SN 12.61 Assutavant Sutta

02. Kernel Source
  • Saṁyutta Nikāya 12.61
  • 7. Mahāvagga

Saṁyutta Nikāya 12.61

Assutavāsutta(無聞経)— 第一


[Pāli] Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme …

[日本語] このように私は聞いた——ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林、アナータピンディカの園に住しておられた……


[Pāli] “Assutavā, bhikkhave, puthujjano imasmiṁ cātumahābhūtikasmiṁ kāyasmiṁ nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. Taṁ kissa hetu? Dissati, bhikkhave, imassa cātumahābhūtikassa kāyassa ācayopi apacayopi ādānampi nikkhepanampi. Tasmā tatrāssutavā puthujjano nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi.

[日本語] 「比丘たちよ、無聞の凡夫(assutavā puthujjano)は、この四大(cātumahābhūtika)からなる身体に対して、厭離する(nibbindeyya)こともでき、離貪する(virajjeyya)こともでき、解脱する(vimucceyya)こともできる。それはなぜか?比丘たちよ、この四大からなる身体には、増大(ācaya)も減少(apacaya)も、取り上げること(ādāna)も置き去ること(nikkhepana)も見られるからである。それゆえ、その(身体)に対して無聞の凡夫であっても、厭離し、離貪し、解脱することができる。


[Pāli] Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ. Taṁ kissa hetu? Dīgharattañhetaṁ, bhikkhave, assutavato puthujjanassa ajjhositaṁ mamāyitaṁ parāmaṭṭhaṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. Tasmā tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ.

[日本語] 「しかし比丘たちよ、心(citta)とも・意(mano)とも・識(viññāṇa)とも呼ばれるこのものに対しては、無聞の凡夫は厭離するにも値せず、離貪するにも値せず、解脱するにも値しない。それはなぜか?比丘たちよ、この無聞の凡夫にとって、それは長い時間にわたって——執着され(ajjhosita)・我がものとされ(mamāyita)・固執されて(parāmaṭṭha)——『これは私のものだ、これが私だ、これが私の自我だ』とされてきたからである。それゆえ、その(心・意・識)に対して無聞の凡夫は厭離するにも値せず、離貪するにも値せず、解脱するにも値しない。


[Pāli] Varaṁ, bhikkhave, assutavā puthujjano imaṁ cātumahābhūtikaṁ kāyaṁ attato upagaccheyya, na tveva cittaṁ. Taṁ kissa hetu?

[日本語] 「比丘たちよ、無聞の凡夫にとって、この四大からなる身体を自我として近づく(attato upagaccheyya)方が、むしろ心(citta)よりはましである。それはなぜか?


[Pāli] Dissatāyaṁ, bhikkhave, cātumahābhūtiko kāyo ekampi vassaṁ tiṭṭhamāno dvepi vassāni tiṭṭhamāno tīṇipi vassāni tiṭṭhamāno cattāripi vassāni tiṭṭhamāno pañcapi vassāni tiṭṭhamāno dasapi vassāni tiṭṭhamāno vīsatipi vassāni tiṭṭhamāno tiṁsampi vassāni tiṭṭhamāno cattārīsampi vassāni tiṭṭhamāno paññāsampi vassāni tiṭṭhamāno vassasatampi tiṭṭhamāno, bhiyyopi tiṭṭhamāno.

[日本語] 「比丘たちよ、この四大からなる身体は、一年も存続し、二年も存続し、三年も存続し、四年も存続し、五年も存続し、十年も存続し、二十年も存続し、三十年も存続し、四十年も存続し、五十年も存続し、百年も存続し、さらにそれ以上も存続するものとして見られるからである。


[Pāli] Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, taṁ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṁ nirujjhati.

[日本語] 「しかし比丘たちよ、心とも・意とも・識とも呼ばれるこのものは、夜も昼も、ある別のものが生じ、ある別のものが滅する(aññadeva uppajjati aññaṁ nirujjhati)。


[Pāli] Seyyathāpi, bhikkhave, makkaṭo araññe pavane caramāno sākhaṁ gaṇhati, taṁ muñcitvā aññaṁ gaṇhati, taṁ muñcitvā aññaṁ gaṇhati; evameva kho, bhikkhave, yamidaṁ vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, taṁ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṁ nirujjhati.

[日本語] 「比丘たちよ、たとえば猿が森の林の中を歩き回って、ある枝を掴み、それを放してまた別の枝を掴み、それを放してまた別の枝を掴む——まさにそのように比丘たちよ、心とも・意とも・識とも呼ばれるこのものは、夜も昼も、ある別のものが生じ、ある別のものが滅するのである。


[Pāli] Tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṁyeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti: ‘iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati—

[日本語] 「比丘たちよ、そこで聞ある聖なる弟子(sutavā ariyasāvako)は、縁起(paṭiccasamuppāda)そのものを善く・根本から(sādhukaṁ yoniso)心に作意する——『このようにこれがある時、これがある。これの生起によって、これが生起する。これがない時、これがない。これの滅によって、これが滅する』——


[Pāli] yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

[日本語] すなわち——無明(avijjā)を縁として諸行(saṅkhārā)があり、諸行を縁として識(viññāṇa)があり……(中略)……かくしてこの全苦蘊(kevalassa dukkhakkhandhassa)の集起(samudayo)がある。


[Pāli] Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’ti.

[日本語] しかし無明の残りなき離貪・滅によって諸行の滅があり、諸行の滅によって識の滅があり……(中略)……かくしてこの全苦蘊の滅(nirodho)がある——と。


[Pāli] Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

[日本語] 「このように見て、比丘たちよ、聞ある聖なる弟子は色に対しても厭離し、受に対しても厭離し、想に対しても厭離し、行に対しても厭離し、識に対しても厭離する。厭離して離貪し(virajjati)、離貪によって解脱し(vimuccati)、解脱した時に『解脱した』という知(vimuttamiti ñāṇaṁ)が生じる。


[Pāli] ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṁ.

[日本語] 『生は尽きた、梵行は完成した、なすべきことはなされた、もはやこのような状態に戻ることはない』と了知する」と。

第一、終わり


訳注: 本経(SN 12.61)は、直前に翻訳したSN 22.85(ヤマカ経)の核心的洞察を鮮やかに補完する。ヤマカ経で「五蘊は殺すもの(vadhaka)である」と説かれたように、本経は心(cittamanoviññāṇa)こそが凡夫にとって最も危険な執取の対象であることを明示する。身体は外から見てその生滅が分かりやすく、百年単位で存続する。しかし心は夜も昼も刹那に生滅する猿のようなものでありながら、長い時間にわたって「私のもの・私・私の自我」として深く執着されてきた。この非対称性——見えやすいものへの我執より、見えにくいものへの我執の方が根深い——が本経の逆説的な洞察である。解決策として示されるのは、心を「分析」することではなく、縁起(paṭiccasamuppāda)そのものを根本から作意すること——すなわち、心を含む全プロセスを縁起の文脈に置き直し、集起と滅を見ることである。

Assutavāsutta Variant: Assutavāsutta → assutavantusuttaṁ (bj); assutavato (pts1ed, pts2ed)

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme …

“assutavā, bhikkhave, puthujjano imasmiṁ cātumahābhūtikasmiṁ kāyasmiṁ nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. Variant: cātumahābhūtikasmiṁ → cātummahābhūtikasmiṁ (bj, sya-all, km) Taṁ kissa hetu? Dissati, bhikkhave, imassa cātumahābhūtikassa kāyassa ācayopi apacayopi ādānampi nikkhepanampi. Variant: Dissati, bhikkhave → dissati hi bhikkhave (sya-all, km) Tasmā tatrāssutavā puthujjano nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi.

Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ. Taṁ kissa hetu? Dīgharattañhetaṁ, bhikkhave, assutavato puthujjanassa ajjhositaṁ mamāyitaṁ parāmaṭṭhaṁ: ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. Tasmā tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ.

Varaṁ, bhikkhave, assutavā puthujjano imaṁ cātumahābhūtikaṁ kāyaṁ attato upagaccheyya, na tveva cittaṁ. Taṁ kissa hetu? Dissatāyaṁ, bhikkhave, cātumahābhūtiko kāyo ekampi vassaṁ tiṭṭhamāno dvepi vassāni tiṭṭhamāno tīṇipi vassāni tiṭṭhamāno cattāripi vassāni tiṭṭhamāno pañcapi vassāni tiṭṭhamāno dasapi vassāni tiṭṭhamāno vīsatipi vassāni tiṭṭhamāno tiṁsampi vassāni tiṭṭhamāno cattārīsampi vassāni tiṭṭhamāno paññāsampi vassāni tiṭṭhamāno vassasatampi tiṭṭhamāno, bhiyyopi tiṭṭhamāno.

Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, taṁ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṁ nirujjhati. Seyyathāpi, bhikkhave, makkaṭo araññe pavane caramāno sākhaṁ gaṇhati, taṁ muñcitvā aññaṁ gaṇhati, taṁ muñcitvā aññaṁ gaṇhati; evameva kho, bhikkhave, yamidaṁ vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, taṁ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṁ nirujjhati.

Tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṁyeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti: ‘iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati—yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā;

saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’ti.

Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Paṭhamaṁ.

コメント

タイトルとURLをコピーしました