Saṁyutta Nikāya 12.23Upanisasutta:Dasabalavagga

02. Kernel Source

【整理翻訳】相応部12.23「依止経(ウパニサ・スッタ)」:苦しみから解脱に至る「もう一つの縁起」

検証し、軽微な誤字と訳語の改善を特定した。

検証し、軽微な誤字と訳語の改善を特定した。

内容・構成・因果連鎖の順序はすべて正確です。修正が必要な箇所は2点です。

① パーリ語にタイ文字が混入しています

如実知見の段の末尾:

vacanีyaṁ(ีがタイ文字)→ vacanīyaṁ(正しいパーリ語の長母音符)

コピーペースト時の文字化けと思われます。

② pāmojja の説明が口語的すぎます

「小気味よい喜び」という表現は仏教用語としては不釣り合いです。pāmojja は「悦喜」「歓喜」に相当する語で、以下のように直すのが適切です。

「悦(pāmojja、歓喜・喜悦)」


内容面では一点だけ補足すると、「信(saddhā)」の解説に「仏教の真理への確信」とありますが、saddhā はもともと「確信」より「信頼・信仰心」に近い語です。この文脈では苦しみを経て生じる「法への信頼」なので、「(苦しみを通じて生じる、法への信頼・信仰心)」と表現するとより正確です。

導入:知る者、見る者に漏尽(煩悩の消滅)がある

ブッダは、舎衛城(サーヴァッティー)の祇園精舎にて、比丘たちに「漏尽(煩悩の消滅、すなわち悟り)」がどのように起こるかを説き始めます。

パーリ語日本語解説
Jānato ahaṁ, bhikkhave, passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi, no ajānato no apassato.比丘たちよ、私は知る者、見る者に漏尽(煩悩の消滅)を説く。知らざる者、見ざる者には説かない。悟りは、盲目的な信仰ではなく、**如実な知見(ありのままを知り見ること)**によってもたらされることを宣言しています。
Kiñca, bhikkhave, jānato kiṁ passato āsavānaṁ khayo hoti?比丘たちよ、いったい何を知り、何を見る者において漏尽があるのか?問いかけです。
Iti rūpaṁ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā …pe… iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamoti.「これが色(物質)である、これが色の生起である、これが色の滅尽である」「これが受(感覚)……〈中略〉……想(表象)……行(意志作用)……**識(認識作用)**である、これが識の生起である、これが識の滅尽である」これを知見すべきは、自己を構成する五つの要素(五蘊)の生滅であると説かれます。
Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato āsavānaṁ khayo hoti.比丘たちよ、このように知り、このように見る者において漏尽がある。結論です。

第一部:解脱への連鎖(苦から漏尽へ)

ここからがこの経典の核心です。ブッダは、「漏尽の智」から逆向きに、その因果関係を遡っていきます。

パーリ語日本語解説
Yampissa taṁ, bhikkhave, khayasmiṁ khaye ñāṇaṁ, tampi saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ.比丘たちよ、漏尽(煩悩の消滅)における漏尽の智もまた、**依止(条件、基礎、upanisā)**があるものであり、依止がないものではない。ここで**依止(ウパニサ)**というキーワードが登場します。すべての状態は条件によって生じます。
Kā ca, bhikkhave, khaye ñāṇassa upanisā? ‘Vimuttī’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、漏尽の智の依止は何か?「解脱」と言うべきである。漏尽の智 -> 解脱
Vimuttimpāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, vimuttiyā upanisā? ‘Virāgo’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、解脱もまた依止がある。解脱の依止は何か?「離欲(欲を離れること)」と言うべきである。解脱 -> 離欲
Virāgampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, virāgassa upanisā? ‘Nibbidā’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、離欲もまた依止がある。離欲の依止は何か?「厭離(世俗的なものに飽き、離れたいと願うこと)」と言うべきである。離欲 -> 厭離
Nibbidampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, nibbidāya upanisā? ‘Yathābhūtañāṇadassanan’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、厭離もまた依止がある。厭離の依止は何か?「如実知見(ありのままを知り見ること)」と言うべきである。厭離 -> 如実知見
Yathābhūtañāṇadassanampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, yathābhūtañāṇadassanassa upanisā? ‘Samādhī’tissa vacanีyaṁ.比丘たちよ、如実知見もまた依止がある。如実知見の依止は何か?「三昧(サマーディ、精神の集中)」と言うべきである。如実知見 -> 三昧
Samādhimpāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, samādhissa upanisā? ‘Sukhan’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、三昧もまた依止がある。三昧の依止は何か?「( सुख、精神的な幸福感)」と言うべきである。三昧 -> 楽
Sukhampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, sukhassa upanisā? ‘Passaddhī’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、楽もまた依止がある。楽の依止は何か?「軽安(精神・身体の軽やかさ、静まり)」と言うべきである。楽 -> 軽安
Passaddhimpāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, passaddhiyā upanisā? ‘Pītī’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、軽安もまた依止がある。軽安の依止は何か?「(精神的な喜び)」と言うべきである。軽安 -> 喜
Pītimpāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, pītiyā upanisā? ‘Pāmojjan’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、喜もまた依止がある。喜の依止は何か?「(小気味よい喜び)」と言うべきである。喜 -> 悦
Pāmojjampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, pāmojjassa upanisā? ‘Saddhā’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、悦もまた依止がある。悦の依止は何か?「(仏教の真理への確信)」と言うべきである。悦 -> 信
Saddhampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, saddhāya upanisā? ‘Dukkhan’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、信もまた依止がある。信の依止は何か?「(苦しみ)」と言うべきである。ここが最も重要です。 「苦」が「信」を生む依止となると説かれます。苦しいからこそ、そこからの救いを求めて法を信じます。

第二部:苦の生成への通常の縁起(逆順)

「苦」に到達したブッダは、ここから通常の十二縁起の連鎖に接続し、それを無明まで遡ります。

パーリ語日本語
Kā ca, bhikkhave, dukkhassa upanisā? ‘Jātī’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、苦の依止は何か?「」と言うべきである。
Kā ca, bhikkhave, jātiyā upanisā? ‘Bhavo’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、生の依止は何か?「」と言うべきである。
Kā ca, bhikkhave, bhavassa upanisā? ‘Upādānan’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、有の依止は何か?「」と言うべきである。
Kā ca, bhikkhave, upādānassa upanisā? ‘Taṇhā’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、取の依止は何か?「渇愛」と言うべきである。
Kā ca, bhikkhave, taṇhāya upanisā? ‘Vedanā’tissa vacanīyaṁ …pe… ‘phasso’tissa vacanīyaṁ … ‘saḷāyatanan’tissa vacanīyaṁ … ‘nāmarūpan’tissa vacanīyaṁ … ‘viññāṇan’tissa vacanīyaṁ … ‘saṅkhārā’tissa vacanīyaṁ.比丘たちよ、渇愛の依止は何か?「(感覚)」……〈中略、通常の十二縁起の順序に従って〉……「」……「六入」……「名色」……「」……「」と言うべきである。
Saṅkhārepāhaṁ, bhikkhave, saupanise vadāmi, no anupanise. Kā ca, bhikkhave, saṅkhārānaṁ upanisā? ‘Avijjā’tissa vacanīyaṁ.行もまた依止がある。行の依止は何か?「無明」と言うべきである。

ここまでの逆向きの連鎖を整理すると、以下のようになります。

漏尽の智 <- 解脱 <- 離欲 <- 厭離 <- 如実知見 <- 三昧 <- 楽 <- 軽安 <- 喜 <- 悦 <- 信 <- 苦 <- 生 <- 有 <- 取 <- 渇愛 <- 受 <- 触 <- 六入 <- 名色 <- 識 <- 行 <- 無明

第三部:無明から漏尽まで(順順)

ブッダは、全体を無明から順向きに、解脱まで一気に確認します。

パーリ語日本語解説
Iti kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā, saṅkhārūpanisaṁ viññāṇaṁ, viññāṇūpanisaṁ nāmarūpaṁ, nāmarūpūpanisaṁ saḷāyatanaṁ, saḷāyatanūpaniso phasso, phassūpanisā vedanā, vedanūpanisā taṇhā, taṇhūpanisaṁ upādānaṁ, upādānūpaniso bhavo, bhavūpanisā jāti, jātūpanisaṁ dukkhaṁ, …このように、比丘たちよ、無明を依止として行があり、行を依止として識があり、……渇愛を依止として取があり、取を依止として有があり、有を依止として生があり、生を依止として苦がある。ここまでは通常の十二縁起の流転門(苦の生起)です。
dukkhūpanisā saddhā, saddhūpanisaṁ pāmojjaṁ, pāmojjūpanisā pīti, pītūpanisā passaddhi, passaddhūpanisaṁ sukhaṁ, sukhūpaniso samādhi, samādhūpanisaṁ yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassanūpanisā nibbidā, nibbidūpaniso virāgo, virāgūpanisā vimutti, vimuttūpanisaṁ khaye ñāṇaṁ.苦を依止として信があり、信を依止として悦があり、悦を依止として喜があり、喜を依止として軽安があり、軽安を依止として楽があり、楽を依止として三昧があり、三昧を依止として如実知見があり、如実知見を依止として厭離があり、厭離を依止として離欲があり、離欲を依止として解脱があり、解脱を依止として漏尽の智がある。これが、苦しみから解脱に至る「超越的な縁起」の全体像です。

比喩:山の雨が大海を満たすように

ブッダは、この必然的な因果の連鎖を、山に降る雨に例えます。

パーリ語日本語解説
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti.比丘たちよ、たとえば、山の上に大粒の雨が降ると、その水は低い方へ流れ、山の裂け目や谷をいっぱいに満たす。因果関係のスタートです。
Pabbatakandarapadarasākhāparipūrā kusobbhe paripūrenti. Kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti. Mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti. Kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti. Mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ paripūrenti.谷がいっぱいになると、小池を満たす。小池がいっぱいになると、大池を満たす。大池がいっぱいになると、小川を満たす。小川がいっぱいになると、大河を満たす。大河がいっぱいになると、大海を満たす。次々と水が満ちていく様子は、依止が満たされることで次の段階が生じることを表します。
Evameva kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā, … vimuttūpanisaṁ khaye ñāṇan”ti.比丘たちよ、まったく同じように、無明を依止として行があり、……渇愛を依止として取があり、……苦を依止として信があり、……解脱を依止として漏尽の智がある。この経典の結論です。すべての連鎖が必然的に完成します。

まとめ

『相応部』12.23「依止経」は、仏教が説く因果律が、単なる「苦しみの分析」にとどまらず、その「苦しみ」そのものを出発点として、解脱・悟りへと至る必然的なプロセスまでを含んでいることを、力強く示しています。

「苦しみ」があるからこそ、そこからの脱出路を求める「信」が生まれ、その信によって、悦、喜、軽安、楽という精神的な基盤が作られ、三昧、如実知見、厭離、離欲を経て、ついに完全な解脱へと到達します。

この経典は、仏教の「苦」を説く姿勢が、ポジティブで建設的なものであることを理解する上で、不可欠なものと言えます。

パーリー語

Sāvatthiyaṁ viharati.

“Jānato ahaṁ, bhikkhave, passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato kiṁ passato āsavānaṁ khayo hoti? Iti rūpaṁ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā …pe… iti saññā … iti saṅkhārā … iti viññāṇaṁ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamoti. Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato āsavānaṁ khayo hoti.

Yampissa taṁ, bhikkhave, khayasmiṁ khaye ñāṇaṁ, tampi saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, khaye ñāṇassa upanisā? ‘Vimuttī’tissa vacanīyaṁ. Vimuttimpāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Variant: Vimuttimpāhaṁ → vimuttimpahaṁ (bj, sya-all, km) Kā ca, bhikkhave, vimuttiyā upanisā? ‘Virāgo’tissa vacanīyaṁ. Virāgampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, virāgassa upanisā? ‘Nibbidā’tissa vacanīyaṁ. Nibbidampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, nibbidāya upanisā? ‘Yathābhūtañāṇadassanan’tissa vacanīyaṁ. Yathābhūtañāṇadassanampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, yathābhūtañāṇadassanassa upanisā? ‘Samādhī’tissa vacanīyaṁ. Samādhimpāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ.

Kā ca, bhikkhave, samādhissa upanisā? ‘Sukhan’tissa vacanīyaṁ. Sukhampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, sukhassa upanisā? ‘Passaddhī’tissa vacanīyaṁ. Passaddhimpāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, passaddhiyā upanisā? ‘Pītī’tissa vacanīyaṁ. Pītimpāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, pītiyā upanisā? ‘Pāmojjan’tissa vacanīyaṁ. Pāmojjampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, pāmojjassa upanisā? ‘Saddhā’tissa vacanīyaṁ. Saddhampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ.

Kā ca, bhikkhave, saddhāya upanisā? ‘Dukkhan’tissa vacanīyaṁ. Dukkhampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, dukkhassa upanisā? ‘Jātī’tissa vacanīyaṁ. Jātimpāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, jātiyā upanisā? ‘Bhavo’tissa vacanīyaṁ. Bhavampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, bhavassa upanisā? ‘Upādānan’tissa vacanīyaṁ. Upādānampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ. Kā ca, bhikkhave, upādānassa upanisā? ‘Taṇhā’tissa vacanīyaṁ. Taṇhampāhaṁ, bhikkhave, saupanisaṁ vadāmi, no anupanisaṁ.

Kā ca, bhikkhave, taṇhāya upanisā? ‘Vedanā’tissa vacanīyaṁ …pe… ‘phasso’tissa vacanīyaṁ … ‘saḷāyatanan’tissa vacanīyaṁ … ‘nāmarūpan’tissa vacanīyaṁ … ‘viññāṇan’tissa vacanīyaṁ … ‘saṅkhārā’tissa vacanīyaṁ. Saṅkhārepāhaṁ, bhikkhave, saupanise vadāmi, no anupanise. Kā ca, bhikkhave, saṅkhārānaṁ upanisā? ‘Avijjā’tissa vacanīyaṁ.

Iti kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā, saṅkhārūpanisaṁ viññāṇaṁ, viññāṇūpanisaṁ nāmarūpaṁ, nāmarūpūpanisaṁ saḷāyatanaṁ, saḷāyatanūpaniso phasso, phassūpanisā vedanā, vedanūpanisā taṇhā, taṇhūpanisaṁ upādānaṁ, upādānūpaniso bhavo, bhavūpanisā jāti, jātūpanisaṁ dukkhaṁ, dukkhūpanisā saddhā, saddhūpanisaṁ pāmojjaṁ, pāmojjūpanisā pīti, pītūpanisā passaddhi, passaddhūpanisaṁ sukhaṁ, sukhūpaniso samādhi, samādhūpanisaṁ yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassanūpanisā nibbidā, nibbidūpaniso virāgo, virāgūpanisā vimutti, vimuttūpanisaṁ khaye ñāṇaṁ.

Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti. Pabbatakandarapadarasākhāparipūrā kusobbhe paripūrenti. Kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti. Mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti. Kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti. Mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ paripūrenti. Variant: kusobbhe → kussubbhe (bj, sya-all, km); kusubbhe (pts1ed, pts2ed)

Evameva kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā, saṅkhārūpanisaṁ viññāṇaṁ, viññāṇūpanisaṁ nāmarūpaṁ, nāmarūpūpanisaṁ saḷāyatanaṁ, saḷāyatanūpaniso phasso, phassūpanisā vedanā, vedanūpanisā taṇhā, taṇhūpanisaṁ upādānaṁ, upādānūpaniso bhavo, bhavūpanisā jāti, jātūpanisaṁ dukkhaṁ, dukkhūpanisā saddhā, saddhūpanisaṁ pāmojjaṁ, pāmojjūpanisā pīti, pītūpanisā passaddhi, passaddhūpanisaṁ sukhaṁ, sukhūpaniso samādhi, samādhūpanisaṁ yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassanūpanisā nibbidā, nibbidūpaniso virāgo, virāgūpanisā vimutti, vimuttūpanisaṁ khaye ñāṇan”ti.

Tatiyaṁ.

コメント

タイトルとURLをコピーしました