1,MN 75 Māgaṇḍiyasuttaṃ:マーガンディヤ経

02. Kernel Source

マーガンディヤ経(Māgaṇḍiyasuttaṃ)


〔パーリ語〕 Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo, bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārake.

〔日本語〕 このように私は聞いた。あるとき、世尊はクル国の、カンマーサダンマというクル族の町に滞在されており、バーラドヴァージャ姓のバラモンの火祭場にて、草を敷いた座の上におられた。


〔パーリ語〕 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kammāsadhammaṃ piṇḍāya pāvisi. Kammāsadhammaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena aññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.

〔日本語〕 そのころ、世尊は午前中に衣を整え、鉢と袈裟をとって、カンマーサダンマへ托鉢のために入られた。托鉢を終えて食後に戻り、昼の休息のためにある林の茂みへと向かわれた。その林の中へ入り、ある木の根元に昼の休息のために座られた。


〔パーリ語〕 Atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ tenupasaṅkami. Addasā kho māgaṇḍiyo paribbājako bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārakaṃ paññattaṃ. Disvāna bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ”kassa nvayaṃ bhoto bhāradvājassa agyāgāre tiṇasanthārako paññatto, samaṇaseyyānurūpaṃ maññe”ti?

〔日本語〕 そのとき、遍歴行者マーガンディヤが足の運動として歩き回りながら、バーラドヴァージャ姓のバラモンの火祭場へとやって来た。遍歴行者マーガンディヤは、バーラドヴァージャ姓のバラモンの火祭場に草の座が設けられているのを見た。見てから、バーラドヴァージャ姓のバラモンにこう言った。「バーラドヴァージャ殿、この火祭場に設けられた草の座は誰のものですか?まるで沙門の寝床のようですが。」


〔パーリ語〕 ”Atthi, bho māgaṇḍiya, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Tassesā bhoto gotamassa seyyā paññattā”ti.

〔日本語〕 「マーガンディヤ殿、沙門ゴータマという方がおられます。釈迦族の子息で、釈迦の家門から出家された方です。そのゴータマ殿についてはこのようなすばらしい評判が広まっております。『かの世尊は阿羅漢にして正等覚者、明知と行いを具えた方、善逝、世間を知る者、無上士、人を調御する御者、天・人の師、目覚めた方、世尊である』と。この草の座はゴータマ殿のために設けられたものです。」


〔パーリ語〕 ”Duddiṭṭhaṃ vata, bho bhāradvāja, addasāma; duddiṭṭhaṃ vata, bho bhāradvāja, addasāma! Ye mayaṃ tassa bhoto gotamassa bhūnahuno seyyaṃ addasāmā”ti.

〔日本語〕 「ああ、バーラドヴァージャ殿、なんと見苦しいものを見てしまったことか! なんと見苦しいものを見てしまったことか! 私たちは、あの命を奪う者ゴータマの寝床を見てしまったのですから!」


〔パーリ語〕 ”Rakkhassetaṃ, māgaṇḍiya, vācaṃ; rakkhassetaṃ, māgaṇḍiya, vācaṃ. Bahū hi tassa bhoto gotamassa khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi abhippasannā vinītā ariye ñāye dhamme kusale”ti.

〔日本語〕 「マーガンディヤ殿、その言葉をお慎みください! マーガンディヤ殿、その言葉をお慎みください! あのゴータマ殿には、多くの賢明なクシャトリア、賢明なバラモン、賢明な在家者、賢明な沙門たちが深く帰依し、高貴な理法・善き法において導かれているのですから。」


〔パーリ語〕 ”Sammukhā cepi mayaṃ, bho bhāradvāja, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ passeyyāma, sammukhāpi naṃ vadeyyāma – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti.

〔日本語〕 「バーラドヴァージャ殿、たとえ私がそのゴータム殿と直接会ったとしても、面と向かって『沙門ゴータマは命を奪う者だ』と申し上げましょう。なぜなら、私たちの経典にそのように書かれているのですから。」


〔パーリ語〕 ”Sace taṃ bhoto māgaṇḍiyassa agaru āroceyyāmi taṃ samaṇassa gotamassā”ti. ”Appossukko bhavaṃ bhāradvājo vuttova naṃ vadeyyā”ti.

〔日本語〕 「もしマーガンディヤ殿がよろしければ、このことを沙門ゴータマに申し上げましょうか。」「バーラドヴァージャ殿はご遠慮なく、仰った通りにお伝えください。」


〔パーリ語〕 Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya bhāradvājagottassa brāhmaṇassa māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ.

〔日本語〕 世尊は、人間を超えた清浄な天耳界によって、バーラドヴァージャ姓のバラモンと遍歴行者マーガンディヤとのこの会話を聞かれた。


〔パーリ語〕 Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nisīdi bhagavā paññatte tiṇasanthārake.

〔日本語〕 そのとき世尊は夕刻に独り坐の瞑想から出られ、バーラドヴァージャ姓のバラモンの火祭場へと向かわれた。近づかれると、世尊は設けられた草の座にお座りになった。


〔パーリ語〕 Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ bhagavā etadavoca – ”ahu pana te, bhāradvāja, māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṃ imaṃyeva tiṇasanthārakaṃ ārabbha kocideva kathāsallāpo”ti?

〔日本語〕 するとバーラドヴァージャ姓のバラモンが世尊のもとへ近づいた。近づいて世尊と挨拶を交わした。喜ばしく記憶すべき言葉を交わしてから、一方に座った。一方に座ったバーラドヴァージャ姓のバラモンに世尊はこう仰った。「バーラドヴァージャ殿、遍歴行者マーガンディヤとの間で、この草の座をめぐって何か会話がありましたか?」


〔パーリ語〕 Evaṃ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo saṃviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṃ etadavoca – ”etadeva kho pana mayaṃ bhoto gotamassa ārocetukāmā. Atha ca pana bhavaṃ gotamo anakkhātaṃyeva akkhāsī”ti.

〔日本語〕 こう言われると、バーラドヴァージャ姓のバラモンは震え上がり、身の毛のよだつ思いで世尊にこう申し上げた。「まさにそのことをゴータマ殿にお伝えしようと思っておりました。それをゴータマ殿は、告げられる前に仰ってしまわれたのです。」


〔パーリ語〕 Ayañca hi bhagavato bhāradvājagottena brāhmaṇena saddhiṃ antarākathā vippakatā hoti. Atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

〔日本語〕 このとき、世尊とバーラドヴァージャ姓のバラモンとの会話がまだ途中であった。そこへ遍歴行者マーガンディヤが足の運動として歩き回りながら、バーラドヴァージャ姓のバラモンの火祭場、すなわち世尊のもとへとやって来た。近づいて世尊と挨拶を交わした。喜ばしく記憶すべき言葉を交わしてから、一方に座った。


〔パーリ語〕 Ekamantaṃ nisinnaṃ kho māgaṇḍiyaṃ paribbājakaṃ bhagavā etadavoca – ”Cakkhuṃ kho, māgaṇḍiya, rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammuditaṃ. Taṃ tathāgatassa dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo”’ti?

〔日本語〕 一方に座った遍歴行者マーガンディヤに、世尊はこう仰った。「マーガンディヤよ、眼は色形を楽しみ、色形を喜び、色形に歓喜する。如来はそれを調御し、守り、護り、制御されている。またその制御のために法を説かれる。マーガンディヤよ、あなたが『沙門ゴータマは命を奪う者だ』と言ったのは、このことを指してのことですか?」


〔パーリ語〕 ”Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti.

〔日本語〕 「まさにそのことを指して、ゴータマ殿、私は『沙門ゴータマは命を奪う者だ』と申し上げたのです。なぜなら、私たちの経典にそのように書かれているのですから。」


〔パーリ語〕 ”Sotaṃ kho, māgaṇḍiya, saddārāmaṃ… ghānaṃ kho, māgaṇḍiya, gandhārāmaṃ… jivhā kho, māgaṇḍiya, rasārāmā rasaratā rasasammuditā. Sā tathāgatassa dantā guttā rakkhitā saṃvutā, tassā ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo”’ti?

〔日本語〕 「マーガンディヤよ、耳は音を楽しみ……鼻は香りを楽しみ……舌は味を楽しみ、味を喜び、味に歓喜する。如来はそれを調御し、守り、護り、制御されている。またその制御のために法を説かれる。マーガンディヤよ、あなたが『沙門ゴータマは命を奪う者だ』と言ったのは、このことを指してのことですか?」


〔パーリ語〕 ”Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti.

〔日本語〕 「まさにそのことを指して、ゴータマ殿、私は『沙門ゴータマは命を奪う者だ』と申し上げたのです。なぜなら、私たちの経典にそのように書かれているのですから。」


〔パーリ語〕 ”Kāyo kho, māgaṇḍiya, phoṭṭhabbārāmo phoṭṭhabbarato… mano kho, māgaṇḍiya, dhammārāmo dhammarato dhammasammudito. So tathāgatassa danto gutto rakkhito saṃvuto, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo”’ti?

〔日本語〕 「マーガンディヤよ、身は触れられるものを楽しみ、触れられるものを喜び……意は法を楽しみ、法を喜び、法に歓喜する。如来はそれを調御し、守り、護り、制御されている。またその制御のために法を説かれる。マーガンディヤよ、あなたが『沙門ゴータマは命を奪う者だ』と言ったのは、このことを指してのことですか?」


〔パーリ語〕 ”Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī”ti.

〔日本語〕 「まさにそのことを指して、ゴータマ殿、私は『沙門ゴータマは命を奪う者だ』と申し上げたのです。なぜなら、私たちの経典にそのように書かれているのですから。」


訳注: 「bhūnahu(ブーナフ)」は「命を滅ぼす者・胎児殺し」を意味する侮蔑語であり、感覚的欲望を断ち切る修行を批判的に捉えたマーガンディヤがゴータマに向けて用いた言葉です。世尊はこれを逆手にとり、六根(眼・耳・鼻・舌・身・意)の制御こそが如来の説く法であることを示されます。



〔パーリ語〕 ”Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya – ‘idhekacco cakkhuviññeyyehi rūpehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, so aparena samayena rūpānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā rūpataṇhaṃ pahāya rūpapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te, māgaṇḍiya, kimassa vacanīya”’nti? ”Na kiñci, bho gotama”.

〔日本語〕 「マーガンディヤよ、どう思いますか。ここにある人がいて、眼で識られる色形——好ましく、魅力的で、心地よく、愛らしい姿をもち、欲望を伴い、人を惑わすもの——に親しんできたとします。しかし後に、その色形の生起と滅没、甘みと危険、そして離脱を如実に知り、色形への渇愛を捨て、色形の熱苦を除き、渇きを離れ、内に心が静まった状態で住するとします。マーガンディヤよ、あなたはこの人について何と言いますか?」「何も言うことはありません、ゴータマ殿。」


〔パーリ語〕 ”Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya – ‘idhekacco sotaviññeyyehi saddehi…pe… ghānaviññeyyehi gandhehi… jivhāviññeyyehi rasehi… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, so aparena samayena phoṭṭhabbānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā phoṭṭhabbataṇhaṃ pahāya phoṭṭhabbapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te, māgaṇḍiya, kimassa vacanīya”’nti? ”Na kiñci, bho gotama”.

〔日本語〕 「マーガンディヤよ、どう思いますか。ここにある人がいて、耳で識られる音……鼻で識られる香り……舌で識られる味……身で識られる触れられるもの——好ましく、魅力的で、心地よく、愛らしい姿をもち、欲望を伴い、人を惑わすもの——に親しんできたとします。しかし後に、その触れられるものの生起と滅没、甘みと危険、そして離脱を如実に知り、触への渇愛を捨て、触の熱苦を除き、渇きを離れ、内に心が静まった状態で住するとします。マーガンディヤよ、あなたはこの人について何と言いますか?」「何も言うことはありません、ゴータマ殿。」


〔パーリ語〕 ”Ahaṃ kho pana, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi…pe… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Tassa mayhaṃ, māgaṇḍiya, tayo pāsādā ahesuṃ – eko vassiko, eko hemantiko, eko gimhiko. So kho ahaṃ, māgaṇḍiya, vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṃ orohāmi.

〔日本語〕 「マーガンディヤよ、私はかつて在家の身であったころ、五つの欲望の対象を具えて、眼で識られる色形——好ましく、魅力的で、心地よく、愛らしい姿をもち、欲望を伴い、人を惑わすもの——と、耳で識られる音……鼻で識られる香り……舌で識られる味……身で識られる触れられるものを享受して過ごしていた。マーガンディヤよ、私には三つの宮殿があった。雨期のための宮殿、冬のための宮殿、夏のための宮殿である。マーガンディヤよ、私は雨期の四ヶ月間、女性だけの楽士たちに囲まれながら、宮殿の下に降りることもなく過ごしていた。


〔パーリ語〕 So aparena samayena kāmānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṃ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṃ kissa hetu? Yāhayaṃ, māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi – api dibbaṃ sukhaṃ samadhigayha tiṭṭhati – tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.

〔日本語〕 しかし後に、欲望の対象の生起と滅没、甘みと危険、そして離脱を如実に知り、欲望への渇愛を捨て、欲望の熱苦を除き、渇きを離れ、内に心が静まった状態で住している。私は他の人々が欲望への離貪を得られず、欲望への渇愛に喰われ、欲望の熱苦に焼かれながら欲望を享受しているのを見る。だが私はその人々を羨まず、そこに喜びを見出しもしない。なぜなら、マーガンディヤよ、私が喜びを感じる境地——欲望を離れ、不善の法を離れたところにあり、天の楽をも超えて成就している——その喜びに親しみながら、より劣ったものを羨むことも、そこに喜びを見出すこともないからである。」


〔パーリ語〕 ”Seyyathāpi, māgaṇḍiya, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya cakkhuviññeyyehi rūpehi…pe… phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So kāyena sucaritaṃ caritvā vācāya sucaritaṃ caritvā manasā sucaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ.

〔日本語〕 「マーガンディヤよ、たとえばここに、富み栄えて財産豊かな在家の者あるいはその子息がいて、五つの欲望の対象を具えて、眼で識られる色形……身で識られる触れられるもの——好ましく、魅力的で、心地よく、愛らしい姿をもち、欲望を伴い、人を惑わすもの——を享受したとします。その者が身によって善い行いをなし、言葉によって善い行いをなし、心によって善い行いをなして、身体の壊れた後、死後に善い趣、天界である三十三天の仲間に生まれ変わったとします。


〔パーリ語〕 So tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya. So passeyya gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricārayamānaṃ. ”Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so devaputto nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno amussa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā piheyya, mānusakānaṃ vā pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ mānusakehi vā kāmehi āvaṭṭeyyā”ti?

〔日本語〕 その者はそこ、歓喜園(ナンダナ林)において、天女たちの群れに囲まれ、天上の五欲を具えて過ごすとします。その者がかつての在家の者あるいはその子息が五つの欲望の対象を享受しているのを見たとします。マーガンディヤよ、どう思いますか? その天の子は、歓喜園で天女たちに囲まれ天上の五欲を具えて過ごしながら、かつての在家の者あるいはその子息を羨んだり、人間の五欲の対象に、あるいは人間の欲望に引き戻されたりするでしょうか?」


〔パーリ語〕 ”No hidaṃ, bho gotama”. Taṃ kissa hetu? Mānusakānaṃ, bho gotama, kāmehi dibbakāmā abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti.

〔日本語〕 「いいえ、そんなことはありません、ゴータマ殿。なぜなら、ゴータマ殿、天の欲望は人間の欲望よりもはるかに優れ、精妙だからです。」


〔パーリ語〕 ”Evameva kho ahaṃ, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi…pe… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante, so tesaṃ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṃ kissa hetu? Yāhayaṃ, māgaṇḍiya, rati aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi – api dibbaṃ sukhaṃ samadhigayha tiṭṭhati – tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.

〔日本語〕 「それとまったく同じように、マーガンディヤよ、私はかつて在家の身であったころ、五つの欲望の対象を具えて、眼で識られる色形……身で識られる触れられるもの——好ましく、魅力的で、心地よく、愛らしい姿をもち、欲望を伴い、人を惑わすもの——を享受していた。しかし後に、欲望の対象の生起と滅没、甘みと危険、そして離脱を如実に知り、欲望への渇愛を捨て、欲望の熱苦を除き、渇きを離れ、内に心が静まった状態で住している。私は他の人々が欲望への離貪を得られず、欲望への渇愛に喰われ、欲望の熱苦に焼かれながら欲望を享受しているのを見る。だが私はその人々を羨まず、そこに喜びを見出しもしない。なぜなら、マーガンディヤよ、私が喜びを感じる境地——欲望を離れ、不善の法を離れたところにあり、天の楽をも超えて成就している——その喜びに親しみながら、より劣ったものを羨むことも、そこに喜びを見出すこともないからである。」


訳注: §211における「三つの宮殿(tayo pāsādā)」の描写は、出家以前のゴータマ王子の生活を振り返る自伝的叙述であり、後の仏典に繰り返し登場する定型句です。ここで世尊は、欲望の放棄が「欲望を知らないゆえの禁欲」ではなく、「欲望を知り尽くした上での超越」であることを、天界の比喩を用いて巧みに論じられています。



〔パーリ語〕 ”Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya. So taṃ bhesajjaṃ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṃvasī yena kāmaṃ gamo. So aññaṃ kuṭṭhiṃ purisaṃ passeyya arugattaṃ pakkagattaṃ kimīhi khajjamānaṃ nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamānaṃ aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpentaṃ. ”Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so puriso amussa kuṭṭhissa purisassa piheyya aṅgārakāsuyā vā bhesajjaṃ paṭisevanāya vā”ti? ”No hidaṃ, bho gotama. Taṃ kissa hetu? Roge hi, bho gotama, sati bhesajjena karaṇīyaṃ hoti, roge asati na bhesajjena karaṇīyaṃ hotī”ti.

〔日本語〕 「マーガンディヤよ、たとえばここに、らい病を患う男がいて、体中に傷ただれ、虫に喰われ、爪で傷口を搔きむしりながら、炭火の穴で体を炙っているとします。その男の友人・知人・親族・血縁が医師・外科医を呼んで診させます。医師・外科医は薬を調合します。その男はその薬によってらい病から解放され、健康になり、幸せで自由に、自分の意志で望む所へ行けるようになります。その後その男が別のらい病患者——体中に傷ただれ、虫に喰われ、爪で傷口を搔きむしりながら炭火の穴で体を炙っている男——を見たとします。マーガンディヤよ、どう思いますか? その男は、そのらい病患者を羨んで炭火の穴を使いたいとか、薬を使いたいとか思うでしょうか?」「いいえ、そんなことはありません、ゴータマ殿。なぜなら、ゴータマ殿、病があるときは薬が必要ですが、病がなければ薬は必要ないからです。」


〔パーリ語〕 ”Evameva kho ahaṃ, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ, cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi…pe… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṃ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṃ kissa hetu? Yāhayaṃ, māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi – api dibbaṃ sukhaṃ samadhigayha tiṭṭhati – tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.

〔日本語〕 「それとまったく同じように、マーガンディヤよ、私はかつて在家の身であったころ、五つの欲望の対象を具えて享受していた。しかし後に、欲望の対象の生起と滅没、甘みと危険、そして離脱を如実に知り、欲望への渇愛を捨て、欲望の熱苦を除き、渇きを離れ、内に心が静まった状態で住している。私は他の人々が欲望への離貪を得られず、欲望への渇愛に喰われ、欲望の熱苦に焼かれながら欲望を享受しているのを見る。だが私はその人々を羨まず、そこに喜びを見出しもしない。なぜなら、マーガンディヤよ、私が喜びを感じる境地——欲望を離れ、不善の法を離れたところにあり、天の楽をも超えて成就している——その喜びに親しみながら、より劣ったものを羨むことも、そこに喜びを見出すこともないからである。」


〔パーリ語〕 ”Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya. So taṃ bhesajjaṃ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṃvasī yena kāmaṃ gamo. Tamenaṃ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṃ upakaḍḍheyyuṃ. ”Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so puriso iti citiceva kāyaṃ sannāmeyyā”ti? ”Evaṃ, bho gotama”. ”Taṃ kissa hetu”? ”Asu hi, bho gotama, aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā”ti.

〔日本語〕 「マーガンディヤよ、たとえばここに、らい病を患う男がいて、体中に傷ただれ、虫に喰われ、爪で傷口を搔きむしりながら炭火の穴で体を炙っているとします。友人・知人・親族・血縁が医師・外科医を呼び診させ、薬によってらい病から解放され、健康になり、幸せで自由に、自分の意志で望む所へ行けるようになったとします。そこへ二人の屈強な男たちがその男の両腕を掴んで、炭火の穴へと引き寄せたとします。マーガンディヤよ、どう思いますか? その男は体をよじって逃れようとするでしょうか?」「はい、そうするでしょう、ゴータマ殿。」「なぜですか?」「ゴータマ殿、その火は触れれば苦しく、大きな熱苦と大きな熱悩をもたらすからです。」


〔パーリ語〕 ”Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, idāneva nu kho so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca udāhu pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā”ti? ”Idāni ceva, bho gotama, so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca, pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca. Asu ca, bho gotama, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno upahatindriyo dukkhasamphasseyeva aggismiṃ sukhamiti viparītasaññaṃ paccalatthā”ti.

〔日本語〕 「マーガンディヤよ、どう思いますか? その火が今や苦しい触れ心地で、大きな熱苦と大きな熱悩をもたらすのですか? それとも以前からそうだったのですか?」「ゴータマ殿、今もその火は苦しい触れ心地で、大きな熱苦と大きな熱悩をもたらしますし、以前からそうでした。ただゴータマ殿、あのらい病の男は体中に傷ただれ、虫に喰われ、爪で傷口を搔きむしり、感覚器官が壊れていたために、苦しい触れ心地の火の中に快楽があるという倒錯した認識を得てしまっていたのです。」


〔パーリ語〕 ”Evameva kho, māgaṇḍiya, atītampi addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, anāgatampi addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, etarahipi paccuppannaṃ addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca. Ime ca, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā upahatindriyā dukkhasamphassesuyeva kāmesu sukhamiti viparītasaññaṃ paccalatthuṃ.

〔日本語〕 「まったく同じように、マーガンディヤよ、過去においても欲望の対象は苦しい触れ心地であり、大きな熱苦であり、大きな熱悩であった。未来においても欲望の対象は苦しい触れ心地であり、大きな熱苦であり、大きな熱悩であろう。現在においても欲望の対象は苦しい触れ心地であり、大きな熱苦であり、大きな熱悩である。しかしマーガンディヤよ、これらの衆生は欲望への離貪を得られず、欲望への渇愛に喰われ、欲望の熱苦に焼かれ、感覚器官が壊れているために、苦しい触れ心地の欲望の中に快楽があるという倒錯した認識を得てしまったのである。」


〔パーリ語〕 ”Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeti. Yathā yathā kho, māgaṇḍiya, asu kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeti tathā tathā’ssa tāni vaṇamukhāni asucitarāni ceva honti duggandhatarāni ca pūtikatarāni ca, hoti ceva kāci sātamattā assādamattā – yadidaṃ vaṇamukhānaṃ kaṇḍūvanahetu; evameva kho, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariḍayhamānā kāme paṭisevanti. Yathā yathā kho, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariḍayhamānā kāme paṭisevanti tathā tathā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ kāmataṇhā ceva pavaḍḍhati, kāmapariḷāhena ca pariḍayhanti, hoti ceva sātamattā assādamattā – yadidaṃ pañcakāmaguṇe paṭicca.

〔日本語〕 「マーガンディヤよ、たとえばらい病の男が体中に傷ただれ、虫に喰われ、爪で傷口を搔きむしりながら炭火の穴で体を炙るとします。マーガンディヤよ、そのらい病の男が炙れば炙るほど、その傷口はいっそう汚れ、いっそう悪臭を放ち、いっそう腐っていきます。しかしその傷口を搔きむしることによる、わずかな安らぎとわずかな甘みがあります。まったく同じように、マーガンディヤよ、欲望への離貪を得られず、欲望への渇愛に喰われ、欲望の熱苦に焼かれた衆生は欲望を享受します。マーガンディヤよ、欲望への離貪を得られず、欲望への渇愛に喰われ、欲望の熱苦に焼かれた衆生が欲望を享受すればするほど、その衆生の欲望への渇愛はますます増大し、欲望の熱悩にいっそう焼かれていきます。しかし五欲の対象に依ることによる、わずかな安らぎとわずかな甘みがあるのです。」


〔パーリ語〕 ”Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, api nu te diṭṭho vā suto vā rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṃ appahāya kāmapariḷāhaṃ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā”ti? ”No hidaṃ, bho gotama”. ”Sādhu, māgaṇḍiya! Mayāpi kho etaṃ, māgaṇḍiya, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṃ appahāya kāmapariḷāhaṃ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā.

〔日本語〕 「マーガンディヤよ、どう思いますか? あなたはかつて見たことがありますか、あるいは聞いたことがありますか——王であれ、王の大臣であれ、五つの欲望の対象を具えて享受しながら、欲望への渇愛を捨てず、欲望の熱苦を除かず、しかも渇きを離れ、内に心が静まった状態で住した者が、過去に、現在に、あるいは未来にいると?」「いいえ、そんなことはありません、ゴータマ殿。」「善きかな、マーガンディヤよ! 私もまたそのような者を見たことも聞いたこともない——王であれ、王の大臣であれ、五つの欲望の対象を具えて享受しながら、欲望への渇愛を捨てず、欲望の熱苦を除かず、しかも渇きを離れ、内に心が静まった状態で住した者など、過去にも現在にも未来にも。」


〔パーリ語〕 ”Atha kho, māgaṇḍiya, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vigatapipāsā ajjhattaṃ vūpasantacittā vihāsuṃ vā viharanti vā viharissanti vā sabbe te kāmānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāsā ajjhattaṃ vūpasantacittā vihāsuṃ vā viharanti vā viharissanti vā”ti.

〔日本語〕 「マーガンディヤよ、過去・現在・未来において、渇きを離れ内に心が静まった状態で住したあらゆる沙門・バラモンは、みな例外なく、欲望の対象の生起と滅没、甘みと危険、そして離脱を如実に知り、欲望への渇愛を捨て、欲望の熱苦を除くことで、渇きを離れ内に心が静まった状態で住したのであり、住しているのであり、住することになるのである。」


〔パーリ語〕 Atha kho bhagavā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

「Ārogyaparamā lābhā, nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ; **Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṃ, khemaṃ amatagāmina」**nti.

〔日本語〕 そのとき世尊は、その場でこの感興の言葉(ウダーナ)を発せられた——

「無病こそ最高の利得、涅槃こそ最高の幸福、 そして道の中では八支の道が、不死へと至る安穏の道である。」


訳注: この偈(ウダーナ)は仏教で最も有名な格言の一つであり、後の伝承ではマーガンディヤの父がゴータマに娘を嫁がせようとした逸話とも結びつきます。「ārogya(無病)」は単なる身体的健康ではなく、欲望という病からの解放を意味します。また「amatagāmina(不死へと至る)」は涅槃を指し、「八支の道(aṭṭhaṅgiko maggo)」すなわち八正道が、その安穏なる道であることが宣言されています。らい病の比喩は、欲望を「病」、欲望の享受を「搔きむしる行為」、そして解放の道を「薬と癒し」として巧みに描いており、経典中でも特に印象的な教説のひとつです。


5. Māgaṇḍiyasuttaṃ

207. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo, bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārake. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kammāsadhammaṃ piṇḍāya pāvisi. Kammāsadhammaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena aññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.

Atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ tenupasaṅkami. Addasā kho māgaṇḍiyo paribbājako bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārakaṃ paññattaṃ. Disvāna bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ‘‘kassa nvayaṃ bhoto bhāradvājassa agyāgāre tiṇasanthārako paññatto, samaṇaseyyānurūpaṃ maññe’’ti?

‘‘Atthi, bho māgaṇḍiya, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Tassesā bhoto gotamassa seyyā paññattā’’ti.

‘‘Duddiṭṭhaṃ vata, bho bhāradvāja, addasāma; duddiṭṭhaṃ vata, bho bhāradvāja, addasāma! Ye mayaṃ tassa bhoto gotamassa bhūnahuno seyyaṃ addasāmā’’ti.

‘‘Rakkhassetaṃ, māgaṇḍiya, vācaṃ; rakkhassetaṃ, māgaṇḍiya, vācaṃ. Bahū hi tassa bhoto gotamassa khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi abhippasannā vinītā ariye ñāye dhamme kusale’’ti.

‘‘Sammukhā cepi mayaṃ, bho bhāradvāja, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ passeyyāma, sammukhāpi naṃ vadeyyāma – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī’’ti.

‘‘Sace taṃ bhoto māgaṇḍiyassa agaru āroceyyāmi taṃ samaṇassa gotamassā’’ti.

‘‘Appossukko bhavaṃ bhāradvājo vuttova naṃ vadeyyā’’ti.

208. Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya bhāradvājagottassa brāhmaṇassa māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nisīdi bhagavā paññatte tiṇasanthārake.

Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘ahu pana te, bhāradvāja, māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṃ imaṃyeva tiṇasanthārakaṃ ārabbha kocideva kathāsallāpo’’ti?

Evaṃ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo saṃviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘etadeva kho pana mayaṃ bhoto gotamassa ārocetukāmā. Atha ca pana bhavaṃ gotamo anakkhātaṃyeva akkhāsī’’ti.

Ayañca hi bhagavato bhāradvājagottena brāhmaṇena saddhiṃ antarākathā vippakatā hoti. Atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho māgaṇḍiyaṃ paribbājakaṃ bhagavā etadavoca –


209. ‘‘Cakkhuṃ kho, māgaṇḍiya, rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammuditaṃ. Taṃ tathāgatassa dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’’’ti? ‘‘Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī’’ti.

‘‘Sotaṃ kho, māgaṇḍiya, saddārāmaṃ…pe… ghānaṃ.20273 kho, māgaṇḍiya gandhārāmaṃ… jivhā kho, māgaṇḍiya, rasārāmā rasaratā rasasammuditā. Sā tathāgatassa dantā guttā rakkhitā saṃvutā, tassā ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’’’ti? ‘‘Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī’’ti.

‘‘Kāyo kho, māgaṇḍiya, phoṭṭhabbārāmo phoṭṭhabbarato…pe… mano kho, māgaṇḍiya, dhammārāmo dhammarato dhammasammudito. So tathāgatassa danto gutto rakkhito saṃvuto, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’’’ti? ‘‘Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī’’ti.

210. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya – ‘idhekacco cakkhuviññeyyehi rūpehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, so aparena samayena rūpānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā rūpataṇhaṃ pahāya rūpapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te, māgaṇḍiya, kimassa vacanīya’’’nti? ‘‘Na kiñci, bho gotama’’.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya – ‘idhekacco sotaviññeyyehi saddehi…pe… ghānaviññeyyehi gandhehi… jivhāviññeyyehi rasehi… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, so aparena samayena phoṭṭhabbānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā phoṭṭhabbataṇhaṃ pahāya phoṭṭhabbapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te, māgaṇḍiya, kimassa vacanīya’’’nti? ‘‘Na kiñci, bho gotama’’.

211. ‘‘Ahaṃ kho pana, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi…pe… ghānaviññeyyehi gandhehi… jivhāviññeyyehi rasehi… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Tassa mayhaṃ, māgaṇḍiya, tayo pāsādā ahesuṃ – eko vassiko, eko hemantiko, eko gimhiko. So kho ahaṃ, māgaṇḍiya, vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṃ orohāmi. So aparena samayena kāmānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṃ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṃ kissa hetu? Yāhayaṃ, māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi – api dibbaṃ sukhaṃ samadhigayha tiṭṭhati – tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.


212. ‘‘Seyyathāpi, māgaṇḍiya, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya cakkhuviññeyyehi rūpehi…pe… phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So kāyena sucaritaṃ caritvā vācāya sucaritaṃ caritvā manasā sucaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ. So tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya. So passeyya gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricārayamānaṃ. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so devaputto nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno amussa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā piheyya, mānusakānaṃ vā pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ mānusakehi vā kāmehi āvaṭṭeyyā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. Taṃ kissa hetu? Mānusakehi, bho gotama, kāmehi dibbakāmā abhikkantatarā ca paṇītatarā cā’’ti.

‘‘Evameva kho ahaṃ, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi…pe… ghānaviññeyyehi gandhehi… jivhāviññeyyehi rasehi… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante, so tesaṃ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṃ kissa hetu? Yāhayaṃ, māgaṇḍiya, rati aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi – api dibbaṃ sukhaṃ samadhigayha tiṭṭhati – tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.

213. ‘‘Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya. So taṃ bhesajjaṃ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṃvasī yena kāmaṃ gamo. So aññaṃ kuṭṭhiṃ purisaṃ passeyya arugattaṃ pakkagattaṃ kimīhi khajjamānaṃ nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamānaṃ aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpentaṃ. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so puriso amussa kuṭṭhissa purisassa piheyya aṅgārakāsuyā vā bhesajjaṃ paṭisevanāya vā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama. Taṃ kissa hetu? Roge hi, bho gotama, sati bhesajjena karaṇīyaṃ hoti, roge asati na bhesajjena karaṇīyaṃ hotī’’ti.

‘‘Evameva kho ahaṃ, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ, cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi…pe… ghānaviññeyyehi gandhehi… jivhāviññeyyehi rasehi… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṃ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṃ kissa hetu? Yāhayaṃ, māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi – api dibbaṃ sukhaṃ samadhigayha tiṭṭhati – tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.

214. ‘‘Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya. So taṃ bhesajjaṃ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṃvasī yena kāmaṃ gamo. Tamenaṃ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṃ upakaḍḍheyyuṃ. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so puriso iti citiceva kāyaṃ sannāmeyyā’’ti? ‘‘Evaṃ, bho gotama’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Asu hi, bho gotama, aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, idāneva nu kho so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca udāhu pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā’’ti? ‘‘Idāni ceva, bho gotama, so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca, pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca. Asu ca, bho gotama, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno upahatindriyo dukkhasamphasseyeva aggismiṃ sukhamiti viparītasaññaṃ paccalatthā’’ti.

‘‘Evameva kho, māgaṇḍiya, atītampi addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, anāgatampi addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, etarahipi paccuppannaṃ addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca. Ime ca, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā upahatindriyā dukkhasamphassesuyeva kāmesu sukhamiti viparītasaññaṃ paccalatthuṃ.

215. ‘‘Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeti. Yathā yathā kho, māgaṇḍiya, asu kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeti tathā tathā’ssa tāni vaṇamukhāni asucitarāni ceva honti duggandhatarāni ca pūtikatarāni ca, hoti ceva kāci sātamattā assādamattā – yadidaṃ vaṇamukhānaṃ kaṇḍūvanahetu; evameva kho, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariḍayhamānā kāme paṭisevanti. Yathā yathā kho, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariḍayhamānā kāme paṭisevanti tathā tathā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ kāmataṇhā ceva pavaḍḍhati, kāmapariḷāhena ca pariḍayhanti, hoti ceva sātamattā assādamattā – yadidaṃ pañcakāmaguṇe paṭicca.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, api nu te diṭṭho vā suto vā rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṃ appahāya kāmapariḷāhaṃ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. ‘‘Sādhu, māgaṇḍiya! Mayāpi kho etaṃ, māgaṇḍiya, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṃ appahāya kāmapariḷāhaṃ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā. Atha kho, māgaṇḍiya, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vigatapipāsā ajjhattaṃ vūpasantacittā vihāsuṃ vā viharanti vā viharissanti vā sabbe te kāmānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāsā ajjhattaṃ vūpasantacittā vihāsuṃ vā viharanti vā viharissanti vā’’ti.

Atha kho bhagavā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘Ārogyaparamā lābhā, nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ; Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṃ, khemaṃ amatagāmina’’nti.

214. ‘‘Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya. So taṃ bhesajjaṃ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṃvasī yena kāmaṃ gamo. Tamenaṃ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṃ upakaḍḍheyyuṃ. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so puriso iti citiceva kāyaṃ sannāmeyyā’’ti? ‘‘Evaṃ, bho gotama’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Asu hi, bho gotama, aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, idāneva nu kho so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca udāhu pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā’’ti? ‘‘Idāni ceva, bho gotama, so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca, pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca. Asu ca, bho gotama, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno upahatindriyo dukkhasamphasseyeva aggismiṃ sukhamiti viparītasaññaṃ paccalatthā’’ti.

‘‘Evameva kho, māgaṇḍiya, atītampi addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, anāgatampi addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, etarahipi paccuppannaṃ addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca. Ime ca, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā upahatindriyā dukkhasamphassesuyeva kāmesu sukhamiti viparītasaññaṃ paccalatthuṃ.

関連記事

2,Māgaṇḍiyasuttaṃ

Human OS 仕様書:Māgaṇḍiya Protocol:MN 75 / SPEC-MN75-DEBUG

コメント

タイトルとURLをコピーしました