śūnyatāparivarto ‘ṣṭādaśaḥ ── 読誦用テキスト(全文)
第一〜十五章の読誦用テキストと同じ体裁。見出し脇の〈V. 〉は Vaidya 版の頁数。 本章は省略記号を一切用いず、全文を書き出しています。 上から下まで、そのまま唱えられます。
読誦の手引き
行の切り方
- 1行=1息。行末で軽く区切る。
|… 句の切れ目(短い間)||… 段落の終わり(長い間)——… 話者の交替
語の分かち書きについて 複合語でない連声は解いて分かち書きにしてある。唱えるときは続けて発音してよい。
列挙の行分けについて 数え上げは一項目一行にした。そのさい行末の連声は解いてある。一息で続けて唱えるときは元の連声に戻す。
発音の要点
| 表記 | 読み方 |
|---|---|
| ā ī ū | 長母音。短母音の二倍の長さを保つ |
| ṛ / ṝ | そり舌の「リ」。ṝ は長い |
| ṃ | 鼻音。直後の子音の位置で鼻に抜く |
| ḥ | 直前の母音を軽く反響させる。-aḥ =「アハ」 |
| ṭ ḍ ṇ | そり舌音。舌先を上顎の奥に |
| ś / ṣ | ś=シュ(歯茎) / ṣ=シ(そり舌) |
| c / ch | チャ / チャ(強い息) |
| kh gh ch jh ṭh ḍh th dh ph bh | 有気音。息を強く吐く |
| jñ | ギャ(ジュニャではない) |
| ‘ (アヴァグラハ) | 母音 a の脱落。読まない |
抑揚 高低アクセントはつけず、各音節を均等の長さで平板に。長母音だけ確実に伸ばす。
この章の構造
本章は、章が切り替わる理由が本文の中で述べられる珍しい章です。
前章は不退転の相・徴・特徴を二十三段にわたって数え上げました。その冒頭で須菩提が言います ── 世尊はこれを恒河沙劫のあいだ説き続けることがおできになる(pratibalo ... gaṅgānadīvālukopamān kalpān ākārān liṅgāni nimittāni nirdeṣṭum)。だからこそ、そのかわりに般若波羅蜜に関わる甚深の処を示していただきたい、と。
世尊は sādhu sādhu(善きかな、善きかな)と応じます。そして答えの第一句が、そのまま本章の全体を決めます。
gambhīram iti subhūte śūnyatāyā etad adhivacanam(甚深というのは、須菩提よ、空性の別名である)
**adhivacana(別名)── この一語が本章の方法です。**列挙をやめて、一つの語が何の別名かを問う。以後、章は同じ操作を三度くり返します。
| 段 | 問い | 答え |
|---|---|---|
| §2 | 甚深とは何の別名か | 空性の。ほか十の別名でもある |
| §17 | 無量とは何の別名か | 空性の。無相の、無願の |
| §18 | 十三の語はどう違うのか | 義としては差別も別異も得られない |
内容は四つの層に分かれます。
第一の層(§1〜§4)── 甚深とは空性の別名なり
甚深は空性の別名であり、無相・無願・無造作・無生・無起・無有・離貪・滅・涅槃・遠離の別名でもある。須菩提が「これらの法だけのことか」と問い返すと、世尊は 一切法の別名でもあると答え、五蘊を真如によって開いてゆきます。
そして §3 の終わりに反転が置かれます。
yatra subhūte na rūpam, iyaṃ rūpasya gambhīratā(色のないところ、それが色の甚深性である)
§4 の須菩提の讃嘆が、この章でもっとも精密な一句です。
なんと微細な方便によって、色から遮られつつ、しかも涅槃が暗示されている
yāvat sūkṣmeṇopāyena rūpataś ca nivārito nirvāṇaṃ ca sūcitam
第二の層(§5〜§14)── 一日の瑜伽と七段の校量
甚深の処を思惟し量り観察して、一日でも瑜伽に入る者は、その一日にどれほどの業をなすか。ここで本経中もっとも異色の譬喩が置かれます。
貪行・尋行の男の譬喩(§6) ── 美しく愛らしく見目よい女と密会の約束をした男。しかしその女は他人のものであって、身を離して家を出ることができない。その男の心にはどんな尋(vitarka)が起こるか。「これが来る、これが来た。共にこうしよう、こう楽しもう、こう戯れよう、こう振る舞おう」。一日でどれほどの尋が起こるか。
yāvantaḥ ... vitarkā utpadyeran, iyataḥ ... kalpān bodhisattvo mahāsattvaś chorayati vipṛṣṭhīkaroti saṃsārād vyantīkaroti(その尋の数だけの劫を、菩薩は捨て去り、背け、輪廻から断ち切る)
**煩悩の数がそのまま解脱の量に読み替えられる。**譬喩の材が色欲から取られているのが目を引きます。前章 §20 で無間業者の心が不退転の心の譬喩に使われたのと、同じ手つきです。
そこから七段の校量が階梯的に積み上がります。下の段が一段ずつ功徳を足していくのに、上はいつも「般若波羅蜜に一日」で足りる。
| 段 | 下(恒河沙劫かけて) | 上(これに勝る) |
|---|---|---|
| §8 | 布施 | 一日の瑜伽 |
| §9 | 預流〜如来への布施・安立 | 一日の瑜伽 |
| §10 | +戒の円満 | 般若の住から出て説法する |
| §11 | +忍 | 法施する |
| §12 | +精進・禅・菩提分法 | 法施して無上菩提に回向する |
| §13 | ── | 般若波羅蜜に説かれた回向によって回向する |
| §14 | ── | さらに宴坐に入り、その宴坐を般若に摂受せしむ |
第三の層(§15〜§20)── 福の造作もまた空なり
ここで須菩提が急所を突きます ── 「造作は分別であると世尊は説かれた。ならばなぜ『より多くの福を生ずる』と言われるのか」(yadā abhisaṃskāro vikalpa ity uktaṃ bhagavatā, tadā kathaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavatīty ucyate)。
答えは校量を否定しません。その福の造作そのものが、般若波羅蜜に行ずる菩薩においてはこう呼ばれるのみである、と。
śūnyaka / riktaka / tucchaka / asāraka(空なるもの・虚しきもの・空疎なるもの・無実なるもの)
**四語がすべて -ka で終わり、しかも軽んじる接尾辞です。**唱えるときに拍が揃います。そして ── そのように観ずるほど般若波羅蜜を離れず、離れないほど無量無数の福を生ずる。校量は空によって否定されるのではなく、空によって完成されます。
§16 で無量と無数が定義され(aprameyam iti yatra pramāṇāny uparamante ── 無量とは、そこにおいて諸々の量が止むもの)、§18 で十三の語がすべて同一に帰します。
ye ca śūnyāḥ, akṣayā api te | yā ca śūnyatā, aprameyatāpi sā(空なるものは無尽でもあり、空性は無量性でもある)
そして十三語は abhilāpa(言表)にすぎず、**deśanābhinirhāranirdeśa(説法を引き出すための説示)**であると断じられます。§19 で「一切法は言表しえず」に至る。
第四の層(§21〜§27)── 名のみ
言表しえざる義に増減はない。ならば六波羅蜜にも増減はないはずだが、それでは増大する波羅蜜の力によって成道するという話が立たない ── これが §20 の須菩提の詰めです。
答えが本章の結論であり、六度くり返される定型になります。
naivaṃ bhavati —— iyaṃ X-pāramitā vivardhate, iyaṃ X-pāramitā parihīyate iti |
api tu khalu punar asyaivaṃ bhavati ——
nāmadheyamātram etad yad uta X-pāramiteti |
sa ... tān manasikārāṃs tāṃś cittotpādāṃs tāni kuśalamūlāni
anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pariṇāmayati |
yathā anuttarā samyaksaṃbodhis tathā pariṇāmayati ||
**増えるとも減るとも思わない。ただ「名のみ」と思う。そして回向する。**六段が完全に同じ器で、dāna → śīla → kṣānti → vīrya → dhyāna → prajñā と入れ替わるだけです。本章最大の唱えどころです。
最後に須菩提が問います ── 「では、その無上正等覚とは何か」。
tathataiṣā subhūte anuttarā samyaksaṃbodhiḥ | na ca subhūte tathatā vivardhate vā parihīyate vā(それは真如である。そして真如は増しもせず、減りもしない)
§3 で五蘊の甚深性を測る尺度だった真如が、ここで菩提そのものとして戻ってきます。章の初めと終わりが同じ語で留められています。
§1 讃嘆と無辺の智 〈V. 170〉
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat ——
āścaryaṃ bhagavan mahāguṇasamanvāgato bodhisattvo mahāsattvaḥ | apramāṇaguṇasamanvāgato bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ | aparimitaguṇasamanvāgato bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ ||
evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat ——
evam etat subhūte, evam etat | tat kasya hetoḥ? avinivartanīyena hi subhūte bodhisattvena mahāsattvena anantam aparyantaṃ jñānaṃ pratilabdham asaṃhāryaṃ sarvaśrāvakapratyekabuddhaiḥ ||
§2 甚深とは空性の別名なり 〈V. 170〉
subhūtir āha ——
pratibalo bhagavan avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya gaṅgānadīvālukopamān kalpān ākārān liṅgāni nimittāni nirdeṣṭum |
ata eva bhagavan bodhisattvasya mahāsattvasya gambhīrāṇi gambhīrāṇi sthānāni prajñāpāramitāpratisaṃyuktāni sūcayitavyāni ||
evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat ——
sādhu sādhu subhūte yas tvaṃ gambhīrāṇi gambhīrāṇi sthānāny ārabhya nigamayitukāmaḥ ||
gambhīram iti subhūte śūnyatāyā etad adhivacanam ||
ānimittasya apraṇihitasya anabhisaṃskārasya anutpādasya ajāter abhāvasya virāgasya nirodhasya nirvāṇasya vigamasya etat subhūte adhivacanaṃ yad uta gambhīram iti ||
§3 一切法の甚深性 ── 真如による四重の展開 〈V. 170〉
subhūtir āha ——
eteṣām eva bhagavan kevalam etad dharmāṇām adhivacanam, na punaḥ sarvadharmāṇām? ||
bhagavān āha ——
sarvadharmāṇām apy etat subhūte adhivacanaṃ yad uta gambhīram iti | tat kasya hetoḥ?
rūpaṃ hi subhūte gambhīram | vedanā hi subhūte gambhīrā | saṃjñā hi subhūte gambhīrā | saṃskārā hi subhūte gambhīrāḥ | vijñānaṃ hi subhūte gambhīram ||
kathaṃ ca subhūte rūpaṃ gambhīram? | kathaṃ ca subhūte vedanā gambhīrā? | kathaṃ ca subhūte saṃjñā gambhīrā? | kathaṃ ca subhūte saṃskārā gambhīrāḥ? | kathaṃ ca subhūte vijñānaṃ gambhīram? ||
yathā subhūte tathatā, tathā gambhīraṃ rūpam | yathā subhūte tathatā, tathā gambhīrā vedanā | yathā subhūte tathatā, tathā gambhīrā saṃjñā | yathā subhūte tathatā, tathā gambhīrāḥ saṃskārāḥ | yathā subhūte tathatā, tathā gambhīraṃ vijñānam ||
tatra subhūte yathā rūpatathatā, tathā gambhīraṃ rūpam | yathā vedanātathatā, tathā gambhīrā vedanā | yathā saṃjñātathatā, tathā gambhīrā saṃjñā | yathā saṃskāratathatā, tathā gambhīrāḥ saṃskārāḥ | yathā vijñānatathatā, tathā gambhīraṃ vijñānam ||
yatra subhūte na rūpam, iyaṃ rūpasya gambhīratā | yatra subhūte na vedanā, iyaṃ vedanāyā gambhīratā | yatra subhūte na saṃjñā, iyaṃ saṃjñāyā gambhīratā | yatra subhūte na saṃskārāḥ, iyaṃ saṃskārāṇāṃ gambhīratā | yatra subhūte na vijñānam, iyaṃ vijñānasya gambhīratā ||
§4 微細な方便 ── 遮りつつ暗示す 〈V. 170〉
subhūtir āha ——
āścaryaṃ bhagavan yāvat sūkṣmeṇopāyena rūpataś ca nivārito nirvāṇaṃ ca sūcitam | vedanātaś ca nivārito nirvāṇaṃ ca sūcitam | saṃjñātaś ca nivārito nirvāṇaṃ ca sūcitam | saṃskārataś ca nivārito nirvāṇaṃ ca sūcitam | vijñānataś ca nivārito nirvāṇaṃ ca sūcitam ||
§5 一日の瑜伽 〈V. 170〉
bhagavān āha ——
imāni subhūte gambhīrāṇi gambhīrāṇi sthānāni prajñāpāramitāpratisaṃyuktāni yaś cintayiṣyati tulayiṣyati upanidhyāsyati ——
evaṃ mayā sthātavyaṃ yathā prajñāpāramitāyām ājñaptam | evaṃ mayā śikṣitavyaṃ yathā prajñāpāramitāyām ākhyātam | evaṃ mayā pratipattavyaṃ yathā prajñāpāramitāyām upadiṣṭam |
tathā saṃpādayamānas tathopanidhyāyaṃs tathopaparīkṣamāṇas tathā prayujyamānas tathā ghaṭamānas tathā vyāyacchamāna ekadivasam apy atra yogam āpadyate ||
ayaṃ bodhisattvo mahāsattvas tenaikadivasena kiyat karma karoti? ||
§6 貪行の男の譬喩 〈V. 170–171〉
tadyathāpi nāma subhūte kaścid eva puruṣo rāgacarito vitarkacaritaḥ |
tasya puruṣasya rāgacaritasya vitarkacaritasya striyā abhirūpayā prāsādikayā darśanīyayā saha saṃketaḥ kṛto bhavet | sā khalu punaḥ strī paraparigṛhītā bhavet | na vaśayed ātmānam agārān niṣkramitum ||
tat kiṃ manyase subhūte kiṃpratisaṃyuktās tasya puruṣasya vitarkāḥ pravarteran? ||
subhūtir āha ——
strīpratisaṃyuktā eva bhagavaṃs tasya puruṣasya vitarkāḥ pravarteran —— iyam āgacchati, iyam āgatā | tayā sārdham evaṃ kariṣyāmi evaṃ ramiṣyāmi evaṃ krīḍiṣyāmi evaṃ pravicārayiṣyāmīti ||
bhagavān āha ——
tat kiṃ manyase subhūte divasasyātyayena tasya puruṣasya kiyanto vitarkā utpadyeran? ||
subhūtir āha ——
bahavo bhagavan divasasyātyayena tasya puruṣasya vitarkā utpadyeran ||
§7 尋の数だけの劫を断つ 〈V. 171〉
bhagavān āha ——
yāvantaḥ subhūte tasya puruṣasya divasasyātyayena vitarkā utpadyeran, iyataḥ subhūte kalpān bodhisattvo mahāsattvaś chorayati vipṛṣṭhīkaroti saṃsārād vyantīkaroti,
ya iha prajñāpāramitāyāṃ yathājñaptaṃ yathākhyātaṃ yathopadiṣṭaṃ yathoddiṣṭaṃ yathānirdiṣṭaṃ tiṣṭhati śikṣate pratipadyate upanidhyāyati yogam āpadyate,
tāṃś ca doṣān vivarjayati yair doṣair bodhisattvo mahāsattvo vivartate ‘nuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ ||
§8 校量 一 ── 恒河沙劫の布施 〈V. 171〉
evaṃ hi subhūte yaś ca bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyogam anuyuktaḥ, anena vihāreṇa viharan yad uta prajñāpāramitāpratisaṃyuktair manasikāraiḥ, ekadivasena tāvat karma karoti ||
yaś ca prajñāpāramitāvirahito bodhisattvo gaṅgānadīvālukopamān kalpāṃs tiṣṭhan dānaṃ dadyāt, ayam eva tato viśiṣyate yo ‘yaṃ bodhisattvo mahāsattva evam ekadivasam api prajñāpāramitāyāṃ yogam āpadyate ||
§9 校量 二 ── 預流乃至如来への布施 〈V. 171〉
punar aparaṃ subhūte yaś ca bodhisattvo mahāsattvo gaṅgānadīvālukopamān kalpāṃs tiṣṭhan srotaāpannebhyo dānaṃ dadyāt pratiṣṭhāpayet | sakṛdāgāmiṣu dānaṃ dadyāt pratiṣṭhāpayet | anāgāmiṣu dānaṃ dadyāt pratiṣṭhāpayet | arhatsu dānaṃ dadyāt pratiṣṭhāpayet | pratyekabuddheṣu dānaṃ dadyāt pratiṣṭhāpayet | tathāgateṣv arhatsu samyaksaṃbuddheṣu dānaṃ dadyāt pratiṣṭhāpayet, virahitaś ca prajñāpāramitāyāḥ ||
yaś ca bodhisattvo mahāsattvo yathopadiṣṭaṃ yathoddiṣṭaṃ yathānirdiṣṭaṃ prajñāpāramitāyāṃ tathaiva yogam āpadyeta ekadivasam api ||
ayaṃ bodhisattvo mahāsattvas tataḥ paurvakād bodhisattvād bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati ||
§10 校量 三 ── 戒の円満に対する説法 〈V. 171〉
punar aparaṃ subhūte yo bodhisattvo gaṅgānadīvālukopamān kalpāṃs tiṣṭhan srotaāpanneṣu yāvat samyaksaṃbuddheṣu dānaṃ dadyāt pratiṣṭhāpayet, śīleṣu ca paripūrṇakārī bhavet, virahitaś ca prajñāpāramitayā bhavet ||
yaś ca bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāvihārī tato manasikārād vyutthāya dharmaṃ deśayet ||
ayam eva subhūte bodhisattvo mahāsattvas tataḥ paurvakād bodhisattvād bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati ||
§11 校量 四 ── 忍に対する法施 〈V. 171〉
punar aparaṃ subhūte yo bodhisattvo gaṅgānadīvālukopamān kalpāṃs tiṣṭhan srotaāpanneṣu yāvat samyaksaṃbuddheṣu dānaṃ dadyāt pratiṣṭhāpayet, śīleṣu ca paripūrṇakārī bhavet, kṣāntyā ca samanvāgato bhavet, virahitaś ca prajñāpāramitayā ||
yaś ca bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāvihārī tato manasikārād vyutthāya dharmadānaṃ dadyāt ||
ayam eva subhūte bodhisattvo mahāsattvas tataḥ paurvakād bodhisattvād bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati ||
§12 校量 五 ── 精進・禅・菩提分に対する回向 〈V. 172〉
punar aparaṃ subhūte yo bodhisattvo mahāsattvo gaṅgānadīvālukopamān kalpāṃs tiṣṭhan srotaāpanneṣu yāvat samyaksaṃbuddheṣu dānaṃ dadyāt pratiṣṭhāpayet, śīleṣu paripūrṇakārī kṣāntyā ca samanvāgataḥ ārabdhavīryaḥ san dhyāneṣu bodhipakṣeṣu ca dharmeṣu yogam āpadyeta, virahitaś ca prajñāpāramitayā ||
yaś ca khalu punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattvas tathā dharmadānaṃ dattvā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pariṇāmayet ||
ayam eva subhūte bodhisattvo mahāsattvas tataḥ paurvakād bodhisattvād bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati ||
§13 校量 六 ── 般若波羅蜜に説かれし回向 〈V. 172〉
punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvas tathā dharmadānaṃ dattvā prajñāpāramitoktena pariṇāmena anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pariṇāmayet ||
ayaṃ tato bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati ||
§14 校量 七 ── 宴坐 〈V. 172〉
punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvas tathā dharmadānaṃ dattvā prajñāpāramitoktena pariṇāmena anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pariṇāmayet, pariṇāmya ca pratisaṃlāne na punar eva yogam āpadyeta ||
yaś ca khalu punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattvas tathā dharmadānam eva dadyāt, na punaḥ pratisaṃlāne yogam āpadyeta, sa bodhisattvo mahāsattvo na tāvat puṇyaṃ prasavati,
yāvad ya evaṃ dharmadānaṃ dadad bodhisattvo mahāsattvaḥ pratisaṃlāne ca punar eva yogam āpadyamānaḥ prajñāpāramitayā ca parigṛhītas tat pratisaṃlānam avirahitaṃ karoti prajñāpāramitayā ||
ayaṃ bodhisattvo mahāsattvo bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati ||
§15 造作は分別なり ── 空・虚・空疎・無実 〈V. 172〉
subhūtir āha ——
yadā bhagavan abhisaṃskāro vikalpa ity uktaṃ bhagavatā, tadā kathaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavatīty ucyate? ||
bhagavān āha ——
so ‘pīdānīṃ subhūte puṇyābhisaṃskāro bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carataḥ śūnyaka ity evākhyāyate | riktaka ity evākhyāyate | tucchaka ity evākhyāyate | asāraka ity evākhyāyate ||
yathā yathā khalu punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattva evaṃ sarvadharmān pratyavekṣate, tathā tathā subhūte bodhisattvo mahāsattvo ‘virahito bhavati prajñāpāramitayā ||
yathā yathā ca subhūte bodhisattvo mahāsattvo ‘virahito bhavati prajñāpāramitayā, tathā tathā aprameyam asaṃkhyeyaṃ puṇyaṃ prasavati ||
§16 無量と無数の別 〈V. 172〉
subhūtir āha ——
aprameyasya ca bhagavan asaṃkhyeyasya ca kiṃ nānākaraṇaṃ vā, kaḥ prativiśeṣo vā? ||
bhagavān āha ——
aprameyam iti subhūte yatra pramāṇāny uparamante | asaṃkhyeyam iti subhūte yan na śakyaṃ saṃkhyayāpi kṣapayitum ||
§17 色こそ無量なる法門 〈V. 172–173〉
subhūtir āha ——
syād bhagavan paryāyo yad rūpam aprameyaṃ bhavet? | syād bhagavan paryāyo yad vedanā aprameyā bhavet? | syād bhagavan paryāyo yat saṃjñā aprameyā bhavet? | syād bhagavan paryāyo yat saṃskārā aprameyā bhaveyuḥ? | syād bhagavan paryāyo yad vijñānam aprameyaṃ bhavet? ||
bhagavān āha ——
yat subhūtir evam āha —— syād bhagavan paryāyo yad rūpam aprameyaṃ bhavet, evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ, syād bhagavan paryāyo yad vijñānam aprameyaṃ bhaved iti ——
syāt subhūte paryāyo yena rūpam evāprameyaṃ bhavet | syāt subhūte paryāyo yena vedanaivāprameyā bhavet | syāt subhūte paryāyo yena saṃjñaivāprameyā bhavet | syāt subhūte paryāyo yena saṃskārā evāprameyā bhaveyuḥ | syāt subhūte paryāyo yena vijñānam evāprameyaṃ bhavet ||
subhūtir āha ——
kasya punar bhagavan etad adhivacanam aprameyam iti? ||
bhagavān āha ——
śūnyatāyāḥ subhūte etad adhivacanam aprameyam iti | ānimittasyaitad adhivacanam aprameyam iti | apraṇihitasya subhūte etad adhivacanam aprameyam iti ||
§18 空なるものは無尽・無量 ── 十三の言表 〈V. 173〉
subhūtir āha ——
kiṃ śūnyatāyā eva bhagavan kevalam etad adhivacanam aprameyam iti, ānimittasyaiva apraṇihitasyaiva bhagavan kevalam etad adhivacanam aprameyam iti, nānyeṣāṃ dharmāṇām? ||
bhagavān āha ——
tat kiṃ manyase subhūte nanu mayā sarvadharmāḥ śūnyā ity ākhyātāḥ? ||
subhūtir āha ——
śūnyā eva bhagavan sarvadharmās tathāgatenākhyātāḥ ||
bhagavān āha ——
ye ca subhūte śūnyāḥ, akṣayā api te | yā ca śūnyatā, aprameyatāpi sā | tasmāt tarhi subhūte eṣāṃ dharmāṇām arthato viśeṣo vā nānākaraṇaṃ vā nopalabhyate ||
abhilāpā ete subhūte tathāgatenākhyātā abhilapitāḥ ——
aprameyam iti vā asaṃkhyeyam iti vā akṣayam iti vā śūnyam iti vā ānimittam iti vā apraṇihitam iti vā anabhisaṃskāra iti vā anutpāda iti vā ajātir iti vā abhāva iti vā virāga iti vā nirodha iti vā nirvāṇam iti vā ||
deśanābhinirhāranirdeśa eṣa subhūte tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhenākhyātaḥ ||
§19 一切法は言表しえず 〈V. 173〉
subhūtir āha ——
āścaryaṃ bhagavan yāvad yad iyaṃ tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena sarvadharmāṇāṃ dharmatā deśitā, sā ca sarvadharmāṇāṃ dharmatā anabhilāpyā |
yathāhaṃ bhagavan bhagavato bhāṣitasyārtham ājānāmi, tathā sarvadharmā api bhagavan anabhilāpyāḥ ||
bhagavān āha ——
evam etat subhūte, evam etat | sarvadharmā api subhūte anabhilāpyāḥ | tat kasya hetoḥ? yā ca subhūte sarvadharmāṇāṃ śūnyatā, na sā śakyā abhilapitum ||
§20 増減の問い 〈V. 173〉
subhūtir āha ——
kiṃ punar bhagavan anabhilapyasyārthasya vṛddhir vāsti, parihāṇir vā vidyate? ||
bhagavān āha ——
no hīdaṃ subhūte ||
subhūtir āha ——
saced bhagavan anabhilapyasyārthasya na vṛddhir na parihāṇiḥ, dānapāramitāyā api bhagavan na vṛddhir na parihāṇir bhaviṣyati | śīlapāramitāyā api na vṛddhir na parihāṇir bhaviṣyati | kṣāntipāramitāyā api na vṛddhir na parihāṇir bhaviṣyati | vīryapāramitāyā api na vṛddhir na parihāṇir bhaviṣyati | dhyānapāramitāyā api na vṛddhir na parihāṇir bhaviṣyati | prajñāpāramitāyā api bhagavan na vṛddhir na parihāṇir bhaviṣyati ||
saced bhagavan āsāṃ ṣaṇṇāṃ pāramitānāṃ na vṛddhir na parihāṇiḥ, kathaṃ bhagavan vivardhamānānāṃ ṣaṇṇāṃ pāramitānāṃ balena bodhisattvo mahāsattvo ‘nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate? | kathaṃ ca anuttarāyāḥ samyaksaṃbodher abhyāsannībhavati? | na ca bhagavan apratipūrayan pāramitāṃ bodhisattvo mahāsattvo ‘bhyāsannībhavaty anuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ ||
bhagavān āha ——
evam etat subhūte, evam etat | na khalu punaḥ subhūte pāramitārthasya kācid vṛddhir vāsti parihāṇir vā vidyate ||
§21 名のみ ── 布施波羅蜜 〈V. 173〉
api tu khalu punaḥ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carataḥ prajñāpāramitāṃ bhāvayata upāyakuśalasya naivaṃ bhavati —— iyaṃ dānapāramitā vivardhate, iyaṃ dānapāramitā parihīyate iti |
api tu khalu punar asyaivaṃ bhavati —— nāmadheyamātram etad yad uta dānapāramiteti ||
sa dānaṃ dadat tān manasikārāṃs tāṃś cittotpādāṃs tāni kuśalamūlāni anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pariṇāmayati | yathā anuttarā samyaksaṃbodhis tathā pariṇāmayati ||
§22 名のみ ── 持戒波羅蜜 〈V. 173–174〉
punar aparaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carataḥ prajñāpāramitāṃ bhāvayata upāyakuśalasya naivaṃ bhavati —— iyaṃ śīlapāramitā vivardhate, iyaṃ śīlapāramitā parihīyate iti |
api tu khalu punar asyaivaṃ bhavati —— nāmadheyamātram etad yad uta śīlapāramiteti ||
sa śīlaṃ samādāya vartamānas tān manasikārāṃs tāṃś cittotpādāṃs tāni kuśalamūlāni anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pariṇāmayati | yathā anuttarā samyaksaṃbodhis tathā pariṇāmayati ||
§23 名のみ ── 忍辱波羅蜜 〈V. 174〉
punar aparaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carataḥ prajñāpāramitāṃ bhāvayata upāyakuśalasya naivaṃ bhavati —— iyaṃ kṣāntipāramitā vivardhate, iyaṃ kṣāntipāramitā parihīyate iti |
api tu khalu punar asyaivaṃ bhavati —— nāmadheyamātram etad yad uta kṣāntipāramiteti ||
sa kṣāntyā saṃpādayaṃs tān manasikārāṃs tāṃś cittotpādāṃs tāni ca kuśalamūlāni anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pariṇāmayati | yathā anuttarā samyaksaṃbodhis tathā pariṇāmayati ||
§24 名のみ ── 精進波羅蜜 〈V. 174〉
punar aparaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carataḥ prajñāpāramitāṃ bhāvayata upāyakuśalasya naivaṃ bhavati —— iyaṃ vīryapāramitā vivardhate, iyaṃ vīryapāramitā parihīyate iti |
api tu khalu punar asyaivaṃ bhavati —— nāmadheyamātram etad yad uta vīryapāramiteti ||
sa vīryam ārabhamāṇas tān manasikārāṃs tāṃś cittotpādāṃs tāni ca kuśalamūlāny anuttarāyai samyaksaṃbodhaye pariṇāmayati | yathā anuttarā samyaksaṃbodhis tathā pariṇāmayati ||
§25 名のみ ── 禅定波羅蜜 〈V. 174〉
punar aparaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carataḥ prajñāpāramitāṃ bhāvayata upāyakuśalasya naivaṃ bhavati —— iyaṃ dhyānapāramitā vivardhate, iyaṃ dhyānapāramitā parihīyate iti |
api tu khalu punar asyaivaṃ bhavati —— nāmadheyamātram etad yad uta dhyānapāramiteti ||
sa dhyānāni samāpadyamānas tān manasikārāṃs tāṃś cittotpādāṃs tāni ca kuśalamūlāni anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pariṇāmayati | yathā anuttarā samyaksaṃbodhis tathā pariṇāmayati ||
§26 名のみ ── 般若波羅蜜 〈V. 174〉
punar aparaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carataḥ prajñāpāramitāṃ bhāvayata upāyakuśalasya naivaṃ bhavati —— iyaṃ prajñāpāramitā vivardhate, iyaṃ prajñāpāramitā parihīyate iti |
api tu khalu punar asyaivaṃ bhavati —— nāmadheyamātram etad yad uta prajñāpāramiteti ||
sa prajñāpāramitāyāṃ caran prajñāpāramitāṃ bhāvayaṃs tān manasikārāṃs tāṃś cittotpādāṃs tāni ca kuśalamūlāni anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pariṇāmayati | yathā anuttarā samyaksaṃbodhis tathā pariṇāmayati ||
§27 無上正等覚とは真如なり ── 章の結び 〈V. 174〉
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat ——
kā punar eṣā bhagavan anuttarā samyaksaṃbodhiḥ? ||
bhagavān āha ——
tathataiṣā subhūte anuttarā samyaksaṃbodhiḥ | na ca subhūte tathatā vivardhate vā parihīyate vā ||
saced bodhisattvo mahāsattvas tatpratisaṃyuktair manasikārair abhīkṣṇaṃ bahulaṃ viharati, evaṃ sa āsannībhavaty anuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ, taiś ca manasikārair na parihīyate ||
evaṃ khalu subhūte anabhilapyasyārthasya na vṛddhir na parihāṇir bhavati | evaṃ pāramitānāṃ na vṛddhir na parihāṇir bhavati | evaṃ sarvadharmāṇām api subhūte na vṛddhir na parihāṇir bhavati ||
evaṃ hi subhūte bodhisattvo mahāsattva ebhir evaṃrūpair manasikārair viharann āsannībhavaty anuttarāyāḥ samyaksaṃbodher iti ||
尾題
āryāṣṭasāhasrikāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ śūnyatāparivarto nāmāṣṭādaśaḥ ||
聖なる八千頌般若波羅蜜における空性と名づくる品、第十八
付記 一:訂正した箇所
読誦の妨げになるため、以下は訂正した。左が原ファイルの表記。
| 原ファイル | 訂正 | 理由 |
|---|---|---|
| rūpataś ca nivārito nirvāṇaṃ ca sucitam(§4) | sūcitam | 長母音の脱落。同じ文の第二例は sūcitam で正しい |
| yaś cintayiṣyanti tulayiṣyati upanidhyāsyati(§5) | cintayiṣyati | 関係代名詞 yaḥ は単数。他の二動詞は単数 |
| tato manasikārad vyutthāya(§11) | manasikārād | 長母音の脱落。§10 の同一句は manasikārād |
| ayam eva subhūte bodhisattvo mahāsattvo mahāsattvas tataḥ(§11) | mahāsattvas | 重複(衍字) |
| tataḥ paurvakād bodhisattvad bahutaraṃ(§9) | bodhisattvād | 長母音の脱落 |
| tathā dharmadānaṃ datvā(§12・§13・§14) | dattvā | 絶対分詞。仏教梵語では datvā も現れるが、読誦では標準形に揃えた |
| tatpratisaṃyuktair manasikārair abhīkṣṇaṃ bahūlaṃ viharati(§27) | bahulaṃ | 長母音の誤り |
| na ca subhūte tathatā vivardhate**, vā,** parihīyate vā(§27) | vivardhate vā parihīyate vā | vā の位置が崩れている |
| eteṣām eva bhagavan kevalam etad dharmāṇām adhivacanaṃ(§3) | 語順そのまま | kevalam etad dharmāṇām の語順は乱れているが意味は通る |
| srotaāpannebhyo … sakṛdāgāmiṣu(§9) | ※原文どおり | 第一項のみ与格、以下は処格。格が揺れている |
| anuttarāyai samyaksaṃbodhaye pariṇāmayati(§24) | ※原文どおり | 六段のうち精進波羅蜜の段だけが与格。他の五段は処格 anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau |
| anabhilāpyā(§19)/anabhilapyasya(§20・§27) | ※原文どおり | 同一語の長短が揺れている |
| pariṇāmya ca pratisaṃlāne na punar eva yogam āpadyeta(§14) | ※原文どおり | 否定辞があると段の趣旨(宴坐を加えるほうが勝る)と食い違う。ただし直後の文が同じ否定形で劣位の側を述べているため、そちらへの導入と読める。判断保留 |
| na vaśayed ātmānam agārān niṣkramitum(§6) | ※原文どおり | 「身を自由にして家を出ることができない」 |
| tāni ca kuśalamūlāni(§23〜§26) | ※原文どおり | §21・§22 には ca がない。六段のうち後四段だけに入る |
刊本の略記を展開した箇所
原文が evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ と縮めている箇所は、読誦では唱えられないため、すべて五蘊に開いて書き出した。
- §3 ── 四重の展開すべて。
gambhīramの宣言/kathaṃの問い/yathā tathatāの答え/rūpatathatāの言い換え/yatra na rūpamの反転。原文の数行が、展開すると二十五行になる。本章最大の展開箇所である。 - §4 ──
nivārito ... sūcitamの五段 - §17 ── 須菩提の問い五段と、世尊の答え五段。**なお世尊が須菩提の言葉を復唱する箇所は、原文が略記のままなので、そこだけは略記を保存した。**復唱は「汝がかく言うところの」という引用であり、展開すると引用の性格が失われるため
- §20 ── 六波羅蜜の
na vṛddhir na parihāṇiḥ
なお §21〜§26 の六段は、原文がもともと全段を書き出しており、省略はない。 本章でもっとも長い反復が、刊本でも略記されずに残されている。
付記 二:本章で新たに現れる語
本章の方法を担う語
| 語 | 意味 |
|---|---|
adhivacana | 別名。「Xとは、Yの別名である」の形で用いられる |
abhilāpa / abhilapita | 言表。言い表されたもの |
anabhilāpya | 言表しえざるもの |
deśanābhinirhāranirdeśa | 説法を引き出すための説示(§18)。本章の鍵語 |
paryāya | 法門。「そういう見方もありうる」という道筋(§17) |
nānākaraṇa / prativiśeṣa | 別異/差別。二語で「違い」を問う定型 |
nāmadheyamātra | 名のみ(§21〜§26)。本章の結論 |
deśanābhinirhāranirdeśa は五語からなる長い複合語で、**「説法(deśanā)を──引き出す(abhinirhāra)ための──説示(nirdeśa)」**と切れます。十三の言表はどれも実体を指す名ではなく、法を説き出すための仮の設けにすぎない、という宣言です。
福の造作を貶す四語(§15)
| 語 | 意味 |
|---|---|
śūnyaka | 空なるもの |
riktaka | 虚しきもの |
tucchaka | 空疎なるもの |
asāraka | 無実なるもの・芯なきもの |
**四語すべてが -ka 接尾辞をもちます。**この -ka は縮小・軽侮の意を添えるもので、śūnya(空)ではなく śūnyaka(空っぽなやつ)という語感になります。唱えるときは末尾の -ka ity evākhyāyate を四度そろえて刻むと拍が立ちます。
量をめぐる語
| 語 | 意味 |
|---|---|
aprameya | 無量。諸々の量が止むところ |
asaṃkhyeya | 無数。数によっても尽くしえぬもの |
akṣaya | 無尽 |
uparamate | 止む・尽きる(§16) |
kṣapayitum | 尽くすこと(§16) |
譬喩の語(§6)
| 語 | 意味 |
|---|---|
rāgacarita / vitarkacarita | 貪行の者/尋行の者。性行の分類語 |
saṃketa | 逢う約束・密会の取り決め |
paraparigṛhītā | 他人に領されたる(女) |
abhirūpā prāsādikā darśanīyā | 美しく、愛らしく、見目よき。容姿を讃える三語一組 |
pravicārayiṣyāmi | 振る舞おう・思いをめぐらそう |
行と校量の語
| 語 | 意味 |
|---|---|
pratisaṃlāna | 宴坐。独り静かに坐すること(§14) |
upāyakuśala | 方便に善巧なる者 |
chorayati | 捨て去る。中期インド語系の動詞 |
vipṛṣṭhīkaroti | 背にする・背後に置く |
vyantīkaroti | 断ち切る・終わらせる |
abhyāsannībhavati | 近づく(§20)。§27 では āsannībhavati |
paripūrṇakārin | 円満に行ずる者 |
§5・§7 の五語一組
yathājñaptaṃ(教えられたごとく)/yathākhyātaṃ(説かれたごとく)/yathopadiṣṭaṃ(示されたごとく)/yathoddiṣṭaṃ(挙げられたごとく)/yathānirdiṣṭaṃ(説き明かされたごとく)
五語すべてが yathā- で始まり、過去受動分詞で終わります。§5 では三語、§7 では五語、§9 では三語と、出るたびに数が変わりますが、器は同じです。
唱えかたについて
前章とは拍がまったく違います。第十七章が一つの結句へ十六度戻る章だったのに対し、本章は問答が短く切り返され、譬喩と校量で膨らみ、最後に六段の反復へ収束します。
| 区切り | 段 | 性格 |
|---|---|---|
| 一 | §1〜§4 | 甚深=空性。五蘊の四重展開が中心 |
| 二 | §5〜§14 | 譬喩と七段の校量。物語の速度 |
| 三 | §15〜§20 | 空への回収。問答が細かく切り返す |
| 四 | §21〜§27 | 六波羅蜜の「名のみ」。本章最大の連禱 |
§3 は速く、一定に。 五蘊が四つの形で二十五行続きます。一行ごとに間を置くと長すぎます。**五行ひとまとまりで一気に唱え、まとまりの切れ目でだけ息を継ぐ。**四つのまとまりが同じ長さで並ぶよう速度を保ってください。
§6 の譬喩は語りの速度で。 唯一の物語的な段です。世尊と須菩提が三度やりとりする形になっていますので、話者の交替(——)で明確に間を置く。iyam āgacchati, iyam āgatā(これが来る、これが来た)は短く弾ませると、尋(vitarka)の落ち着かなさがそのまま音になります。
§8〜§14 の校量は、下の段をゆっくり、上の段を速く。 恒河沙劫の布施を数え上げる側は重く長く、それに勝る「一日」の側は軽く短く。**この落差が校量そのものです。**字下げした結句(bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati)で必ず間を置いてください。
§21〜§26 は完全に等速で。 六段が同じ器で dāna → śīla → kṣānti → vīrya → dhyāna → prajñā と入れ替わるだけです。**差をつけずに、六度まったく同じ速さ・同じ高さで唱える。**入れ替わるのは一語だけだという事実が、そのまま nāmadheyamātra(名のみ)の意味になります。
最後の四行はゆっくり。 tathataiṣā subhūte anuttarā samyaksaṃbodhiḥ から章末まで、速度を落として留めます。§3 で五蘊の甚深性を測る尺度だった真如が、ここで菩提そのものとして戻ってくる ── 章の初めと終わりが同じ語で閉じられていることが、遅く唱えることで耳に届きます。
コメント