八千頌般若経
dhāraṇaguṇaparikīrtanaparivarto daśamaḥ ── 読誦用テキスト（全文）
読誦用テキストと同じ体裁。見出し脇の〈V. 〉は Vaidya 版の頁数。 本章は省略記号を一切用いず、全文を書き出しています。 上から下まで、そのまま唱えられます。
読誦の手引き
行の切り方
- 1行＝1息。行末で軽く区切る。
|… 句の切れ目（短い間）||… 段落の終わり（長い間）——… 話者の交替
語の分かち書きについて 複合語でない連声は解いて分かち書きにしてある。唱えるときは続けて発音してよい。
列挙の行分けについて 数え上げは一項目一行にした。そのさい行末の連声は解いてある（deśayiṣyanty upadekṣyanti → deśayiṣyanti ／ upadekṣyanti）。一息で続けて唱えるときは元の連声に戻す。
発音の要点
| 表記 | 読み方 |
|---|---|
| ā ī ū | 長母音。短母音の二倍の長さを保つ |
| ṛ / ṝ | そり舌の「リ」。ṝ は長い |
| ṃ | 鼻音。直後の子音の位置で鼻に抜く |
| ḥ | 直前の母音を軽く反響させる。-aḥ ＝「アハ」 |
| ṭ ḍ ṇ | そり舌音。舌先を上顎の奥に |
| ś / ṣ | ś＝シュ（歯茎） / ṣ＝シ（そり舌） |
| c / ch | チャ / チャ（強い息） |
| kh gh ch jh ṭh ḍh th dh ph bh | 有気音。息を強く吐く |
| jñ | ギャ（ジュニャではない） |
| ‘ （アヴァグラハ） | 母音 a の脱落。読まない |
抑揚 高低アクセントはつけず、各音節を均等の長さで平板に。長母音だけ確実に伸ばす。
この章の構造
第十章は前半と後半で性格が変わります。
**前半（§1〜§16）は「まだ授記を受けていない菩薩が、自分の近きをどう知るか」**という一点をめぐります。帝釈の心中の思いを舎利弗が察知するところから始まり、信解する者と拒む者の別、色に住せず「色」とも住せずという実践論を経て、五つの譬喩へ至ります。
- 夢の中の菩提座（§12）
- 曠野を出る人（§13）── 牧童・境界・園林という前相を見て村の近きを知る
- 大海（§15）── 木立も山も見えなくなったときこそ大海は近い。目で見ずして決する
- 春の芽ばえ（§16）
- 臨月の女（§16）── 身が捩れ、食少なく、語少なく、しばしば叫ぶ
五つとも pūrvanimitta（前相） の一語で貫かれます。第三の大海だけ論理が逆転していて、見えるものが減ることが近さの徴になる。ここが前半の頂点です。
後半（§17〜§30）は受持そのものの功徳と、それを妨げる魔の障礙です。修習の円満（増を見ず減を見ず）、不可思議、caritāvī（すでに行じた者）の定義 ── いずこにおいても行ぜず、般若波羅蜜において行ずる ── を経て、書写の実務的な指示、魔の妨げ、仏の憶念と摂受、そして経典が南方から西方（vartanī）を経て北方へ伝わるという予言に至ります。
十項の動詞連禱がこの章の背骨です。
udgrahīṣyanti / dhārayiṣyanti / vācayiṣyanti / paryavāpsyanti / pravartayiṣyanti / deśayiṣyanti / upadekṣyanti / uddekṣyanti / svādhyāsyanti / likhiṣyanti
十数度くり返されます。人称・時制・態が場面ごとに変わりますので、表記どおりに唱えてください。
書写（likh-）がこの章で加わります。 第一〜九章の連禱は九項でしたが、§21 以降は likhiṣyanti が加わって十項になります。第九章までを唱えてきた方は、ここで一行増えることになります。加わる位置は末尾ですが、§28・§29 では śroṣyanti likhiṣyanti udgrahīṣyanti… と二番目に来ます。原文どおりです。
刊本の略記を展開しました。 evaṃ vedanāsaṃjñāsaṃskārāḥ という縮約は、受・想・行の三句を補って書き出し、該当箇所に※印で注記しました。
§1 帝釈の思い ── 耳に触れるだけでも 〈V. 104〉
atha khalu śakrasya devānām indrasyaitad abhūt ——
pūrvajinakṛtādhikārās te kulaputrāḥ kuladuhitaraś ca bhaviṣyanti bahubuddhāvaropitakuśalamūlāḥ, kalyāṇamitraparigṛhītāś ca bhaviṣyanti, yeṣām iyaṃ prajñāpāramitā śrotrāvabhāsam apy āgamiṣyati ||
kaḥ punar vādo ya enām evaṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti ||
udgṛhya dhārayitvā vācayitvā paryavāpya pravartya deśayitvā upadiśya uddiśya svādhyāyya
tathatvāya śikṣiṣyante, tathatvāya pratipatsyante, tathatvāya yogam āpatsyante ||
na te avaramātrakeṇa kuśalamūlena samanvāgatā bhaviṣyanti | bahubuddhaparyupāsitās te kulaputrāḥ kuladuhitaraś ca bhaviṣyanti | paripṛṣṭāḥ paripraśnīkṛtāś ca te buddhā bhagavanto bhaviṣyanti kulaputraiḥ kuladuhitṛbhiś caināṃ eva prajñāpāramitām ||
śrutā ceyaṃ paurvakāṇām api tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānām antikāt, ya enāṃ prajñāpāramitām etarhy api śroṣyanti ||
śrutvā ca
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti,
tathatvāya śikṣiṣyante, tathatvāya pratipatsyante, tathatvāya yogam āpatsyante ||
bahubuddhāvaropitakuśalamūlās te kulaputrāḥ kuladuhitaraś ca veditavyāḥ, ya etasyām eva gambhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ
bhāṣyamāṇāyāṃ deśyamānāyām upadiśyamānāyām uddiśyamānāyāṃ svādhyāyamānāyāṃ
nāvaleṣyante na saṃleṣyante | na viṣatsyanti na viṣādam āpatsyante | na vipṛṣṭhīkariṣyanti mānasam | na bhagnapṛṣṭhīkariṣyanti | notrasiṣyanti na saṃtrasiṣyanti na saṃtrāsam āpatsyante ||
§2 舎利弗、その心を察して ── 不退転として保つべし 〈V. 104〉
atha khalv āyuṣmān śāriputraḥ śakrasya devānām indrasya imam evaṃrūpaṃ cetasaiva cetaḥparivitarkam ājñāya bhagavantam etad avocat ——
yo bhagavan ihaivaṃ gambhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ
bhāṣyamāṇāyāṃ deśyamānāyām upadiśyamānāyāṃ
kulaputro vā kuladuhitā vā abhiśraddadhad avakalpayann adhimucya prasannacitto bodhāya cittam utpādya enāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati dhārayiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati pravartayiṣyati deśayiṣyati upadekṣyati uddekṣyati svādhyāsyati,
tathatvāya śikṣiṣyate, tathatvāya pratipatsyate, tathatvāya yogam āpatsyate, yathāvinivartanīyo bodhisattvo mahāsattvas tathā sa dhārayitavyaḥ ||
tat kasya hetoḥ? gambhīrā bhagavan iyaṃ prajñāpāramitā ||
na hi bhagavan parīttakuśalamūlenāparipṛcchakajātīyena aśrutvā buddhānāṃ bhagavatāṃ saṃmukhībhāvataḥ pūrvam acaritavatā ihaiveyam evaṃ gambhīrā prajñāpāramitā adhimoktuṃ śakyā ||
ye punar anadhimucya enām anavabudhyamānāḥ pratikṣeptavyāṃ maṃsyante, pūrvāntato ‘pi bhagavaṃs taiḥ kulaputraiḥ kuladuhitṛbhiś ceyaṃ gambhīrā prajñāpāramitā bhāṣyamāṇā pratikṣiptā ||
tat kasya hetoḥ? yathāpi nāma parīttatvāt kuśalamūlānām ||
na hi bhagavan acaritavadbhiḥ pūrvāntata iyaṃ gambhīrā prajñāpāramitā śakyā adhimoktum ||
ye ‘pi ca pratikṣepsyanti enāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ bhāṣyamāṇām, te ‘py evaṃ veditavyāḥ —— pūrvāntato ‘py ebhir iyaṃ gambhīrā prajñāpāramitā bhāṣyamāṇā pratikṣiptā ||
tathā hy eṣām asyāṃ gambhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ bhāṣyamāṇāyāṃ
nāsti śraddhā | nāsti kṣāntiḥ | nāsti ruciḥ | nāsti cchandaḥ | nāsti vīryam | nāsty apramādaḥ | nāsty adhimuktiḥ |
na caibhiḥ pūrvaṃ buddhā bhagavanto buddhaśrāvakā vā paripṛṣṭāḥ, na ca paripraśnīkṛtā iti ||
§3 帝釈の帰敬 ── 般若波羅蜜に礼するは 〈V. 105〉
atha khalu śakro devānām indra āyuṣmantaṃ śāriputram etad avocat ——
gambhīrā ārya śāriputra prajñāpāramitā | kim atrāścaryaṃ syād yad asyāṃ gambhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ bhāṣyamāṇāyāṃ pūrvam acaritāvī bodhisattvo mahāsattvo nādhimucyeta? ||
atha khalu śakro devānām indro bhagavantam etad avocat ——
namaskaromi bhagavan prajñāpāramitāyai | sarvajñajñānasya sa bhagavan namaskāraṃ karoti, yaḥ prajñāpāramitāyai namaskāraṃ karoti ||
bhagavān āha ——
evam eva kauśika, evam etat | sarvajñajñānasya sa kauśika namaskāraṃ karoti yaḥ prajñāpāramitāyai namaskāraṃ karoti ||
tat kasya hetoḥ? ato nirjātā hi kauśika buddhānāṃ bhagavatāṃ sarvajñatā | sarvajñajñānanirjātā ca punaḥ prajñāpāramitā prabhāvyate ||
evam asyāṃ prajñāpāramitāyāṃ caritavyam | evam asyāṃ prajñāpāramitāyāṃ sthātavyam | evam asyāṃ prajñāpāramitāyāṃ pratipattavyam | evam asyāṃ prajñāpāramitāyāṃ yogam āpattavyam ||
§4 いかにして住し、瑜伽に入るか ── 色に住せず 〈V. 105〉
atha khalu śakro devānām indro bhagavantam etad avocat ——
kathaṃ bhagavan prajñāpāramitāyāṃ caran bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ sthito bhavati? kathaṃ prajñāpāramitāyāṃ caran prajñāpāramitāyāṃ yogam āpadyate? ||
evam ukte bhagavān śakraṃ devānām indram etad avocat ——
sādhu sādhu kauśika | sādhu khalu punas tvaṃ kauśika yas tvaṃ tathāgatam arhantaṃ samyaksaṃbuddham enam arthaṃ paripraṣṭavyaṃ paripraśnīkartavyaṃ manyase | idam api te kauśika buddhānubhāvena pratibhānam utpannam ||
住せざるがゆえに瑜伽に入る
iha kauśika bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran rūpe na tiṣṭhati, rūpam iti na tiṣṭhati | yataḥ kauśika bodhisattvo mahāsattvo rūpe na tiṣṭhati, rūpam iti na tiṣṭhati, evaṃ rūpe yogam āpadyate ||
vedanāyāṃ na tiṣṭhati, vedaneti na tiṣṭhati | yataḥ kauśika bodhisattvo mahāsattvo vedanāyāṃ na tiṣṭhati, vedaneti na tiṣṭhati, evaṃ vedanāyāṃ yogam āpadyate ||
saṃjñāyāṃ na tiṣṭhati, saṃjñeti na tiṣṭhati | yataḥ kauśika bodhisattvo mahāsattvaḥ saṃjñāyāṃ na tiṣṭhati, saṃjñeti na tiṣṭhati, evaṃ saṃjñāyāṃ yogam āpadyate ||
saṃskāreṣu na tiṣṭhati, saṃskārā iti na tiṣṭhati | yataḥ kauśika bodhisattvo mahāsattvaḥ saṃskāreṣu na tiṣṭhati, saṃskārā iti na tiṣṭhati, evaṃ saṃskāreṣu yogam āpadyate ||
vijñāne na tiṣṭhati, vijñānam iti na tiṣṭhati | yataḥ kauśika bodhisattvo mahāsattvo vijñāne na tiṣṭhati, vijñānam iti na tiṣṭhati, evaṃ vijñāne yogam āpadyate ||
※ 原文は evaṃ vedanāyāṃ saṃjñāyāṃ saṃskāreṣu と略記。三段を展開した。
結びつけざるがゆえに住せず
rūpam iti kauśika na yojayati | yataḥ kauśika rūpam iti na yojayati, evaṃ rūpam iti na tiṣṭhati ||
vedaneti kauśika na yojayati | yataḥ kauśika vedaneti na yojayati, evaṃ vedaneti na tiṣṭhati ||
saṃjñeti kauśika na yojayati | yataḥ kauśika saṃjñeti na yojayati, evaṃ saṃjñeti na tiṣṭhati ||
saṃskārā iti kauśika na yojayati | yataḥ kauśika saṃskārā iti na yojayati, evaṃ saṃskārā iti na tiṣṭhati ||
vijñānam iti kauśika na yojayati | yataḥ kauśika vijñānam iti na yojayati, evaṃ vijñānam iti na tiṣṭhati ||
※ 原文は evaṃ vedanāsaṃjñāsaṃskārāḥ と略記。三句を展開した。
evaṃ prajñāpāramitāyāṃ sthito bhavati | evaṃ yogam āpadyate ||
§5 甚深 ── 交錯する二句 〈V. 105–106〉
atha khalv āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
gambhīrā bhagavan prajñāpāramitā | duravagāhā bhagavan prajñāpāramitā | durudgrahā bhagavan prajñāpāramitā | apramāṇā bhagavan prajñāpāramitā ||
bhagavān āha ——
evam etac chāriputra, evam etat |
rūpaṃ gambhīram iti śāriputra na tiṣṭhati | yataḥ śāriputra rūpaṃ gambhīram iti na tiṣṭhati, evaṃ rūpe yogam āpadyate ||
vedanā gambhīreti śāriputra na tiṣṭhati | yataḥ śāriputra vedanā gambhīreti na tiṣṭhati, evaṃ vedanāyāṃ yogam āpadyate ||
saṃjñā gambhīreti śāriputra na tiṣṭhati | yataḥ śāriputra saṃjñā gambhīreti na tiṣṭhati, evaṃ saṃjñāyāṃ yogam āpadyate ||
saṃskārā gambhīrā iti śāriputra na tiṣṭhati | yataḥ śāriputra saṃskārā gambhīrā iti na tiṣṭhati, evaṃ saṃskāreṣu yogam āpadyate ||
vijñānaṃ śāriputra gambhīram iti na tiṣṭhati | yataḥ śāriputra vijñānaṃ gambhīram iti na tiṣṭhati, evaṃ vijñāne yogam āpadyate ||
前後を入れ替えて
rūpaṃ śāriputra gambhīram iti na yogam āpadyate | yataḥ śāriputra rūpaṃ gambhīram iti na yogam āpadyate, evaṃ rūpaṃ gambhīram iti na tiṣṭhati ||
vedanā śāriputra gambhīreti na yogam āpadyate | yataḥ śāriputra vedanā gambhīreti na yogam āpadyate, evaṃ vedanā gambhīreti na tiṣṭhati ||
saṃjñā śāriputra gambhīreti na yogam āpadyate | yataḥ śāriputra saṃjñā gambhīreti na yogam āpadyate, evaṃ saṃjñā gambhīreti na tiṣṭhati ||
saṃskārā śāriputra gambhīrā iti na yogam āpadyate | yataḥ śāriputra saṃskārā gambhīrā iti na yogam āpadyate, evaṃ saṃskārā gambhīrā iti na tiṣṭhati ||
vijñānaṃ śāriputra gambhīram iti na yogam āpadyate | yataḥ śāriputra vijñānaṃ gambhīram iti na yogam āpadyate, evaṃ vijñānaṃ gambhīram iti na tiṣṭhati ||
※ 両段とも原文は evaṃ vedanāsaṃjñāsaṃskārāḥ と略記。三句ずつ展開した。
§6 授記された不退転の前で 〈V. 106〉
evam ukte āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
gambhīrā bhagavan prajñāpāramitā avinivartanīyasya vyākṛtasya bodhisattvasya mahāsattvasya purato bhāṣitavyā ||
tat kasya hetoḥ? sa hi bhagavan
na kāṅkṣiṣyati | na vicikitsiṣyati | na dhaṃdhāyiṣyati | na vivadiṣyati ||
§7 未授記の菩薩の前で説けば 〈V. 106〉
atha khalu śakro devānām indra āyuṣmantaṃ śāriputram etad avocat ——
saced punar ārya śāriputra avyākṛtasya bodhisattvasya mahāsattvasya purata iyaṃ prajñāpāramitā bhāṣyeta, ko doṣo bhavet? ||
evam ukte āyuṣmān śāriputraḥ śakraṃ devānām indram etad avocat ——
dūrataḥ sa kauśika bodhisattvo mahāsattva āgato veditavyaḥ | cirayānasaṃprasthitaḥ paripakvakuśalamūlaḥ sa kauśika bodhisattvo mahāsattvo veditavyaḥ, yo ‘vyākṛta imāṃ prajñāpāramitāṃ lapsyate
darśanāya vandanāya paryupāsanāya śravaṇāya ||
śrutvā ca notrasiṣyati na saṃtrasiṣyati na saṃtrāsam āpatsyate ||
na cedānīm asau cireṇa vyākaraṇaṃ pratilapsyate ‘nuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ | āsannaṃ tasya vyākaraṇaṃ veditavyam ||
sa bodhisattvo mahāsattvo naikaṃ vā dvau vā trīn vā tathāgatān arhataḥ samyaksaṃbuddhān atikramiṣyati, tato vyākaraṇaṃ pratilapsyate ‘nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau ||
api tu tān ārāgayiṣyati, ārāgayitvā tāṃs tathāgatān arhataḥ samyaksaṃbuddhān na virāgayiṣyati | tathāgatadarśanaṃ ca vyākaraṇenāvandhyaṃ kariṣyati, tathāgatadarśanāc ca tato vyākaraṇaṃ pratilapsyate ‘nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau ||
yāvac ca vyākaraṇaṃ pratilapsyate ‘nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau, tāvad avandhyaṃ kariṣyati tathāgatadarśanavandanaparyupāsanopasthānaṃ yāvan nānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddha iti ||
§8 舎利弗、重ねて 〈V. 106〉
atha khalv āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
dūrataḥ sa bhagavan bodhisattvo mahāsattva āgato bhaviṣyati | cirayānasaṃprasthitaḥ | paripakvakuśalamūlo hi bhagavan sa bodhisattvo mahāsattvo veditavyaḥ, ya imāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ lapsyate darśanāya vandanāya paryupāsanāya śravaṇāya ||
kaḥ punar vādo ‘tra yaḥ śrutvā ca
udgrahīṣyati dhārayiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati pravartayiṣyati deśayiṣyati upadekṣyati uddekṣyati svādhyāsyati ||
§9 世尊の是認 〈V. 106〉
atha khalu bhagavān āyuṣmantaṃ śāriputram etad avocat ——
evam etac chāriputra, evam etat | dūrataḥ sa śāriputra bodhisattvo mahāsattva āgato veditavyaḥ | cirayānasaṃprasthitaḥ | paripakvakuśalamūlo hi sa śāriputra bodhisattvo mahāsattvo bhaviṣyati, ya imāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ lapsyate darśanāya vandanāya paryupāsanāya śravaṇāya ||
kaḥ punar vādo ‘tra yaḥ śrutvā ca
udgrahīṣyati dhārayiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati pravartayiṣyati deśayiṣyati upadekṣyati uddekṣyati svādhyāsyati ||
§10 譬喩一 ── 夢の中の菩提座 〈V. 106–107〉
atha khalv āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
pratibhāti me bhagavan, pratibhāti me sugata aupamyodāharaṇam ||
tadyathāpi nāma bhagavan yo ‘yaṃ bodhisattvayānikaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā svapnāntaragato ‘pi bodhimaṇḍe niṣīdet, veditavyam etad bhagavan, ayaṃ bodhisattvo mahāsattva āsanno ‘nuttarāyāḥ samyaksaṃbodher abhisaṃbodhāyeti ||
evam eva bhagavan yaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā imāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ lapsyate darśanāya vandanāya paryupāsanāya śravaṇāya, kaḥ punar vādaḥ śrutvā ca
udgrahītuṃ dhārayituṃ vācayituṃ paryavāptuṃ pravartayituṃ deśayituṃ upadeṣṭum uddeṣṭuṃ svādhyāpanāya ||
veditavyam etad bhagavan dūrato ‘yaṃ bodhisattvayānikaḥ pudgala āgataś cirayānasaṃprasthitaḥ | āsanno ‘yaṃ bodhisattvayānikaḥ pudgalo vyākaraṇasya | vyākariṣyanty enaṃ buddhā bhagavanto bodhisattvaṃ mahāsattvam anuttarāyāḥ samyaksaṃbodher abhisaṃbodhāyeti ||
cirayānasaṃprasthitaḥ paripakvakuśalamūlo hi sa bodhisattvo mahāsattvo veditavyaḥ, yasyeyaṃ gambhīrā prajñāpāramitā upapatsyate ‘ntaśaḥ śravaṇāyāpi ||
kaḥ punar vādo ‘tra bhagavan yaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā enāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati dhārayiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati pravartayiṣyati deśayiṣyati upadekṣyati uddekṣyati svādhyāsyati ||
§11 なぜ多くの者は背くのか 〈V. 107〉
tat kasya hetoḥ? bhūyastvena hi bhagavan dharmavyasanasaṃvartanīyaiḥ sattvāḥ karmopacayair avihitāḥ, teṣāṃ bhūyastvena asyāṃ gambhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ cittāni pratikūlāni bhaviṣyanti, cittāni parivellayiṣyanti ||
na hy anupacitakuśalamūlāḥ sattvā asyāṃ bhūyastvena bhūtakoṭyāṃ praskandanti prasīdanti | upacitakuśalamūlāḥ khalu punas te bhagavan sūpacitakuśalamūlāḥ kulaputrāḥ kuladuhitaraś ca veditavyāḥ, yeṣām asyāṃ bhūtakoṭyāṃ cittaṃ praskandati prasīdati ||
§12 譬喩二 ── 曠野を出る人 〈V. 107〉
tadyathāpi nāma bhagavan puruṣo
yojanaśatikād aṭavīkāntārād dviyojanaśatikād vā triyojanaśatikād vā caturyojanaśatikād vā pañcayojanaśatikād vā daśayojanaśatikād vā
aṭavīkāntārān niṣkrāmet ||
sa niṣkramya paśyet pūrvanimittāni
gopālakān vā paśupālakān vā sīmā vā ārāmasaṃpado vā vanasaṃpado vā,
tato ‘nyāny api vā nimittāni, yair nimittair grāmo vā nagaraṃ vā nigamo vā sūcyeta ||
tasya tāni pūrvanimittāni dṛṣṭvaivaṃ bhavati —— yathemāni pūrvanimittāni dṛśyante, tathā āsanno me grāmo vā nagaraṃ vā nigamo vā iti ||
sa āśvāsaprāpto bhavati | nāsya bhūyaś coramanasikāro bhavati ||
evam eva bhagavan yasya bodhisattvasya mahāsattvasyeyaṃ gambhīrā prajñāpāramitā upavartate, veditavyaṃ tena bhagavan —— abhyāsanno ‘smy anuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ, nacireṇa vyākaraṇaṃ pratilapsye ‘nuttarāyāḥ samyaksaṃbodher iti ||
nāpi tenotrasitavyaṃ na saṃtrasitavyaṃ na bhetavyaṃ śrāvakabhūmer vā pratyekabuddhabhūmer vā ||
tat kasya hetoḥ? tathā hy asyemāni pūrvanimittāni saṃdṛśyante yad utemāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ labhate darśanāya vandanāya paryupāsanāya śravaṇāya ||
§13 世尊、さらに説けと促す 〈V. 107〉
evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ śāriputram etad avocat ——
evam etac chāriputra, evam etat | pratibhātu te śāriputra punar apy etat sthānam, yathāpi nāmaitad buddhānubhāvena vyāharasi vyāhariṣyasi ca ||
§14 譬喩三 ── 大海 〈V. 107–108〉
evam ukte āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
tadyathāpi nāma bhagavan iha kaścid eva puruṣo mahāsamudraṃ draṣṭukāmo bhavet | sa gacchen mahāsamudraṃ darśanāya ||
yathā yathā ca sa gacchen mahāsamudraṃ darśanāya, tathā tathā saced paśyet
stambaṃ vā stambanimittaṃ vā parvataṃ vā parvatanimittaṃ vā,
tenaivaṃ veditavyaṃ dūre tāvad ito mahāsamudra iti ||
sacen na bhūyaḥ paśyet
stambaṃ vā stambanimittaṃ vā parvataṃ vā parvatanimittaṃ vā,
tenaivaṃ veditavyam —— abhyāsanna ito mahāsamudra iti ||
tat kasya hetoḥ? anupūrvanimno hi mahāsamudraḥ, na mahāsamudrasyābhyantare kaścit stambo vā stambanimittaṃ vā parvato vā parvatanimittaṃ veti ||
kiṃ cāpi sa na mahāsamudraṃ sākṣāt paśyati cakṣuṣā, atha ca punaḥ sa niṣṭhāṃ gacchati —— abhyāsanno ‘smi mahāsamudrasya, neto bhūyo dūre mahāsamudra iti ||
evam eva bhagavan bodhisattvena mahāsattvenemāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ śṛṇvatā veditavyam —— kiṃ cāpy ahaṃ tais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhair na saṃmukhaṃ vyākṛtaḥ, atha ca punar abhyāsanno ‘smy anuttarāyāḥ samyaksaṃbodher vyākaraṇasya ||
tat kasya hetoḥ? tathā hy enāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ labhate darśanāya vandanāya paryupāsanāya śravaṇāyeti ||
§15 譬喩四 ── 春の芽ばえ 〈V. 108〉
tadyathāpi nāma bhagavan vasante pratyupasthite śīrṇaparṇapalāśeṣu nānāvṛkṣeṣu nānāpallavāḥ prādurbhavanti | pallaveṣu prādurbhūteṣv āttamanaskā bhavanti jāmbūdvīpakā manuṣyāḥ tāni pūrvanimittāni vaneṣu dṛṣṭvā nacirād vanapuṣpāṇi ca phalāni ca prādurbhaviṣyanti ||
tat kasya hetoḥ? tathā hīmāni pūrvanimittāni stambeṣu dṛśyanta iti ||
evam eva bhagavan yadā bodhisattvo mahāsattvo labhate imāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ darśanāya vandanāya paryupāsanāya śravaṇāya, upavartate tasyeyaṃ gambhīrā prajñāpāramitā | tadā paripakvakuśalamūlaḥ sa bodhisattvo mahāsattvo veditavyaḥ —— tenaiva pūrvakeṇa kuśalamūlenopanāmiteyaṃ tasmai gambhīrā prajñāpāramitā ||
tatra yā devatāḥ pūrvabuddhadarśinyaḥ, tāḥ pramuditā bhavanti prītisaumanasyajātāḥ —— paurvakāṇām api bodhisattvānāṃ mahāsattvānām imāny eva pūrvanimittāny abhūvann anuttarāyāḥ samyaksaṃbodher vyākaraṇāya | nacireṇa batāyaṃ bodhisattvo mahāsattvo vyākaraṇaṃ pratilapsyate ‘nuttarāyāḥ samyaksaṃbodher iti ||
§16 譬喩五 ── 臨月の女 〈V. 108〉
tadyathāpi nāma bhagavan strī gurviṇī gurugarbhā | tasyā yadā kāyo veṣṭate, adhimātraṃ vā kāyaklamatho jāyate,
na ca sā caṃkramaṇaśīlā bhavati | alpāhārā ca bhavati | alpastyānamiddhā ca bhavati | alpabhāṣyā ca bhavati | alpasthāmā ca bhavati | vedanābahulā ca bhavati | krandantī ca bahulaṃ viharati | na ca saṃvāsaśīlā bhavati |
paurvakeṇāyoniśomanasikāreṇāsevitena niṣevitena bhāvitena bahulīkṛtena imām evaṃrūpāṃ kāyena vedanāṃ pratyanubhavāmīti, tadā veditavyam idaṃ bhagavan —— yathāsyāḥ pūrvanimittāni saṃdṛśyante, tathā nacireṇa bateyaṃ strī prasoṣyata iti ||
evam eva bhagavan yadā bodhisattvasya mahāsattvasyeyaṃ gambhīrā prajñāpāramitā upavartate darśanāya vandanāya paryupāsanāya śravaṇāya, śṛṇvataś caināṃ ramate cittam asyāṃ prajñāpāramitāyām, arthikatayā cotpadyate, tadā veditavyam idaṃ bhagavan —— nacireṇa batāyaṃ bodhisattvo mahāsattvo vyākaraṇaṃ pratilapsyate ‘nuttarāyāḥ samyaksaṃbodher iti ||
§17 世尊の称讃と須菩提の讃嘆 〈V. 108–109〉
evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ śāriputram etad avocat ——
sādhu sādhu śāriputra | idam api te śāriputra buddhānubhāvena pratibhāti ||
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat ——
āścaryaṃ bhagavan yāvat suparigṛhītāś ca suparīttāś ca suparīnditāś ca ime bodhisattvā mahāsattvās tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena ||
bhagavān āha ——
tathā hi te subhūte bodhisattvā mahāsattvā
bahujanahitāya pratipannā bahujanasukhāya lokānukampāyai mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca |
anukampakā anukampām upādāya anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃboddhukāmāḥ | anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyānuttaraṃ dharmaṃ deśayitukāmāḥ ||
§18 修習の円満 ── 増を見ず、減を見ず 〈V. 109〉
subhūtir āha ——
iha bhagavan bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carataḥ kathaṃ prajñāpāramitābhāvanā paripūriṃ gacchati? ||
bhagavān āha ——
yadi subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran
na rūpasya vṛddhiṃ samanupaśyati, carati prajñāpāramitāyām | na vedanāyā vṛddhiṃ samanupaśyati, carati prajñāpāramitāyām | na saṃjñāyā vṛddhiṃ samanupaśyati, carati prajñāpāramitāyām | na saṃskārāṇāṃ vṛddhiṃ samanupaśyati, carati prajñāpāramitāyām | na vijñānasya vṛddhiṃ samanupaśyati, carati prajñāpāramitāyām ||
na rūpasya parihāṇiṃ samanupaśyati, carati prajñāpāramitāyām | na vedanāyā parihāṇiṃ samanupaśyati, carati prajñāpāramitāyām | na saṃjñāyā parihāṇiṃ samanupaśyati, carati prajñāpāramitāyām | na saṃskārāṇāṃ parihāṇiṃ samanupaśyati, carati prajñāpāramitāyām | na vijñānasya parihāṇiṃ samanupaśyati, carati prajñāpāramitāyām ||
dharmaṃ na samanupaśyati, carati prajñāpāramitāyām | adharmam api na samanupaśyati, carati prajñāpāramitāyām | evam asya prajñāpāramitābhāvanā paripūriṃ gacchati ||
§19 不可思議 〈V. 109〉
subhūtir āha ——
acintyam idaṃ bhagavan deśyate ||
bhagavān āha ——
rūpaṃ hi subhūte acintyam | vedanā hi subhūte acintyā | saṃjñā hi subhūte acintyā | saṃskārā hi subhūte acintyāḥ | vijñānaṃ hi subhūte acintyam ||
rūpam acintyam ity api subhūte na saṃjānīte, carati prajñāpāramitāyām | vedanācintyety api subhūte na saṃjānīte, carati prajñāpāramitāyām | saṃjñācintyety api subhūte na saṃjānīte, carati prajñāpāramitāyām | saṃskārā acintyā ity api subhūte na saṃjānīte, carati prajñāpāramitāyām | vijñānam acintyam ity api subhūte na saṃjānīte, carati prajñāpāramitāyām ||
※ 原文は前段が evaṃ vedanāsaṃjñāsaṃskārāḥ、後段が evaṃ vedanāsaṃskārāḥ（saṃjñā 脱落）。いずれも三句に展開した。
§20 caritāvī ── いずこにも行ぜず 〈V. 109〉
atha khalv āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
ko ‘tra bhagavan adhimokṣayiṣyati evaṃgambhīrāyāṃ prajñāpāramitāyām? ||
bhagavān āha ——
yaḥ śāriputra caritāvī bodhisattvo mahāsattvo bhaviṣyati prajñāpāramitāyām, so ‘tra prajñāpāramitāyām adhimokṣayiṣyati ||
āyuṣmān śāriputra āha ——
kathaṃ bhagavan caritāvī bodhisattvo mahāsattvo bhaviṣyati, kathaṃ caritāvīti nāmadheyaṃ labhate? ||
bhagavān āha ——
iha śāriputra bodhisattvo mahāsattvo
balāni na kalpayati | vaiśāradyāni na kalpayati | buddhadharmān api na kalpayati | sarvajñatām api na kalpayati ||
tat kasya hetoḥ?
balāni hi śāriputra acintyāni | vaiśāradyāny apy acintyāni | buddhadharmā apy acintyāḥ | sarvajñatāpy acintyā | sarvadharmā apy acintyāḥ ||
evaṃ caritāvī śāriputra bodhisattvo mahāsattvo na kvacic carati, carati prajñāpāramitāyām | evaṃ sa caritāvīty ucyate, caritāvīti nāmadheyaṃ labhate ||
§21 宝の聚 ── 障礙と書写 〈V. 109–110〉
ここから書写（likh-）が連禱に加わり、十項になります。
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat ——
gambhīrā bhagavan prajñāpāramitā | ratnarāśir bhagavan prajñāpāramitā | śuddharāśir bhagavan prajñāpāramitā ākāśaśuddhatām upādāya ||
āścaryaṃ bhagavan syād yad enāṃ prajñāpāramitām
udgṛhṇatāṃ dhārayatāṃ vācayatāṃ paryavāpnuvatāṃ pravartayatāṃ deśayatām upadiśatām uddiśatāṃ svādhyāyatāṃ likhatāṃ ca
kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ ca bahavo ‘ntarāyā utpadyeran ||
evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat ——
evam etat subhūte, evam etat | bahavaḥ subhūte antarāyā imāṃ prajñāpāramitām
udgṛhṇatāṃ dhārayatāṃ vācayatāṃ paryavāpnuvatāṃ pravartayatāṃ deśayatām upadiśatām uddiśatāṃ svādhyāyatāṃ likhatāṃ ca
kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ ca bhaviṣyati ||
tat kasya hetoḥ? tathā hi subhūte imāṃ prajñāpāramitām
udgṛhṇatāṃ dhārayatāṃ vācayatāṃ paryavāpnuvatāṃ pravartayatāṃ deśayatām upadiśatām uddiśatāṃ svādhyāyatāṃ likhatāṃ ca
kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ ca māraḥ pāpīyān autsukyam āpatsyate ‘ntarāyaṃ kartum ||
書写の期間について
tatra śīghraṃ likhatā sacen māsena vā māsadvayena vā māsatrayeṇa vā likhyeta, likhitavyaiva bhavet ||
sacet saṃvatsareṇa tato vāpareṇa likhitā bhavet, tathāpi likhitavyaiva khalu punaḥ subhūte bhavati tena kulaputreṇa kuladuhitrā vā iyaṃ prajñāpāramitā ||
tat kasya hetoḥ? evaṃ hy etat subhūte bhavati yan mahāratnānāṃ bahavo ‘ntarāyā utpadyante ||
§22 魔は障礙をなす、されど 〈V. 110〉
evam ukte āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat ——
iha bhagavan prajñāpāramitāyām
udgṛhyamāṇāyāṃ dhāryamāṇāyāṃ vācyamānāyāṃ paryavāpyamānāyāṃ pravartyamānāyāṃ deśyamānāyām upadiśyamānāyām uddiśyamānāyāṃ svādhyāyamānāyāṃ likhyamānāyāṃ ca
māraḥ pāpīyān bahuprakāram autsukyam āpatsyate, antarāyakarmaṇa udyogaṃ ca kariṣyati ||
bhagavān āha ——
kiṃ cāpi subhūte māraḥ pāpīyān udyogam āpatsyate antarāyakarmaṇaḥ asyāṃ prajñāpāramitāyām
udgṛhyamāṇāyāṃ dhāryamāṇāyāṃ vācyamānāyāṃ paryavāpyamānāyāṃ pravartyamānāyāṃ deśyamānāyām upadiśyamānāyām uddiśyamānāyāṃ svādhyāyamānāyāṃ likhyamānāyāṃ ca,
atha ca punar na prasahiṣyate ‘cchidrasamādānasya bodhisattvasya mahāsattvasyāntarāyaṃ kartum ||
§23 いかにして受持しうるか ── 仏の威神力 〈V. 110〉
atha khalv āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
yadā bhagavan imāṃ prajñāpāramitām
udgṛhṇatāṃ dhārayatāṃ vācayatāṃ paryavāpnuvatāṃ pravartayatāṃ deśayatām upadiśatām uddiśatāṃ svādhyāyatāṃ likhatāṃ ca
kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ ca māraḥ pāpīyān autsukyam āpatsyate antarāyakaraṇāya, tadā katham etarhi bhagavan kulaputrāḥ kuladuhitaraś ca imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti likhiṣyanti ca? ||
kasya cānubhāvena bhagavaṃs te kulaputrāḥ kuladuhitaraś ca imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti likhiṣyanti ca? ||
evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ śāriputram etad avocat ——
buddhānāṃ śāriputra bhagavatāṃ tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānām anubhāvena te kulaputrāḥ kuladuhitaraś ca imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti likhiṣyanti ca,
tathatvāya śikṣiṣyante, tathatvāya pratipatsyante, tathatvāya yogam āpatsyante ||
§24 法の法性 ── 諸仏の憶念と摂受 〈V. 110–111〉
tat kasya hetoḥ? eṣā hi śāriputra dharmāṇāṃ dharmatā, ye te ‘prameyeṣv asaṃkhyeyeṣu lokadhātuṣu buddhā bhagavantas tiṣṭhanti dhriyante yāpayanti, te imāṃ prajñāpāramitāṃ samanvāhariṣyanti parigrahīṣyanti
bhāṣyamāṇām udgṛhyamāṇāṃ dhāryamāṇāṃ vācyamānāṃ paryavāpyamānāṃ pravartyamānāṃ deśyamānām upadiśyamānām uddiśyamānāṃ svādhyāyamānāṃ likhyamānāṃ ca ||
ye caināṃ prajñāpāramitāṃ kulaputrāḥ kuladuhitaraś ca
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti ca,
tathatvāya śikṣiṣyante, tathatvāya pratipatsyante, tathatvāya yogam āpatsyante, tāṃś ca te buddhā bhagavantaḥ samanvāhariṣyanti parigrahīṣyanti ca ||
na hi śāriputra buddhasamanvāhṛtānāṃ buddhaparigṛhītānāṃ ca kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ ca śakyam antarāyaṃ kartum ||
§25 三つの力 ── 威神・加持・摂受 〈V. 111〉
evam ukte āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
ye ‘pi te bhagavan bodhisattvā mahāsattvā imāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ
śroṣyanti udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti likhiṣyanti ca,
tathatvāya śikṣiṣyante, tathatvāya pratipatsyante, tathatvāya yogam āpatsyante,
sarve te bhagavan buddhānubhāvena buddhādhiṣṭhānena buddhaparigraheṇa ca imāṃ prajñāpāramitāṃ
śroṣyanti udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti likhiṣyanti ca,
tathatvāya ca śikṣiṣyante, tathatvāya pratipatsyante, tathatvāya yogam āpatsyante, evaṃ ca saṃpādayiṣyanti ||
evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ śāriputram etad avocat ——
evam etac chāriputra, evam etat | sarve te śāriputra bodhisattvā mahāsattvā buddhānubhāvena buddhādhiṣṭhānena buddhaparigraheṇa ca imāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ
śroṣyanti udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti likhiṣyanti ca,
tathatvāya śikṣiṣyante, tathatvāya pratipatsyante, tathatvāya yogam āpatsyante ||
jñātās te śāriputra tathāgatena | adhiṣṭhitās te śāriputra tathāgatena | dṛṣṭās te śāriputra tathāgatena | vyavalokitās te śāriputra tathāgatena buddhacakṣuṣā ||
§26 如実に学ぶ者と、学ばざる者 〈V. 111–112〉
ye te bodhisattvā mahāsattvā imāṃ prajñāpāramitāṃ
śroṣyanti udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti likhiṣyanti ca,
tathatvāya ca śikṣiṣyante, tathatvāya pratipatsyante, tathatvāya yogam āpatsyante,
śrutvā udgṛhya dhārayitvā vācayitvā paryavāpya pravartya deśayitvā upadiśya uddiśya svādhyāyya likhitvā
tathatvāya śikṣamāṇās tathatvāya pratipadyamānās tathatvāya yogam āpadyamānā āsannībhaviṣyanty anuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ, tathatvāya sthāsyanty anuttarāyai samyaksaṃbodhaye ||
ye ‘pi śāriputra enāṃ prajñāpāramitāṃ likhitvā
dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti likhiṣyanti,
na ca tathatvāya śikṣiṣyante, na ca tathatvāya pratipatsyante, na ca tathatvāya yogam āpatsyante, te na tathatvāya śikṣamāṇā na tathatvāya pratipadyamānā na tathatvāya yogam āpadyamānā na tathatāyāṃ sthāsyanty anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau,
te ‘pi śāriputra tathāgatena jñātāḥ | te ‘pi tathāgatenādhiṣṭhitāḥ | te ‘pi tathāgatena dṛṣṭāḥ | te ‘pi tathāgatena vyavalokitā buddhacakṣuṣā ||
teṣām api śāriputra mahārthiko mahānuśaṃso mahāphalo mahāvipākaś ca sa pariśramaḥ parispandaś ca bhaviṣyati ||
tat kasya hetoḥ? tathā hi prajñāpāramitā paramārthopasaṃhitā sarvadharmāṇāṃ yathābhūtaprativedhāya pratyupasthitā sarvasattvānām ||
§27 経典の伝播 ── 南方より西方へ、西方より北方へ 〈V. 112〉
ime khalu punaḥ śāriputra ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāḥ sūtrāntās tathāgatasyātyayena dakṣiṇāpathe pracariṣyanti, dakṣiṇāpathāt punar eva vartanyāṃ pracariṣyanti, vartanyāḥ punar uttarapathe pracariṣyanti ||
navamaṇḍaprāpte dharmavinaye saddharmasyāntardhānakālasamaye samanvāhṛtās te śāriputra tathāgatena kulaputrāḥ kuladuhitaraś ca ||
tasmin kāle ya imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti,
antaśo likhitvā pustakagatām api kṛtvā dhārayiṣyanti,
jñātās te śāriputra tathāgatena | adhiṣṭhitās te śāriputra tathāgatena | dṛṣṭās te śāriputra tathāgatena | vyavalokitās te śāriputra tathāgatena buddhacakṣuṣā ||
§28 北方に広まるか 〈V. 112〉
śāriputra āha ——
iyam api bhagavan prajñāpāramitā evaṃgambhīrā paścime kāle paścime samaye vaistārikī bhaviṣyaty uttarasyāṃ diśi uttare digbhāge? ||
bhagavān āha ——
ye tatra śāriputra uttarasyāṃ diśy uttare digbhāge imāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ śrutvā atra prajñāpāramitāyāṃ yogam āpatsyante, te vaistārikīṃ kariṣyanti ||
cirayānasaṃprasthitās te śāriputra bodhisattvā mahāsattvā veditavyāḥ, ya imāṃ prajñāpāramitāṃ
śroṣyanti likhiṣyanti udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti,
tathatvāya śikṣiṣyante, tathatvāya pratipatsyante, tathatvāya yogam āpatsyante ||
§29 多きか、少なきか 〈V. 112–113〉
śāriputra āha ——
kiyantas te bhagavan bodhisattvā mahāsattvā bhaviṣyanti uttarasyāṃ diśi uttare digbhāge, bahava utāho alpakāḥ? ya imāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ
śroṣyanti likhiṣyanti udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti,
tathatvāya śikṣiṣyante, tathatvāya pratipatsyante, tathatvāya yogam āpatsyante? ||
bhagavān āha ——
bahavas te śāriputra subahavaḥ uttarāpathe uttarasyāṃ diśy uttare digbhāge bodhisattvā mahāsattvā bhaviṣyanti ||
kiṃ cāpi śāriputra bahavas te, tebhyo ‘pi bahubhyo ‘lpakās te bodhisattvā mahāsattvā bhaviṣyanti, ya imāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ
śroṣyanti likhiṣyanti udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti,
tathatvāya śikṣiṣyante, tathatvāya pratipatsyante, tathatvāya yogam āpatsyante,
prajñāpāramitāyāṃ ca bhāṣyamāṇāyāṃ nāvaleṣyante na saṃleṣyante | na viṣatsyanti na viṣādam āpatsyante | na vipṛṣṭhīkariṣyanti mānasam | na bhagnapṛṣṭhīkariṣyanti | notrasiṣyanti na saṃtrasiṣyanti na saṃtrāsam āpatsyante | cirayānasaṃprasthitās te bodhisattvā mahāsattvā veditavyāḥ ||
anubaddhās taiḥ paurvakās tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāḥ, paripṛṣṭāḥ paripṛcchitāḥ paripraśnīkṛtāḥ ||
pūjitāś ca taiḥ paurvakās tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāḥ kulaputraiḥ kuladuhitṛbhiś ca bodhisattvayānikaiḥ pudgalaiḥ ||
śīleṣu ca te paripūrṇakāriṇo bhaviṣyanti, bahujanasya ca te ‘rthaṃ kariṣyanti, yad uta imām evānuttarāṃ samyaksaṃbodhim ārabhya ||
tat kasya hetoḥ? tathā hi teṣāṃ kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ ca mayaiva sarvajñatāpratisaṃyuktaiva kathā kṛtā | teṣāṃ jātivyativṛttānām api eta eva sarvajñatāpratisaṃyuktāḥ prajñāpāramitāpratisaṃyuktāḥ samudācārā bhaviṣyanti ||
enām eva ca te kathāṃ kariṣyanti, enām eva ca kathām abhinandiṣyanti, yad uta anuttarāṃ samyaksaṃbodhim ārabhya ||
teṣu ca susthitāḥ samāhitāś ca bhaviṣyanti asyāṃ prajñāpāramitāyām | māreṇāpi te na śakyā bhedayitum, kutaḥ punar anyaiḥ sattvaiḥ, yad uta cchandato vā mantrato vā ||
tat kasya hetoḥ? yathāpi nāma tad dṛḍhasthāmatvād anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau ||
§30 誓願 ── 幾百千の生ける者を 〈V. 113〉
te ca kulaputrāḥ kuladuhitaraś ca śrutvā enāṃ prajñāpāramitām udāraṃ prītiprāmodyaprasādaṃ pratilapsyante | bahujanasya ca te kuśalamūlāny avaropayiṣyanti yad utānuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau ||
tat kasya hetoḥ? evaṃ hi taiḥ kulaputraiḥ kuladuhitṛbhiś ca mamāntike saṃmukhaṃ vāg bhāṣitā ——
bahūni prāṇiśatāni bahūni prāṇisahasrāṇi bahūni prāṇiśatasahasrāṇi bahūni prāṇikoṭīśatāni bahūni prāṇikoṭīsahasrāṇi bahūni prāṇikoṭīśatasahasrāṇi bahūni prāṇikoṭīniyutaśatasahasrāṇi
bodhisattvacaryāṃ caranto vayam anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau
prasthāpayiṣyāmaḥ saṃdarśayiṣyāmaḥ samādāpayiṣyāmaḥ samuttejayiṣyāmaḥ saṃpraharṣayiṣyāmaḥ saṃprabhāvayiṣyāmaḥ saṃbodhaye pratiṣṭhāpayiṣyāma iti, avinivartanīyān kariṣyāma iti ||
tat kasya hetoḥ? anumoditaṃ hi śāriputra mayā teṣāṃ bodhisattvayānikānāṃ kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ ca cittena cittaṃ vyavalokya yair iyaṃ vāg bhāṣitā ——
bodhāya caranto vayaṃ
bahūni prāṇiśatāni bahūni prāṇisahasrāṇi bahūni prāṇiśatasahasrāṇi bahūni prāṇikoṭīśatāni bahūni prāṇikoṭīsahasrāṇi bahūni prāṇikoṭīśatasahasrāṇi bahūni prāṇikoṭīniyutaśatasahasrāṇi
anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau
prasthāpayiṣyāmaḥ saṃdarśayiṣyāmaḥ samādāpayiṣyāmaḥ samuttejayiṣyāmaḥ saṃpraharṣayiṣyāmaḥ saṃprabhāvayiṣyāmaḥ saṃbodhaye pratiṣṭhāpayiṣyāma iti, avinivartanīyān kariṣyāma iti ||
§31 他の仏国土においても 〈V. 113〉
evaṃ ca te kulaputrāḥ kuladuhitaraś ca udārādhimuktikā bhaviṣyanti, yad anyāny api te buddhakṣetrāṇy adhyālambitavyāni maṃsyante ||
yatra saṃmukhībhūtās tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā dharmaṃ deśayiṣyanti, tatra saṃmukhībhūtānāṃ tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānām antikāt punar evaināṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ vistareṇa śroṣyanti ||
teṣv api te buddhakṣetreṣu
bahūni prāṇiśatāni bahūni prāṇisahasrāṇi bahūni prāṇiśatasahasrāṇi bahūni prāṇikoṭīśatāni bahūni prāṇikoṭīsahasrāṇi bahūni prāṇikoṭīśatasahasrāṇi bahūni prāṇikoṭīniyutaśatasahasrāṇi
anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau
prasthāpayiṣyanti saṃdarśayiṣyanti samādāpayiṣyanti samuttejayiṣyanti saṃpraharṣayiṣyanti saṃprabhāvayiṣyanti saṃbodhaye pratiṣṭhāpayiṣyanti, avinivartanīyān kariṣyanti ||
§32 求めて得る者と、求めずして得る者 〈V. 113–114〉
evam ukte āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
āścaryaṃ bhagavan yāvad idaṃ tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena atītānāgatapratyutpanneṣu dharmeṣu
nāsti kiṃcid adṛṣṭaṃ vā aśrutaṃ vā aviditaṃ vā avijñātaṃ vā ||
na sa kaścid dharmo yo na jñātaḥ | na sā kācic caryā sattvānāṃ yā na vijñātā, yatra hi nāma anāgatānām api bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ caryā jñātā bodhicchandikānām adhyāśayasaṃpannānām ārabdhavīryāṇām ||
ye tasmin kāle imāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti likhiṣyanti ca,
ye ca tasmin kāle āsāṃ ṣaṇṇāṃ pāramitānāṃ kṛtaśaḥ sarvasattvānām arthāya udyogam āpadya anveṣiṣyante paryeṣiṣyante gaveṣiṣyante,
teṣāṃ ca kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ ca anveṣamāṇānāṃ paryeṣamāṇānāṃ kecid gaveṣamāṇā bodhisattvā lapsyante, kecin na lapsyante, kecid agaveṣayanto ‘pi lapsyante enāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitām | kim atra bhagavan kāraṇam? ||
evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ śāriputram etad avocat ——
evam etac chāriputra, evam etat | nāsti kiṃcit tathāgatasya atītānāgatapratyutpanneṣu dharmeṣv adṛṣṭaṃ vā aśrutaṃ vā aviditaṃ vā avijñātaṃ vā ||
tasmin khalu punaḥ śāriputra kāle tasmin samaye kecid bodhisattvā mārgayamāṇā paryeṣamāṇā gaveṣamāṇā api lapsyante imāṃ prajñāpāramitām | kecid bodhisattvā amārgayamāṇā aparyeṣamāṇā agaveṣayanto ‘pi lapsyante ||
§33 不捨軛 ── 軛をおろさざる者 〈V. 114〉
tat kasya hetoḥ? tathā hi tair bodhisattvair mahāsattvair iyaṃ prajñāpāramitā pūrvāntato ‘pi anikṣiptadhurair mārgitā ca paryanviṣṭā ca | te tenaiva pūrvakeṇa kuśalamūlacchandena enāṃ prajñāpāramitām amārgayanto ‘pi aparyeṣamāṇā api agaveṣayanto ‘pi lapsyante ||
yāny api ca tato ‘nyāny api sūtrāṇi enām eva prajñāpāramitām abhivadanti, tāni caiṣāṃ svayam evopagamiṣyanti upapatsyante upanaṃsyante ca ||
tat kasya hetoḥ? evam etac chāriputra bhavati —— ya enāṃ prajñāpāramitāṃ bodhisattvo mahāsattvo ‘nikṣiptadhuro mārgayati ca paryeṣate ca, sa jātivyativṛtto ‘pi janmāntaravyativṛtto ‘pi enāṃ prajñāpāramitāṃ lapsyate | tato ‘nyāni ca sūtrāṇi prajñāpāramitāpratisaṃyuktāni tasya svayam evopagamiṣyanti, upapatsyante upanaṃsyante ceti ||
§34 他の甚深の経典もまた 〈V. 114〉
evam ukte āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
ime eva kevalaṃ bhagavaṃs teṣāṃ kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ ca ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāḥ sūtrāntā upapatsyante upanaṃsyante, nānye? ||
bhagavān āha ——
ye cānye ‘pi śāriputra gambhīrā gambhīrāḥ sūtrāntā bhaviṣyanti, te ‘pi teṣāṃ kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ ca svayam evopapatsyante svayam evopanaṃsyante ca ||
tat kasya hetoḥ? evaṃ hy etac chāriputra bhavati —— ye bodhisattvā mahāsattvā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau
prasthāpayiṣyanti saṃdarśayiṣyanti samādāpayiṣyanti samuttejayiṣyanti saṃpraharṣayiṣyanti prabhāvayiṣyanti saṃbodhaye pratiṣṭhāpayiṣyanti, avinivartanīyān kariṣyanti,
svayaṃ ca tatra śikṣiṣyante, teṣāṃ śāriputra jātivyativṛttānām api ime gambhīrā gambhīrā
anupalambhapratisaṃyuktāḥ śūnyatāpratisaṃyuktāḥ ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāś ca
sūtrāntāḥ svayam evopagamiṣyanti, svayam evopapatsyante svayam evopanaṃsyante ceti ||
尾題
āryāṣṭasāhasrikāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ dhāraṇaguṇaparikīrtanaparivarto nāma daśamaḥ ||
聖なる八千頌般若波羅蜜における受持の功徳の称讃と名づくる品、第十
付記 一：訂正した箇所
読誦の妨げになるため、以下は訂正した。左が原ファイルの表記。
| 原ファイル | 訂正 | 理由 |
|---|---|---|
| caitasaiva cetaḥparivitarkam（§2） | cetasaiva | 語形の誤り |
| nāsti śraddhāḥ（§2） | nāsti śraddhā | 動詞が単数のため |
| deśayiṣyatyupadekṣatyuddekṣyati（§2・§8） | upadekṣyati | y 脱落 |
| dṛṣṭaivaṃ bhavati（§12） | dṛṣṭvaivaṃ bhavati | v 脱落 |
| nigamo va sūcyeta（§12） | nigamo vā | 長母音脱落 |
| tato ‘nyāpi va nimittāni（§12） | tato ‘nyāny api vā nimittāni | 語形および長母音 |
| tatkasya heto?（§15） | tat kasya hetoḥ | ヴィサルガ脱落 |
| paripakvakuśalaḥ sa bodhisattvo（§15） | paripakvakuśalamūlaḥ | 前後の並行句に合わせた |
| prasoṣyate iti（§16） | prasoṣyata iti | 連声 |
| evaṃ vedanāsaṃskārāḥ（§19 後段） | saṃjñā を補って展開 | saṃjñā の脱落 |
| śrutvo udgṛhya（§26） | śrutvā udgṛhya | 長母音の誤り |
| te vaistārikīṃ kariṣyati（§28） | kariṣyanti | 主語が複数 |
| paurvakās tathāgatā arhanta samyaksaṃbuddhāḥ（§29） | arhantaḥ | ヴィサルガ脱落 |
| kulaputrānāṃ kṛladuhitṝṇāṃ（§32） | kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ | そり舌鼻音の規則、および ṛ / u の誤り |
| na sa kāciccaryā（§32） | na sā kācic caryā | 長母音の誤り |
| caryāṃ jñātā（§32） | caryā jñātā | 主格に改めた |
| svādhyāyyamānāyāṃ（多数箇所） | svādhyāyamānāyāṃ | y の重複 |
| dhaṃdhāyiṣyati（§6） | ※原文どおり | 仏教梵語の異綴として通用 |
| adhimokṣayiṣyati（§20 三箇所） | ※原文どおり | 使役形。文脈は「信解する」だが、三箇所とも同形のため原文を残した |
| suparīttāś ca（§17） | ※原文どおり | 判断保留。前後の suparigṛhītāḥ suparīnditāḥ と語形が揃わない |
| karmopacayair avihitāḥ（§11） | ※原文どおり | 判断保留 |
| svādhyāpanāya（§10） | ※原文どおり | 不定詞の列の末尾のみ与格。原文の揺れとみて残した |
| navamaṇḍaprāpte dharmavinaye（§27） | ※原文どおり | 難解語。「新たな醍醐に達した」ほどの意か |
| likhitvā …（中略）… likhiṣyanti（§26） | ※原文どおり | udgrahīṣyanti と pravartayiṣyanti を欠き、書写が重複する。原文の乱れとみて手を加えなかった |
付記 二：本章で新たに現れる語
| 語 | 意味・注 |
|---|---|
| pūrvanimitta | 前相。§12 以降の五譬喩を貫く語 |
| caritāvī | すでに行じた者。§20 で定義される |
| anikṣiptadhura | 軛をおろさざる者。§33 |
| acchidrasamādāna | 欠けるところなき受持。§22 |
| vartanī | 西方の地名とされる。§27 の伝播経路 |
| bhūtakoṭi | 実際。§11 |
付記 三：出典と利用条件
本文は GRETIL（Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages）公開の電子テキストに基づく。底本は P. L. Vaidya, Aṣṭasāhasrikā Prajñāpāramitā, Darbhanga: The Mithila Institute, 1960（Buddhist Sanskrit Texts, 4）。入力は Digital Sanskrit Buddhist Canon Input Project による。
GRETIL版は CC BY-NC-SA 4.0（表示・非営利・継承）で配布されている。個人の読誦や研究には自由に使えるが、商用利用は許諾されていない。頒布や販売を考える場合は、Mitra版（1887–88年、Bibliotheca Indica 110）への差し替えか、権利者への許諾申請が必要になる。
コメント