Mahāsakuludāyisuttaṃ:の経は、沙俱羅優陀夷(Sakuludāyī)という遊行者(遍歴の修行者)が、なぜ多くの弟子たちが釈尊を深く尊敬し、依止して住んでいるのかを尋ねたのに対し、釈尊が明確に答えたもの

Mahāsakuludāyisuttaṃ
Majjhimanikāya
Majjhimapaṇṇāsapāḷi
Paribbājakavaggo — 7. Mahāsakuludāyisuttaṃ

237.

Evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 私はこのように聞いた。ある時、世尊は王舎城に竹林の栗鼠の給施園に住んでおられた。

Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā moranivāpe paribbājakārāme paṭivasanti, seyyathidaṃ — annabhāro varadharo sakuludāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā. その時、多くの著名な著名な遊行者たちが、孔雀の給施園の遊行者園に住んでいた。すなわち、アンナバーラ、ヴァラダーラ、沙俱羅優陀夷遊行者、および他の多くの著名な遊行者たちである。

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. そこで、世尊は午前中に着衣し、鉢と衣を取って、王舎城に托鉢に入られた。

Atha kho bhagavato etadahosi — “Atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyī paribbājako tenupasaṅkameyyan”ti. そこで、世尊にこのような考えが生じた。「今、王舎城で托鉢をするにはまだ早すぎる。さあ、私は孔雀の給施園の遊行者園、沙俱羅優陀夷遊行者のところへ近づこう」。

Atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami. そこで、世尊は孔雀の給施園の遊行者園へ近づいた。

Tena kho pana samayena sakuludāyī paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā, seyyathidaṃ — rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā. その時、沙俱羅優陀夷遊行者は、大きな遊行者の衆と共に坐っており、騒がしく大きな声で、種々様々な畜生語を語っていた。すなわち、王の話、盗賊の話、大臣の話、軍の話、恐怖の話、戦争の話、食事の話、飲み物の話、衣服の話、寝具の話、花輪の話、香の話、親族の話、乗り物の話、村の話、町の話、都市の話、国土の話、女性の話、英雄の話、街路の話、井戸の話、先祖の話、様々な話、世間に関する話、海に関する話、有と非有に関する話などである。

Addasā kho sakuludāyī paribbājako bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhāpeti — “Appasaddā bhonto hontu; mā bhonto saddamakattha. Ayaṃ samaṇo gotamo āgacchati; appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī. Appeva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā”ti. 沙俱羅優陀夷遊行者は、世尊が遠くから来られるのを見た。見て、自らの衆を静めさせた。「諸君、静かにせよ。騒ぐな。この沙門ゴータマが来られる。その尊者は静寂を好み、静寂を称賛する方である。もしかすると、静かな衆を見て、近づくべきだとお考えになるかもしれない」。

Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ. そこで、それらの遊行者たちは静かになった。

Atha kho bhagavā yena sakuludāyī paribbājako tenupasaṅkami. そこで、世尊は沙俱羅優陀夷遊行者のところへ近づいた。

Atha kho sakuludāyī paribbājako bhagavantaṃ etadavoca — “Etu kho, bhante, bhagavā. Svāgataṃ, bhante, bhagavato. Cirassaṃ kho, bhante, bhagavā imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīdatu, bhante, bhagavā; idamāsanaṃ paññattan”ti. そこで、沙俱羅優陀夷遊行者は世尊にこう言った。「世尊よ、おいでください。世尊よ、ようこそおいでください。世尊よ、久しくこのような機会をお作りにならなかった。すなわち、ここにおいでになるという。世尊よ、お座りください。この席は用意されております」。

Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Sakuludāyīpi kho paribbājako aññateraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. 世尊は用意された座に坐された。沙俱羅優陀夷遊行者もまた、ある低い座を取って、一方に坐した。

Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sakuludāyiṃ paribbājakaṃ bhagavā etadavoca — 一方に坐した沙俱羅優陀夷遊行者に、世尊はこう言われた——






目次

238.

“Kāyanuttha, udāyi, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 「優陀夷よ、あなたがたは今、何の話のために集まっているのか。また、あなたがたの途中の話は何で、途中で終わったのか?」

“Tiṭṭhatesā, bhante, kathā yāya mayaṃ etarahi kathāya sannisinnā. Nesā, bhante, kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya. 「世尊よ、私たちが今集まっているその話は、措いておいてください。その話は、世尊よ、後でもお聞きになる機会が得られないということはありません。」

Purimāni, bhante, divasāni purimatarāni nānātitthiyānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ kutūhalasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi — 「世尊よ、以前の数日前、様々な異教の沙門婆羅門たちが好奇の堂に集まり会合していた時、このような途中の話が生じました——」

‘Lābhā vata, bho, aṅgamagadhānaṃ, suladdhalābhā vata, bho, aṅgamagadhānaṃ! Tatrime samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭā. 「なんと、アンガとマガダの人々は得をした。なんと、アンガとマガダの人々はよく得をした! ここに、これらの沙門婆羅門たち——教団を持ち、集団を持ち、集団の師であり、知られ、名声あり、異教の師として大衆に善しと認められた者たちが、王舎城に雨安居のために下りて来た。」

Ayampi kho pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo. このプーラナ・カッサパもまた、教団を持ち、集団を持ち、集団の師であり、知られ、名声あり、異教の師として大衆に善しと認められた者である。彼もまた王舎城に雨安居のために下りて来た。

Ayampi kho makkhali gosālo … pe … ajito kesakambalo … pakudho kaccāyano … sañjayo belaṭṭhaputto … nigaṇṭho nāṭaputto saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo. このマッカリ・ゴーサーラも……(中略)……このニガンタ・ナータプッタもまた、教団を持ち、集団を持ち、集団の師であり、知られ、名声あり、異教の師として大衆に善しと認められた者である。彼もまた王舎城に雨安居のために下りて来た。

Ko nu kho imesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saṅghīnaṃ gaṇīnaṃ gaṇācariyānaṃ ñātānaṃ yasassīnaṃ titthakarānaṃ sādhusammatānaṃ bahujanassa sāvakānaṃ sakkato garukato mānito pūjito, kañca pana sāvakā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharantī’ti?” 「では、これらの尊者たる沙門婆羅門たち、教団を持ち、集団を持ち、集団の師であり、知られ、名声あり、異教の師として大衆に善しと認められた者たちの弟子たちのうち、誰が尊敬され、重んじられ、敬われ、供養されているのか。また、どの弟子たちが尊敬し、重んじ、依止して住んでいるのか?」

239.

“Tatrekacce evamāhaṃsu — 「その中で、ある者たちはこう言った——

‘Ayaṃ kho pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana pūraṇaṃ kassapaṃ sāvakā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. このプーラナ・カッサパは、教団を持ち、集団を持ち、集団の師であり、知られ、名声あり、異教の師として大衆に善しと認められた者である。しかしながら、彼は弟子たちから尊敬されず、重んじられず、敬われず、供養されていない。また、プーラナ・カッサパを弟子たちが尊敬し、重んじ、依止して住んでいるということもない。

Bhūtapubbaṃ pūraṇo kassapo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Tatraññataro pūraṇassa kassapassa sāvako saddamakāsi — “Mā bhonto pūraṇaṃ kassapaṃ etamatthaṃ pucchittha; neso etaṃ jānāti; mayametaṃ jānāma, amhe etamatthaṃ pucchatha; mayametaṃ bhavantānaṃ byākarissāmā”ti. 昔、プーラナ・カッサパは数百の衆に法を説いていた。その時、プーラナ・カッサパのある弟子が声を上げて言った。「諸君、プーラナ・カッサパにそのことを尋ねてはならない。彼はそれを知らない。我々がそれを知っている。我々にそのことを尋ねよ。我々があなたがたに答えよう」。

Bhūtapubbaṃ pūraṇo kassapo bāhā paggayha kandanto na labhati — “Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Nete, bhavante, pucchanti, amhe ete pucchanti; mayametesaṃ byākarissāmā”ti. 昔、プーラナ・カッサパは両腕を上げて叫んだが、聞き入れられなかった。「諸君、静かにせよ。騒ぐな。諸君、彼らは私に尋ねているのではない。彼らは我々に尋ねている。我々が彼らに答えよう」。

Bahū kho pana pūraṇassa kassapassa sāvakā vādaṃ āropetvā apakkantā — “Na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṃ me, asahitaṃ te, purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca, adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ, āropito te vādo, niggahitosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī”ti. しかし、多くのプーラナ・カッサパの弟子たちは論争を仕掛けて去っていった。「あなたはこの法と律を知らない。私はこの法と律を知っている。どうしてあなたがこの法と律を知ることができようか。あなたは邪に修行している。私は正しく修行している。私には整合性がある。あなたには整合性がない。あなたは先に言うべきことを後に言い、後に言うべきことを先に言った。あなたの行いは逆転している。あなたの論は論破された。あなたは負けた。さあ、論から解放されるために行け。もしできるなら、自分で解き明かせ」。

Iti pūraṇo kassapo sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana pūraṇaṃ kassapaṃ sāvakā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. Akkuṭṭho ca pana pūraṇo kassapo dhammakkosenā’ti.” このように、プーラナ・カッサパは弟子たちから尊敬されず、重んじられず、敬われず、供養されていない。また、プーラナ・カッサパを弟子たちが尊敬し、重んじ、依止して住んでいるということもない。そしてプーラナ・カッサパは法による罵りをもって罵られた。」

“Ekacce evamāhaṃsu — ‘Ayampi kho makkhali gosālo … pe … ajito kesakambalo … pakudho kaccāyano … sañjayo belaṭṭhaputto … nigaṇṭho nāṭaputto saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ sāvakā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti.’ … (peyyāla) … Akkuṭṭho ca pana nigaṇṭho nāṭaputto dhammakkosenā’ti.” 「ある者たちはこう言った。『このマッカリ・ゴーサーラも……(中略)……このニガンタ・ナータプッタもまた、教団を持ち、集団を持ち、集団の師であり、知られ、名声あり、異教の師として大衆に善しと認められた者である。しかしながら、彼は弟子たちから尊敬されず、重んじられず、敬われず、供養されていない。また、ニガンタ・ナータプッタを弟子たちが尊敬し、重んじ、依止して住んでいるということもない。』……(中略)……そしてニガンタ・ナータプッタは法による罵りをもって罵られた。」

240.

“Ekacce evamāhaṃsu — 「ある者たちはこう言った——

‘Ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaṃ sakkato garukato mānito pūjito, samaṇañca pana gotamaṃ sāvakā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. この沙門ゴータマもまた、教団を持ち、集団を持ち、集団の師であり、知られ、名声あり、異教の師として大衆に善しと認められた者である。しかしながら、彼は弟子たちから尊敬され、重んじられ、敬われ、供養されている。また、沙門ゴータマを弟子たちが尊敬し、重んじ、依止して住んでいる。

Bhūtapubbaṃ samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ desesi. Tatraññataro samaṇassa gotamassa sāvako ukkāsi. Tamenāññataro sabrahmacārī jaṇṇukena ghaṭṭesi — “Appasaddo āyasmā hotu, māyasmā saddamakāsi, satthā no bhagavā dhammaṃ desesī”ti. 昔、沙門ゴータマは数百の衆に法を説いた。その時、沙門ゴータマのある弟子が咳をした。そこで別の同梵行者が膝で突いて言った。「尊者、静かにせよ。音を立てるな。我々の師である世尊が法を説いておられる」。

Yasmiṃ samaye samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti, neva tasmiṃ samaye samaṇassa gotamassa sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Tamenaṃ mahājanakāyo paccāsīsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti — “Yaṃ no bhagavā dhammaṃ bhāsissati taṃ no sossāmā”ti. 沙門ゴータマが数百の衆に法を説く時、その時、沙門ゴータマの弟子たちには、咳払いの音も咳の音もなかった。その時、大衆は「世尊が我々に法を説かれるなら、それを聞こう」と期待する様子で待機していた。

Seyyathāpi nāma puriso cātummahāpathe khuddamadhuṃ anelakaṃ pīḷeyya. Tamenaṃ mahājanakāyo paccāsīsamānarūpo paccupaṭṭhito assa. Evameva yasmiṃ samaye samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti, neva tasmiṃ samaye samaṇassa gotamassa sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Tamenaṃ mahājanakāyo paccāsīsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti — “Yaṃ no bhagavā dhammaṃ bhāsissati taṃ no sossāmā”ti. たとえば、人が四つの大路の交差点で純粋な蜂蜜を搾る時、その周りに大衆が期待する様子で待機しているようなものである。そのように、沙門ゴータマが数百の衆に法を説く時、その時、沙門ゴータマの弟子たちには、咳払いの音も咳の音もなかった。その時、大衆は「世尊が我々に法を説かれるなら、それを聞こう」と期待する様子で待機していた。

Yepi samaṇassa gotamassa sāvakā sabrahmacārīhi sampayojetvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattanti tepi satthu ceva vaṇṇavādino honti, dhammassa ca vaṇṇavādino honti, saṅghassa ca vaṇṇavādino honti, attagarahinoyeva honti anaññagarahino — “Mayamevamhā alakkhikā mayaṃ appapuññā te mayaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhimhā yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caritun”ti. Te ārāmikabhūtā vā upāsakabhūtā vā pañcasikkhāpade samādāya vattanti. 沙門ゴータマの弟子たちの中で、同梵行者たちと争って学処を捨てて還俗した者たちでさえも、師を称賛し、法を称賛し、僧伽を称賛し、ただ自分自身を責めるのみで他を責めない。「我々はこのように不運であり、我々は福が少なく、我々はこのように善く説かれた法と律において出家しながら、生涯にわたって完全で清らかな梵行を行うことができなかった」と。彼らは寺院の使用人となり、または優婆塞となり、五つの学処を受持して生活している。

Iti samaṇo gotamo sāvakānaṃ sakkato garukato mānito pūjito, samaṇañca pana gotamaṃ sāvakā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharantī’ti.” このように、沙門ゴータマは弟子たちから尊敬され、重んじられ、敬われ、供養されている。また、沙門ゴータマを弟子たちが尊敬し、重んじ、依止して住んでいる。」










241.

“Kati pana tvaṃ, udāyi, mayi dhamme samanupassasi, yehi mamaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharantī”ti? 「優陀夷よ、あなたは私の中に、いくつの法を観察するのか。それによって私の弟子たちが私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいるのか?」

“Pañca kho ahaṃ, bhante, bhagavati dhamme samanupassāmi yehi bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. Katame pañca? 「世尊よ、私は世尊の中に五つの法を観察します。それによって世尊を弟子たちが尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいます。どの五つですか?

Bhagavā hi, bhante, appāhāro, appāhāratāya ca vaṇṇavādī. Yampi, bhante, bhagavā appāhāro, appāhāratāya ca vaṇṇavādī imaṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavati paṭhamaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. 世尊は、世尊よ、少食であり、少食であることをも称賛する者であります。世尊よ、世尊が少食であり、少食であることをも称賛する者であること——これを私は、世尊よ、世尊の中に第一の法として観察します。それによって世尊を弟子たちが尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいます。

Puna caparaṃ, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, imaṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavati dutiyaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. さらにまた、世尊よ、世尊はどのような衣でも満足し、どのような衣でも満足することをも称賛する者であります。世尊よ、世尊がどのような衣でも満足し、どのような衣でも満足することをも称賛する者であること——これを私は、世尊よ、世尊の中に第二の法として観察します。それによって世尊を弟子たちが尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいます。

Puna caparaṃ, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, imaṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavati tatiyaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. さらにまた、世尊よ、世尊はどのような托鉢食でも満足し、どのような托鉢食でも満足することをも称賛する者であります。世尊よ、世尊がどのような托鉢食でも満足し、どのような托鉢食でも満足することをも称賛する者であること——これを私は、世尊よ、世尊の中に第三の法として観察します。それによって世尊を弟子たちが尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいます。

Puna caparaṃ, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, imaṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavati catutthaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. さらにまた、世尊よ、世尊はどのような坐臥具でも満足し、どのような坐臥具でも満足することをも称賛する者であります。世尊よ、世尊がどのような坐臥具でも満足し、どのような坐臥具でも満足することをも称賛する者であること——これを私は、世尊よ、世尊の中に第四の法として観察します。それによって世尊を弟子たちが尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいます。

Puna caparaṃ, bhante, bhagavā pavivitto, pavivekassa ca vaṇṇavādī. Yampi, bhante, bhagavā pavivitto, pavivekassa ca vaṇṇavādī, imaṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavati pañcamaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. さらにまた、世尊よ、世尊は独住し、独住を称賛する者であります。世尊よ、世尊が独住し、独住を称賛する者であること——これを私は、世尊よ、世尊の中に第五の法として観察します。それによって世尊を弟子たちが尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいます。

Ime kho ahaṃ, bhante, bhagavati pañca dhamme samanupassāmi yehi bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharantī”ti. これらを私は、世尊よ、世尊の中に五つの法として観察します。それによって世尊を弟子たちが尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいます。」







242.

“‘Appāhāro samaṇo gotamo, appāhāratāya ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā kosakāhārāpi aḍḍhakosakāhārāpi beluvāhārāpi aḍḍhabeluvāhārāpi. 「『沙門ゴータマは少食であり、少食であることをも称賛する者である』と、もし優陀夷よ、弟子たちが私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むとするならば、しかしながら優陀夷よ、私にはコーサカ食の者も半コーサカ食の者も、ベールヴァ食の者も半ベールヴァ食の者もいる。

Ahaṃ kho pana, udāyi, appekadā iminā pattena samatittikampi bhuñjāmi bhiyyopi bhuñjāmi. しかしながら優陀夷よ、私は時として、この鉢に満ちるほど食べ、またそれ以上に食べる。

‘Appāhāro samaṇo gotamo, appāhāratāya ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, ye te, udāyi, mama sāvakā kosakāhārāpi aḍḍhakosakāhārāpi beluvāhārāpi aḍḍhabeluvāhārāpi na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ. 『沙門ゴータマは少食であり、少食であることをも称賛する者である』と、もし優陀夷よ、弟子たちが私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むとするならば、優陀夷よ、私の弟子たちであるコーサカ食の者も半コーサカ食の者も、ベールヴァ食の者も半ベールヴァ食の者も、彼らはこの法によって私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むことはない。

‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā paṃsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ karitvā dhārenti. 『沙門ゴータマはどのような衣でも満足し、どのような衣でも満足することをも称賛する者である』と、もし優陀夷よ、弟子たちが私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むとするならば、しかしながら優陀夷よ、私には糞掃衣を着る粗衣の者たちがいる。彼らは墓場やごみ捨て場や店先からぼろ布を集めて僧伽梨衣を作って着ている。

Ahaṃ kho panudāyi, appekadā gahapaticīvarāni dhāremi daḷhāni satthalūkhāni alābulomasāni. しかしながら優陀夷よ、私は時として、家主の衣で、堅く、粗く、毛の粗いものを着ている。

‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, ye te, udāyi, mama sāvakā paṃsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ karitvā dhārenti, na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ. 『沙門ゴータマはどのような衣でも満足し、どのような衣でも満足することをも称賛する者である』と、もし優陀夷よ、弟子たちが私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むとするならば、優陀夷よ、私の弟子たちである糞掃衣を着る粗衣の者たち、彼らはこの法によって私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むことはない。

‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uñchāsake vate ratā, te antaragharaṃ paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti. 『沙門ゴータマはどのような托鉢食でも満足し、どのような托鉢食でも満足することをも称賛する者である』と、もし優陀夷よ、弟子たちが私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むとするならば、しかしながら優陀夷よ、私には托鉢行者で次第乞食を好む者たちがいる。彼らは家の中に入った時、座ですら勧められても受けない。

Ahaṃ kho panudāyi, appekadā nimantanepi bhuñjāmi sālīnaṃ odanaṃ vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ. しかしながら優陀夷よ、私は時として、招かれても白米の飯で、黒い粒を取り除いたもの、種々のスープと種々の調味料のあるものを食べる。

‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, ye te, udāyi, mama sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uñchāsake vate ratā te antaragharaṃ paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti, na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ. 『沙門ゴータマはどのような托鉢食でも満足し、どのような托鉢食でも満足することをも称賛する者である』と、もし優陀夷よ、弟子たちが私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むとするならば、優陀夷よ、私の弟子たちである托鉢行者で次第乞食を好む者たち、彼らはこの法によって私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むことはない。

‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā, te aṭṭhamāse channaṃ na upenti. 『沙門ゴータマはどのような坐臥具でも満足し、どのような坐臥具でも満足することをも称賛する者である』と、もし優陀夷よ、弟子たちが私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むとするならば、しかしながら優陀夷よ、私には樹下住者・露地住者の者たちがいる。彼らは八ヶ月の間、覆われた所に入らない。

Ahaṃ kho panudāyi, appekadā kūṭāgāresupi viharāmi ullittāvalittesu nivātesu phusitaggaḷesu pihitavātapānesu. しかしながら優陀夷よ、私は時として、楼閣の中でも、塗り固められ、風の入らない、戸のしっかり閉まる、窓の閉まった所に住んでいる。

‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, ye te, udāyi, mama sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā te aṭṭhamāse channaṃ na upenti, na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ. 『沙門ゴータマはどのような坐臥具でも満足し、どのような坐臥具でも満足することをも称賛する者である』と、もし優陀夷よ、弟子たちが私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むとするならば、優陀夷よ、私の弟子たちである樹下住者・露地住者の者たち、彼らはこの法によって私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むことはない。

‘Pavivitto samaṇo gotamo, pavivekassa ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā āraññikā pantasenāsanā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni ajjhogāhetvā viharanti, te anvaddhamāsaṃ saṅghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya. 『沙門ゴータマは独住し、独住を称賛する者である』と、もし優陀夷よ、弟子たちが私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むとするならば、しかしながら優陀夷よ、私には阿練若住者で辺地の住居に住む者たちがいる。彼らは辺地の住居である阿練若の森の奥深くに入って住み、半月ごとに僧伽の中に下りて来て波羅提木叉の説示を受ける。

Ahaṃ kho panudāyi, appekadā ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. しかしながら優陀夷よ、私は時として、比丘・比丘尼・優婆塞・優婆夷・王・大臣・異教の師・異教の師の弟子たちに取り囲まれて住んでいる。

‘Pavivitto samaṇo gotamo, pavivekassa ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, ye te, udāyi, mama sāvakā āraññakā pantasenāsanā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni ajjhogāhetvā viharanti te anvaddhamāsaṃ saṅghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya, na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ. 『沙門ゴータマは独住し、独住を称賛する者である』と、もし優陀夷よ、弟子たちが私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むとするならば、優陀夷よ、私の弟子たちである阿練若住者で辺地の住居に住む者たち、彼らはこの法によって私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むことはない。

Iti kho, udāyi, na mamaṃ sāvakā imehi pañcahi dhammehi sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. このように優陀夷よ、弟子たちはこれらの五つの法によって私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住むことはない。」












243.

“Atthi kho, udāyi, aññe ca pañca dhammā yehi pañcahi dhammehi mamaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. Katame pañca? 「優陀夷よ、ほかにも五つの法があり、それら五つの法によって私の弟子たちは私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいる。どの五つであるか?

Idhudāyi, mamaṃ sāvakā adhisīle sambhāventi — ‘Sīlavā samaṇo gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgato’ti. ここに優陀夷よ、私の弟子たちは増上戒について信解する——『沙門ゴータマは戒ある者であり、最上の戒蘊を具えている』と。

Yampudāyi, mamaṃ sāvakā adhisīle sambhāventi — ‘Sīlavā samaṇo gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgato’ti, ayaṃ kho, udāyi, paṭhamo dhammo yena mamaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. 優陀夷よ、私の弟子たちが増上戒について信解する——『沙門ゴータマは戒ある者であり、最上の戒蘊を具えている』と——このことが優陀夷よ、第一の法である。それによって私の弟子たちは私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいる。

244.

Puna caparaṃ, udāyi, mamaṃ sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi — ‘Jānaṃyevāha samaṇo gotamo — jānāmīti, passaṃyevāha samaṇo gotamo — passāmīti; abhiññāya samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anabhiññāya; sanidānaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anidānaṃ; sappāṭihāriyaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no appāṭihāriyan’ti. さらにまた優陀夷よ、私の弟子たちは勝れた知見について信解する——『沙門ゴータマは知って「私は知る」と言い、見て「私は見る」と言う。沙門ゴータマは通達して法を説き、通達せずして説くことはない。根拠があって法を説き、根拠なくして説くことはない。道理にかなって法を説き、道理にかなわずして説くことはない』と。

Yampudāyi, mamaṃ sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi — ‘Jānaṃyevāha samaṇo gotamo — jānāmīti, passaṃyevāha samaṇo gotamo — passāmīti; abhiññāya samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anabhiññāya; sanidānaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anidānaṃ; sappāṭihāriyaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no appāṭihāriyan’ti, ayaṃ kho, udāyi, dutiyo dhammo yena mamaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. 優陀夷よ、私の弟子たちが勝れた知見について信解する——『沙門ゴータマは知って「私は知る」と言い、見て「私は見る」と言う。沙門ゴータマは通達して法を説き、通達せずして説くことはない。根拠があって法を説き、根拠なくして説くことはない。道理にかなって法を説き、道理にかなわずして説くことはない』と——このことが優陀夷よ、第二の法である。それによって私の弟子たちは私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいる。

245.

Puna caparaṃ, udāyi, mamaṃ sāvakā adhipaññāya sambhāventi — ‘Paññavā samaṇo gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato; taṃ vata anāgataṃ vādapathaṃ na dakkhati, uppannaṃ vā parappavādaṃ na sahadhammena suniggahitaṃ niggaṇhissatīti — netaṃ ṭhānaṃ vijjati’. さらにまた優陀夷よ、私の弟子たちは増上慧について信解する——『沙門ゴータマは慧ある者であり、最上の慧蘊を具えている。まさか彼が、未だ来たらざる論の道を見ないということはなく、すでに生起した他人の論を、法によって善く論破して論破しないということはない——そのようなことはあり得ない』と。

Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, api nu me sāvakā evaṃ jānantā evaṃ passantā antarantarā kathaṃ opāteyyun”ti? 優陀夷よ、あなたはどう思うか。私をこのように知り、このように見ている私の弟子たちが、途中で話を遮るであろうか?

“No hetaṃ, bhante”. 「いいえ、世尊よ、そうではありません」。

“Na kho panāhaṃ, udāyi, sāvakesu anusāsaniṃ paccāsīsāmi; aññadatthu mamayeva sāvakā anusāsaniṃ paccāsīsanti. 「しかしながら優陀夷よ、私は弟子たちに教えを乞うことはない。むしろ私の弟子たちこそが、私に教えを乞うのである。

Yampudāyi, mamaṃ sāvakā adhipaññāya sambhāventi — ‘Paññavā samaṇo gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato; taṃ vata anāgataṃ vādapathaṃ na dakkhati, uppannaṃ vā parappavādaṃ na sahadhammena niggahitaṃ niggaṇhissatīti — netaṃ ṭhānaṃ vijjati’. Ayaṃ kho, udāyi, tatiyo dhammo yena mamaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. 優陀夷よ、私の弟子たちが増上慧について信解する——『沙門ゴータマは慧ある者であり、最上の慧蘊を具えている。まさか彼が、未だ来たらざる論の道を見ないということはなく、すでに生起した他人の論を、法によって論破して論破しないということはない——そのようなことはあり得ない』と——このことが優陀夷よ、第三の法である。それによって私の弟子たちは私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいる。

246.

Puna caparaṃ, udāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te maṃ upasaṅkamitvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ pucchanti, tesāhaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho byākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena; te maṃ dukkhasamudayaṃ … dukkhanirodhaṃ … dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ pucchanti, tesāhaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho byākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. さらにまた優陀夷よ、私の弟子たちの中で、ある苦によって苦しみ悩み、苦に迫られている者たちが、私のもとに来て苦の聖諦を問う。私は問われた苦の聖諦を説き明かし、その問いの答えによって彼らの心を喜ばせる。彼らは私に苦の集起……苦の滅……苦の滅に至る道の聖諦を問う。私は問われた苦の滅に至る道の聖諦を説き明かし、その問いの答えによって彼らの心を喜ばせる。

Yampudāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te maṃ upasaṅkamitvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ pucchanti, tesāhaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho byākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṃ dukkhasamudayaṃ … dukkhanirodhaṃ … dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ pucchanti. Tesāhaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho byākaromi. Tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Ayaṃ kho, udāyi, catuttho dhammo yena mamaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. 優陀夷よ、私の弟子たちの中で、ある苦によって苦しみ悩み、苦に迫られている者たちが、私のもとに来て苦の聖諦を問う。私は問われた苦の聖諦を説き明かし、その問いの答えによって彼らの心を喜ばせる。彼らは私に苦の集起……苦の滅……苦の滅に至る道の聖諦を問う。私は問われた苦の滅に至る道の聖諦を説き明かし、その問いの答えによって彼らの心を喜ばせる。このことが優陀夷よ、第四の法である。それによって私の弟子たちは私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいる。

247.

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vedanānupassī viharati … citte cittānupassī viharati … dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは四念処を修習する。ここに優陀夷よ、比丘は身について身を観察して住み、熱心に、正知を具え、念を具え、世における貪欲と憂いを除いて。受について受を観察して住み……心について心を観察して住み……法について法を観察して住み、熱心に、正知を具え、念を具え、世における貪欲と憂いを除いて。その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro sammappadhāne bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti, vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti, padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti, vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti, padahati; anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti, vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti, padahati; uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti, vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti, padahati. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは四正勤を修習する。ここに優陀夷よ、比丘は未だ生起せざる悪しき不善なる法の生起せざるために欲を起こし、努力し、精進を起こし、心を励まし、努める。すでに生起した悪しき不善なる法の捨断のために欲を起こし、努力し、精進を起こし、心を励まし、努める。未だ生起せざる善なる法の生起のために欲を起こし、努力し、精進を起こし、心を励まし、努める。すでに生起した善なる法の住立・不忘失・増広・発展・修習・完成のために欲を起こし、努力し、精進を起こし、心を励まし、努める。その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro iddhipāde bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは四神足を修習する。ここに優陀夷よ、比丘は欲を定の基とし、精進を加えた神足を修習し、精進を定の基とし、精進を加えた神足を修習し、心を定の基とし、精進を加えた神足を修習し、観察を定の基とし、精進を加えた神足を修習する。その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā pañcindriyāni bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ; vīriyindriyaṃ bhāveti … pe … satindriyaṃ bhāveti … samādhindriyaṃ bhāveti … paññindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは五根を修習する。ここに優陀夷よ、比丘は信根を修習し、寂静に至り、等覚に至るものとし、精進根を修習し……(中略)……念根を修習し……定根を修習し……慧根を修習し、寂静に至り、等覚に至るものとする。その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā pañca balāni bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu saddhābalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ; vīriyabalaṃ bhāveti … pe … satibalaṃ bhāveti … samādhibalaṃ bhāveti … paññābalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは五力を修習する。ここに優陀夷よ、比丘は信力を修習し、寂静に至り、等覚に至るものとし、精進力を修習し……(中略)……念力を修習し……定力を修習し……慧力を修習し、寂静に至り、等覚に至るものとする。その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā sattabojjhaṅge bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ; dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti … pe … vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti … pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti … passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti … samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti … upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは七覚支を修習する。ここに優陀夷よ、比丘は念覚支を修習し、遠離に依り、離貪に依り、滅に依り、捨に趣くものとし、法の簡別覚支を修習し……(中略)……精進覚支を修習し……喜覚支を修習し……軽安覚支を修習し……定覚支を修習し……捨覚支を修習し、遠離に依り、離貪に依り、滅に依り、捨に趣くものとする。その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, sammāsaṅkappaṃ bhāveti, sammāvācaṃ bhāveti, sammākammantaṃ bhāveti, sammāājīvaṃ bhāveti, sammāvāyāmaṃ bhāveti, sammāsatiṃ bhāveti, sammāsamādhiṃ bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは聖なる八正道を修習する。ここに優陀夷よ、比丘は正見を修習し、正思惟を修習し、正語を修習し、正業を修習し、正命を修習し、正精進を修習し、正念を修習し、正定を修習する。その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。」




248.

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā aṭṭha vimokkhe bhāventi. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは八解脱を修習する。

Rūpī rūpāni passati, ayaṃ paṭhamo vimokkho; 色ある者として色を見る。これが第一の解脱である。

ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati, ayaṃ dutiyo vimokkho; 内に無色想ありて外に色を見る。これが第二の解脱である。

subhanteva adhimutto hoti, ayaṃ tatiyo vimokkho; 浄を以て究竟して勝解する。これが第三の解脱である。

sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ catuttho vimokkho; 一切の色想を超越し、対礙想が滅し、種々の想を作意せず、「無辺の虚空である」として空無辺処を具足して住する。これが第四の解脱である。

sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ pañcamo vimokkho; 一切の空無辺処を超越し、「無辺の識である」として識無辺処を具足して住する。これが第五の解脱である。

sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ chaṭṭho vimokkho; 一切の識無辺処を超越し、「何ものも有らず」として無所有処を具足して住する。これが第六の解脱である。

sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ sattamo vimokkho; 一切の無所有処を超越し、非想非非想処を具足して住する。これが第七の解脱である。

sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, ayaṃ aṭṭhamo vimokkho. 一切の非想非非想処を超越し、想受滅を具足して住する。これが第八の解脱である。

Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

249.

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā aṭṭha abhibhāyatanāni bhāventi. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは八勝処を修習する。

Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ. 内に色想ありて、一人で外に色を見る。限られたもの、好ましいもの・好ましくないもの。「それらを勝ちて知り、見る」とこのように想を持つ。これが第一の勝処である。

Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ. 内に色想ありて、一人で外に色を見る。無量のもの、好ましいもの・好ましくないもの。「それらを勝ちて知り、見る」とこのように想を持つ。これが第二の勝処である。

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ. 内に無色想ありて、一人で外に色を見る。限られたもの、好ましいもの・好ましくないもの。「それらを勝ちて知り、見る」とこのように想を持つ。これが第三の勝処である。

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ. 内に無色想ありて、一人で外に色を見る。無量のもの、好ましいもの・好ましくないもの。「それらを勝ちて知り、見る」とこのように想を持つ。これが第四の勝処である。

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ, seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ; evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ. 内に無色想ありて、一人で外に青い色を見る。青い色、青い色相、青い顕現、青い光輝である。たとえば優曇華の花が青く、青い色相・青い顕現・青い光輝であるようなものである。また、波羅奈の布で両面が磨かれたものが青く、青い色相・青い顕現・青い光輝であるようなものである。そのように、内に無色想ありて、一人で外に青い色を見る。青い色、青い色相、青い顕現、青い光輝である。「それらを勝ちて知り、見る」とこのように想を持つ。これが第五の勝処である。

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ, seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ; evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ. 内に無色想ありて、一人で外に黄色を見る。黄色、黄色の色相、黄色の顕現、黄色の光輝である。たとえば迦尼迦羅の花が黄色く、黄色の色相・黄色の顕現・黄色の光輝であるようなものである。また、波羅奈の布で両面が磨かれたものが黄色く、黄色の色相・黄色の顕現・黄色の光輝であるようなものである。そのように、内に無色想ありて、一人で外に黄色を見る。黄色、黄色の色相、黄色の顕現、黄色の光輝である。「それらを勝ちて知り、見る」とこのように想を持つ。これが第六の勝処である。

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ; evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ. 内に無色想ありて、一人で外に赤色を見る。赤色、赤色の色相、赤色の顕現、赤色の光輝である。たとえば跋陀憂耆婆の花が赤く、赤色の色相・赤色の顕現・赤色の光輝であるようなものである。また、波羅奈の布で両面が磨かれたものが赤く、赤色の色相・赤色の顕現・赤色の光輝であるようなものである。そのように、内に無色想ありて、一人で外に赤色を見る。赤色、赤色の色相、赤色の顕現、赤色の光輝である。「それらを勝ちて知り、見る」とこのように想を持つ。これが第七の勝処である。

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇaṃ odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ; evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ. 内に無色想ありて、一人で外に白色を見る。白色、白色の色相、白色の顕現、白色の光輝である。たとえば薬草の星が白く、白色の色相・白色の顕現・白色の光輝であるようなものである。また、波羅奈の布で両面が磨かれたものが白く、白色の色相・白色の顕現・白色の光輝であるようなものである。そのように、内に無色想ありて、一人で外に白色を見る。白色、白色の色相、白色の顕現、白色の光輝である。「それらを勝ちて知り、見る」とこのように想を持つ。これが第八の勝処である。

Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

250.

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dasa kasiṇāyatanāni bhāventi. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは十遍処を修習する。

Pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhamadho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ; ある者は地遍を、上に、下に、横に、二つなく、無量に知る。

āpokasiṇameko sañjānāti … pe … tejokasiṇameko sañjānāti … vāyokasiṇameko sañjānāti … nīlakasiṇameko sañjānāti … pītakasiṇameko sañjānāti … lohitakasiṇameko sañjānāti … odātakasiṇameko sañjānāti … ākāsakasiṇameko sañjānāti … viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhamadho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. ある者は水遍を……(中略)……火遍を……風遍を……青遍を……黄遍を……赤遍を……白遍を……虚空遍を……識遍を、上に、下に、横に、二つなく、無量に知る。

Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

251.

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāri jhānāni bhāventi. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは四禅那を修習する。

Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ここに優陀夷よ、比丘は諸々の欲から離れ、諸々の不善なる法から離れて、尋あり、伺あり、遠離より生じた喜楽の初禅を具足して住する。

So imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. 彼はこの身を、遠離より生じた喜楽をもって満たし、満たし、満ち満ち、遍満させる。彼のこの身のあらゆる部分に、遠離より生じた喜楽が遍満しないところはない。

Seyyathāpi, udāyi, dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṃsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya, sāyaṃ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehapareto santarabāhirā phuṭā snehena na ca pagghariṇī; たとえば優陀夷よ、熟練した沐浴師または沐浴師の弟子が、銅の器に沐浴の粉を入れ、水をもって少しずつ注ぎ混ぜる。その沐浴の塊は、油が染み込み、油に浸され、内も外も油が遍満して、滴り落ちないようなものである。

evameva kho, udāyi, bhikkhu imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. そのように優陀夷よ、比丘はこの身を、遠離より生じた喜楽をもって満たし、満たし、満ち満ち、遍満させる。彼のこの身のあらゆる部分に、遠離より生じた喜楽が遍満しないところはない。

Puna caparaṃ, udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ … pe … dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. さらにまた優陀夷よ、比丘は尋と伺が止み、内なる清浄があり……(中略)……第二禅を具足して住する。

So imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. 彼はこの身を、定より生じた喜楽をもって満たし、満たし、満ち満ち、遍満させる。彼のこの身のあらゆる部分に、定より生じた喜楽が遍満しないところはない。

Seyyathāpi, udāyi, udakarahado gambhīro ubbhidodako. Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṃ, devo ca na kālena kālaṃ sammā dhāraṃ anuppaveccheyya; atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṃ assa. たとえば優陀夷よ、水池が深く、泉の水が湧いている。その東方にも西方にも北方にも南方にも水の入口はなく、時々天が正しく雨を降らせることもない。しかしながらその水池から冷たい水の流れが湧き出て、その水池を冷たい水をもって満たし、満たし、満ち満ち、遍満させる。その水池のあらゆる部分に、冷たい水が遍満しないところはないようなものである。

Evameva kho, udāyi, bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. そのように優陀夷よ、比丘はこの身を、定より生じた喜楽をもって満たし、満たし、満ち満ち、遍満させる。彼のこの身のあらゆる部分に、定より生じた喜楽が遍満しないところはない。

Puna caparaṃ, udāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā … pe … tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. さらにまた優陀夷よ、比丘は喜を離れ……(中略)……第三禅を具足して住する。

So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. 彼はこの身を、喜のない楽をもって満たし、満たし、満ち満ち、遍満させる。彼のこの身のあらゆる部分に、喜のない楽が遍満しないところはない。

Seyyathāpi, udāyi, uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphuṭaṃ assa; たとえば優陀夷よ、青蓮の池または赤蓮の池または白蓮の池において、ある青蓮または赤蓮または白蓮が、水に生じ、水に育ち、水に覆われ、内側に沈んで養われている。それらが茎の先から根に至るまで、冷たい水に満たされ、満たされ、満ち満ち、遍満している。その青蓮または赤蓮または白蓮のあらゆる部分に、冷たい水が遍満しないところはないようなものである。

evameva kho, udāyi, bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. そのように優陀夷よ、比丘はこの身を、喜のない楽をもって満たし、満たし、満ち満ち、遍満させる。彼のこの身のあらゆる部分に、喜のない楽が遍満しないところはない。

Puna caparaṃ, udāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. さらにまた優陀夷よ、比丘は楽を捨て、苦を捨て、以前にすでに喜と憂が滅し、苦もなく楽もなく、捨念清浄の第四禅を具足して住する。

So imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. 彼はこの身を、清浄になった心をもって遍照して坐っている。彼のこの身のあらゆる部分に、清浄になった心が遍満しないところはない。

Seyyathāpi, udāyi, puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ assa; たとえば優陀夷よ、人が白い布をもって頭から覆って坐っている。その人のこの身のあらゆる部分に、白い布が覆っていないところはないようなものである。

evameva kho, udāyi, bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. そのように優陀夷よ、比丘はこの身を、清浄になった心をもって遍照して坐っている。彼のこの身のあらゆる部分に、清浄になった心が遍満しないところはない。

Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

252.

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā evaṃ pajānanti — ‘Ayaṃ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo; idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhaṃ’. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちはこのように知る——「この私の身は、色あり、四大大種よりなり、父母から生じ、飯と粥の積み重ねであり、常ならず、塗られ、擦られ、壊れ、滅びる性質のものである。そしてこの私の識は、ここに依り、ここに結びついている」と。

Seyyathāpi, udāyi, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno; tatridaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā. たとえば優陀夷よ、青玉の宝珠が美しく、上質で、八角に整えられ、磨き上げられ、透明で、清らかで、あらゆる点で完全である。その中に糸が通されていて、青い糸、または黄色い糸、または赤い糸、または白い糸、または薄い色の糸であるようなものである。

Tamenaṃ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya — ‘Ayaṃ kho maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno; tatridaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā’ti. 目ある人がそれを手に取って観察するであろう——「この青玉の宝珠は美しく、上質で、八角に整えられ、磨き上げられ、透明で、清らかで、あらゆる点で完全である。その中に糸が通されていて、青い糸、または黄色い糸、または赤い糸、または白い糸、または薄い色の糸である」と。

Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā evaṃ pajānanti — ‘Ayaṃ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo; idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhan’ti. そのように優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちはこのように知る——「この私の身は、色あり、四大大種よりなり、父母から生じ、飯と粥の積み重ねであり、常ならず、塗られ、擦られ、壊れ、滅びる性質のものである。そしてこの私の識は、ここに依り、ここに結びついている」と。

Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

253.

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimminanti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちはこの身から、別の身を化作する。色あり、意所成で、すべての肢体を具え、諸根が欠けることのないものを。

Seyyathāpi, udāyi, puriso muñjamhā īsikaṃ pabbāheyya; tassa evamassa — ‘Ayaṃ muñjo, ayaṃ īsikā; añño muñjo, aññā īsikā; muñjamhātveva īsikā pabbāḷhā’ti. たとえば優陀夷よ、人が葦の茎から芯を抜き出す。その人はこのように思うであろう——「これは葦の茎であり、これは芯である。葦の茎は別であり、芯は別である。葦の茎から芯が抜き出された」と。

Seyyathā vā panudāyi, puriso asiṃ kosiyā pabbāheyya; tassa evamassa — ‘Ayaṃ asi, ayaṃ kosi; añño asi aññā kosi; kosiyātveva asi pabbāḷho’ti. または優陀夷よ、人が鞘から剣を抜き出す。その人はこのように思うであろう——「これは剣であり、これは鞘である。剣は別であり、鞘は別である。鞘から剣が抜き出された」と。

Seyyathā vā, panudāyi, puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyya; tassa evamassa — ‘Ayaṃ ahi, ayaṃ karaṇḍo; añño ahi, añño karaṇḍo; karaṇḍātveva ahi ubbhato’ti. または優陀夷よ、人が籠から蛇を引き出す。その人はこのように思うであろう——「これは蛇であり、これは籠である。蛇は別であり、籠は別である。籠から蛇が引き出された」と。

Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimminanti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ. そのように優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちはこの身から、別の身を化作する。色あり、意所成で、すべての肢体を具え、諸根が欠けることのないものを。

Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

254.

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti — ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karonti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchanti, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamanti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattenti. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは種々様々な神通を経験する。一つとなって多となり、多となって一つとなり、現れ、隠れ、壁を、囲いを、山を、妨げられることなく通り抜ける。たとえば虚空のようである。地にも没入し、浮上する。たとえば水のようである。水にも沈まずに歩く。たとえば地のようである。虚空にも結跏趺坐して行く。たとえば翼ある鳥のようである。この日と月でさえ、このように大いなる神通力を持ち、このように大いなる威力をもつものを、手で触れ、撫でる。梵天の世界に至るまで、身をもって自在に振る舞う。

Seyyathāpi, udāyi, dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā suparikammakatāya mattikāya yaṃ yadeva bhājanavikatiṃ ākaṅkheyya taṃ tadeva kareyya abhinipphādeyya; たとえば優陀夷よ、熟練した陶工または陶工の弟子が、よく準備された粘土で、どのような器の形を望むとしても、それをその通りに作り、完成させるようなものである。

seyyathā vā panudāyi, dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ dantasmiṃ yaṃ yadeva dantavikatiṃ ākaṅkheyya taṃ tadeva kareyya abhinipphādeyya; または優陀夷よ、熟練した象牙細工師または象牙細工師の弟子が、よく準備された象牙で、どのような象牙の形を望むとしても、それをその通りに作り、完成させるようなものである。

seyyathā vā panudāyi, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ suvaṇṇasmiṃ yaṃ yadeva suvaṇṇavikatiṃ ākaṅkheyya taṃ tadeva kareyya abhinipphādeyya. または優陀夷よ、熟練した金細工師または金細工師の弟子が、よく準備された金で、どのような金の形を望むとしても、それをその通りに作り、完成させるようなものである。

Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti — ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karonti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchanti, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamanti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattenti. そのように優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは種々様々な神通を経験する。一つとなって多となり、多となって一つとなり、現れ、隠れ、壁を、囲いを、山を、妨げられることなく通り抜ける。たとえば虚空のようである。地にも没入し、浮上する。たとえば水のようである。水にも沈まずに歩く。たとえば地のようである。虚空にも結跏趺坐して行く。たとえば翼ある鳥のようである。この日と月でさえ、このように大いなる神通力を持ち、このように大いなる威力をもつものを、手で触れ、撫でる。梵天の世界に至るまで、身をもって自在に振る舞う。

Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

255.

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇanti — dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは、清浄にして人間を超えた天耳界をもって、両方の音を聞く——天のものと人間のもの、遠いものと近いもの。

Seyyathāpi, udāyi, balavā saṅkhadhamo appakasireneva cātuddisā viññāpeyya; たとえば優陀夷よ、力強い法螺貝を吹く者が、わずかな労力で四方に知らせるようなものである。

evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇanti — dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. そのように優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは、清浄にして人間を超えた天耳界をもって、両方の音を聞く——天のものと人間のもの、遠いものと近いもの。

Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

256.

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānanti — sarāgaṃ vā cittaṃ ‘sarāgaṃ cittan’ti pajānanti, vītarāgaṃ vā cittaṃ ‘vītarāgaṃ cittan’ti pajānanti; sadosaṃ vā cittaṃ ‘sadosaṃ cittan’ti pajānanti, vītadosaṃ vā cittaṃ ‘vītadosaṃ cittan’ti pajānanti; samohaṃ vā cittaṃ ‘samohaṃ cittan’ti pajānanti, vītamohaṃ vā cittaṃ ‘vītamohaṃ cittan’ti pajānanti; saṃkhittaṃ vā cittaṃ ‘saṅkhittaṃ cittan’ti pajānanti, vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘vikkhittaṃ cittan’ti pajānanti; mahaggataṃ vā cittaṃ ‘mahaggataṃ cittan’ti pajānanti, amahaggataṃ vā cittaṃ ‘amahaggataṃ cittan’ti pajānanti; sauttaraṃ vā cittaṃ ‘sauttaraṃ cittan’ti pajānanti, anuttaraṃ vā cittaṃ ‘anuttaraṃ cittan’ti pajānanti; samāhitaṃ vā cittaṃ ‘samāhitaṃ cittan’ti pajānanti, asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘asamāhitaṃ cittan’ti pajānanti; vimuttaṃ vā cittaṃ ‘vimuttaṃ cittan’ti pajānanti, avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ cittan’ti pajānanti. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは、他の生きと他の人の心を、心をもって遍知して知る——貪りある心を「貪りある心である」と知り、貪り離れた心を「貪り離れた心である」と知る。瞋りある心を「瞋りある心である」と知り、瞋り離れた心を「瞋り離れた心である」と知る。痴ある心を「痴ある心である」と知り、痴離れた心を「痴離れた心である」と知る。縮んだ心を「縮んだ心である」と知り、散乱した心を「散乱した心である」と知る。広大な心を「広大な心である」と知り、広大でない心を「広大でない心である」と知る。上有ある心を「上有ある心である」と知り、上有ない心を「上有ない心である」と知る。定まった心を「定まった心である」と知り、定まらない心を「定まらない心である」と知る。解脱した心を「解脱した心である」と知り、解脱していない心を「解脱していない心である」と知る。

Seyyathāpi, udāyi, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sakaṇikaṃ vā ‘sakaṇikan’ti jāneyya, akaṇikaṃ vā ‘akaṇikan’ti jāneyya; たとえば優陀夷よ、若い男女が、飾り立てた者が、清浄で清らかな鏡または清らかな水の器に、自分の顔の像を観察して、痣があれば「痣がある」と知り、痣がなければ「痣がない」と知るようなものである。

evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānanti — sarāgaṃ vā cittaṃ ‘sarāgaṃ cittan’ti pajānanti, vītarāgaṃ vā cittaṃ … pe … sadosaṃ vā cittaṃ … vītadosaṃ vā cittaṃ … samohaṃ vā cittaṃ … vītamohaṃ vā cittaṃ … saṅkhittaṃ vā cittaṃ … vikkhittaṃ vā cittaṃ … mahaggataṃ vā cittaṃ … amahaggataṃ vā cittaṃ … sauttaraṃ vā cittaṃ … anuttaraṃ vā cittaṃ … samāhitaṃ vā cittaṃ … asamāhitaṃ vā cittaṃ … vimuttaṃ vā cittaṃ … avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ cittan’ti pajānanti. そのように優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは、他の生きと他の人の心を、心をもって遍知して知る——貪りある心を「貪りある心である」と知り、貪り離れた心を……(中略)……瞋りある心を……瞋り離れた心を……痴ある心を……痴離れた心を……縮んだ心を……散乱した心を……広大な心を……広大でない心を……上有ある心を……上有ない心を……定まった心を……定まらない心を……解脱した心を……解脱していない心を「解脱していない心である」と知る。

Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

257.

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti, seyyathidaṃ — ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe — ‘Amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは種々様々な前世住を随念する。すなわち、一つの生を、二つの生を、三つの生を、四つの生を、五つの生を、十の生を、二十の生を、三十の生を、四十の生を、五十の生を、百の生を、千の生を、十万の生を、多くの壊劫を、多くの成劫を、多くの壊成劫を——「かのところに私はこの名、この氏、この色、この食、このような苦楽を受けて、このような寿命の終わりであった。彼はそこから死没して、かのところに生まれた。そこでまた私はこの名、この氏、この色、この食、このような苦楽を受けて、このような寿命の終わりであった。彼はそこから死没して、ここに生まれた」と。かく有相に、有詳に、種々様々な前世住を随念する。

Seyyathāpi, udāyi, puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya, tamhāpi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya; so tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgaccheyya; tassa evamassa — ‘Ahaṃ kho sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ agacchiṃ, tatra evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ; tamhāpi gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ, tatrāpi evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ, somhi tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgato’ti. たとえば優陀夷よ、人が自分の村から他の村へ行き、その村からまた他の村へ行き、その村から自分の村へ帰ってくる。その人はこのように思うであろう——「私は自分の村から他の村へ行った。そこでこのように立ち、このように坐り、このように語り、このように黙っていた。その村からかの村へ行った。そこでまたこのように立ち、このように坐り、このように語り、このように黙っていた。私はその村から自分の村へ帰ってきた」と。

Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti, seyyathidaṃ — ekampi jātiṃ … pe … iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti. そのように優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは種々様々な前世住を随念する。すなわち、一つの生を……(中略)……かく有相に、有詳に、種々様々な前世住を随念する。

Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

258.

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti — ‘Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは、清浄にして人間を超えた天眼をもって、有情が死没し、生まれ、劣ったもの、勝れたもの、好ましい色、好ましくない色、善趣、悪趣、業に従って趣く有情を見る。彼らはこのように知る——「これらの尊者たる有情は、身の悪行を具え、語の悪行を具え、意の悪行を具え、聖者を謗り、邪見を持ち、邪見の業を修習した。彼らは身の壊れ、死後、悪趣、悪道、堕処、地獄に生まれた。これらの尊者たる有情は、身の善行を具え、語の善行を具え、意の善行を具え、聖者を謗らず、正見を持ち、正見の業を修習した。彼らは身の壊れ、死後、善趣、天界に生まれた」と。

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti. かく清浄にして人間を超えた天眼をもって、有情が死没し、生まれ、劣ったもの、勝れたもの、好ましい色、好ましくない色、善趣、悪趣、業に従って趣く有情を見る。

Seyyathāpi, udāyi, dve agārā sadvārā. Tatra cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi anucaṅkamantepi anuvicarantepi; たとえば優陀夷よ、二つの家に扉がある。その中で目ある人が真ん中に立って、人々が家に入るのも、出るのも、行き来するのも、動き回るのも見るようなものである。

evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti … pe … そのように優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは、清浄にして人間を超えた天眼をもって、有情が死没し、生まれ、劣ったもの、勝れたもの、好ましい色、好ましくない色、善趣、悪趣、業に従って趣く有情を見る……(中略)……

Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

259.

Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. さらにまた優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは、漏の尽きにより、無漏の心解脱・慧解脱を、現法において自ら通達し、証得して具足して住する。

Seyyathāpi, udāyi, pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa evamassa — ‘Ayaṃ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo, tatrime sippisambukāpi sakkharakaṭhalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipī’ti. たとえば優陀夷よ、山の谷間の水池が、清らかで、透明で、濁っていない。その中で目ある人が岸に立って、貝や小石や魚の群れが、動いているのも、止まっているのも見る。その人はこのように思うであろう——「この水池は清らかで、透明で、濁っていない。ここにこれらの貝、小石、魚の群れが、動いているのも、止まっているのもある」と。

Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. そのように優陀夷よ、私は弟子たちに道を説いた。それによって私の弟子たちは、漏の尽きにより、無漏の心解脱・慧解脱を、現法において自ら通達し、証得して具足して住する。

Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. その中で私の弟子たちの多くは、勝れた神通の完成に至って住んでいる。

Ayaṃ kho, udāyi, pañcamo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. このことが優陀夷よ、第五の法である。それによって私の弟子たちは私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいる。

“Ime kho, udāyi, pañca dhammā yehi mamaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharantī”ti. 「優陀夷よ、これらが五つの法である。それによって私の弟子たちは私を尊敬し、重んじ、敬い、供養し、尊敬し、重んじ、依止して住んでいる」。

Idamavoca bhagavā. Attamano sakuludāyī paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. 世尊はかく説きたもうた。沙俱羅優陀夷遊行者は世尊の所説を歓喜し、喜んだ。

Mahāsakuludāyisuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ. 大沙俱羅優陀夷経は第七として終了した。




注記(正確性について)

  • このテキストはユーザーが提供された原本をベースに、段落分け・改行・表記の一貫性を整えたものです。
  • 異読({ } で示されたもの)はすべて保持しています(主に Sī. Syā. Kaṃ. Pī. などの写本異読)。
  • “pe” は peyyāla(省略)の標準的な略記です。
  • 全体として PTS および Mahāsaṅgīti 版と一致する標準的な読みです。重大な誤りは見られませんでした。
  • 読みやすさのために、長い段落を自然な区切りで改行していますが、語句・文法は一切変更していません。

必要に応じて、さらに細かい校訂や特定の部分の強調も可能です。

関連記事

Mahāsakuludāyisuttaṃ

『分析する』のではなく『立てて育てる』——中部第77経と一切漏経が照らす実践の道筋

よかったらシェアしてね!
  • URLをコピーしました!
  • URLをコピーしました!

コメント

コメントする

CAPTCHA


目次