれらを無記としています」と。
16.
“Kiṁ pana, bhante, bhagavatā byākatan”ti?
「尊者よ、では世尊は何を説かれるのですか」と。
17.
“Idaṁ dukkhanti kho, poṭṭhapāda, mayā byākataṁ. Ayaṁ dukkhasamudayoti …pe… Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti kho, poṭṭhapāda, mayā byākatan”ti.
「ポッタパーダよ、『これが苦である』——これを私は説きます。『これが苦の集起である』……(中略)……『これが苦の滅尽に向かう道である』——これを私は説きます」と。
18.
“Kasmā panetaṁ, bhante, bhagavatā byākatan”ti?
「尊者よ、ではなぜ世尊はそれらを説かれるのですか」と。
19.
“Etañhi, poṭṭhapāda, atthasaṁhitaṁ, etaṁ dhammasaṁhitaṁ, etaṁ ādibrahmacariyakaṁ, etaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati; tasmā etaṁ mayā byākatan”ti.
「ポッタパーダよ、それらは義に関わり、法に関わり、清浄行の基礎となり、厭離に、離貪に、滅尽に、寂静に、直知に、正覚に、涅槃に向かうからです。それゆえ私はそれらを説いています」と。
20.
“Evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. Atha kho bhagavā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
「そのとおりです、世尊よ。そのとおりです、善逝よ。尊者よ、今や世尊がふさわしい時とお思いになるなら」と。そこで世尊は座から立ち上がって去られた。
21.
Atha kho te paribbājakā acirapakkantassa bhagavato poṭṭhapādaṁ paribbājakaṁ samantato vācā sannitodakena sañjhabbharimakaṁsu: “evameva panāyaṁ bhavaṁ poṭṭhapādo yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati, taṁ tadevassa abbhanumodati: ‘evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugatā’ti. Na kho pana mayaṁ kiñci samaṇassa gotamassa ekaṁsikaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāma”ti.
そこで世尊が去られて間もなく、その遍歴行者たちはポッタパーダ遍歴行者を四方から言葉の刺で責め立てた——「まさにこのポッタパーダ殿は、沙門ゴータマが何を言っても、それをただ随喜する——『そのとおりです、世尊よ。そのとおりです、善逝よ』と。しかし私たちには、沙門ゴータマが断定的に説いた一つの法も分からない——『世界は常住である』とも、『世界は無常である』とも……『死後に如来は存在もせず存在しないでもない』とも」と。
22.
Evaṁ vutte, poṭṭhapādo paribbājako te paribbājake etadavoca: “ahampi kho, bho, na kiñci samaṇassa gotamassa ekaṁsikaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāmi …pe… api ca samaṇo gotamo bhūtaṁ tacchaṁ tathaṁ paṭipadaṁ paññapeti dhammaṭṭhitataṁ dhammaniyāmataṁ. Bhūtaṁ kho pana tacchaṁ tathaṁ paṭipadaṁ paññapentassa dhammaṭṭhitataṁ dhammaniyāmataṁ, kathañhi nāma mādiso viññū samaṇassa gotamassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodeyyā”ti.
このように言われると、遍歴行者ポッタパーダはその遍歴行者たちにこう言った——「友よ、私にも沙門ゴータマが断定的に説いた一つの法は分かりません……(中略)……しかし沙門ゴータマは、あるがままで、真実で、如実の道を説きます——法の安定性、法の決定性を。あるがままで、真実で、如実の道を説く者に、法の安定性、法の決定性を——私のような賢者が、沙門ゴータマの善く説かれたことを、善く説かれたものとして随喜しないとは、いったいどういうことでしょうか」と。
2. Cittahatthisāriputtapoṭṭhapādavatthu
チッタ・ハッティサーリプッタとポッタパーダの章
1.
Atha kho dvīhatīhassa accayena citto ca hatthisāriputto poṭṭhapādo ca paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā citto hatthisāriputto bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Poṭṭhapādo pana paribbājako bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi.
そこで二、三日後、チッタ・ハッティサーリプッタと遍歴行者ポッタパーダは世尊のところに近づいた。近づいて、チッタ・ハッティサーリプッタは世尊に礼拝して一方に座った。遍歴行者ポッタパーダは世尊と親しく挨拶を交わした。喜ばしく記憶に値する会話を交わして一方に座った。
2.
Ekamantaṁ nisinno kho poṭṭhapādo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “tadā maṁ, bhante, te paribbājakā acirapakkantassa bhagavato samantato vācāsannitodakena sañjhabbharimakaṁsu: ‘evameva panāyaṁ bhavaṁ poṭṭhapādo yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati, taṁ tadevassa abbhanumodati …pe… Na kho pana mayaṁ kiñci samaṇassa gotamassa ekaṁsikaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāma'”ti.
一方に座った遍歴行者ポッタパーダは世尊にこう言った——「尊者よ、あの時、世尊が去られて間もなく、あの遍歴行者たちは私を四方から言葉の刺で責め立てました——『まさにこのポッタパーダ殿は、沙門ゴータマが何を言っても、それをただ随喜する……しかし私たちには、沙門ゴータマが断定的に説いた一つの法も分からない』と。
3.
Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, te paribbājake etadavocaṁ: ‘ahampi kho, bho, na kiñci samaṇassa gotamassa ekaṁsikaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāmi …pe… api ca samaṇo gotamo bhūtaṁ tacchaṁ tathaṁ paṭipadaṁ paññapeti dhammaṭṭhitataṁ dhammaniyāmataṁ. Bhūtaṁ kho pana tacchaṁ tathaṁ paṭipadaṁ paññapentassa dhammaṭṭhitataṁ dhammaniyāmataṁ, kathañhi nāma mādiso viññū samaṇassa gotamassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodeyyā'”ti?
このように言われて、尊者よ、私はあの遍歴行者たちにこう言いました——『友よ、私にも沙門ゴータマが断定的に説いた一つの法は分かりません……しかし沙門ゴータマは、あるがままで、真実で、如実の道を説きます——法の安定性、法の決定性を。あるがままで、真実で、如実の道を説く者に、法の安定性、法の決定性を——私のような賢者が、沙門ゴータマの善く説かれたことを、善く説かれたものとして随喜しないとは、いったいどういうことでしょうか』と」。
4.
“Sabbeva kho ete, poṭṭhapāda, paribbājakā andhā acakkhukā; tvaṁyeva nesaṁ eko cakkhumā.
「ポッタパーダよ、あの遍歴行者たちはすべて盲目で眼なき者たちです。あなただけが彼らの中で眼ある一人です。
5.
Ekaṁsikāpi hi kho, poṭṭhapāda, mayā dhammā desitā paññattā; anekaṁsikāpi hi kho, poṭṭhapāda, mayā dhammā desitā paññattā.
ポッタパーダよ、私によって断定的に説かれ明示された法もあります。そしてポッタパーダよ、私によって非断定的に説かれ明示された法もあります。
6.
Katame ca te, poṭṭhapāda, mayā anekaṁsikā dhammā desitā paññattā? ‘Sassato loko’ti kho, poṭṭhapāda, mayā anekaṁsiko dhammo desito paññatto; ‘asassato loko’ti kho …pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti kho, poṭṭhapāda, mayā anekaṁsiko dhammo desito paññatto.
ではポッタパーダよ、私によって非断定的に説かれ明示された法とは何か。『世界は常住である』——ポッタパーダよ、これは私によって非断定的に説かれ明示された法です。『世界は無常である』……(中略)……『死後に如来は存在もせず存在しないでもない』——ポッタパーダよ、これも私によって非断定的に説かれ明示された法です。
7.
Kasmā ca te, poṭṭhapāda, mayā anekaṁsikā dhammā desitā paññattā? Na hete, poṭṭhapāda, atthasaṁhitā na dhammasaṁhitā na ādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattanti. Tasmā te mayā anekaṁsikā dhammā desitā paññattā.
ではなぜポッタパーダよ、それらは私によって非断定的に説かれ明示されたのか。ポッタパーダよ、それらは義に関わらず、法に関わらず、清浄行の基礎とならず、厭離に、離貪に、滅尽に、寂静に、直知に、正覚に、涅槃に向かわないからです。それゆえそれらは私によって非断定的に説かれ明示されたのです。
2.1. Ekaṁsikadhammā
断定的に説かれた法
1.
Katame ca te, poṭṭhapāda, mayā ekaṁsikā dhammā desitā paññattā? Idaṁ dukkhanti kho, poṭṭhapāda, mayā ekaṁsiko dhammo desito paññatto. Ayaṁ dukkhasamudayoti …pe… Ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti kho, poṭṭhapāda, mayā ekaṁsiko dhammo desito paññatto.
ではポッタパーダよ、私によって断定的に説かれ明示された法とは何か。『これが苦である』——ポッタパーダよ、これは私によって断定的に説かれ明示された法です。『これが苦の集起である』……(中略)……『これが苦の滅尽に向かう道である』——ポッタパーダよ、これは私によって断定的に説かれ明示された法です。
2.
Kasmā ca te, poṭṭhapāda, mayā ekaṁsikā dhammā desitā paññattā? Ete hi, poṭṭhapāda, atthasaṁhitā, ete dhammasaṁhitā, ete ādibrahmacariyakā, ete nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. Tasmā te mayā ekaṁsikā dhammā desitā paññattā.
ではなぜポッタパーダよ、それらは私によって断定的に説かれ明示されたのか。ポッタパーダよ、それらは義に関わり、法に関わり、清浄行の基礎となり、厭離に、離貪に、滅尽に、寂静に、直知に、正覚に、涅槃に向かうからです。それゆえそれらは私によって断定的に説かれ明示されたのです。
3.
Santi, poṭṭhapāda, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘ekantasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti. Tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: ‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: “ekantasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇ┑ti? Te ce me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti.
ポッタパーダよ、『死後に我は完全に幸福で病なき者となる』と言い、そのように見ている沙門・バラモンたちがいます。私は彼らのところに近づいてこう言います——『あなた方尊者たちは、本当に「死後に我は完全に幸福で病なき者となる」と言い、そのように見ているのですか』と。このように問われて、彼らは『はい』と認めます。
4.
Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto ekantasukhaṁ lokaṁ jānaṁ passaṁ viharathā’ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti.
そこで私はこう言います——『では、あなた方尊者たちは完全に幸福な世界を知り見ながら住していますか』と。このように問われて、彼らは『いいえ』と言います。
5.
Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto ekaṁ vā rattiṁ ekaṁ vā divasaṁ upaḍḍhaṁ vā rattiṁ upaḍḍhaṁ vā divasaṁ ekantasukhiṁ attānaṁ sañjānāthā’ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti.
そこで私はこう言います——『では、あなた方尊者たちは一夜あるいは一日、あるいは半夜あるいは半日、完全に幸福な我を自覚したことがありますか』と。このように問われて、彼らは『いいえ』と言います。
6.
Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto jānātha: “ayaṁ maggo ayaṁ paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāy┑ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti.
そこで私はこう言います——『では、あなた方尊者たちは「これが完全に幸福な世界を直証するための道であり、これが実践である」と知っていますか』と。このように問われて、彼らは『いいえ』と言います。
7.
Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaṁ lokaṁ upapannā, tāsaṁ bhāsamānānaṁ saddaṁ suṇātha: “suppaṭipannāttha, mārisā, ujuppaṭipannāttha, mārisā, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya; mayampi hi, mārisā, evaṁpaṭipannā ekantasukhaṁ lokaṁ upapann┑ti? Iti puṭṭhā ‘no’ti vadanti.
そこで私はこう言います——『では、あなた方尊者たちは、完全に幸福な世界に生まれた神々が語る声を聞いたことがありますか——「友よ、あなた方は善く実践している。友よ、あなた方は正しく実践している。完全に幸福な世界を直証するために。友よ、私たちもこのように実践して完全に幸福な世界に生まれた」と』と。このように問われて、彼らは『いいえ』と言います。
8.
Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti.
「ポッタパーダよ、あなたはどう思いますか。そうであれば、それらの沙門・バラモンたちの言葉は根拠のないものとなりませんか」と。「尊者よ、確かに、そうであれば、それらの沙門・バラモンたちの言葉は根拠のないものとなります」と。
9.
“Seyyathāpi, poṭṭhapāda, puriso evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ yā imasmiṁ janapade janapadakalyāṇī, taṁ icchāmi taṁ kāmemī’ti. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya.
「ポッタパーダよ、たとえばある人がこう言ったとします——『私はこの地方の美女を望み、彼女を愛している』と。彼にこう言う者があるでしょう——『友よ、あなたが望み愛しているその美女について、あなたはその美女が刹帝利か、バラモンか、毘舎か、首陀羅かを知っていますか』と。このように問われて、彼は『いいえ』と言います。
10.
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ evaṁnāmā evaṅgottāti vā, dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vāti, amukasmiṁ gāme vā nigame vā nagare vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya.
彼にこう言う者があるでしょう——『友よ、あなたが望み愛しているその美女は、何という名で何という姓か、背が高いか低いか中程度か、色が黒いか褐色か明るい肌かを知っていますか。あるいはどの村か、町か、都市にいるかを知っていますか』と。このように問われて、彼は『いいえ』と言います。
11.
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, taṁ tvaṁ icchasi kāmesī’ti? Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya. Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti.
彼にこう言う者があるでしょう——『友よ、あなたは知らず見ていないものを望み愛しているのですか』と。このように問われて、彼は『はい』と言います。ポッタパーダよ、あなたはどう思いますか。そうであれば、その人の言葉は根拠のないものとなりませんか」と。「尊者よ、確かに、そうであれば、その人の言葉は根拠のないものとなります」と。
12.
“Evameva kho, poṭṭhapāda, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘ekantasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti …pe… Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti.
「ポッタパーダよ、まさにそのように、『死後に我は完全に幸福で病なき者となる』と言い、そのように見ているそれらの沙門・バラモンたちも……(中略)……ポッタパーダよ、あなたはどう思いますか。そうであれば、それらの沙門・バラモンたちの言葉は根拠のないものとなりませんか」と。「尊者よ、確かに、そうであれば、それらの沙門・バラモンたちの言葉は根拠のないものとなります」と。
13.
“Seyyathāpi, poṭṭhapāda, puriso cātumahāpathe nisseṇiṁ kareyya pāsādassa ārohaṇāya. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yassa tvaṁ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṁ karosi, jānāsi taṁ pāsādaṁ puratthimāya vā disāya dakkhiṇāya vā disāya pacchimāya vā disāya uttarāya vā disāya ucco vā nīco vā majjhimo vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya.
「ポッタパーダよ、たとえばある人が四つ辻に楼閣に登るための梯子を作ったとします。彼にこう言う者があるでしょう——『友よ、あなたが登ろうとしてその梯子を作っている楼閣は、東の方角にあるか、南の方角にあるか、西の方角にあるか、北の方角にあるか、あるいは高いか低いか中程度かを知っていますか』と。このように問われて、彼は『いいえ』と言います。
14.
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, tassa tvaṁ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṁ karosī’ti? Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya. Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti.
彼にこう言う者があるでしょう——『友よ、あなたは知らず見ていない楼閣に登るための梯子を作っているのですか』と。このように問われて、彼は『はい』と言います。ポッタパーダよ、あなたはどう思いますか。そうであれば、その人の言葉は根拠のないものとなりませんか」と。「尊者よ、確かに、そうであれば、その人の言葉は根拠のないものとなります」と。
15.
“Evameva kho, poṭṭhapāda, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: ‘ekantasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā’ti …pe… Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti.
「ポッタパーダよ、まさにそのように、『死後に我は完全に幸福で病なき者となる』と言い、そのように見ているそれらの沙門・バラモンたちも……(中略)……ポッタパーダよ、あなたはどう思いますか。そうであれば、それらの沙門・バラモンたちの言葉は根拠のないものとなりませんか」と。「尊者よ、確かに、そうであれば、それらの沙門・バラモンたちの言葉は根拠のないものとなります」と。
2.2. Tayoattapaṭilābha
三種の我の獲得
1.
“Tayo kho me, poṭṭhapāda, attapaṭilābhā—oḷāriko attapaṭilābho, manomayo attapaṭilābho, arūpo attapaṭilābho. Katamo ca, poṭṭhapāda, oḷāriko attapaṭilābho? Rūpī cātumahābhūtiko kabaḷīkārāhārabhakkho, ayaṁ oḷāriko attapaṭilābho. Katamo manomayo attapaṭilābho? Rūpī manomayo sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo, ayaṁ manomayo attapaṭilābho. Katamo arūpo attapaṭilābho? Arūpī saññāmayo, ayaṁ arūpo attapaṭilābho.
「ポッタパーダよ、我の獲得には三種があります——粗大な我の獲得、意所成の我の獲得、無色の我の獲得です。ではポッタパーダよ、粗大な我の獲得とは何か。色あり、四大からなり、段食を食とするもの——これが粗大な我の獲得です。意所成の我の獲得とは何か。色あり、意所成で、すべての肢と副肢を具え、諸根の欠けていないもの——これが意所成の我の獲得です。無色の我の獲得とは何か。無色で、想所成のもの——これが無色の我の獲得です。
2.
Oḷārikassapi kho ahaṁ, poṭṭhapāda, attapaṭilābhassa pahānāya dhammaṁ desemi: ‘yathāpaṭipannānaṁ vo saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti.
ポッタパーダよ、私は粗大な我の獲得の捨断のためにも法を説きます——『このように実践する者たちに、穢れた法は捨断され、清浄な法は増大し、智慧の完成と広大さを現世においてみずから直知して直証して達して住するであろう』と。
3.
Siyā kho pana te, poṭṭhapāda, evamassa: ‘saṅkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati, dukkho ca kho vihāro’ti. Na kho panetaṁ, poṭṭhapāda, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Saṅkilesikā ceva dhammā pahīyissanti, vodāniyā ca dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṁ vepullattañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati, pāmujjañceva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca sampajaññañca sukho ca vihāro.
ポッタパーダよ、あなたにこのような思いが起きるかもしれません——『穢れた法は捨断され、清浄な法は増大し、智慧の完成と広大さを現世においてみずから直知して直証して達して住するであろうが、その住はきっと苦しいものだろう』と。しかしポッタパーダよ、そのように見てはなりません。穢れた法は捨断され、清浄な法は増大し、智慧の完成と広大さを現世においてみずから直知して直証して達して住し、そして歓喜があり、喜悦があり、軽安があり、念があり、正知があり、楽しい住があるでしょう。
4.
Manomayassapi kho ahaṁ, poṭṭhapāda, attapaṭilābhassa pahānāya dhammaṁ desemi …pe… pāmujjañceva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca sampajaññañca sukho ca vihāro.
ポッタパーダよ、私は意所成の我の獲得の捨断のためにも法を説きます……(中略)……そして歓喜があり、喜悦があり、軽安があり、念があり、正知があり、楽しい住があるでしょう。
5.
Arūpassapi kho ahaṁ, poṭṭhapāda, attapaṭilābhassa pahānāya dhammaṁ desemi …pe… pāmujjañceva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca sampajaññañca sukho ca vihāro.
ポッタパーダよ、私は無色の我の獲得の捨断のためにも法を説きます……(中略)……そして歓喜があり、喜悦があり、軽安があり、念があり、正知があり、楽しい住があるでしょう。
6.
Pare ce, poṭṭhapāda, amhe evaṁ puccheyyuṁ: ‘katamo pana so, āvuso, oḷāriko attapaṭilābho, yassa tumhe pahānāya dhammaṁ desetha …pe…’ tesaṁ mayaṁ evaṁ puṭṭhā evaṁ byākareyyāma: ‘ayaṁ vā so, āvuso, oḷāriko attapaṭilābho, yassa mayaṁ pahānāya dhammaṁ desema …pe…’ti.
ポッタパーダよ、もし他の者たちが私たちにこのように問うなら——『友よ、あなた方がその捨断のために法を説く粗大な我の獲得とはどのようなものですか……』と——このように問われた私たちはこのように答えるでしょう——『友よ、これがその粗大な我の獲得であり、その捨断のために私たちは法を説きます……』と。
7.
Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante sappāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante, evaṁ sante sappāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti.
「ポッタパーダよ、あなたはどう思いますか。そうであれば、根拠ある言葉となりませんか」と。「尊者よ、確かに、そうであれば、根拠ある言葉となります」と。
8.
“Seyyathāpi, poṭṭhapāda, puriso nisseṇiṁ kareyya pāsādassa ārohaṇāya tasseva pāsādassa heṭṭhā. Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ‘ambho purisa, yassa tvaṁ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṁ karosi, jānāsi taṁ pāsādaṁ …pe…’ So evaṁ vadeyya: ‘ayaṁ vā so, āvuso, pāsādo, yassāhaṁ ārohaṇāya nisseṇiṁ karomi, tasseva pāsādassa heṭṭhā’ti. Taṁ kiṁ maññasi, poṭṭhapāda, nanu evaṁ sante tassa purisassa sappāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti? “Addhā kho, bhante …”ti.
「ポッタパーダよ、たとえばある人がまさにその楼閣の真下に、楼閣に登るための梯子を作ったとします。彼にこう言う者があるでしょう——『友よ、あなたが登ろうとしてその梯子を作っている楼閣はどこにあるか知っていますか……』と。彼はこのように言うでしょう——『友よ、これがその楼閣であり、私がその楼閣に登るための梯子を作っているのはまさにその楼閣の真下です』と。ポッタパーダよ、あなたはどう思いますか。そうであれば、その人の言葉は根拠あるものとなりませんか」と。「尊者よ、確かに……」と。
9.
Evaṁ vutte, citto hatthisāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “yasmiṁ, bhante, samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti, moghassa tasmiṁ samaye manomayo attapaṭilābho hoti, mogho arūpo attapaṭilābho hoti; oḷāriko vāssa attapaṭilābho tasmiṁ samaye sacco hoti. Yasmiṁ, bhante, samaye manomayo attapaṭilābho hoti …pe… Yasmiṁ, bhante, samaye arūpo attapaṭilābho hoti …pe… arūpo vāssa attapaṭilābho tasmiṁ samaye sacco hotī”ti.
このように言われると、チッタ・ハッティサーリプッタは世尊にこう言った——「尊者よ、粗大な我の獲得がある時、その時、意所成の我の獲得は空虚であり、無色の我の獲得も空虚です。その時、粗大な我の獲得こそが真実です。尊者よ、意所成の我の獲得がある時……(中略)……尊者よ、無色の我の獲得がある時……(中略)……その時、無色の我の獲得こそが真実です」と。
10.
“Yasmiṁ, citta, samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti, neva tasmiṁ samaye manomayo attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati, na arūpo attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati; oḷāriko attapaṭilābhotveva tasmiṁ samaye saṅkhaṁ gacchati.
「チッタよ、粗大な我の獲得がある時、その時は意所成の我の獲得とは数えられず、無色の我の獲得とも数えられません。その時はただ粗大な我の獲得としてのみ数えられます。
11.
Sace taṁ, citta, evaṁ puccheyyuṁ: ‘ahosi tvaṁ atītamaddhānaṁ, na tvaṁ nāhosi; bhavissasi tvaṁ anāgatamaddhānaṁ, na tvaṁ na bhavissasi; atthi tvaṁ etarahi, na tvaṁ natthī’ti. Evaṁ puṭṭho tvaṁ, citta, kinti byākareyyāsī”ti?
チッタよ、もしあなたにこのように問うなら——『あなたは過去にあったか、なかったわけではないか。あなたは未来にあるだろうか、ないわけではないだろうか。あなたは今現在あるか、ないわけではないか』と——このように問われたあなたは、どのように答えますか」と。
12.
“Sace maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ …pe… evaṁ byākareyyaṁ: ‘ahosāhaṁ atītamaddhānaṁ, nāhaṁ na ahosiṁ; bhavissāmahaṁ anāgatamaddhānaṁ, nāhaṁ na bhavissāmi; atthāhaṁ etarahi, nāhaṁ natthī’ti.”
「尊者よ、もし私にそのように問うなら……このように答えるでしょう——『私は過去にあった、なかったわけではない。私は未来にあるだろう、ないわけではないだろう。私は今現在ある、ないわけではない』と」と。
13.
“Sace pana taṁ, citta, evaṁ puccheyyuṁ: ‘yo te ahosi atīto attapaṭilābho, sova te attapaṭilābho sacco, mogho anāgato, mogho paccuppanno? Yo te bhavissati anāgato attapaṭilābho, sova te attapaṭilābho sacco, mogho atīto, mogho paccuppanno? Yo te etarahi paccuppanno attapaṭilābho, sova te attapaṭilābho sacco, mogho atīto, mogho anāgato’ti. Evaṁ puṭṭho tvaṁ, citta, kinti byākareyyāsī”ti?
「チッタよ、さらにもしあなたにこのように問うなら——『あなたに過去にあった我の獲得——それこそがあなたの真実の我の獲得であり、未来のものは空虚で、現在のものも空虚ですか。あなたに未来にある我の獲得——それこそが真実で、過去のものは空虚で、現在のものも空虚ですか。あなたに今現在ある我の獲得——それこそが真実で、過去のものは空虚で、未来のものも空虚ですか』と——このように問われたあなたは、どのように答えますか」と。
14.
“Sace pana maṁ, bhante, evaṁ puccheyyuṁ …pe… evaṁ byākareyyaṁ: ‘yo me ahosi atīto attapaṭilābho, sova me attapaṭilābho tasmiṁ samaye sacco ahosi, mogho anāgato, mogho paccuppanno. Yo me bhavissati anāgato attapaṭilābho, sova me attapaṭilābho tasmiṁ samaye sacco bhavissati, mogho atīto, mogho paccuppanno. Yo me etarahi paccuppanno attapaṭilābho, sova me attapaṭilābho sacco, mogho atīto, mogho anāgato’ti.”
「尊者よ、もし私にそのように問うなら……このように答えるでしょう——『私に過去にあった我の獲得——それはその時において私の真実の我の獲得でありました。未来のものは空虚で、現在のものも空虚でした。私に未来にある我の獲得——それはその時において私の真実の我の獲得となるでしょう。過去のものは空虚で、現在のものも空虚でしょう。私に今現在ある我の獲得——それこそが私の真実の我の獲得です。過去のものは空虚で、未来のものも空虚です』と」と。
15.
“Evameva kho, citta, yasmiṁ samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti …pe… yasmiṁ, citta, samaye arūpo attapaṭilābho hoti, neva tasmiṁ samaye oḷāriko attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati, na manomayo attapaṭilābhoti saṅkhaṁ gacchati; arūpo attapaṭilābhotveva tasmiṁ samaye saṅkhaṁ gacchati.
「チッタよ、まさにそのように、粗大な我の獲得がある時……(中略)……チッタよ、無色の我の獲得がある時、その時は粗大な我の獲得とも数えられず、意所成の我の獲得とも数えられません。その時はただ無色の我の獲得としてのみ数えられます。
16.
Seyyathāpi, citta, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo. Yasmiṁ samaye khīraṁ hoti, neva tasmiṁ samaye dadhīti saṅkhaṁ gacchati …pe… khīrantveva tasmiṁ samaye saṅkhaṁ gacchati. Yasmiṁ samaye dadhi hoti …pe… sappimaṇḍo hoti …pe… sappimaṇḍotveva tasmiṁ samaye saṅkhaṁ gacchati.
チッタよ、たとえば牛から乳が、乳から酪が、酪から生酥が、生酥から熟酥が、熟酥から醍醐が生じます。乳がある時、その時は酪とも数えられず……ただ乳としてのみ数えられます。酪がある時……(中略)……醍醐がある時……ただ醍醐としてのみ数えられます。
17.
Imā kho, citta, lokasamaññā lokaniruttiyo lokavohārā lokapaññattiyo, yāhi tathāgato voharati aparāmasan”ti.
チッタよ、これらは世間の呼称、世間の語、世間の言い方、世間の仮説であり、如来はそれらによって執取することなく語るのです」と。
18.
Evaṁ vutte, poṭṭhapādo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.
このように言われると、遍歴行者ポッタパーダは世尊にこう言った——「尊者よ、素晴らしい、尊者よ、素晴らしい。尊者よ、たとえば倒れたものを起こすように、覆われたものを開くように、迷える者に道を示すように、暗闇の中で眼ある者が形を見るようにと油の灯明を掲げるように——まさにそのように世尊はさまざまな方法で法を明らかにされました。
19.
Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.
尊者よ、私は世尊に帰依します。法にも、比丘僧伽にも。世尊は私を今日から生命ある限り帰依した在家信者として受け入れてください」と。
2.3. Cittahatthisāriputtaupasampadā
チッタ・ハッティサーリプッタの具足戒
1.
Citto pana hatthisāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.
一方、チッタ・ハッティサーリプッタは世尊にこう言った——「尊者よ、素晴らしい、尊者よ、素晴らしい。尊者よ、たとえば倒れたものを起こすように、覆われたものを開くように、迷える者に道を示すように、暗闇の中で眼ある者が形を見るようにと油の灯明を掲げるように——まさにそのように世尊はさまざまな方法で法を明らかにされました。
2.
Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti.
尊者よ、私は世尊に帰依します。法にも、比丘僧伽にも。尊者よ、私は世尊のもとで出家を得られますように。具足戒を得られますように」と。
3.
Alattha kho citto hatthisāriputto bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ.
チッタ・ハッティサーリプッタは世尊のもとで出家を得た。具足戒を得た。
4.
Acirūpasampanno kho panāyasmā citto hatthisāriputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.
具足戒を受けて間もなく、尊者チッタ・ハッティサーリプッタは独り離れ、放逸なく、熱心に、専心して住して、ほどなく——善家の子らが正しく家から出家した、まさにその目的である——無上の清浄行の究極を現世においてみずから直知して直証して達して住した。
5.
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā citto hatthisāriputto arahataṁ ahosīti.
「生は尽きた。清浄行は完成した。なすべきことはなされた。もはやこのような状態のためにこれ以上のことはない」と了知した。尊者チッタ・ハッティサーリプッタは阿羅漢の一人となった。
Poṭṭhapādasuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ.
ポッタパーダ経、第九、終わり。
一点確認:
この経典でポッタパーダは三帰依(在家信者)にとどまり、チッタ・ハッティサーリプッタが出家して阿羅漢に至りました。
MN 140のプックサーティと同じ構造です——対話の中心人物ではなく、傍らにいた者が解脱に至る。これは偶然ではないと思われますが、いかがですか。


コメント