初期仏教– tag –
-
02. Kernel Source
【D】1.3.5.4. Catutthacatukkaniddesa
捨遣随観(Paṭinissaggānupassī):二種の捨遣と涅槃への跳躍 Kathaṁ “paṭinissaggānupassī assasissāmī”ti sikkhati, “paṭinissaggānupassī passasissāmī”ti sikkhati? Paṭinissaggāti dve paṭinissaggā—pariccāgapaṭinissaggo ca pakkhandanapaṭini... -
02. Kernel Source
【C】1.3.5.4. Catutthacatukkaniddesa
無明消滅の八様態:nirodhānupassīの根源的完成 Katamehi aṭṭhahākārehi avijjā nirujjhati? Nidānanirodhena avijjā nirujjhati, samudayanirodhena avijjā nirujjhati, jātinirodhena avijjā nirujjhati, pabhavanirodhena avijjā nirujjhati, hetunirod... -
02. Kernel Source
【B】1.3.5.4. Catutthacatukkaniddesa
随観・修習・戒清浄から根の統合へ:virāgānupassīの修道的完成 Anupassatīti kathaṁ te dhamme anupassati …pe… evaṁ te dhamme anupassati. Bhāvanāti catasso bhāvanā …pe… āsevanaṭṭhena bhāvanā. Virāgānupassī assāsapassāsānaṁ... -
02. Kernel Source
【B】1.3.5.3. Tatiyacatukkaniddesa
心を解脱させること(Vimocayaṁ Cittaṁ):十の汚染からの解放 Kathaṁ “vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī”ti sikkhati, “vimocayaṁ cittaṁ passasissāmī”ti sikkhati? “Rāgato vimocayaṁ cittaṁ assasissāmī”ti sikkhati, “rāgato vimocayaṁ cittaṁ pass... -
02. Kernel Source
【A】1.3.5.3. Tatiyacatukka(第三の四分法の詳説)niddesa
第三四分法(Tatiyacatukkaniddesa):心(Citta)の定義と構造 Kathaṁ “cittapaṭisaṁvedī assasissāmī”ti sikkhati, “cittapaṭisaṁvedī passasissāmī”ti sikkhati? Katamaṁ taṁ cittaṁ? Dīghaṁ assāsavasena viññāṇaṁ cittaṁ. Yaṁ cittaṁ ... -
01,Core Specs
得度と彼岸——無為法・有為法・非我の構造
得度と彼岸——無為法・有為法・非我の構造 2026.02.19 / Bentou Hinomaru 導入:問いの出発点 お釈迦さまは「無為法(asaṅkhata)」の存在を認めていたのか。 この問いから始まった対話は、仏教の核心へと向かっていった。 無為法とは何か 「無為(asaṅkhat... -
02. Kernel Source
完結18,Anattalakkhaṇasuttaṃ 「非我相経」非我相経の結語部に見る「理解→無執取→漏尽解脱」――定型句(Idamavoca…/Attamanā…)と決裁句(anupādāya…vimucciṃsu)の論理構造
1 Bentou Hinomaru 2025年12月22日 14:07 導入文(記事冒頭用) 本稿では、SN 22.59「無我相経(Anattalakkhaṇasuttaṃ)」の結語部、すなわち 59-60〜62 を取り上げます。ここは、長い無我論証そのものの“内容”ではなく、説法が完結したこと、聴... -
02. Kernel Source
17,Anattalakkhaṇasuttaṃ 「非我相経」「解脱智」と四句定型――無我相経が示す悟りの確証(SN 22.59 59-58〜59)
Bentou Hinomaru 2025年12月22日 03:26 導入文 無我相経(SN 22.59)は、五蘊がいずれも「我ではない」ことを論理と観察によって明らかにし、修行がどのように解脱へ至るのかを段階的に示す経です。その最終部にあたる 59-58〜59 では、解脱が成立した後に... -
02. Kernel Source
16,Anattalakkhaṇasuttaṃ 「非我相経」如実観から解脱へ― 厭離(nibbidā)・離貪(virāga)・解脱(vimutti)の必然的連鎖(SN 22.59)59-55〜57
Bentou Hinomaru 2025年12月21日 17:08 本節(SN 22.59・59-55〜57)は、三段否定(netaṃ mama/nesohamasmi/na meso attā)による如実観が、五蘊への同一化をほどき、**厭離(nibbidā)→離貪(virāga)→解脱(vimutti)**へ必然的に展開することを要約す... -
02. Kernel Source
14,Anattalakkhaṇasuttaṃ 「非我相経」執着をほどく論理:59-51〜52が示す「観法としての非我」
2 Bentou Hinomaru 2025年12月21日 13:03 導入文 非我相経の論証は、対象に「例外がない」ことを確定し、その結論を具体的な観法として提示します。59-51 は「遠いもの・近いものを問わず、すべては諸行である」として適用範囲を全面化し、逃げ道を塞...