八千頌般若経 第二十章 方便善巧の考察 原文

upāyakauśalyamīmāṃsāparivarto viṃśatitamaḥ ── 読誦用テキスト(全文)

読誦用テキストと同じ体裁。見出し脇の〈V. 〉は Vaidya 版の頁数。 本章は省略記号を一切用いず、全文を書き出しています。 上から下まで、そのまま唱えられます。


目次

読誦の手引き

行の切り方

  • 1行=1息。行末で軽く区切る。
  • | … 句の切れ目(短い間) || … 段落の終わり(長い間)
  • —— … 話者の交替

語の分かち書きについて 複合語でない連声は解いて分かち書きにしてある。唱えるときは続けて発音してよい。

列挙の行分けについて 数え上げは一項目一行にした。そのさい行末の連声は解いてある。一息で続けて唱えるときは元の連声に戻す。

発音の要点

表記読み方
ā ī ū長母音。短母音の二倍の長さを保つ
ṛ / ṝそり舌の「リ」。ṝ は長い
鼻音。直後の子音の位置で鼻に抜く
直前の母音を軽く反響させる。-aḥ =「アハ」
ṭ ḍ ṇそり舌音。舌先を上顎の奥に
ś / ṣś=シュ(歯茎) / ṣ=シ(そり舌)
c / chチャ / チャ(強い息)
kh gh ch jh ṭh ḍh th dh ph bh有気音。息を強く吐く
ギャ(ジュニャではない)
‘ (アヴァグラハ)母音 a の脱落。読まない

抑揚 高低アクセントはつけず、各音節を均等の長さで平板に。長母音だけ確実に伸ばす。


この章の構造

本章の主題は、たった一つです ── 証得しないこと。

空を観じ、空三昧に住し、無相にも無願にも入る。そこまでは声聞と同じ道を通ります。**しかし実際(bhūtakoṭi)を証得しない。**証得してしまえば、仏法未円満のまま声聞になってしまうからです。

では、どうやって「入りながら、証得しない」のか。その一点を説くために、本章は三つの譬喩を積み重ねます。

答えの核は §2 の一句です。

parijayasyāyaṃ kālaḥ, nāyaṃ kālaḥ sākṣātkriyāyāḥ今は習熟の時であって、証得の時ではない

sākṣātkaroti(証得する)系の語が本章に四十度あらわれ、**そのうち三十六度までが na で打ち消されています。**否定の反復そのものが章の拍です。


三つの譬喩

一 ── 勇士と荒野(§3〜§5)

三十余の徳をそなえた男。勇猛・精進・堅固・端正・聡明・弁才、時を知り処を知り所を知り、弓術に極まり、諸技芸に通じ、友あり富あり力あり、衆に愛される。§3 はこの列挙だけで成り立っています。

その男が父母妻子を伴って大いなる荒野に入り、敵に囲まれる。問い ── 彼は妻子を捨てて独り逃げようと思うだろうか。

no hīdaṃ bhagavan

内外の力ある資具をそなえ、敵よりも強い味方がそこに立って護っている。敵は隙を狙っても得られないavatāraṃ na lapsyante)。ゆえに無傷のまま一同を村邑まで導きうる。

菩薩もまた同じ。もっとも力強くもっとも堅固な摂受者balavattamā dṛḍhatamāś ca parigrāhakāḥ)── すなわち般若波羅蜜と方便善巧 ── があるがゆえに、三解脱門に入りながら実際を証得しない。一切衆生を捨てないがゆえに、無事に菩提に至りうる。

第十九章の五つの荒野が「怖れるな」の場だったのに対し、**本章の荒野は「独り抜け出すな」の場です。**同じ aṭavīkāntāra が章をまたいで働きを変えています。

二 ── 鳥(§6)

鳥は虚空を飛び、地に落ちず、何ものにも依らず、**虚空に住しながら虚空にも依らず、住しもしない。**菩薩もまた空・無相・無願に住し習熟しながら、そこに落ちない。

三 ── 弓術師(§7)

弓の師が矢を上に射て、次の矢で前の矢を支え、また次の矢で支える。**「落ちよ」と願うまで、矢は地に落ちない。**菩薩もまた、善根が熟しきるまで実際を証得せず、熟したときにこれを証得する。

**三つとも「支えられて落ちない」という同じ形です。**荒野では味方が護り、虚空では依らずに浮かび、矢は後続の矢に支えられる。唱えるときは三つを一続きの流れとして扱ってください。


四つの発心(§9〜§12)

譬喩のあと、同じ器で四段が並びます。いずれも dīrgharātram amī sattvāḥ ...この衆生たちは長夜のあいだ〜において行じている)と始まります。

衆生の何を見るか入る三昧
§9衆生想をもって所得に行ず
§10法想をもって所得に行ず
§11相想をもって相に行ず無相
§12常・楽・我・浄の顛倒無願

四段が同じ結句で閉じます ── 慈悲喜捨より退かず。方便善巧に摂受された菩薩はいよいよ白法において増大し、信等の五根は鋭くなり、力・覚支・道を得る。

§12 には四念処に対応する四句が置かれます。

一切は無常にして常ならず、苦にして楽ならず、無我にして我あらず、不浄にして浄ならず


菩薩が菩薩を試す(§14)

本章でもっとも実践的な一段です。菩薩は他の菩薩にこう問うべし ── 「いかなる法において習熟すべきか。いかなる心を起こすべきか」。

もし問われて「空のみを、無相のみを……作意すべし」と答えるばかりで、一切衆生を捨てざる発心を示さず、方便善巧を説かないなら ── その菩薩は過去の諸仏に不退転として授記されていない。

空を正しく答えることが、答えとして不十分である。そこに衆生が入っていなければ、それは不退転の菩薩に固有の法(āveṇika dharma)を知らない証拠なのです。


夢のなかの相(§16〜§22)

章の後半は舞台が夢に移ります。第十九章 §7 の「夢と昼は無分別」が、ここで不退転の相として戻ってきます。

  • §16 夢の中でも二乗と三界に希求を起こさない
  • §17 自らを如来として見る ── 百千万億の会衆の中、円堂に坐し、比丘僧に囲まれ菩薩衆を前に法を説く姿として
  • §18 虚空に昇って法を説き、一尋の光を放ち、他方の世界へ赴く比丘たちを化作する
  • §19 村邑の殺戮、火災、猛獣、斬首に臨んでも驚かず、恐れず、怖畏に陥らない

**第十九章の三語定型が、ここでは夢の中で試されています。**目覚めるや思う ── 「この三界はすべて夢のごとし」。

そして §21・§22 で真実語satyavacana)が二度用いられます。火災に対して「この真実によって、鎮まれ、冷えよ、消え去れ」。非人に憑かれた者に対して「この真実によって、去れ」。鎮まれば授記された証、鎮まらなければ然らず。

§21 には厳しい一句が挟まります ── 火が家から家へ、街路から街路へと移って燃え続けるなら、それは謗法の業が現世に熟しているのである。

**この真実語が、次章の冒頭でそのまま裏返されます。**第二十一章は、まさにこの場面から始まる ── 非人を去らせたのは波旬であって、菩薩の威神力ではなかった、と。二つの章は切れ目で繋がっています。


§1 空における習熟 ── 問い 〈V. 183〉

atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat ——

prajñāpāramitāyāṃ bhagavaṃś caratā bodhisattvena mahāsattvena kathaṃ śūnyatāyāṃ parijayaḥ kartavyaḥ, kathaṃ vā śūnyatāsamādhiḥ samāpattavyaḥ? ||

bhagavān āha ——

iha subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā   rūpaṃ śūnyam iti pratyavekṣitavyam |   vedanā śūnyeti pratyavekṣitavyam |   saṃjñā śūnyeti pratyavekṣitavyam |   saṃskārāḥ śūnyā iti pratyavekṣitavyam |   vijñānaṃ śūnyam iti pratyavekṣitavyam ||

tathā ca pratyavekṣitavyam avikṣiptayā cittasaṃtatyā yathā pratyavekṣamāṇo rūpam iti tāṃ dharmatāṃ dharmatayā na samanupaśyet | tāṃ ca asamanupaśyan dharmatāṃ na sākṣātkuryād bhūtakoṭim ||


§2 証得せざる仕方 ── 今は習熟の時なり 〈V. 183〉

evam ukte āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat ——

yad bhagavān evam āha —— na bodhisattvena mahāsattvena śūnyatā sākṣātkartavyeti | kathaṃ bhagavan tasmin samādhau sthito bodhisattvo mahāsattvaḥ śūnyatāṃ na sākṣātkaroti? ||

bhagavān āha ——

yataḥ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvākāravaropetāṃ śūnyatāṃ pratyavekṣate,   na ca sākṣātkariṣyāmīti pratyavekṣate |   na ca sākṣātkartavyeti pratyavekṣate |   parijayaṃ kariṣyāmīti pratyavekṣate |   parijayasyāyaṃ kālaḥ, nāyaṃ kālaḥ sākṣātkriyāyā iti pratyavekṣate | asamāhita evārambaṇe cittam upanibadhnāti —— prajñāpāramitā ca me parigṛhītā bhaviṣyati, na ca sākṣātkṛteti ||

atrāntarā bodhisattvo mahāsattvo   na parihīyate bodhipakṣair dharmaiḥ |   na ca āsravakṣayaṃ karoti |   atra ca parijayaṃ karoti ||

yasmin samaye bodhisattvo mahāsattvaḥ śūnyatāsamādhivimokṣamukhena viharati, tasmin samaye bodhisattvena mahāsattvena ānimittena ca samādhinā vihartavyam, na ca ānimittaṃ sākṣātkartavyam ||

tat kasya hetoḥ? evam ārūḍhakuśalamūladharmasamanvāgato hi bodhisattvo mahāsattvaḥ —— paripākasyāyaṃ kālaḥ, nāyaṃ kālaḥ sākṣātkriyāyā iti pratyavekṣate | prajñāpāramitayā ca parigṛhīto bhūtakoṭiṃ na sākṣātkaroti ||


§3 勇士の三十徳 〈V. 183〉

tadyathāpi nāma subhūte kaścid eva puruṣaḥ   paramaśūraś ca bhavet   paramavīryasamanvāgataś ca bhavet   dṛḍhapratiṣṭhānaś ca bhavet   abhirūpaś ca bhavet   prāsādikaś ca bhavet   paramadarśanīyaś ca bhavet   bahuguṇasamanvāgataś ca bhavet   paramaguṇasamanvāgataś ca bhavet   paramaiśvaryaśīlaśrutatyāgādiguṇaiś ca samanvāgato bhavet   medhāvī ca bhavet   vacanasamarthaś ca bhavet   pratibhānasaṃpannaś ca bhavet   pratipattisaṃpannaś ca bhavet   kālajñaś ca bhavet   deśajñaś ca bhavet   sthānajñaś ca bhavet   iṣvastre ca paramagatiṃ gato bhavet   bahupraharaṇāvaraṇaś ca bhavet   sarvāsu ca kalāsu paramakuśalo bhavet   supariniṣpannatayā sarveṣv eva ca śilpasthāneṣu paramagatiko bhavet   smṛtimāṃś ca bhavet   matimāṃś ca bhavet   gatimāṃś ca bhavet   dhṛtimāṃś ca bhavet   nītimāṃś ca bhavet   sarvaśāstraviśāradaś ca bhavet   mitravāṃś ca bhavet   arthavāṃś ca bhavet   balavāṃś ca bhavet   ahīnāṅgaś ca bhavet   paripūrṇendriyaś ca bhavet   sarvopakaraṇasaṃpannaś ca bhavet   bahujanasya ca priyo manaāpaś ca bhavet ||

sa yad yad eva kiṃcit kāryam ārabheta, tatra tatra sarvatra nistaraṇasamartho bhavet, nayena ca vyavaharet, sarvatra cāsya mahālābho bhavet ||

tena mahālābhena samanvāgataḥ san bahujanaṃ saṃvibhajet,   satkartavyaṃ ca satkuryāt   gurukartavyaṃ ca gurukuryāt   mānayitavyaṃ ca mānayet   pūjayitavyaṃ ca pūjayet ||

tat kiṃ manyase subhūte api nu sa puruṣas tato nidānaṃ bhūyasyā mātrayā āttamanasko bhavet, pramuditaś ca bhavet, prītisaumanasyajātaś ca bhavet? ||

subhūtir āha —— evam etad bhagavan, evam etat sugata ||


§4 荒野の父母妻子 〈V. 183–184〉

bhagavān āha ——

sa khalu punaḥ subhūte puruṣas tayā mahāsaṃpattyā samanvāgato mātāpitṛputradārān gṛhītvā kenacid eva kāraṇasāmagrīyogena mahāṭavīkāntāraṃ pratipanno bhaven mahāpratibhayaṃ bālānāṃ bhīṣaṇaṃ romaharṣaṇam ||

sa tatra praviṣṭaḥ saṃs tān mātāpitṛputradārān abhayenābhinimantrayet —— mā bhaiṣṭa, mā bhaiṣṭa, aham ito yuṣmān mahābhayabhairavād aṭavīkāntārāt kṣemeṇa svastinā śīghram apakrāmayiṣyāmi, śīghraṃ parimocayiṣyāmīti ||

tatra khalu punaḥ subhūte aṭavīkāntāre tasya puruṣasya bahavaḥ pratyarthikā bahavaḥ pratyamitrāḥ pratyupasthitā bhaveyuḥ ||

tat kiṃ manyase subhūte api nu sa śūraḥ puruṣas taiḥ pratyarthikaiḥ pratyamitrair abhyutthitair   avinivartyo   dṛḍhavīryabalasamanvāgataḥ   prajñāvān   atisnigdhaḥ   sānukrośo   dhīro   mahāsaṃbhārasamanvāgatas tān mātāpitṛputradārān parityajya tato mahābhayabhairavād aṭavīkāntārād ātmānam ekam apakrāmayitavyaṃ manyeta? ||

subhūtir āha ——

no hīdaṃ bhagavan | tat kasya hetoḥ? tathā hi bhagavaṃs tasya puruṣasya tan mātāpitṛputradāram aparityaktam, ādhyātmikaś ca bāhyaś ca balavān saṃbhāraḥ ||

tasya tatra aṭavīkāntāre   bahutarakāś ca   śūratarakāś ca   dṛḍhapraharaṇatarakāś ca teṣāṃ pratyarthikānāṃ pratyamitrāṇām anye udāratarakāḥ pratyarthikāḥ pratyamitrās tiṣṭhanti rakṣanti ||

te tasya pratyarthikāḥ pratyamitrā avatāraprekṣiṇo ‘vatāragaveṣiṇo ‘vatāraṃ na lapsyante ||

tena sa bhagavan pratibalaḥ puruṣo ‘kṣato ‘nupahatas tan mātāpitṛputradāram ātmānaṃ ca tato mahābhayabhairavād aṭavīkāntārāc chaktaḥ kṣemeṇa svastinā śīghram apakrāmayituṃ yāvad grāmaṃ vā nagaraṃ vā nigamaṃ vā anuprāptaḥ syāt ||


§5 合法 ── 一切衆生を捨てざるがゆえ 〈V. 184〉

evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat ——

evam eva subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvasattvahitānukampī   maitrīvihārī   karuṇāvihārī   muditāvihārī   upekṣāvihārī upāyakauśalyena prajñāpāramitayā ca parigṛhītaḥ kuśalamūlāni samyagbuddhānujñātayā pariṇāmanayā pariṇāmya kiṃcāpi śūnyatām ānimittam apraṇihitaṃ ca samādhivimokṣamukhāny avatarati, na tv eva bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti, yad uta śrāvakabhūmau vā pratyekabuddhabhūmau vā ||

tat kasya hetoḥ? tathā hy asya balavattamā dṛḍhatamāś ca parigrāhakāḥ, yad uta prajñāpāramitā upāyakauśalyaṃ ca | tena asyāparityaktāḥ sarvasattvāḥ, tenaiṣa pratibalaḥ svastinā kṣemeṇa anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃboddhum ||

yasmin samaye subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvasattvānām antike maitrīcittam ārambaṇīkṛtya tān paramayā maitryā paribadhnāti, atrāntare bodhisattvo mahāsattvaḥ kleśapakṣaṃ mārapakṣaṃ cātikramya śrāvakabhūmiṃ pratyekabuddhabhūmiṃ cātikramya tatra samādhāv avatiṣṭhate ||

aprāptaś ca sa subhūte āsravakṣayaṃ paramapāramitāyāṃ śūnyatāyāṃ parijayaṃ karoti ||

yasmin samaye subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ śūnyatāsamādhivimokṣamukhena viharati, atrāntare bodhisattvo mahāsattvo na cedānīṃ nānimittena samādhinā viharati | na cānena ānimittaḥ samādhiḥ sākṣātkṛto bhavati ||


§6 鳥の譬喩 〈V. 185〉

tadyathāpi nāma subhūte pakṣī śakunir ākāśe ‘ntarīkṣe carati,   na ca bhūmau patati |   na ca kaṃcin niśrayaṃ niśritya tiṣṭhati |   ākāśa evāntarīkṣe viharati |   na ca tatrāpi niśrito na pratiṣṭhitaḥ ||

evam eva subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ   śūnyatāvihāreṇa viharati, śūnyatāyāṃ parijayaṃ karoti |   ānimittavihāreṇa ca viharati, ānimitte ca parijayaṃ karoti |   apraṇihitavihāreṇa ca viharati, apraṇihite ca parijayaṃ karoti | na ca śūnyatāyāṃ vā ānimitte vā apraṇihite vā pataty aparipūrṇair buddhadharmaiḥ ||


§7 弓術師の譬喩 〈V. 185〉

tadyathāpi nāma subhūte balavān iṣvastrācārya iṣvastraśikṣāyāṃ suśikṣitaḥ supariniṣṭhitaḥ |

sa ūrdhvaṃ kāṇḍaṃ kṣipet | ūrdhvaṃ kāṇḍaṃ kṣiptvā tadanyaiḥ kāṇḍais tat kāṇḍaṃ bhūmau patat pratinivārayet, vārayet | tasya paurvakasya kāṇḍasya kāṇḍaparaṃparayā bhūmau patanaṃ na dadyāt | tāvat tat kāṇḍaṃ bhūmau na patat, yāvan nākāṅkṣet —— aho batedaṃ kāṇḍaṃ bhūmau pated iti ||

evam eva subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran upāyakauśalyaparigṛhītas tāvat tāṃ paramāṃ bhūtakoṭiṃ na sākṣātkaroti, yāvan na tāni kuśalamūlāny anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau paripakvāni suparipakvāni ||

yadā tāni kuśalamūlāny anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau paripakvāni bhavanti suparipakvāni, tadā tāṃ paramāṃ bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti ||

tasmāt tarhi subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā prajñāpāramitāṃ bhāvayatā evam eteṣāṃ dharmāṇāṃ gambhīradharmatā   pratyavekṣitavyā   upanidhyātavyā,   na ca sākṣātkartavyā ||


§8 難行なるかな 〈V. 185〉

evam ukte āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat ——

duṣkarakārako bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ | paramaduṣkarakārako bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ, yaḥ śūnyatāyāṃ carati, śūnyatayā ca viharati, śūnyatāṃ ca samādhiṃ samāpadyate, na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti | atyāścaryam idaṃ bhagavan, paramāścaryam idaṃ sugata ||

evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat ——

evam etat subhūte, evam etat | duṣkarakārako bodhisattvo mahāsattvaḥ | paramaduṣkarakārako bodhisattvo mahāsattvo yaḥ śūnyatāyāṃ carati, śūnyatāyāṃ ca viharati, śūnyatāṃ ca samādhiṃ samāpadyate, na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti ||

tat kasya hetoḥ? tathā hi subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya sarvasattvā aparityaktāḥ | tasyeme evaṃrūpāḥ praṇidhānaviśeṣā bhavanti —— mayaite sarvasattvāḥ parimocayitavyā iti ||

yadā bodhisattvo mahāsattva evaṃ cittam abhinirharati —— sarvasattvā mamāparityaktāḥ, mayaite parimocayitavyā iti,   śūnyatāṃ ca samādhivimokṣamukham abhinirharati |   ānimittaṃ ca samādhivimokṣamukham abhinirharati |   apraṇihitaṃ ca samādhivimokṣamukham abhinirharati, tadā upāyakauśalyasamanvāgato bodhisattvo mahāsattvo veditavyaḥ —— nāyam antarā bhūtakoṭiṃ sākṣātkariṣyaty aparipūrṇair buddhadharmaiḥ ||

tat kasya hetoḥ? tathā hy asyopāyakauśalyaṃ rakṣāṃ karoti | sa caivāsya cittotpādo yat tasya sarvasattvā aparityaktāḥ | sa evam anena cittotpādenopāyakauśalyena samanvāgato ‘ntarā bhūtakoṭiṃ na sākṣātkaroti ||


§9 発心 一 ── 衆生想 / 空三昧 〈V. 185–186〉

punar aparaṃ subhūte yadā bodhisattvo mahāsattva imāni gambhīrāṇi sthānāni pratyavekṣate, pratyavekṣitukāmo vā bhavati —— tadyathā   śūnyatāṃ samādhivimokṣamukham   ānimittaṃ samādhivimokṣamukham   apraṇihitaṃ samādhivimokṣamukham, tenaivaṃ cittam abhinirhartavyam ——

dīrgharātram amī sattvāḥ sattvasaṃjñayā upalambhe caranti | teṣāṃ sattvānām upalambhadṛṣṭikānām upalambhadṛṣṭiprahāṇāya anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya dharmaṃ deśayiṣyāmi ||

iti saṃcintya   śūnyatāṃ samādhivimokṣamukhaṃ samāpadyate,   na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti |   ānimittaṃ samādhivimokṣamukhaṃ samāpadyate,   na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti |   apraṇihitaṃ samādhivimokṣamukhaṃ samāpadyate,   na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti ||

evaṃ bodhisattvo mahāsattvo ‘nena cittotpādena anena copāyakauśalyena samanvāgato nāntarā bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti, na ca parihīyate maitrīsamādhito na karuṇāmuditopekṣāsamādhitaḥ ||

tat kasya hetoḥ? upāyakauśalyaparigṛhīto hi bodhisattvo mahāsattvo bhūyasyā mātrayā vivardhate śuklair dharmaiḥ | tīkṣṇatarāṇi cāsya śraddhādīnīndriyāṇi bhavanti, balāni bodhyaṅgāni mārgaṃ ca pratilabhate ||


§10 発心 二 ── 法想 / 空三昧 〈V. 186〉

punar aparaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasyaivaṃ bhavati ——

dīrgharātram amī sattvā dharmasaṃjñayā upalambhe caranti | teṣām upalambhadṛṣṭikānām upalambhadṛṣṭiprahāṇāya anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya dharmaṃ deśayiṣyāmīti ||

so ‘nena cittotpādena paurvakeṇa copāyakauśalyena samanvāgataḥ śūnyatāṃ samādhivimokṣamukhaṃ samāpadyate | na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti | na ca parihīyate maitrīkaruṇāmuditopekṣāsamādhitaḥ ||

tat kasya hetoḥ? upāyakauśalyaparigṛhīto bodhisattvo mahāsattvo bhūyasyā mātrayā vivardhate śuklair dharmaiḥ | tīkṣṇatarāṇi cāsya śraddhādīnīndriyāṇi bhavanti | balāni bodhyaṅgāni mārgaṃ ca pratilabhate ||


§11 発心 三 ── 相想 / 無相三昧 〈V. 186〉

punar aparaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasyaivaṃ bhavati ——

dīrgharātram amī sattvā nimittasaṃjñayā nimitte caranti | teṣāṃ nimittasaṃjñāprahāṇāya anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya dharmaṃ deśayiṣyāmīti ||

sa ānimittaṃ samādhivimokṣamukhaṃ samāpadyate sattvānāṃ kṛtaśaḥ | so ‘nena cittotpādena paurvakeṇa copāyakauśalyena samanvāgata ānimittaṃ samādhivimokṣamukhaṃ samāpadyate, na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti | na ca parihīyate maitryāḥ karuṇāyā muditāyā upekṣāyāḥ sarvasamādhitaḥ ||

tat kasya hetoḥ? upāyakauśalyaparigṛhīto hi bodhisattvo mahāsattvo bhūyasyā mātrayā vivardhate śuklair dharmaiḥ | tīkṣṇatarāṇi cāsya śraddhādīnīndriyāṇi bhavanti | balāni bodhyaṅgāni mārgaṃ ca pratilabhate ||


§12 発心 四 ── 四顛倒 / 無願三昧 〈V. 186–187〉

punar aparaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasyaivaṃ bhavati ——

dīrgharātram amī sattvā   nityasaṃjñayā   sukhasaṃjñayā   ātmasaṃjñayā   śubhasaṃjñayā ca viparyastāḥ ||

tathā kariṣyāmi yathā anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya   nityasaṃjñāyāḥ   sukhasaṃjñāyāḥ   ātmasaṃjñāyāḥ   śubhasaṃjñāyā viparyāsasya prahāṇāya dharmaṃ deśayiṣyāmi ——

  anityam etat sarvaṃ na nityam iti |   duḥkham etat sarvaṃ na sukham iti |   anātmakam etat sarvaṃ naitat sātmakam iti |   aśubham etat sarvaṃ naitac chubham iti ||

so ‘nena cittotpādena samanvāgataḥ paurvakeṇa copāyakauśalyena prajñāpāramitayā ca parigṛhīto nāntarā bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroty aparipūrṇeṣu buddhadharmeṣu ||

evam apraṇihitaṃ samādhivimokṣamukham upasaṃpadya viharati | na ca bhūtakoṭiṃ sākṣātkaroti | na ca parihīyate maitrīto vā karuṇāto vā muditāto vā upekṣāto vā ||

tat kasya hetoḥ? upāyakauśalyaparigṛhīto bodhisattvo mahāsattvo bhūyasyā mātrayā vivardhate śuklair dharmaiḥ | tīkṣṇatarāṇi cāsya śraddhādīnīndriyāṇi bhavanti | balāni bodhyaṅgāni mārgaṃ ca pratilabhate ||


§13 六つの「久しく行じ来たれる者」 〈V. 187〉

yo hi kaścit subhūte bodhisattvo mahāsattva imaṃ cittotpādam utpādayati ——

  ity apīme sattvā dīrgharātram upalambhe caritāvinaḥ,   etarhy upalambhe caranti |   nimittasaṃjñāyāṃ caritāvinaḥ, etarhy api nimittasaṃjñāyāṃ caranti |   viparyāse caritāvinaḥ, etarhy api viparyāse caranti |   piṇḍasaṃjñāyāṃ caritāvinaḥ, etarhy api piṇḍasaṃjñāyāṃ caranti |   abhūtasaṃjñāyāṃ caritāvinaḥ, etarhy api abhūtasaṃjñāyāṃ caranti |   mithyādṛṣṭau caritāvinaḥ, etarhy api mithyādṛṣṭau caranti |

tathā kariṣyāmi yathaiṣām ete doṣāḥ sarveṇa sarvaṃ sarvathā sarvaṃ na bhaviṣyanti, na prajñāsyante | ity evaṃ sarvasattvān samanvāharati ||

evaṃ ca bodhisattvo mahāsattvo ‘nena smṛtisamanvāhāreṇa anena cittotpādena samanvāgata upāyakauśalyena ca samanvāgataḥ prajñāpāramitayā ca parigṛhītaḥ evam eteṣāṃ gambhīrāṇāṃ dharmāṇāṃ dharmatāṃ pratyavekṣamāṇaḥ   śūnyatāto vā   ānimittato vā   apraṇihitato vā   anabhisaṃskārato vā   anutpādato vā   ajātito vā   abhāvato vā ||

asthānam etat subhūte ‘navakāśaḥ, yat sa bodhisattvo mahāsattva evaṃ jñānasamanvāgato ‘nabhisaṃskāre vā patet, traidhātukena vā sārdhaṃ saṃvaset | naitat sthānaṃ vidyate ||


§14 菩薩が菩薩に問うべきこと 〈V. 187〉

evaṃ hi subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ paripraṣṭavyo bodhisattvena mahāsattvena anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃboddhukāmena ——

  katameṣāṃ dharmāṇāṃ parijayaḥ kartavyaḥ? |   kiyadrūpāṇi ca cittāny abhinirhartavyāni? ||

yāni cittāny abhinirharan bodhisattvo mahāsattvo   na śūnyatāṃ sākṣātkaroti   na ānimittaṃ sākṣātkaroti   na apraṇihitaṃ sākṣātkaroti   na anabhisaṃskāraṃ sākṣātkaroti   na anutpādaṃ sākṣātkaroti   na ajātiṃ sākṣātkaroti   na abhāvaṃ sākṣātkaroti, prajñāpāramitāṃ ca bhāvayati ||

sacet subhūte bodhisattvo mahāsattvo bodhisattvena mahāsattvenaivaṃ pṛṣṭa evaṃ vyākaroti —— śūnyataiva bodhisattvena mahāsattvena manasi kartavyā |   ānimittam eva   apraṇihitam eva   anabhisaṃskāra eva   anutpāda eva   ajātir eva   abhāva eva bodhisattvena mahāsattvena manasi kartavya iti ||

sacet taṃ sarvasattvāparityāgacittotpādaṃ nopadarśayet, upāyakauśalyaṃ vā na vyākuryāt, veditavyam etat subhūte nāyaṃ vyākṛto bodhisattvo mahāsattvo ‘nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhāv avinivartanīyatve taiḥ paurvakais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhaiḥ ||

tat kasya hetoḥ? yo hy asāv avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasyāveṇiko dharmaḥ, taṃ dharmaṃ   na sūcayati   na prabhāvayati   nopadarśayati   na prajānāti   paripṛṣṭo na vyākaroti   na visarjayati   na tāṃ bhūmim avakrāmayati, yo ‘vinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya bhūmir iti ||


§15 不退転となる法門 〈V. 187–188〉

subhūtir āha ——

syāt punar bhagavan paryāyo yena paryāyeṇa bodhisattvo mahāsattvo ‘vinivartanīyo bhavet? ||

bhagavān āha ——

syāt subhūte sa paryāyo yena paryāyeṇa sa bodhisattvo mahāsattvo ‘vinivartanīyo bhavet | saced bodhisattvo mahāsattva imāṃ prajñāpāramitāṃ śrutvā vā aśrutvā vā evaṃ pratipadyeta, evaṃ visarjayet —— avinivartanīyo bodhisattvo mahāsattvo veditavyaḥ ||

subhūtir āha ——

tena hi bhagavan bahavo bodhāya caranti | alpakāḥ punar ya evaṃ visarjayanti ||

bhagavān āha ——

tathā hi subhūte alpakās te bodhisattvā mahāsattvā ye vyākṛtā avinivartanīyāyāṃ jñānabhūmau | ye punas te vyākṛtā bhaviṣyanti, te evaṃ visarjayiṣyanti | te te bodhisattvā mahāsattvā uttaptāvaropitakuśalamūlā veditavyāḥ | te te bodhisattvā mahāsattvā asaṃhāryāḥ sadevamānuṣāsureṇa lokena ||

sacet punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ svapnāntaragato ‘pi svapnopamāḥ sarvadharmā iti vyavalokayati, na ca sākṣātkaroti, idam api subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya avinivartanīyalakṣaṇaṃ veditavyam ||


§16 夢の相 一 ── 二乗と三界を希わず 〈V. 188〉

punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ svapnāntaragato ‘pi   śrāvakabhūmau vā   pratyekabuddhabhūmau vā   traidhātukāya ca spṛhām anuśaṃsācittaṃ notpādayati | idam api subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya avinivartanīyalakṣaṇaṃ veditavyam ||


§17 夢の相 二 ── 自らを如来として見る 〈V. 188〉

punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ svapnāntaragato ‘py   anekaśatāyāḥ parṣado   ’nekasahasrāyā   yāvad anekakoṭīniyutaśatasahasrāyāḥ parṣado madhyagataṃ maṇḍalamāle niṣaṇṇaṃ bhikṣusaṃghaparivṛtaṃ bodhisattvasaṃghapuraskṛtaṃ dharmaṃ deśayantaṃ tathāgatam arhantaṃ samyaksaṃbuddham ātmānaṃ paśyati | idam api subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya avinivartanīyalakṣaṇaṃ veditavyam ||


§18 夢の相 三 ── 虚空に昇りて説法す 〈V. 188〉

punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ svapnāntaragato ‘pi vaihāyasam abhyudgamya sattvebhyo dharmaṃ deśayati, tāṃ ca vyāmaprabhāṃ saṃjānīte, tāṃś ca bhikṣūn abhinirmimīte, ye ‘nyāsu dikṣu gatvā anyeṣu lokadhātuṣu buddhakṛtyaṃ kurvanti, dharmaṃ ca deśayanti ||

evam api subhūte svapnāntaragato ‘vinivartanīyo bodhisattvo mahāsattvaḥ saṃjānīte | idam api subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya avinivartanīyalakṣaṇaṃ veditavyam ||


§19 夢の相 四 ── 驚かず、恐れず 〈V. 188〉

punar aparaṃ subhūte svapnāntaragato bodhisattvo mahāsattvo   notrasyati   na saṃtrasyati   na saṃtrāsam āpadyate ||

  grāmaghāte vā   nagaraghāte vā   nigamaghāte vā   janapadaghāte vā   rāṣṭraghāte vā   agnidāhe vā vartamāne vyālamṛgān vā tato ‘nyān api vā kṣudramṛgajātīn dṛṣṭvā śiraśchede vā pratyupasthite tato ‘nyāny api vā mahābhayabhairavāṇi duḥkhadaurmanasyāni vā prāpya tato ‘nyeṣām api vā sattvānāṃ mahābhayabhairavāṇi duḥkhāni dṛṣṭvā nāsya bhayabhairavam utpadyate, notrasyati na saṃtrasyati na saṃtrāsam āpadyate ||

tataś ca svapnāntarāt prativibuddhasya samanantaravyutthitasyaivaṃ bhavati —— svapnopamam idaṃ sarvaṃ traidhātukam | evaṃ ca mayā anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya samyag deśayatā dharmo deśayitavya iti ||

idam api subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya avinivartanīyalakṣaṇaṃ veditavyam ||


§20 悪趣清浄の相 〈V. 189〉

punar aparaṃ subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya svapnāntaragatasya nairayikān sattvān dṛṣṭvā evaṃ bhavati —— tathā kariṣyāmi yathā me ‘nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhasya buddhakṣetre sarveṇa sarvaṃ sarvathā sarvaṃ sarve ‘py apāyā na bhaviṣyantīti | idam api subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya apāyapariśuddhilakṣaṇaṃ veditavyam ||

tatra subhūte kathaṃ vijñāyeta asyāvinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhasya buddhakṣetre sarveṇa sarvaṃ sarvathā sarvaṃ sarve ‘py apāyā na bhaviṣyantīti? ||

sacet subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ svapnāntaragato ‘pi nirayagatāṃs tiryakpretagatān vā sattvān dṛṣṭvā smṛtiṃ pratilabhate | sa tāṃ smṛtiṃ pratilabhya evaṃ cintayati —— tathā kariṣyāmi yathā me ‘nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhasya buddhakṣetre sarveṇa sarvaṃ sarvathā sarvaṃ sarve ‘py apāyā na bhaviṣyantīti ||

evaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya apāyapariśuddhilakṣaṇaṃ veditavyam | idam api subhūte avinivartanīyasya bodhisattvasya mahāsattvasya avinivartanīyalakṣaṇaṃ veditavyam ||


§21 真実語による火の消止 〈V. 189〉

punar aparaṃ subhūte svapnāntaragato bodhisattvo mahāsattvo nagaradāhe vā grāmadāhe vā vartamāne prativibuddhaḥ saṃs tataḥ svapnād evaṃ samanvāharati yathā ——

mayā svapnāntaragatena ye ākārā yāni liṅgāni yāni nimittāni dṛṣṭāni, yair ākārair yair liṅgair yair nimittair avinivartanīyo bodhisattvo mahāsattvo dhārayitavyaḥ, te ākārās tāni liṅgāni tāni nimittāni mama saṃvidyante |

etena satyena satyavacanena ayaṃ nagaradāho vā grāmadāho vā vartamāna   upaśāmyatu   śītībhavatu   astaṃ gacchatu ||

sacet subhūte grāmadāho vā nagaradāho vā upaśāmyati, śītībhavati, astaṃ gacchati, veditavyam etat subhūte vyākṛto ‘yaṃ bodhisattvo mahāsattvas taiḥ paurvakais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhair avinivartanīyo ‘nuttarāyāḥ samyaksaṃbodher iti ||

sacen nopaśāmyati, na śītībhavati, nāstaṃ gacchati, veditavyam etat subhūte nāyaṃ vyākṛto bodhisattvo mahāsattvo ‘nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhāv iti ||

sacet punaḥ subhūte so ‘gnidāho ‘tikramya gṛhād gṛhaṃ rathyāyā rathyām anyatarānyatarāṃ rathyāṃ vā gṛhaṃ vā gacchati, dahati, nopaśāmyati, na śītībhavati, nāstaṃ gacchati, veditavyam etat subhūte dharmapratyākhyānaṃ duṣprajñasaṃvartanīyaṃ tena bodhisattvena mahāsattvena karmopacitam | tato ‘syaitad dṛṣṭadharmasaṃvartanīyam eva karma vipacyate | tata eva dharmapratyākhyānāt sāvaśeṣaṃ karmaivaṃ vipacyate ||

ity ayaṃ subhūte hetur ayaṃ pratyayo ‘sya bodhisattvasya mahāsattvasya avinivartanīyalakṣaṇatāyā iti | ayam api subhūte bodhisattvo mahāsattvo ‘vinivartanīyo ‘nuttarāyāḥ samyaksaṃbodher dhārayitavyaḥ ||


§22 非人を放つ真実語 ── 章の結び 〈V. 189–190〉

punar aparaṃ subhūte yair ākārair yair liṅgair yair nimittair avinivartanīyo bodhisattvo mahāsattvo dhārayitavyaḥ, tān ākārāṃs tāni liṅgāni tāni nimittāni deśayiṣyāmi | tat sādhu ca suṣṭhu ca śṛṇu, manasi kuru, bhāṣiṣye ‘haṃ te ||

sādhu bhagavann ity āyuṣmān subhūtir bhagavataḥ pratyaśrauṣīt ||

bhagavān etad avocat ——

sacet subhūte kaścid eva puruṣo vā strī vā dārako vā dārikā vā amanuṣyeṇa gṛhīto bhaved āviṣṭaḥ | tatra bodhisattvena mahāsattvena upasaṃkramya evam adhiṣṭhānaṃ samanvāhartavyam ——

  saced ahaṃ taiḥ paurvakais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhair   vyākṛto ‘nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau,   pariśuddho me ‘dhyāśayo ‘nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃboddhum |   yathāham anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃboddhukāmaḥ,   pariśuddho me manasikāro ‘nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau |   apagataṃ me śrāvakacittaṃ pratyekabuddhacittaṃ ca,   tena mayā anuttarā samyaksaṃbodhir abhisaṃboddhavyā |   nāhaṃ nānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsye |   abhisaṃbhotsya evāham anuttarāṃ samyaksaṃbodhim |

  ye ‘pi te aprameyeṣv asaṃkhyeyeṣu lokadhātuṣu   buddhā bhagavantas tiṣṭhanti dhriyante yāpayanti,   na teṣāṃ tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ     kiṃcid ajñātaṃ vā     adṛṣṭaṃ vā     aviditaṃ vā     asākṣātkṛtaṃ vā     anabhisaṃbuddhaṃ vā |   yathā te buddhā bhagavanto jānanto mamādhyāśayam ——   ity apy aham anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsya iti |

  anena satyena satyavacanena   iyaṃ strī vā puruṣo vā dārako vā dārikā vā   yena amanuṣyagraheṇa gṛhīto vā āviṣṭo vā,   so ‘pakrāmatu ||

sacet so ‘manuṣya evaṃ bhāṣamāṇena bodhisattvena mahāsattvena nāpakrāmati, veditavyam etat subhūte nāyaṃ vyākṛto bodhisattvo mahāsattvas taiḥ paurvakais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhair anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhāv iti ||

sacet punaḥ subhūte evaṃ bhāṣamāṇasya bodhisattvasya mahāsattvasya so ‘manuṣyo ‘pakrāmati, veditavyam etat subhūte vyākṛto ‘yaṃ bodhisattvo mahāsattvas taiḥ paurvakais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhair anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhāv iti ||


尾題

āryāṣṭasāhasrikāyāṃ prajñāpāramitāyām upāyakauśalyamīmāṃsāparivarto nāma viṃśatitamaḥ ||

聖なる八千頌般若波羅蜜における方便善巧の考察と名づくる品、第二十


付記 一:訂正した箇所

原ファイル訂正理由
balabodhyamārgaṃ ca pratilabhate(§9)balāni bodhyaṅgāni mārgaṃ ca四段の同一句が balabodhyamārgaṃ / balabodhyaṅgāni mārgaṃ / balāni bodhyaṅgāni mārgaṃ と三通りに揺れる。もっとも整った第三の形に統一した
vivardhate śūklair dharmaiḥ(§10〜§12)śuklair長母音の誤り。§9 のみ śuklair で正しい
śūratarakarāś ca dṛḍhapraharaṇatarakarāś ca(§4)śūratarakāś ca / dṛḍhapraharaṇatarakāś ca直前の bahutarakāḥ と揃わない。-ka 重複と見て整理
avivartanīyasya(§20)/avivartanīyo(§21)avinivartanīyasya / avinivartanīyoni の脱落。本章の他の全用例は avinivartanīya-
svapnāntaragatoa’vinivartanīyo(§18)svapnāntaragato ‘vinivartanīyoアヴァグラハ前に余分な a
nāstaḥ gacchati(§21)nāstaṃ gacchati直前の二例は astaṃ gacchatu / astaṃ gacchati
saced ahaṃ haiḥ paurvakais(§22)taiḥ paurvakais定型は taiḥ paurvakais tathāgataiḥ。字形の近い誤り
pariśuddho me ‘dhyāśayaḥ anuttarāṃ(§22)‘dhyāśayo ‘nuttarāṃ連声
śrutvā vā aśrutvā va(§15)長母音の脱落
na cedānīṃ nānimittena samādhinā viharati(§5)※原文どおり二重否定。「今や無相三昧によって住さないのではない」と読める。判断保留
kiṃcāpi śūnyatām … avatarati(§5)※原文どおり「たとえ〜に入るとしても」
pratinivārayet, vārayet(§7)※原文どおり同義動詞の重ね。強めの語法

刊本の略記を展開した箇所

  • §1 ── evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ を五蘊に開き、各行に śūnyam iti pratyavekṣitavyam を補った
  • §12 ── 四顛倒の -saṃjñayā-saṃjñāyāḥ を各四行に分けた。原文は書き出されている

なお §3 の三十余の徳、§13 の六項、§14 の七項は、原文がもともと全項を書き出しており、省略はない。


付記 二:本章で新たに現れる語

証得をめぐる語

意味
sākṣātkaroti証得する。本章はこの語を打ち消し続ける
bhūtakoṭi実際。真実の極際
parijaya習熟。証得と対になる語
paripāka / paripakva成熟/熟したる
āsravakṣaya漏尽。声聞の到達点
sarvākāravaropetā śūnyatā一切の相の最勝を具えたる空性

parijayasyāyaṃ kālaḥ, nāyaṃ kālaḥ sākṣātkriyāyāḥ ── **時をもって分けるのが本章の答えです。**空に入るか入らないかではなく、いつ証得するか。§7 の弓術師が「落ちよ」と願うまで矢を落とさないのと同じ構図です。

譬喩の語

意味
avatāraṃ na labhate隙を得ない(§4)。魔や敵についての定型
avatāraprekṣin / avatāragaveṣin隙を窺う者/隙を求める者
parigrāhaka摂受する者・護る者
niśraya / niśrita依りどころ/依れる(§6)
iṣvastrācārya弓術の師
kāṇḍaparaṃparā矢の連続。次々の矢
nistaraṇasamartha成し遂げうる者

発心の語

意味
dīrgharātram長夜のあいだ
upalambha / upalambhadṛṣṭika所得/所得見ある者
caritāvin久しく行じ来たれる者
piṇḍasaṃjñā団塊想。まとまりとして見る想い
abhūtasaṃjñā非実想
smṛtisamanvāhāra念の憶持
āveṇika dharma不共の法。不退転の菩薩に固有の法(§14)
uttaptāvaropitakuśalamūla焼き鍛えて植えられたる善根(§15)

真実語の段の語

意味
satyavacana真実語
adhiṣṭhāna加持・誓願を立てること
upaśāmyatu śītībhavatu astaṃ gacchatu鎮まれ、冷えよ、消え去れ。三語一組の命令
dharmapratyākhyāna謗法。法を拒むこと
duṣprajñasaṃvartanīya悪しき智慧に至らしむるもの
dṛṣṭadharmasaṃvartanīya karma現法に熟する業
amanuṣyagraha非人に憑かれること
apāyapariśuddhilakṣaṇa悪趣清浄の相

唱えかたについて

区切り性格
§1〜§2問いと答えの核。遅く、留めて
§3〜§8三つの譬喩。語りの速度
§9〜§15四つの発心と試問。同じ器の反復
§16〜§22夢と真実語。一段ずつ切って

§3 は一気に。 三十余の徳が ca bhavet で終わり続けます。**同じ語尾が三十回。**一項一息で刻むと長すぎますので、五、六項をひとまとまりにして息を継いでください。唱えているうちに -ś ca bhavet だけが残る ── その単調さがこの列挙の効き目です。

§4 の問いは間を置いて。 「妻子を捨てて独り逃げようと思うだろうか」── ここで一度完全に止めてから no hīdaṃ bhagavan に入ってください。

§6・§7 は続けて。 鳥と矢は別々の譬喩ではなく、**どちらも「支えられて落ちない」という一つの形の言い換えです。**間を詰めて一続きに唱えると、そのことが音で分かります。

§9〜§12 は等速で。 四段が同じ器です。ただし各段の冒頭 dīrgharātram amī sattvāḥ ... だけは、**四度とも同じ高さでやや強めに。**そこが四段を貫く柱です。

§14 は本章でもっとも重い一段です。 七つの na ... sākṣātkaroti を刻んだあと、sacet taṃ sarvasattvāparityāgacittotpādaṃ nopadarśayet(もし一切衆生を捨てざる発心を示さないなら)で速度を落としてください。**空を正しく答えることが、答えとして足りない。**その反転が聞こえる速さを探ってください。

§16〜§20 は一段ずつ独立させて。 五段がすべて idam api subhūte ... avinivartanīyalakṣaṇaṃ veditavyam で閉じます。**閉じるたびに完全に止める。**夢の相は連続する物語ではなく、並べられた札です。

§21・§22 の真実語は、命令形だけを立てて。 upaśāmyatu śītībhavatu astaṃ gacchatu(鎮まれ、冷えよ、消え去れ)と so 'pakrāmatu(去れ)── **ここだけは唱える者の声が誓う声になります。**前置きの長い条件節を平らに運び、命令形で初めて音を起こしてください。

よかったらシェアしてね!
  • URLをコピーしました!
  • URLをコピーしました!

コメント

コメントする

CAPTCHA


目次