aprameyaguṇadhāraṇapāramitāstūpasatkāraparivartas tṛtīyaḥ ── 読誦用テキスト（全文）
第一〜五章の読誦用テキストと同じ体裁。見出し脇の〈V. 〉は Vaidya 版の頁数。 本章は省略記号を一切用いず、全文を書き出しています。 上から下まで、そのまま唱えられます。
読誦の手引き
行の切り方
- 1行＝1息。行末で軽く区切る。
|… 句の切れ目（短い間）||… 段落の終わり（長い間）——… 話者の交替
発音の要点
| 表記 | 読み方 |
|---|---|
| ā ī ū | 長母音。短母音の二倍の長さを保つ |
| ṛ / ṝ | そり舌の「リ」。ṝ は長い |
| ṃ | 鼻音。直後の子音の位置で鼻に抜く |
| ḥ | 直前の母音を軽く反響させる。-aḥ ＝「アハ」 |
| ṭ ḍ ṇ | そり舌音。舌先を上顎の奥に |
| ś / ṣ | ś＝シュ（歯茎） / ṣ＝シ（そり舌） |
| c / ch | チャ / チャ（強い息） |
| kh gh ch jh ṭh ḍh th dh ph bh | 有気音。息を強く吐く |
| jñ | ギャ（ジュニャではない） |
| ‘ （アヴァグラハ） | 母音 a の脱落。読まない |
抑揚 高低アクセントはつけず、各音節を均等の長さで平板に。長母音だけ確実に伸ばす。
この章の構造
第三章は反復の多い章です。とくに次の三つが繰り返し現れます。
- 受持の十動詞（udgrahīṣyati dhārayiṣyati … svādhyāsyati）
- 供養の具（puṣpair dhūpair gandhair … bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ）
- 正法久住のための受持（abhiśraddadhad … netryavaikalyeneti、約二十行）
これらは要約すれば消えてしまう性質のものです。畳みかけること自体が方法ですので、すべて書き出しました。
§18 の塔供養の累増（六段）と §37 の諸天の来訪（欲界六天から有頂天まで）が、この章の見せ場です。
§1 世尊、諸天に告げる 〈V. 25〉
ASP_3: aprameyaguṇadhāraṇapāramitāstūpasatkāraparivartas tṛtīyaḥ |
atha khalu bhagavān
ye tatra devaputrāḥ parṣadi saṃnipatitāḥ saṃniṣaṇṇāś cābhūvan,
yāś ca bhikṣubhikṣuṇyupāsakopāsikāḥ saṃnipatitāḥ saṃniṣaṇṇāś cābhūvan,
tān devaputrān saṃnipatitān saṃniṣaṇṇāṃś ca viditvā,
tāś ca sarvāś catasraḥ parṣadaḥ saṃnipatitāḥ saṃniṣaṇṇāś ca viditvā,
（証人として立てられる諸天）
kāmāvacarān rūpāvacarāṃś ca devaputrān
brahmakāyikāṃś ca devaputrān
ābhāsvarāṃś ca
parīttaśubhāṃś ca
akaniṣṭhāṃś ca devaputrān
sākṣiṇaḥ sthāpayitvā,
śakradevendrapramukhān kāmāvacarān devaputrān
mahābrahmapramukhāṃś ca brahmakāyikān devaputrān
ābhāsvarāṃś ca devaputrān āmantrayate sma ——
—— 世尊
yo hi kaścid devaputrāḥ kulaputro vā kuladuhitā vā
imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati ,
na tasya māro vā mārakāyikā vā devatā
avatāraprekṣiṇyo ‘vatāragaveṣiṇyo ‘vatāraṃ lapsyante |
nāpi tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā
manuṣyā vā amanuṣyā vā
avatāraprekṣiṇo ‘vatāragaveṣiṇo ‘vatāraṃ lapsyante |
nāpi sa kulaputro vā kuladuhitā vā
viṣamāparihāreṇa kālaṃ kariṣyati ||
§2 未だ受持せぬ諸天が来て聞く
punar aparaṃ devaputrāḥ
ye devaputrā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprasthitāḥ,
yaiś ca devaputrair iyaṃ prajñāpāramitā
nodgṛhītā na dhāritā na vācitā
na paryavāptā na pravartitā,
te devaputrās taṃ kulaputraṃ vā kuladuhitaraṃ vā
upasaṃkramitavyaṃ maṃsyante,
tasya ca kulaputrasya vā kuladuhitur vā
imāṃ prajñāpāramitām
udgṛhṇato dhārayato vācayataḥ
paryavāpnuvataḥ pravartayamānasyāntikāc chroṣyanti,
śrutvā codgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti
paryavāpsyanti pravartayiṣyanti |
（八つの場所）
na ca khalu punar devaputrās
tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā
imāṃ prajñāpāramitām udgṛhṇato dhārayato vācayataḥ
paryavāpnuvataḥ pravartayamānasya
araṇyagatasya vā
vṛkṣamūlagatasya vā
śūnyāgāragatasya vā
abhyavakāśagatasya vā
pathi gatasya vā
utpathagatasya vā
aṭavīgatasya vā
mahāsamudragatasya vā
tatra tatropasaṃkrāmato vā caṃkramyamāṇasya vā
sthitasya vā niṣaṇṇasya vā vipannasya vā
bhayaṃ vā bhaviṣyati,
stambhitatvaṃ vā bhaviṣyati, utpatsyate vā ||
§3 四大王の護持誓願
—— 四大王
āścaryaṃ bhagavan
yad imāṃ prajñāpāramitām
udgṛhṇan dhārayan vācayan paryavāpnuvan pravartayan
sa kulaputro vā kuladuhitā vā
yānatraye sattvān vinayati,
na ca sattvasaṃjñām utpādayati |
vayaṃ bhagavaṃs tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā
rakṣāvaraṇaguptiṃ saṃvidhāsyāmaḥ,
ya imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati ||
§4 帝釈の護持誓願
—— 帝釈天
aham api bhagavaṃs tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā
rakṣāvaraṇaguptiṃ saṃvidhāsyāmi,
ya imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati ||
§5 梵天の護持誓願
—— 梵天（娑婆世界の主）と梵衆天
brahmāpi sahāpatiḥ sārdhaṃ brahmakāyikair devaputrair
bhagavantam etad avocat ——
aham api bhagavaṃs tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā
rakṣāvaraṇaguptiṃ saṃvidhāsyāmi,
ya imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati ||
§6 六波羅蜜は般若波羅蜜に摂まる 〈V. 26〉
—— 帝釈天
āścaryaṃ bhagavan
yad imāṃ prajñāpāramitām
udgṛhṇan dhārayan vācayan paryavāpnuvan pravartayan
sa kulaputro vā kuladuhitā vā
imān etāvato dṛṣṭadhārmikān guṇān pratilabhate parigṛhṇāti,
kiṃ punar bhagavan prajñāpāramitāyām udgṛhītāyāṃ
sarvāḥ ṣaṭ pāramitā udgṛhītā bhavanti?
—— 世尊
evam etat kauśika, evam etat |
prajñāpāramitāyāṃ kauśika udgṛhītāyāṃ
sarvāḥ ṣaṭ pāramitā udgṛhītā bhavanti |
punar aparaṃ kauśika prajñāpāramitāyām
udgṛhītāyāṃ dhāritāyāṃ vācitāyāṃ
paryavāptāyāṃ pravartitāyāṃ
sa kulaputro vā kuladuhitā vā
dṛṣṭadhārmikān guṇān parigṛhṇāti |
tān kauśika sarvān śṛṇu,
sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuru,
bhāṣiṣye ‘haṃ te |
（sādhu bhagavann iti śakro devānām indro bhagavataḥ pratyaśrauṣīt |）
§7 論争は起こっても消える
—— 世尊
tatra kauśika ye mama dharmaṃ
vigrahītavyaṃ maṃsyante,
vivaditavyaṃ maṃsyante,
virodhayitavyaṃ maṃsyante,
teṣāṃ
vigrahītukāmānāṃ
vivaditukāmānāṃ
virodhayitukāmānām
utpannotpannā vigrahā vivādā virodhāḥ,
punarevāntardhāsyanti, na sthāsyanti |
teṣāṃ vigrahītukāmānāṃ vivaditukāmānāṃ virodhayitukāmānāṃ
na te ‘bhiprāyāḥ paripūriṃ gamiṣyanti |
tat kasya hetoḥ?
evaṃ hy etat kauśika bhavati ——
ya imāṃ prajñāpāramitāṃ kulaputro vā kuladuhitā vā
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati
deśayiṣyati
upadekṣyati
uddekṣyati
svādhyāsyati ,
tasyaivaṃ tāny utpannotpannāny adhikaraṇāni
punarevāntardhāsyanti, na sthāsyanti |
teṣāṃ vigrahītukāmānāṃ vivaditukāmānāṃ virodhayitukāmānāṃ
na te ‘bhiprāyāḥ paripūriṃ gamiṣyanti |
imam api sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
dṛṣṭadhārmikaṃ guṇaṃ parigṛhṇāti,
ya imāṃ prajñāpāramitām
udgṛhṇāti dhārayati vācayati
paryavāpnoti pravartayati deśayati
upadiśati uddiśati svādhyāyati |
§8 マギー草の譬え ── 毒蛇と薬草
tadyathāpi nāma kauśika
maghī nāmauṣadhī sarvaviṣapraśamanī |
tatra āśīviṣeṇa jantunā
bubhukṣitena āhārārthinā āhāragaveṣiṇā
kaścid eva prāṇakajāto jantur dṛṣṭo bhavet |
sa āśīviṣas taṃ prāṇakajātaṃ
gandhenānubadhnīyād anugacched
āhārahetor bhakṣayitukāmaḥ |
atha sa prāṇakajāto
yena sā maghī nāmauṣadhī tenopasaṃkramet,
tenopasaṃkramya tiṣṭhet |
atha sa āśīviṣas
tasyā oṣadhyā gandhenaiva pratyudāvarteta |
tat kasya hetoḥ?
tathā hi tasyā oṣadhyā bhaiṣajyaguṇaḥ sa tādṛśo
yas tasyāśīviṣasya tad viṣam abhibhavati |
evaṃ balavatī hi sā oṣadhī |
evam eva kauśika
yaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā
imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati
deśayiṣyati
upadekṣyati
uddekṣyati
svādhyāsyati ,
tasya kauśika yāni tāny utpannotpannāny adhikaraṇāni
vigrahā vivādā virodhā bhaviṣyanti,
te prajñāpāramitāyās
tejasā balena sthāmataḥ
prajñāpāramitābalādhānena
kṣipraṃ tata evoparaṃsyanti upaśamiṣyanti
antardhāsyanti na vivardhiṣyante |
yato yata evotpatsyante,
tatra tatraiva nirotsyante antardhāsyanti,
na vivardhiṣyante na sthāsyanti |
tat kasya hetoḥ?
prajñāpāramitā hi rāgādīnāṃ
yāvan nirvāṇagrāhasyopaśamayitrī, na vivardhiketi |
§9 諸仏諸菩薩の護持 〈V. 27〉
catvāraś ca tasya mahārājānaḥ
śakraś ca devānām indro
brahmā ca sahāpatiḥ
sarve ca buddhā bhagavanto bodhisattvāś ca
rakṣāvaraṇaguptiṃ saṃvidhāsyanti,
ya imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati
deśayiṣyati
upadekṣyati
uddekṣyati
svādhyāsyati |
ayaṃ tena kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā
dṛṣṭadhārmiko guṇaḥ parigṛhīto bhaviṣyati ||
§10 言葉が柔和になり、瞋恚に支配されない
punar aparaṃ kauśika
yaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā
imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati
deśayiṣyati
upadekṣyati
uddekṣyati
svādhyāsyati ,
（六句。声の徳）
sa ādeyavacanaś ca bhaviṣyati,
mṛduvacanaś ca bhaviṣyati,
mitavacanaś ca bhaviṣyati,
aprakīrṇavacanaś ca bhaviṣyati,
na ca krodhābhibhūto bhaviṣyati,
na ca mānābhibhūto bhaviṣyati |
tat kasya hetoḥ?
tathā hi taṃ prajñāpāramitā paridamayati,
prajñāpāramitā pariṇamayati,
na krodhaṃ vardhayati, na mānaṃ vardhayati |
sa nopanāhaṃ parigṛhṇāti,
na vyāpādaṃ parigṛhṇāti,
nānuśayaṃ dhārayati |
evaṃ carato ‘sya kulaputrasya vā kuladuhitur vā
smṛtir maitrī cotpadyate |
tasyaivaṃ bhavati ——
sacedahaṃ vyāpādam utpādayiṣyāmi,
tenendriyāṇi me paribhetsyante,
mukhavarṇaś ca me dhakṣyate |
ayuktaṃ caitan mama
yad aham anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprasthitaḥ,
tatra śikṣitukāmaḥ,
krodhasya vaśaṃ gaccheyam |
ity evaṃ sa kṣiprameva smṛtiṃ pratilabhate |
imam api sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
dṛṣṭadhārmikaṃ guṇaṃ parigṛhṇāti,
ya imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati
deśayiṣyati
upadekṣyati
uddekṣyati
svādhyāsyati |
—— 帝釈天
āścaryaṃ bhagavan yatheyaṃ prajñāpāramitā
paridamanāya pratyupasthitā
anunāmāya bodhisattvānāṃ mahāsattvānām ||
§11 戦場にあっても ── 大明呪の六句
—— 世尊
punar aparaṃ kauśika
ya imāṃ prajñāpāramitāṃ kulaputro vā kuladuhitā vā
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati
deśayiṣyati
upadekṣyati
uddekṣyati
svādhyāsyati ,
saced kulaputro vā kuladuhitā vā
imāṃ prajñāpāramitām evam
udgṛhṇan dhārayan vācayan
paryavāpnuvan pravartayan deśayan
upadiśan uddiśan svādhyāyan
saṃgrāme vartamāne saṃgrāmaśirasi samārūḍhaḥ syāt |
tasya
saṃgrāmam avatarato vā
avatīrṇasya vā
atikrāmato vā
saṃgrāmamadhyagatasya vā
tiṣṭhato vā niṣaṇṇasya vā
asthānam etat kauśika anavakāśo
yat tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā
imāṃ prajñāpāramitāṃ
manasi kurvato vā udgṛhṇato vā dhārayato vā
vācayato vā paryavāpnuvato vā pravartayato vā
deśayato vā upadiśato vā uddiśato vā svādhyāyato vā
jīvitāntarāyo vā bhavet |
paropakrameṇa jīvitāntarāyaṃ so ‘nuprāpnuyāt,
naitat sthānaṃ vidyate |
sacet punas tasya kaścit kauśika tatra
śastraṃ vā daṇḍaṃ vā loṣṭaṃ vā anyad vā kṣipet,
naitat tasya śarīre nipatet |
tat kasya hetoḥ?
（明呪の六句）
mahāvidyeyaṃ kauśika yaduta prajñāpāramitā |
apramāṇeyaṃ kauśika vidyā yaduta prajñāpāramitā |
aparimāṇeyaṃ kauśika vidyā yaduta prajñāpāramitā |
anuttareyaṃ kauśika vidyā yaduta prajñāpāramitā |
asameyaṃ kauśika vidyā yaduta prajñāpāramitā |
asamasameyaṃ kauśika vidyā yaduta prajñāpāramitā |
tat kasya hetoḥ? 〈V. 28〉
atra hi kauśika vidyāyāṃ śikṣamāṇaḥ
kulaputro vā kuladuhitā vā
nātmavyābādhāya cetayate,
na paravyābādhāya cetayate,
nobhayavyābādhāya cetayate |
atra hi kauśika vidyāyāṃ śikṣamāṇo bodhisattvo mahāsattvo
‘nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyate,
sarvajñajñānaṃ ca pratilapsyate |
tena so ‘nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya
sarvasattvānāṃ cittāni vyavalokayiṣyati |
tat kasya hetoḥ?
atra hi kauśika vidyāyāṃ śikṣamāṇasya
bodhisattvasya mahāsattvasya
na tat kiṃcid asti,
yan na prāptaṃ vā na jñātaṃ vā na sākṣātkṛtaṃ vā syāt |
tasmāt sarvajñajñānam ity ucyate |
ayam api kauśika tena kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā
dṛṣṭadhārmiko guṇaḥ parigṛhīto bhaviṣyati,
ya imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati
deśayiṣyati
upadekṣyati
uddekṣyati
svādhyāsyati ||
§12 書写して安置するだけでも
punar aparaṃ kauśika
yatreyaṃ prajñāpāramitā antaśo likhitvā
pustakagatāṃ kṛtvā pūjāpūrvaṃgamaṃ sthāpayitvā
na satkariṣyate, nodgrahīṣyate,
na dhārayiṣyate, na vācayiṣyate,
na paryavāpsyate, na pravartayiṣyate,
na deśayiṣyate, nopadekṣyate,
noddekṣyate, na svādhyāsyate,
na tatra kauśika sattvānāṃ
manuṣyo vā amanuṣyo vā
avatārārthiko ‘vatāragaveṣī avatāraṃ lapsyate
sthāpayitvā pūrvakarmavipākam |
imam api sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
dṛṣṭadhārmikaṃ guṇaṃ parigṛhṇāti ||
§13 菩提道場の譬え ── その地は制多となる
punar aparaṃ kauśika tadyathāpi nāma
ye
bodhimaṇḍagatā vā
bodhimaṇḍaparisāmantagatā vā
bodhimaṇḍābhyantaragatā vā
bodhivṛkṣamūlagatā vā
manuṣyā vā amanuṣyā vā,
tiryagyonigatān apy upādāya,
yāvan na te śakyā manuṣyair vā amanuṣyair vā
viheṭhayituṃ vā vyāpādayituṃ vā āveśayituṃ vā
sthāpayitvā pūrvakarmavipākam |
tat kasya hetoḥ?
tatra hi atītānāgatapratyutpannās
tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā
abhisaṃbuddhā abhisaṃbhotsyante abhisaṃbudhyante ca,
ye sarvasattvānām
abhayam avairam anutrāsaṃ prabhāvayanti prakāśayanti |
evam eva kauśika
yatra kulaputro vā kuladuhitā vā
imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati
deśayiṣyati
upadekṣyati
uddekṣyati
svādhyāsyati ,
tatra hi kauśika sattvā na śakyā manuṣyair vā amanuṣyair vā
viheṭhayituṃ vā vyāpādayituṃ vā āveśayituṃ vā,
sthāpayitvā pūrvakarmavipākam |
tat kasya hetoḥ?
（その地の八徳）
anayaiva hi kauśika prajñāpāramitayā
pṛthivīpradeśaḥ sattvānāṃ caityabhūtaḥ kṛto
vandanīyo
mānanīyaḥ
pūjanīyo
’rcanīyo
’pacāyanīyaḥ
satkaraṇīyo
gurukaraṇīyaḥ,
trāṇaṃ śaraṇaṃ layanaṃ parāyaṇaṃ
kṛto bhaviṣyati tatropagatānāṃ sattvānām |
imam api sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
dṛṣṭadhārmikaṃ guṇaṃ parigṛhṇāti ||
§14 帝釈の問い ── 般若波羅蜜の供養と仏舎利の供養
—— 帝釈天
yo bhagavan kulaputro vā kuladuhitā vā
imāṃ prajñāpāramitāṃ likhitvā pustakagatāṃ kṛtvā sthāpayet,
enāṃ ca divyābhiḥ
puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajaghaṇṭāpatākābhiḥ
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet,
yaś ca 〈V. 29〉
tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya parinirvṛtasya
śarīrāṇi stūpeṣu pratiṣṭhāpayet
parigṛhṇīyāt dhārayed vā,
tāṃś ca tathaiva divyābhiḥ
puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajaghaṇṭāpatākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet,
kataras tayoḥ kulaputrayoḥ kuladuhitror vā
bahutaraṃ puṇyaṃ prasavet?
§15 世尊の答 ── 一切智性ゆえに如来と呼ばれる
—— 世尊
tena hi kauśika tvām evātra pratiprakṣyāmi |
yathā te kṣamate, tathā vyākuryāḥ |
tat kiṃ manyase kauśika
yo ‘yaṃ tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya
sarvajñatātmabhāvo ‘bhinirvartitaḥ,
sa katamasyāṃ pratipadi śikṣamāṇena
tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena
anuttarā samyaksaṃbodhiḥ sarvajñatā pratilabdhā abhisaṃbuddhā?
—— 帝釈天
ihaiva bhagavan bhagavatā prajñāpāramitāyāṃ śikṣamāṇena
tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena
anuttarā samyaksaṃbodhiḥ sarvajñatā pratilabdhā abhisaṃbuddhā |
—— 世尊
tasmāt tarhi kauśika
nānenātmabhāvaśarīrapratilambhena
tathāgatas tathāgata iti saṃkhyāṃ gacchati |
sarvajñatāyāṃ tu pratilabdhāyāṃ
tathāgatas tathāgata iti saṃkhyāṃ gacchati |
yeyaṃ kauśika sarvajñatā
tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya,
prajñāpāramitānirjātaiṣā |
eṣa ca kauśika tathāgatasyātmabhāvaśarīrapratilambhaḥ
prajñāpāramitopāyakauśalyanirjātaḥ san
sarvajñajñānāśrayabhūto bhavati |
enaṃ hy āśrayaṃ niśritya
sarvajñajñānasya prabhāvanā bhavati,
buddhaśarīraprabhāvanā bhavati,
dharmaśarīraprabhāvanā bhavati,
saṃghaśarīraprabhāvanā bhavati |
ity evaṃ sarvajñajñānahetuko ‘yam
ātmabhāvaśarīrapratilambhaḥ
sarvajñajñānāśrayabhūtatvāt
sarvasattvānāṃ caityabhūto
vandanīyaḥ satkaraṇīyo gurukaraṇīyo
mānanīyaḥ pūjanīyo ‘rcanīyo ‘pacāyanīyaḥ
saṃvṛtto bhavati |
evaṃ ca mama parinirvṛtasyāpi sataḥ
eṣāṃ śarīrāṇāṃ pūjā bhaviṣyati |
（結論）
tasmāt tarhi kauśika
yaḥ kaścit kulaputro vā kuladuhitā vā
imāṃ prajñāpāramitāṃ likhitvā pustakagatāṃ vā kṛtvā sthāpayet,
enāṃ ca divyābhiḥ
puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajaghaṇṭāpatākābhiḥ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet,
ayam eva kauśika tayoḥ kulaputrayoḥ kuladuhitror vā
bahutaraṃ puṇyaṃ prasavet |
tat kasya hetoḥ?
sarvajñajñānasya hi kauśika
tena kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā pūjā kṛtā bhaviṣyati,
yaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā
iha prajñāpāramitāyāṃ likhyamānāyāṃ pustakagatāyāṃ vā
satkāraṃ gurukāraṃ mānanāṃ
pūjanām arcanām apacāyanāṃ
pūjāṃ ca vividhāṃ kuryāt,
ayam eva tato bahutaraṃ puṇyaṃ prasavet |
tat kasya hetoḥ?
sarvajñajñānasya hi kauśika tena pūjā kṛtā bhaviṣyati,
yaḥ prajñāpāramitāyai pūjāṃ kariṣyati ||
§16 連禱 一 ── 閻浮提の人は少ない 〈V. 30〉
—— 帝釈天
ya ime bhagavan jāmbūdvīpakā manuṣyā
imāṃ prajñāpāramitāṃ
na likhiṣyanti, nodgrahīṣyanti na dhārayiṣyanti,
na vācayiṣyanti na paryavāpsyanti na pravartayiṣyanti
na deśayiṣyanti nopadekṣyanti noddekṣyanti na svādhyāsyanti,
tāṃ caināṃ prajñāpāramitāṃ
puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajaghaṇṭāpatākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ, bahuvidhābhiś ca pūjābhir
na satkariṣyanti, na gurukariṣyanti,
na mānayiṣyanti, na pūjayiṣyanti,
nārcayiṣyanti, nāpacāyiṣyanti,
kiṃ nu te bhagavan na jñāsyanti ——
evaṃ mahārthikā bhagavatoktā
prajñāpāramitāyāḥ pūjā kṛtā bhaviṣyatīti?
kiṃ nu te bhagavan na vetsyanti ——
evaṃ mahānuśaṃsā evaṃ mahāphalā evaṃ mahāvipākā
bhagavatoktā prajñāpāramitāyāḥ pūjā kṛtā bhaviṣyatīti?
na ca te vedayiṣyanti,
uta jñāsyanti vetsyanti vedayiṣyanti,
na ca punaḥ śraddhāsyanti?
—— 世尊
tat kiṃ manyase kauśika
kiyantas te jāmbūdvīpakā manuṣyā
ye buddhe ‘vetya prasādena samanvāgatāḥ,
ye dharme ‘vetya prasādena samanvāgatāḥ,
ye saṃghe ‘vetya prasādena samanvāgatāḥ?
—— 帝釈天
alpakās te bhagavan jāmbūdvīpakā manuṣyā
ye buddhe ‘vetya prasādena samanvāgatāḥ,
ye dharme ‘vetya prasādena samanvāgatāḥ,
ye saṃghe ‘vetya prasādena samanvāgatāḥ |
—— 世尊
evam etat kauśika, evam etat |
alpakās te jāmbūdvīpakā manuṣyā
ye buddhe ‘vetya prasādena samanvāgatāḥ,
ye dharme ‘vetya prasādena samanvāgatāḥ,
ye saṃghe ‘vetya prasādena samanvāgatāḥ |
（漸減の連禱 ── 十一段）
tebhyaḥ kauśika alpebhyo ‘lpatarakās te,
ye srotaāpattiphalaṃ prāpnuvanti,
tataḥ sakṛdāgāmiphalam anāgāmiphalam |
tebhyo ‘py alpebhyo ‘lpatarakās te
ye ‘rhattvaṃ prāpnuvanti |
tebhyo ‘py alpebhyo ‘lpatarakās te
ye pratyekabodhiṃ sākṣātkurvanti |
tebhyo ‘py alpebhyo ‘lpatarakās te
ye ‘nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittāny utpādayanti |
tebhyo ‘py alpebhyo ‘lpatarakās te
ye ‘nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittāny utpādya
taṃ cittotpādaṃ bṛṃhayanti |
tebhyo ‘py alpebhyo ‘lpatarakās te
ye ‘nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittāny utpādya
upabṛṃhayitvā ca ārabdhavīryā viharanti |
tebhyo ‘py alpebhyo ‘lpatarakās te
ye prajñāpāramitāyāṃ yogam āpadyante |
tebhyo ‘py alpebhyo ‘lpatarakās te
ye prajñāpāramitāyāṃ caranti |
tebhyo ‘py alpebhyo ‘lpatarakās te
ye prajñāpāramitāyāṃ caranto ghaṭamānā
avinivartanīyāyāṃ bodhisattvabhūmāv avatiṣṭhante |
tebhyo ‘py alpebhyo ‘lpatarakās te
ye prajñāpāramitāyāṃ caranto ghaṭamānā
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyante |
tebhyo ‘py alpebhyo ‘lpatarakās te
ye prajñāpāramitāyāṃ caranto ghaṭamānā
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyante |
（そして、その少数の者が教える）
te te kauśika bodhisattvā mahāsattvā
ye avinivartanīyāyāṃ bodhisattvabhūmau sthitvā
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya
anyeṣām adhyāśayasaṃpannānāṃ
kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ ca
prajñāpāramitāyāṃ śikṣamāṇānāṃ ghaṭamānānāṃ
prajñāpāramitām upadiśanti ca uddiśanti |
te codgṛhṇanti dhārayanti vācayanti
paryavāpnuvanti pravartayanti
upadeśayanti upadiśanti uddiśanti svādhyāyanti |
tāṃ caināṃ prajñāpāramitāṃ
puṣpair dhūpair gandhair mālyair
vilepanaiś cūrṇair vastraiś chatrair
dhvajair ghaṇṭābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ ,
satkurvanti gurukurvanti mānayanti
pūjayanti arcayanti apacāyanti ||
§17 発心する者は多く、不退転に至る者は少ない 〈V. 31〉
santi khalu punaḥ kauśika aprameyā asaṃkhyeyāḥ sattvāḥ,
ye bodhicittam utpādayanti,
bodhicittam utpādya bodhicittam upabṛṃhayanti,
bodhicittam upabṛṃhayitvā bodhāya caranti |
teṣāṃ khalu punaḥ kauśika
aprameyāṇām asaṃkhyeyānāṃ sattvānāṃ bodhāya caratām api
yady eko vā dvau vā
avinivartanīyāyāṃ bodhisattvabhūmāv avatiṣṭheyātām |
tat kasya hetoḥ?
durabhisaṃbhavā hi kauśika anuttarā samyaksaṃbodhir
hīnavīryaiḥ
kusīdair
hīnasattvair
hīnacittair
hīnasaṃjñair
hīnādhimuktikair
hīnaprajñaiḥ |
tasmāt tarhi kauśika
kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā
kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃboddhukāmena
iyam eva prajñāpāramitā sukhaṃ abhīkṣṇaṃ
śrotavyā udgrahītavyā dhārayitavyā
vācayitavyā paryavāptavyā pravartayitavyā
deśayitavyā upadeṣṭavyā uddeṣṭavyā
svādhyātavyā paripraṣṭavyā |
tat kasya hetoḥ? tathā hi sa evaṃ jñāsyati ——
atra prajñāpāramitāyāṃ
tathāgato ‘rhan samyaksaṃbuddhaḥ
pūrvaṃ bodhisattvacaryāṃ caran śikṣitaḥ |
asmābhir apy atra śikṣitavyam |
eṣo ‘smākaṃ śāsteti |
tiṣṭhato vā kauśika parinirvṛtasya vā
tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya
bodhisattvair mahāsattvaiḥ
prajñāpāramitaiva pratisartavyā |
§18 連禱 二 ── 塔供養の累増（六段）
第一段 ── 倶胝の塔を一人が
tasmāt tarhi kauśika
yaḥ kaścit kulaputro vā kuladuhitā vā
tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya parinirvṛtasya pūjāyai
koṭiśaḥ saptaratnamayāṃs tathāgatadhātugarbhān stūpān kārayet |
kārayitvā ca tān yāvajjīvaṃ divyaiḥ
puṣpair divyair dhūpair divyair gandhair
divyair mālyair divyair vilepanair divyaiś cūrṇair
divyair vastrair divyaiś chatrair divyair dhvajair
divyābhir ghaṇṭābhiḥ, divyābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca 〈V. 32〉 dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca divyābhiḥ pūjābhiḥ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet,
tat kiṃ manyase kauśika
api nu sa kulaputro vā kuladuhitā vā
tatonidānaṃ bahu puṇyaṃ prasavet?
—— 帝釈天 bahu bhagavan, bahu sugata |
—— 世尊
ataḥ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati,
ya imāṃ prajñāpāramitām
abhiśraddadhad
avakalpayann
adhimucya
prasannacitto bodhāya cittam utpādya adhyāśayataḥ
śṛṇuyād
udgṛhṇīyād
dhārayed
vācayet
paryavāpnuyāt
pravartayed
deśayed
upadiśed
uddiśet
svādhyāyet,
parebhyaś ca vistareṇa saṃprakāśayet,
artham asyā vivṛṇuyāt,
manasānvavekṣeta,
yathādhikayā ca prajñayā atra parimīmāṃsām āpadyeta,
antaśaḥ pustakagatām api kṛtvā dhārayet sthāpayet
saddharmacirasthitihetoḥ ——
mā buddhanetrīsamucchedo bhūt,
mā saddharmāntardhānam |
bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ cānugrahopasaṃhāraḥ
kṛto bhaviṣyati netryavaikalyeneti |
tāṃ caināṃ prajñāpāramitāṃ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet
puṣpair dhūpair gandhair mālyair
vilepanaiś cūrṇair vastraiś chatrair
dhvajair ghaṇṭābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ pūjayet,
ayam eva tataḥ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati |
第二段 ── 四大洲世界の一切衆生が
tiṣṭhatu khalu punaḥ kauśika
ayaṃ jambūdvīpaḥ
saptaratnamayānāṃ tathāgatadhātugarbhāṇāṃ stūpānāṃ paripūrṇaḥ |
saced kauśika yāvantaś cāturmahādvīpake lokadhātau sarvasattvāḥ,
teṣām ekaikaḥ sattva ekaikaṃ
saptaratnamayaṃ tathāgatadhātugarbhaṃ stūpaṃ kārayet,
taṃ ca yāvajjīvaṃ divyaiḥ
puṣpair divyair dhūpair divyair gandhair
divyair mālyair divyaiś cūrṇair
divyair vastrair divyaiś chatrair divyair dhvajair
divyābhir ghaṇṭābhir divyābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca divyadīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca divyābhiḥ pūjābhiḥ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet,
tat kiṃ manyase kauśika
api nu te sarvasattvās tatonidānaṃ bahu puṇyaṃ prasaveyuḥ?
—— 帝釈天 bahu bhagavan, bahu sugata |
—— 世尊
ataḥ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati,
ya imāṃ prajñāpāramitām
abhiśraddadhad
avakalpayann
adhimucya
prasannacitto bodhāya cittam utpādya adhyāśayataḥ
śṛṇuyād
udgṛhṇīyād
dhārayed
vācayet
paryavāpnuyāt
pravartayed
deśayed
upadiśed
uddiśet
svādhyāyet,
parebhyaś ca vistareṇa saṃprakāśayet,
artham asyā vivṛṇuyāt,
manasānvavekṣeta,
yathādhikayā ca prajñayā atra parimīmāṃsām āpadyeta,
antaśaḥ pustakagatām api kṛtvā dhārayet sthāpayet
saddharmacirasthitihetoḥ ——
mā buddhanetrīsamucchedo bhūt,
mā saddharmāntardhānam |
bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ cānugrahopasaṃhāraḥ
kṛto bhaviṣyati netryavaikalyeneti |
tāṃ caināṃ prajñāpāramitāṃ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet
puṣpair dhūpair gandhair mālyair
vilepanaiś cūrṇair vastraiś chatrair
dhvajair ghaṇṭābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ pūjayet,
ayam eva tataḥ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatonidānaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati |
第三段 ── 小千世界の一切衆生が 〈V. 33〉
tiṣṭhantu khalu punaḥ kauśika
cāturmahādvīpake lokadhātau sarvasattvāḥ |
yāvantaḥ kauśika sāhasre cūlikāyāṃ lokadhātau sarvasattvāḥ,
teṣām ekaikaḥ sattva ekaikaṃ
saptaratnamayaṃ tathāgatadhātugarbhaṃ stūpaṃ kārayet,
taṃ ca yāvajjīvaṃ divyaiḥ
puṣpair divyair dhūpair divyair gandhair
divyair mālyair divyair vilepanair divyaiś cūrṇair
divyair vastrair divyaiś chatrair divyair dhvajair
divyābhir ghaṇṭābhir divyābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet,
tat kiṃ manyase kauśika
api nu sarvasattvās tatonidānaṃ bahupuṇyaṃ prasaveyuḥ?
—— 帝釈天 bahu bhagavan, bahu sugata |
—— 世尊
ataḥ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati,
ya imāṃ prajñāpāramitām
abhiśraddadhad
avakalpayann
adhimucya
prasannacitto bodhāya cittam utpādya adhyāśayataḥ
śṛṇuyād
udgṛhṇīyād
dhārayed
vācayet
paryavāpnuyāt
pravartayed
deśayed
upadiśed
uddiśet
svādhyāyet,
parebhyaś ca vistareṇa saṃprakāśayet,
artham asyā vivṛṇuyāt,
manasānvavekṣeta,
yathādhikayā ca prajñayā atra parimīmāṃsām āpadyeta,
antaśaḥ pustakagatām api kṛtvā dhārayet sthāpayet
saddharmacirasthitihetoḥ ——
mā buddhanetrīsamucchedo bhūt,
mā saddharmāntardhānam |
bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ cānugrahopasaṃhāraḥ
kṛto bhaviṣyati netryavaikalyeneti |
tāṃ caināṃ prajñāpāramitāṃ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet
puṣpair dhūpair gandhair mālyair
vilepanaiś cūrṇair vastraiś chatrair
dhvajair ghaṇṭābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ pūjayet,
ayam eva tataḥ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatonidānaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati |
第四段 ── 二千中千世界の一切衆生が
tiṣṭhantu khalu punaḥ kauśika
sāhasre cūlikāyāṃ lokadhātau sarvasattvāḥ,
yāvantaḥ kauśika dvisāhasre madhyame lokadhātau sarvasattvāḥ,
teṣām ekaikaḥ sattva ekaikaṃ
saptaratnamayaṃ tathāgatadhātugarbhaṃ stūpaṃ kārayet,
taṃ ca yāvajjīvaṃ divyaiḥ
puṣpair divyair dhūpair divyair gandhair
divyair mālyair divyair vilepanair divyaiś cūrṇair
divyaiś chatrair divyair dhvajair
divyābhir ghaṇṭābhir divyābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca divyadīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca divyābhiḥ pūjābhiḥ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet,
tat kiṃ manyase kauśika
api nu te sarvasattvās tatonidānaṃ bahupuṇyaṃ prasaveyuḥ?
—— 帝釈天 bahu bhagavan, bahu sugata |
—— 世尊
ataḥ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati,
ya imāṃ prajñāpāramitām
abhiśraddadhad
avakalpayann
adhimucya
prasannacitto bodhāya cittam utpādya adhyāśayataḥ
śṛṇuyād
udgṛhṇīyād
dhārayed
vācayet
paryavāpnuyāt
pravartayed
deśayed
upadiśed
uddiśet
svādhyāyet,
parebhyaś ca vistareṇa saṃprakāśayet,
artham asyā vivṛṇuyāt,
manasānvavekṣeta,
yathādhikayā ca prajñayā atra parimīmāṃsām āpadyeta,
antaśaḥ pustakagatām api kṛtvā dhārayet sthāpayet
saddharmacirasthitihetoḥ ——
mā buddhanetrīsamucchedo bhūt,
mā saddharmāntardhānam |
bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ cānugrahopasaṃhāraḥ
kṛto bhaviṣyati netryavaikalyeneti |
tāṃ caināṃ prajñāpāramitāṃ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet
puṣpair dhūpair gandhair mālyair
vilepanaiś cūrṇair vastraiś chatrair
dhvajair ghaṇṭābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ pūjayet,
ayam eva tataḥ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatonidānaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati |
第五段 ── 三千大千世界の一切衆生が 〈V. 34〉
tiṣṭhantu khalu punaḥ kauśika
dvisāhasre madhyame lokadhātau sarvasattvāḥ,
yāvantaḥ kauśika trisāhasramahāsāhasre lokadhātau sarvasattvāḥ,
teṣām ekaikaḥ sattva ekaikaṃ
saptaratnamayaṃ tathāgatadhātugarbhaṃ stūpaṃ kārayet,
taṃ ca yāvajjīvaṃ divyaiḥ
puṣpair divyair dhūpair divyair gandhair
divyair mālyair divyaiś cūrṇair
divyair vastrair divyaiś chatrair divyair dhvajair
divyābhir ghaṇṭābhir divyābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca divyadīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca divyābhiḥ pūjābhiḥ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet,
tat kiṃ manyase kauśika
api nu te sarvasattvās tatonidānaṃ bahupuṇyaṃ prasaveyuḥ?
—— 帝釈天 bahu bhagavan, bahu sugata |
—— 世尊
ataḥ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati,
ya imāṃ prajñāpāramitām
abhiśraddadhad
avakalpayann
adhimucya
prasannacitto bodhāya cittam utpādya adhyāśayataḥ
śṛṇuyād
udgṛhṇīyād
dhārayed
vācayet
paryavāpnuyāt
pravartayed
deśayed
upadiśed
uddiśet
svādhyāyet,
parebhyaś ca vistareṇa saṃprakāśayet,
artham asyā vivṛṇuyāt,
manasānvavekṣeta,
yathādhikayā ca prajñayā atra parimīmāṃsām āpadyeta,
antaśaḥ pustakagatām api kṛtvā dhārayet sthāpayet
saddharmacirasthitihetoḥ ——
mā buddhanetrīsamucchedo bhūt,
mā saddharmāntardhānam |
bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ cānugrahopasaṃhāraḥ
kṛto bhaviṣyati netryavaikalyeneti |
tāṃ caināṃ prajñāpāramitāṃ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet
puṣpair dhūpair gandhair mālyair
vilepanaiś cūrṇair vastraiś chatrair
dhvajair ghaṇṭābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ pūjayet,
ayam eva tataḥ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatonidānaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati |
第六段 ── 一人が一切の塔を建て、劫を尽くして供養する
tiṣṭhantu khalu punaḥ kauśika
trisāhasramahāsāhasre lokadhātau sarvasattvāḥ,
yeṣām ekaikaḥ sattva ekaikaṃ
saptaratnamayaṃ tathāgatadhātugarbhaṃ stūpaṃ kārayet,
taṃ ca yāvajjīvaṃ divyābhiḥ
puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajaghaṇṭāpatākābhiḥ
samantāc ca dīpamālābhiḥ, bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet,
ye ‘pi kecit kauśika
trisāhasramahāsāhasre lokadhātau sattvāḥ,
sacet punas te sarve
apūrvācaramaṃ mānuṣyakam ātmabhāvaṃ pratilabheran
parikalpam upādāya,
tata ekaikaḥ sattva ekaikaṃ
saptaratnamayaṃ tathāgatadhātugarbhaṃ stūpaṃ kārayet,
ekaikaś ca sattvas tān sarvān stūpān kārayet,
kārayitvā ca tān pratiṣṭhāpya
kalpaṃ vā kalpāvaśeṣaṃ vā
（劫を尽くしての大供養。楽・歌・舞から始まる）
sarvavādyaiḥ sarvagītaiḥ sarvanṛtyaiḥ
sarvatūryatālāvacarair divyaiḥ
sarvapuṣpaiḥ sarvadhūpaiḥ sarvagandhaiḥ
sarvamālyaiḥ sarvavilepanaiḥ sarvacūrṇaiḥ
sarvavastrair divyābhiḥ
sarvacchatradhvajaghaṇṭāpatākābhiḥ
samantāc ca sarvadīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca divyamānuṣikībhiḥ sarvapūjābhiḥ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet,
ete evaṃrūpayā puṇyakriyayā
te sarve sattvās tān aprameyān asaṃkhyeyān stūpān pratiṣṭhāpya
evaṃrūpāṃ pūjāṃ kārayeyuḥ,
tat kiṃ manyase kauśika
api nu te sarve sattvās tatonidānaṃ bahupuṇyaṃ prasaveyuḥ?
—— 帝釈天 bahu bhagavan, bahu sugata |
—— 世尊 〈V. 35〉
ataḥ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati,
ya imāṃ prajñāpāramitām
abhiśraddadhad
avakalpayann
adhimucya
prasannacitto bodhāya cittam utpādya adhyāśayataḥ
śṛṇuyād
udgṛhṇīyād
dhārayed
vācayet
paryavāpnuyāt
pravartayed
deśayed
upadiśed
uddiśet
svādhyāyet,
parebhyaś ca vistareṇa saṃprakāśayet,
artham asyā vivṛṇuyāt,
manasānvavekṣeta,
yathādhikayā ca prajñayā atra parimīmāṃsām āpadyeta,
antaśaḥ pustakagatām api kṛtvā dhārayet sthāpayet
saddharmacirasthitihetoḥ ——
mā buddhanetrīsamucchedo bhūt,
mā saddharmāntardhānam |
bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ cānugrahopasaṃhāraḥ
kṛto bhaviṣyati netryavaikalyeneti |
tāṃ caināṃ prajñāpāramitāṃ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet
puṣpair dhūpair gandhair mālyair
vilepanaiś cūrṇair vastraiś chatrair
dhvajair ghaṇṭābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ pūjayet,
ayam eva tataḥ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatonidānaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati ||
§19 帝釈の讃嘆 ── 恒河沙の世界
—— 帝釈天
evam etad bhagavan, evam etat sugata |
prajñāpāramitāṃ hi bhagavan
satkurvatā gurukurvatā mānayatā
pūjayatā arcayatā apacāyatā
kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā
atītānāgatapratyutpannā buddhā bhagavanto
buddhajñānaparijñāteṣu sarvalokadhātuṣu
atyantatayā satkṛtā gurukṛtā mānitāḥ
pūjitā arcitā apacāyitāś ca bhavanti |
tiṣṭhantu khalu punar bhagavan anena paryāyeṇa
trisāhasramahāsāhasre lokadhātau sarvasattvāḥ,
ye ‘pi te bhagavan gaṅgānadīvālukopameṣu
trisāhasramahāsāhasreṣu lokadhātuṣu sarvasattvāḥ,
tatra ekaikaḥ sattvaḥ ekaikaṃ
saptaratnamayaṃ tathāgatadhātugarbhaṃ stūpaṃ kārayet,
ekaikaś ca sattvas tān sarvān stūpān kārayet,
kārayitvā ca tān pratiṣṭhāpya kalpaṃ vā kalpāvaśeṣaṃ vā
sarvavādyaiḥ sarvagītaiḥ sarvanṛtyaiḥ
sarvatūryatālāvacarair divyaiḥ
sarvapuṣpaiḥ sarvadhūpaiḥ sarvagandhaiḥ
sarvamālyaiḥ sarvavilepanaiḥ sarvacūrṇaiḥ
sarvavastrair divyābhiḥ
sarvacchatradhvajaghaṇṭāpatākābhiḥ
samantāc ca sarvadīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca divyamānuṣikībhiḥ sarvapūjābhiḥ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet,
ayam eva tebhyaḥ sa bhagavan sarvasattvebhyaḥ
kulaputro vā kuladuhitā vā bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati,
ya imāṃ prajñāpāramitām
abhiśraddadhad
avakalpayann
adhimucya
prasannacitto bodhāya cittam utpādya adhyāśayataḥ
śṛṇuyād
udgṛhṇīyād
dhārayed
vācayet
paryavāpnuyāt
pravartayed
deśayed
upadiśed
uddiśet
svādhyāyet,
parebhyaś ca vistareṇa saṃprakāśayet,
artham asyā vivṛṇuyāt,
manasānvavekṣeta,
yathādhikayā ca prajñayā atra parimīmāṃsām āpadyeta,
antaśaḥ pustakagatām api kṛtvā dhārayet sthāpayet
saddharmacirasthitihetoḥ ——
mā buddhanetrīsamucchedo bhūt,
mā saddharmāntardhānam |
bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ cānugrahopasaṃhāraḥ
kṛto bhaviṣyati netryavaikalyeneti |
tāṃ caināṃ prajñāpāramitāṃ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet
puṣpair dhūpair gandhair mālyair
vilepanaiś cūrṇair vastraiś chatrair
dhvajair ghaṇṭābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ pūjayet,
§20 連禱 三 ── 無量・無数・不可思議 〈V. 35–36〉
—— 世尊
evam etat kauśika, evam etat |
（六句）
bahutaraṃ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatonidānaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati |
aprameyaṃ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatonidānaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati |
asaṃkhyeyaṃ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatonidānaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati |
acintyaṃ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatonidānaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati |
atulyaṃ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatonidānaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati |
aparimāṇaṃ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatonidānaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati |
tat kasya hetoḥ?
prajñāpāramitānirjātā hi kauśika
tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ sarvajñatā |
sarvajñatānirjātā ca tathāgataśarīrāṇāṃ pūjā |
tasmāt tarhi kauśika
yaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā
ya imāṃ prajñāpāramitām
abhiśraddadhad
avakalpayann
adhimucya
prasannacitto bodhāya cittam utpādya adhyāśayataḥ
śṛṇuyād
udgṛhṇīyād
dhārayed
vācayet
paryavāpnuyāt
pravartayed
deśayed
upadiśed
uddiśet
svādhyāyet,
parebhyaś ca vistareṇa saṃprakāśayet,
artham asyā vivṛṇuyāt,
manasānvavekṣeta,
yathādhikayā ca prajñayā atra parimīmāṃsām āpadyeta,
antaśaḥ pustakagatām api kṛtvā dhārayet sthāpayet
saddharmacirasthitihetoḥ ——
mā buddhanetrīsamucchedo bhūt,
mā saddharmāntardhānam |
bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ cānugrahopasaṃhāraḥ
kṛto bhaviṣyati netryavaikalyeneti |
tāṃ caināṃ prajñāpāramitāṃ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet
puṣpair dhūpair gandhair mālyair
vilepanaiś cūrṇair vastraiś chatrair
dhvajair ghaṇṭābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ pūjayet,
（百分の一にも及ばない ── 数を重ねる連禱）
asya kauśika puṇyābhisaṃskārasya
asau pūrvakas tathāgatadhātugarbhaḥ saptaratnamayaḥ
stūpasaṃskārajapuṇyābhisaṃskāraḥ
śatatamīm api kalāṃ nopaiti,
sahasratamīm api,
śatasahasratamīm api,
koṭītamīm api,
koṭīśatatamīm api,
koṭīsahasratamīm api,
koṭīśatasahasratamīm api,
koṭīniyutaśatasahasratamīm api kalāṃ nopaiti |
saṃkhyām api kalām api gaṇanām api
upamām api aupamyam api
upanisām api upaniṣadam api
na kṣamate ||
§21 連禱 四 ── 「受持せよ」の命令
—— 四万の天子たち → 帝釈天
atha khalu yāni tāni catvāriṃśad devaputrasahasrāṇi
śakreṇa devānām indreṇa sārdhaṃ saṃnipatitāni
tasyām eva parṣadi saṃnipatitāny abhūvan,
tāni śakraṃ devānām indram etad avocan ——
（十句）
udgṛhṇīṣva mārṣa prajñāpāramitām |
udgrahītavyā mārṣa prajñāpāramitā |
dhārayitavyā mārṣa prajñāpāramitā |
vācayitavyā mārṣa prajñāpāramitā |
paryavāptavyā mārṣa prajñāpāramitā |
pravartayitavyā mārṣa prajñāpāramitā |
deśayitavyā mārṣa prajñāpāramitā |
upadeṣṭavyā mārṣa prajñāpāramitā |
uddeṣṭavyā mārṣa prajñāpāramitā |
svādhyātavyā mārṣa prajñāpāramitā |
—— 世尊 → 帝釈天
（九句。命令形で）
udgṛhāṇa tvaṃ kauśika prajñāpāramitām |
dhāraya tvaṃ kauśika prajñāpāramitām |
vācaya tvaṃ kauśika prajñāpāramitām |
paryavāpnuhi tvaṃ kauśika prajñāpāramitām |
pravartaya tvaṃ kauśika prajñāpāramitām |
deśaya tvaṃ kauśika prajñāpāramitām |
upadiśa tvaṃ kauśika prajñāpāramitām |
uddiśa tvaṃ kauśika prajñāpāramitām |
svādhyāya tvaṃ kauśika prajñāpāramitām |
tat kasya hetoḥ?
yadā hi kauśika asurāṇām evaṃrūpāḥ samudācārā utpatsyante ——
devāṃs trāyastriṃśān yodhayiṣyāma iti,
devais trāyastriṃśaiḥ sārdhaṃ saṃgrāmayiṣyāma iti,
tadā tvaṃ kauśika imāṃ prajñāpāramitāṃ
samanvāhareḥ, svādhyāyeḥ,
evaṃ teṣām asurāṇāṃ te samudācārāḥ
punarevāntardhāsyanti ||
§22 連禱 五 ── 大明呪の七句 〈V. 36–37〉
—— 帝釈天
mahāvidyeyaṃ bhagavan yaduta prajñāpāramitā |
apramāṇeyaṃ bhagavan vidyā yaduta prajñāpāramitā |
aparimāṇeyaṃ bhagavan vidyā yaduta prajñāpāramitā |
niruttareyaṃ bhagavan vidyā yaduta prajñāpāramitā |
anuttareyaṃ bhagavan vidyā yaduta prajñāpāramitā |
asameyaṃ bhagavan vidyā yaduta prajñāpāramitā |
asamasameyaṃ bhagavan vidyā yaduta prajñāpāramitā |
—— 世尊
evam etat kauśika, evam etat |
mahāvidyeyaṃ kauśika yaduta prajñāpāramitā |
apramāṇeyaṃ kauśika vidyā yaduta prajñāpāramitā |
aparimāṇeyaṃ kauśika vidyā yaduta prajñāpāramitā |
niruttareyaṃ kauśika vidyā yaduta prajñāpāramitā |
anuttareyaṃ kauśika vidyā yaduta prajñāpāramitā |
asameyaṃ kauśika vidyā yaduta prajñāpāramitā |
asamasameyaṃ kauśika vidyā yaduta prajñāpāramitā |
§23 三世の諸仏はこの明呪によって覚る
tat kasya hetoḥ?
imāṃ hi kauśika vidyām āgamya
paurvakās tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhāḥ,
yaduta prajñāpāramitām |
ye ‘pi te kauśika bhaviṣyanty anāgate ‘dhvani
tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāḥ,
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyante,
te ‘pi kauśika imām eva vidyām āgamya
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyante
yaduta prajñāpāramitā |
ye ‘pi kecit kauśika etarhi
aprameyeṣv asaṃkhyeyeṣu
trisāhasramahāsāhasreṣu lokadhātuṣu
buddhā bhagavanto ‘nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyante,
te ‘pi kauśika imām eva vidyām āgamya
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyante
yaduta prajñāpāramitām |
aham api kauśika imām eva vidyām āgamya
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho
yaduta prajñāpāramitām |
（この明呪によって世に現れるもの ── 八段）
imām eva kauśika vidyām āgamya
daśa kuśalāḥ karmapathā loke prabhāvyante,
catvāri dhyānāni bodhyaṅgasaṃprayuktāni loke prabhāvyante,
catvāry apramāṇāni bodhyaṅgasaṃprayuktāni loke prabhāvyante,
catasra ārūpyasamāpattayo bodhyaṅgaparigṛhītā loke prabhāvyante,
ṣaḍ abhijñā bodhyaṅgasaṃprayuktā loke prabhāvyante,
saptatriṃśad bodhipakṣā dharmā loke prabhāvyante,
saṃkṣepeṇa caturaśītidharmaskandhasahasrāṇi loke prabhāvyante,
buddhajñānaṃ svayaṃbhūjñānam acintyajñānaṃ loke prabhāvyante,
imām eva kauśika vidyām āgamya yaduta prajñāpāramitām |
§24 仏なき時代にも ── 月輪の譬え
yadāpi kauśika tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā
loke notpadyante,
tadāpi kauśika bodhisattvā mahāsattvāḥ
pūrvaśrutena prajñāpāramitāniṣyandena
ye upāyakauśalyasamanvāgatā bhavanti,
te ‘pi kauśika sattvānām anukampakāḥ
anukampām upādāya imaṃ lokam āgamya
daśa kuśalān karmapathān loke prabhāvayanti,
catvāri dhyānāni bodhyaṅgaviprayuktāni loke prabhāvayanti,
catvāry apramāṇāni bodhyaṅgaviprayuktāni loke prabhāvayanti |
catasra ārūpyasamāpattīr bodhyaṅgaviprayuktā loke prabhāvayanti |
pañcābhijñā bodhyaṅgaviprayuktā loke prabhāvayanti |
（月輪の譬え）
tadyathāpi nāma kauśika
candramaṇḍalam āgamya
sarvās tārā yathābalaṃ yathāsthāmam avabhāsayanti,
nakṣatrāṇi ca yathābalaṃ yathāsthāmam avabhāsayanti,
evam eva kauśika
tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya atyayena
saddharmasyāntardhāne
tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānām anutpādāt
yā kācid dharmacaryā samacaryā asamacaryā kuśalacaryā
loke prajñāyate prabhāvyate,
sarvā sā
bodhisattvanirjātā
bodhisattvaprabhāvitā 〈V. 38〉
bodhisattvopāyakauśalyapravartitā |
tac ca bodhisattvānām upāyakauśalyaṃ
prajñāpāramitānirjātaṃ veditavyam ||
§25 現法の徳 ── 非業の死をせず
punar aparaṃ kauśika
imāṃ prajñāpāramitām
udgṛhṇatāṃ dhārayatāṃ vācayatāṃ
paryavāpnuvatāṃ pravartayatāṃ deśayatām
upadiśatām uddiśatāṃ svādhyāyatāṃ
likhatāṃ manasi kurvatāṃ samanvāharatāṃ ca
kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ vā
tannidānaṃ bahavo dṛṣṭadhārmikā guṇāḥ pratikāṅkṣitavyāḥ |
—— 帝釈天
katamaiḥ punar bhagavan dṛṣṭadhārmikair guṇaiḥ samanvāgatās
te kulaputrāḥ kuladuhitaraś ca bhaviṣyanti?
—— 世尊
（七句。同じ結び kālaṃ kariṣyanti を重ねる）
na te kauśika kulaputrā vā kuladuhitaro vā
viṣamāparihāreṇa kālaṃ kariṣyanti,
na viṣeṇa kālaṃ kariṣyanti,
na śastreṇa kālaṃ kariṣyanti,
nāgninā kālaṃ kariṣyanti,
nodakena kālaṃ kariṣyanti,
na daṇḍena kālaṃ kariṣyanti,
na paropakrameṇa kālaṃ kariṣyanti |
utpannotpannāś caiṣām upadravā
rājato vā rājaputrato vā
rājamantrito vā rājamahāmātrato vā
imāṃ prajñāpāramitāṃ samanvāharatāṃ vā svādhyāyatāṃ vā
punarevāntardhāsyanti |
teṣāṃ ca enāṃ prajñāpāramitāṃ
punaḥ punaḥ samanvāharatāṃ vā svādhyāyatāṃ vā
ye tatropasaṃkrāmeyur avatāraprekṣiṇo ‘vatāragaveṣiṇo
rājāno vā rājaputrā vā rājamantriṇo vā rājamahāmātrā vā,
na te ‘vatāraṃ lapsyante
yathāpi nāma prajñāpāramitāparigṛhītatvāt |
upasaṃkrāntānāṃ ca teṣāṃ
rājñāṃ vā rājaputrāṇāṃ vā
rājamantriṇāṃ vā rājamahāmātrāṇāṃ vā
ālapitukāmatā bhaviṣyati,
abhibhāṣitukāmatā bhaviṣyati,
pratisaṃmoditavyaṃ ca te maṃsyante |
tat kasya hetoḥ?
iyaṃ hi kauśika prajñāpāramitā
sarvasattvānām antike
maitropasaṃhāreṇa maitracittatayā
karuṇopasaṃhāreṇa karuṇacittatayā pratyupasthitā |
tasmāt tarhi kauśika
ye ‘pi te vyālasarīsṛpakāntāramadhyagatāḥ,
teṣāṃ kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ vā
manuṣyā vā amanuṣyā vā
avatāraprekṣiṇo ‘vatāragaveṣiṇaḥ,
te ‘pi teṣāṃ kauśika avatāraṃ na lapsyante
sthāpayitvā pūrvakarmavipākam ||
§26 外道の遍歴行者、百人
atha khalv anyatīrthyānāṃ parivrājakānām
upālambhābhiprāyāṇāṃ śataṃ tasyāṃ velāyāṃ
yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāmati sma |
—— 帝釈天（心中の思い）
atha khalu śakro devānām indro
dūrata eva āgacchatas tān anyatīrthyān parivrājakān dṛṣṭvā
teṣāṃ cittāni vyavalokya evaṃ cintayāmāsa ——
ime khalu anyatīrthyāḥ parivrājakā upālambhābhiprāyā
yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāmanti sma |
yann v ahaṃ yāvanmātro mayā
bhagavato ‘ntikād asyāḥ prajñāpāramitāyāḥ pradeśa udgṛhītaḥ,
tāvanmātraṃ smṛtyā samanvāhareyaṃ svādhyāyeyaṃ pravartayeyam,
yathaite ‘nyatīrthyāḥ parivrājakā bhagavantaṃ nopasaṃkrāmeyuḥ |
evam asyāḥ prajñāpāramitāyā bhāṣyamāṇāyā nāntarāyaḥ syād iti |
atha khalu śakro devānām indro
yāvanmātro bhagavato ‘ntikād
asyāḥ prajñāpāramitāyāḥ pradeśa udgṛhītaḥ,
tāvanmātraṃ smṛtyā samanvāharati sma,
svādhyāyati sma, pravartayati sma |
atha te ‘nyatīrthyāḥ parivrājakā
dūrād dūrataraṃ bhagavantaṃ pradakṣiṇīkṛtya
tenaiva dvāreṇa tenaiva mārgeṇa punareva niṣkrāntāḥ |
—— シャーリプトラ（心中の思い） 〈V. 39〉
kim atra kāraṇaṃ
yena ime ‘nyatīrthyāḥ parivrājakā
dūrād dūrataraṃ bhagavantaṃ pradakṣiṇīkṛtya
tenaiva dvāreṇa tenaiva mārgeṇa punareva niṣkrāntāḥ?
—— 世尊
śakreṇa śāriputra devānām indreṇa
teṣām anyatīrthyānāṃ parivrājakānām upālambhābhiprāyāṇāṃ
cittāni vyavalokya
iyaṃ prajñāpāramitā smṛtyā samanvāhṛtā svādhyāyitā pravartitā,
teṣām anyatīrthyānāṃ parivrājakānāṃ
vigrahītukāmānāṃ vivaditukāmānāṃ virodhayitukāmānāṃ
nivartanārtham,
yathā asyāḥ prajñāpāramitāyā bhāṣyamāṇāyā
ete ‘nyatīrthyāḥ parivrājakā nopasaṃkrāmeyur iti,
māntarāyaṃ kārṣuḥ prajñāpāramitāyā bhāṣyamāṇāyā iti |
mayā ca śakrasya devānām indrasyābhyanujñātam |
tat kasya hetoḥ?
nāhaṃ śāriputra teṣām anyatīrthyānāṃ parivrājakānām
ekasyāpi śuklaṃ dharmaṃ samanupaśyāmi |
sarve te śāriputra upālambhābhiprāyāḥ
pratihatacittā upasaṃkramitukāmā abhūvan ||
§27 魔王の四種の軍
—— 魔（心中の思い）
atha khalu mārasya pāpīyasya etad abhūt ——
imās tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya
catasraḥ parṣadaḥ saṃnipatitāḥ saṃniṣaṇṇās
tathāgatasya saṃmukhībhūtāḥ |
ime ca kāmāvacarā rūpāvacarāś ca devaputrāḥ saṃmukhībhūtāḥ |
niyatam atra bodhisattvā mahāsattvā
vyākariṣyante ‘nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau |
yann v aham upasaṃkrāmeyaṃ vicakṣuḥkaraṇāyeti |
atha khalu māraḥ pāpīyāṃś
caturaṅgabalakāyam abhinirmāya
yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāmati sma |
—— 帝釈天（心中の思い）
māro batāyaṃ pāpīyāṃś caturaṅgabalakāyam abhinirmāya
yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāmati sma |
（四王の軍と比べる）
yaś cāyaṃ caturaṅgasya balakāyasya vyūhaḥ,
nāyaṃ rājño bimbisārasya caturaṅgasya balakāyasya vyūhaḥ,
nāpi rājñaḥ prasenajitaś caturaṅgasya balakāyasya vyūhaḥ,
nāpi śākyānāṃ caturaṅgasya balakāyasya vyūhaḥ,
nāpi licchavīnāṃ caturaṅgasya balakāyasya vyūhaḥ,
yo ‘yaṃ māreṇa pāpīyasā abhinirmitaḥ |
samanubaddho dīrgharātraṃ māraḥ pāpīyān
bhagavato ‘vatāraprekṣī avatāragaveṣī,
sattvānāṃ ca viheṭhanābhiprāyaḥ |
yann v aham imām eva prajñāpāramitāṃ
smṛtyā samanvāhareyaṃ svādhyāyeyaṃ pravartayeyam iti |
atha khalu śakro devānām indra
imām eva prajñāpāramitāṃ
smṛtyā samanvāharati sma svādhyāyati sma pravartayati sma |
yathā yathā ca śakro devānām indra
imāṃ prajñāpāramitāṃ smṛtyā samanvāharati sma
svādhyāyati sma pravartayati sma,
tathā tathā māraḥ pāpīyāṃs
tenaiva mārgeṇa punareva pratyudāvṛttaḥ ||
§28 曼陀羅華 ── 久しく待たれた般若波羅蜜
atha khalu trāyastriṃśatkāyikā devaputrā
divyāni māndārapuṣpāṇy abhinirmāya
vihāyasā antarīkṣagatā
yena bhagavāṃs tenābhyavakiranti sma,
yena bhagavāṃs tena tāni divyāni māndāravapuṣpāṇy
abhiprakiranti sma,
evaṃ codānam udānayanti sma ——
cirasya bateyaṃ prajñāpāramitā
jāmbūdvīpakānāṃ manuṣyāṇām upāvṛtteti |
punareva ca divyāni māndāravāṇi puṣpāṇi gṛhītvā
yena bhagavāṃs tenābhyavakiranti sma, abhiprakiranti sma |
—— 三十三天の天子たち
ye kecid bhagavan sattvāḥ
prajñāpāramitāṃ bhāṣiṣyante bhāvayiṣyanti,
prajñāpāramitāyāṃ cariṣyanti,
na teṣāṃ māro vā mārakāyikā vā devatā
avatāraṃ lapsyante |
na te bhagavan sattvā 〈V. 40〉
avarakeṇa kuśalamūlena samanvāgatā bhaviṣyanti,
ye imāṃ prajñāpāramitāṃ śroṣyanti,
śrutvā codgrahīṣyanti, dhārayiṣyanti vācayiṣyanti
paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanti,
upadekṣyanti uddekṣyanti svādhyāsyanti |
pūrvajinakṛtādhikārās te bhagavan sattvā bhaviṣyanti,
yeṣām iyaṃ prajñāpāramitā śrotrāvabhāsam āgamiṣyati |
kaḥ punar vādo
ye enām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati
deśayiṣyati
upadekṣyati
uddekṣyati
svādhyāsyati ,
tathatvāya śikṣiṣyante,
tathatvāya pratipatsyante,
tathatvāya yogam āpatsyante,
tathāgataparyupāsitās te bhagavan sattvā bhaviṣyanti |
§29 大海と大宝珠の譬え
tat kasya hetoḥ?
ato hi sarvajñatā gaveṣitavyā yaduta prajñāpāramitātaḥ |
tadyathāpi nāma bhagavan
yāni kānicid ratnāni mahāratnāni,
sarvāṇi tāni mahāsamudraprabhāvitāni,
sarvāṇi tāni mahāsamudrād gaveṣitavyāni,
evam eva bhagavan sarvajñatāmahāratnaṃ
tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ
prajñāpāramitāmahāsamudrād gaveṣitavyam |
—— 世尊
evam etat kauśika, evam etat |
atonirjātaṃ tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ
sarvajñatāmahāratnaṃ
yaduta prajñāpāramitāmahāsamudrāt ||
§30 アーナンダの問い ── なぜ般若波羅蜜のみを称讃するのか
—— アーナンダ
na bhagavan dānapāramitāyā varṇaṃ bhāṣate,
na nāmadheyaṃ parikīrtayati |
na śīlapāramitāyāḥ,
na kṣāntipāramitāyāḥ,
na vīryapāramitāyāḥ |
na bhagavan dhyānapāramitāyā varṇaṃ bhāṣate,
na nāmadheyaṃ parikīrtayati |
api tu prajñāpāramitāyā evaikasyā bhagavān
varṇaṃ bhāṣate, nāmadheyaṃ ca parikīrtayati |
—— 世尊
evam etad ānanda, evam etat |
prajñāpāramitāyā evāham ānanda varṇaṃ bhāṣe
nāmadheyaṃ ca parikīrtayāmi, nānyāsāṃ pāramitānām |
tat kasya hetoḥ?
prajñāpāramitā hi ānanda pūrvaṃgamā pañcānāṃ pāramitānām |
tat kiṃ manyase ānanda
apariṇāmitaṃ dānaṃ sarvajñatāyāṃ
dānapāramitānāmadheyaṃ labhate?
—— アーナンダ no hīdaṃ bhagavan |
—— 世尊
tat kiṃ manyase ānanda
apariṇāmitaṃ śīlam
apariṇāmitā kṣāntir
apariṇāmitaṃ vīryam
apariṇāmitaṃ dhyānam?
tat kiṃ manyase ānanda
apariṇāmitā prajñā sarvajñatāyāṃ
prajñāpāramitānāmadheyaṃ labhate?
—— アーナンダ no hīdaṃ bhagavan |
—— 世尊
tat kiṃ manyase tvam ānanda
acintyā sā prajñā
yā kuśalamūlāni sarvajñatāpariṇāmena pariṇāmayati?
—— アーナンダ
evam etad bhagavan, evam etat sugata |
acintyā sā bhagavan prajñā,
paramācintyā sā bhagavan prajñā,
yā kuśalamūlāni sarvajñatāpariṇāmena pariṇāmayati |
§31 大地と種子の譬え ── 五波羅蜜の先導
—— 世尊
tasmāt tarhi ānanda paramatvāt
sā prajñā pāramitānāmadheyaṃ labhate,
yayā sarvajñatāyāṃ pariṇāmitāni kuśalamūlāni
pāramitānāmadheyaṃ labhante |
tasmāt tarhi ānanda
sarvajñatāpariṇāmitakuśalamūlatvāt
prajñāpāramitā pañcānāṃ pāramitānāṃ
pūrvaṃgamā nāyikā pariṇāyikā |
anena yogena antargatāḥ pañca pāramitāḥ
prajñāpāramitāyām eva ānanda |
ṣaṭpāramitāparipūrṇādhivacanam etad
yaduta prajñāpāramiteti |
tasmāt tarhi ānanda prajñāpāramitāyāṃ parikīrtitāyāṃ
sarvāḥ ṣaṭ pāramitāḥ parikīrtitā bhavanti |
（大地と種子）
tadyathāpi nāma ānanda
mahāpṛthivyāṃ bījāni prakīrṇāni
sāmagrīṃ labhamānāni virohanti |
mahāpṛthivī ca teṣāṃ bījānāṃ pratiṣṭhā | 〈V. 41〉
mahāpṛthivīpratiṣṭhitāni ca tāni bījāni virohanti |
evam eva ānanda
prajñāpāramitāsaṃgṛhītāḥ pañca pāramitāḥ
sarvajñatāyāṃ pratiṣṭhante |
prajñāpāramitāpratiṣṭhitāḥ pañca pāramitā virohanti |
prajñāpāramitāparigṛhītatvāc ca
pāramitānāmadheyaṃ labhante |
tasmāt tarhi ānanda
prajñāpāramitaiva pañcānāṃ pāramitānāṃ
pūrvaṃgamā nāyikā pariṇāyikā ||
§32 書写して安置するだけの者にも
—— 帝釈天
na tāvad ime bhagavaṃs
tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena
prajñāpāramitāyāḥ sarve guṇāḥ parikīrtitāḥ,
yān guṇān sa kulaputro vā kuladuhitā vā parigṛhṇīte
prajñāpāramitām udgṛhya dhārayitvā vācayitvā
paryavāpya pravartya deśayitvā upadiśya uddiśya svādhyāyya |
atha hi mayā
yo bhagavato ‘ntikād asyāḥ prajñāpāramitāyāḥ pradeśa udgṛhītaḥ,
sa pravartitaḥ |
—— 世尊
sādhu sādhu kauśika |
na khalu punaḥ kauśika kevalaṃ
yaḥ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati
deśayiṣyati
upadekṣyati
uddekṣyati
svādhyāsyati ,
tasyaiva kevalam amī guṇā bhaviṣyanti |
yo ‘pi kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
imāṃ prajñāpāramitāṃ likhitvā pustakagatāṃ kṛtvā
dhārayiṣyati sthāpayiṣyati
saddharmacirasthitihetoḥ ——
mā buddhanetrīsamucchedo bhūt,
mā saddharmāntardhānam |
bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ cānugrahopasaṃhāraḥ
kṛto bhaviṣyati netryavaikalyeneti |
tāṃ caināṃ prajñāpāramitāṃ
satkariṣyati gurukariṣyati mānayiṣyati
pūjayiṣyati arcayiṣyati apacāyiṣyati
puṣpair dhūpair gandhair mālyair
vilepanaiś cūrṇair vastraiś chatrair
dhvajair ghaṇṭābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ pūjayiṣyati,
tasyāpy ahaṃ kauśika kulaputrasya vā kuladuhitur vā
enān dṛṣṭadhārmikān guṇān vadāmi ||
§33 帝釈、再びの護持誓願
—— 帝釈天
aham api bhagavaṃs tasyāpi kulaputrasya vā kuladuhitur vā
rakṣāvaraṇaguptiṃ saṃvidhāsyāmi,
ya imāṃ prajñāpāramitāṃ likhitvā pustakagatāṃ kṛtvā
dhārayiṣyati sthāpayiṣyati saddharmacirasthitihetoḥ ——
mā buddhanetrīsamucchedo bhūt,
mā saddharmāntardhānam |
bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ cānugrahopasaṃhāraḥ
kṛto bhaviṣyati netryavaikalyeneti |
tāṃ caināṃ prajñāpāramitāṃ
satkariṣyati gurukariṣyati mānayiṣyati
pūjayiṣyati arcayiṣyati apacāyiṣyati
puṣpair dhūpair gandhair mālyair
vilepanaiś cūrṇair vastraiś chatrair
dhvajair ghaṇṭābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ pūjayiṣyati |
kaḥ punar vādo
ya enāṃ prajñāpāramitāṃ likhiṣyati
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati
deśayiṣyati
upadekṣyati
uddekṣyati
svādhyāsyati
satkariṣyati gurukariṣyati mānayiṣyati
pūjayiṣyati arcayiṣyati apacāyiṣyati
puṣpair dhūpair gandhair mālyair
vilepanaiś cūrṇair vastraiś chatrair
dhvajair ghaṇṭābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ pūjayiṣyati ||
§34 諸天が集まり、説法者の弁才を助ける 〈V. 42〉
—— 世尊
sādhu sādhu kauśika |
tasya khalu punaḥ kauśika kulaputrasya kuladuhitur vā
imāṃ prajñāpāramitāṃ svādhyāyato
bahūni devaputraśatāny upasaṃkramiṣyanti |
bahūni devaputrasahasrāṇi
bahūni devaputraśatasahasrāṇi
dharmaśravaṇāyopasaṃkramiṣyanti |
te ca devaputrā dharmaṃ śṛṇvantas
tasya dharmabhāṇakasya
pratibhānam upasaṃhartavyaṃ maṃsyante |
yadāpi sa dharmabhāṇako na jalpitukāmo bhaviṣyati,
tadāpi tasya te devaputrās
tenaiva dharmagauraveṇa pratibhānam upasaṃhartavyaṃ maṃsyante,
yathā tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā
bhāṣitum eva chando bhaviṣyati |
imam api sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
dṛṣṭadhārmikaṃ guṇaṃ parigṛhṇāti,
ya imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati
deśayiṣyati
upadekṣyati
uddekṣyati
svādhyāsyati ||
§35 四衆の前で怯まない
punar aparaṃ kauśika
tasya kulaputrasya kuladuhitur vā
imāṃ prajñāpāramitāṃ bhāṣamāṇasya
catasṝṇāṃ parṣadām agrato
nāvalīnacittatā bhaviṣyati ——
mā khalu māṃ kaścit paryanuyuñjīta upālambhābhiprāya iti |
tat kasya hetoḥ?
tathā hi tasya prajñāpāramitā rakṣāvaraṇaguptiṃ karoti |
（四句。すべて「見ない」で結ぶ）
sa upālambhān api prajñāpāramitāvihārī na samanupaśyati,
upālambhakarān api prajñāpāramitāvihārī na samanupaśyati,
yo ‘py upālabhyeta tam api na samanupaśyati,
tām api prajñāpāramitāṃ na samanupaśyati |
evaṃ prajñāpāramitāparigṛhītasya
kulaputrasya vā kuladuhitur vā
anena paryāyeṇa na kaścit paryanuyogo bhaviṣyati |
sa ca notrasiṣyati, na saṃtrasiṣyati, na saṃtrāsam āpatsyate |
imān api sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
dṛṣṭadhārmikān guṇān parigṛhṇāti,
ya imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati
deśayiṣyati
upadekṣyati
uddekṣyati
svādhyāsyati ||
§36 父母親族に愛される
punar aparaṃ kauśika
sa kulaputro vā kuladuhitā vā priyo bhaviṣyati
mātāpitṝṇāṃ
mitrāmātyajñātisālohitaśramaṇabrāhmaṇānāṃ
hitānāṃ ca,
pratibalaś ca bhaviṣyati,
śaktaś ca bhaviṣyati
utpannotpannānāṃ parapravādināṃ sahadharmeṇa nigrahāya,
paraiś ca pratyanuyujyamānaḥ
pratyanuyogavyākaraṇasamartho bhaviṣyati |
imān api sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
dṛṣṭadhārmikān guṇān parigṛhṇāti,
yaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā
imāṃ prajñāpāramitām
udgrahīṣyati
dhārayiṣyati
vācayiṣyati
paryavāpsyati
pravartayiṣyati
deśayiṣyati
upadekṣyati
uddekṣyati
svādhyāsyati ||
§37 連禱 六 ── 諸天の来訪（欲界六天から有頂天まで）
yatra khalu punaḥ kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
imāṃ prajñāpāramitāṃ likhitvā pustakagatāṃ kṛtvā
pūjāpūrvaṃgamaṃ sthāpayiṣyati pūjayiṣyati,
〔四大王衆天〕
tatra kauśika ye kecic cāturmahārājakāyikeṣu deveṣu devaputrā
anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprasthitāḥ,
te ‘pi tatrāgantavyaṃ maṃsyante |
te ‘pi tatrāgatya enāṃ prajñāpāramitāṃ pustakagatāṃ
prekṣiṣyante vandiṣyante namaskariṣyanty
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti
paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanty
upadekṣyanty uddekṣyanti svādhyāsyanti |
prekṣya vanditvā namaskṛtyodgṛhya
dhārayitvā vācayitvā paryavāpya pravartya
deśayitvopadiśyoddiśya svādhyāyya
punareva prakramitavyaṃ maṃsyante |
〔三十三天〕 〈V. 43〉
evaṃ ye kecit kauśika trāyastriṃśeṣu deveṣu devaputrā
anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprasthitāḥ,
te ‘pi tatrāgantavyaṃ maṃsyante |
te ‘pi tatrāgatya enāṃ prajñāpāramitāṃ pustakagatāṃ
prekṣiṣyante vandiṣyante namaskariṣyanty
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti
paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanty
upadekṣyanty uddekṣyanti svādhyāsyanti |
prekṣya vanditvā namaskṛtyodgṛhya
dhārayitvā vācayitvā paryavāpya pravartya
deśayitvopadiśyoddiśya svādhyāyya
punareva prakramitavyaṃ maṃsyante |
〔夜摩天〕
ye ‘pi kecit kauśika yāmeṣu deveṣu devaputrā
anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprasthitāḥ,
te ‘pi tatrāgantavyaṃ maṃsyante |
te ‘pi tatrāgatya enāṃ prajñāpāramitāṃ pustakagatāṃ
prekṣiṣyante vandiṣyante namaskariṣyanty
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti
paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanty
upadekṣyanty uddekṣyanti svādhyāsyanti |
prekṣya vanditvā namaskṛtyodgṛhya
dhārayitvā vācayitvā paryavāpya pravartya
deśayitvopadiśyoddiśya svādhyāyya
punareva prakramitavyaṃ maṃsyante |
〔兜率天〕
ye ‘pi kecit kauśika tuṣiteṣu deveṣu devaputrā
anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprasthitāḥ,
te ‘pi tatrāgantavyaṃ maṃsyante |
te ‘pi tatrāgatya enāṃ prajñāpāramitāṃ pustakagatāṃ
prekṣiṣyante vandiṣyante namaskariṣyanty
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti
paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanty
upadekṣyanty uddekṣyanti svādhyāsyanti |
prekṣya vanditvā namaskṛtyodgṛhya
dhārayitvā vācayitvā paryavāpya pravartya
deśayitvopadiśyoddiśya svādhyāyya
punareva prakramitavyaṃ maṃsyante |
〔化楽天〕
ye ‘pi kecit kauśika nirmāṇaratiṣu deveṣu devaputrā
anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprasthitāḥ,
te ‘pi tatrāgantavyaṃ maṃsyante |
te ‘pi tatrāgatya enāṃ prajñāpāramitāṃ pustakagatāṃ
prekṣiṣyante vandiṣyante namaskariṣyanty
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti
paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanty
upadekṣyanty uddekṣyanti svādhyāsyanti |
prekṣya vanditvā namaskṛtyodgṛhya
dhārayitvā vācayitvā paryavāpya pravartya
deśayitvopadiśyoddiśya svādhyāyya
punareva prakramitavyaṃ maṃsyante |
〔他化自在天〕
ye ‘pi kecit kauśika paranirmitavaśavartiṣu deveṣu devaputrā
anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprasthitāḥ,
te ‘pi tatrāgantavyaṃ maṃsyante |
te ‘pi tatrāgatya enāṃ prajñāpāramitāṃ pustakagatāṃ
prekṣiṣyante vandiṣyante namaskariṣyanty
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti
paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanty
upadekṣyanty uddekṣyanti svādhyāsyanti |
prekṣya vanditvā namaskṛtyodgṛhya
dhārayitvā vācayitvā paryavāpya pravartya
deśayitvopadiśyoddiśya svādhyāyya
punareva prakramitavyaṃ maṃsyante |
〔色界・梵衆天〕
evaṃ ye ‘pi kecit kauśika rūpāvacareṣu deveṣu devaputrā
yāvanto brahmaloke brahmakāyikā devaputrā
anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprasthitāḥ,
te ‘pi tatrāgantavyaṃ maṃsyante |
te ‘pi tatrāgatya enāṃ prajñāpāramitāṃ pustakagatāṃ
prekṣiṣyante vandiṣyante namaskariṣyanty
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti
paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanty
upadekṣyanty uddekṣyanti svādhyāsyanti |
prekṣya vanditvā namaskṛtyodgṛhya
dhārayitvā vācayitvā paryavāpya pravartya
deśayitvopadiśyoddiśya svādhyāyya
punareva prakramitavyaṃ maṃsyante |
mā te ‘tra kauśika evaṃ bhūd yathā brahmakāyikā eveti |
〔梵輔天〕 〈V. 44〉
yathā brahmakāyikāḥ,
evaṃ ye ‘pi kecit kauśika brahmapurohiteṣu deveṣu devaputrā
anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprasthitāḥ,
te ‘pi tatrāgantavyaṃ maṃsyante |
te ‘pi tatrāgatya enāṃ prajñāpāramitāṃ pustakagatāṃ
prekṣiṣyante vandiṣyante namaskariṣyanty
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti
paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanty
upadekṣyanty uddekṣyanti svādhyāsyanti |
prekṣya vanditvā namaskṛtyodgṛhya
dhārayitvā vācayitvā paryavāpya pravartya
deśayitvopadiśyoddiśya svādhyāyya
punareva prakramitavyaṃ maṃsyante |
原文について この梵輔天の段は、原文では
..........peyālam（以下同様、の意）という省略記号になっています。直前の梵衆天の句を天の名だけ替えて唱えるという指示ですので、上のように補って掲げました。
〔以下、色界の諸天〕
evaṃ ye ‘pi kecit kauśika
mahābrahmāsu
parīttābheṣv
apramāṇābheṣv
ābhāsvareṣu
parīttaśubheṣv
apramāṇaśubheṣu
śubhakṛtsneṣv
anabhrakeṣu
puṇyaprasaveṣu
bṛhatphaleṣv
asaṃjñisattveṣv
avṛheṣv
atapeṣu
sudṛśeṣu
sudarśaneṣu |
原文について 原文はこの十六天を名の羅列で示すのみで、「諸天が来訪し、礼拝し、受持して帰ってゆく」という本文を繰り返していません。各天ごとに前段と同じ句を唱えるか、名の連なりを一息で唱えて次へ進むか、いずれでも構いません。
〔有頂天（色究竟天）〕
ye ‘pi kecit kauśika akaniṣṭheṣu deveṣu devaputrā
anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau saṃprasthitāḥ,
te ‘pi tatrāgantavyaṃ maṃsyante |
te ‘pi tatrāgatya enāṃ prajñāpāramitāṃ pustakagatāṃ
prekṣiṣyante vandiṣyante namaskariṣyanty
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti
paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanty
upadekṣyanty uddekṣyanti svādhyāsyanti |
prekṣya vanditvā namaskṛtyodgṛhya
dhārayitvā vācayitvā paryavāpya pravartya
deśayitvopadiśyoddiśya svādhyāyya
punareva prakramitavyaṃ maṃsyante |
§38 十方の一切衆生への廻向
evaṃ ca kauśika
tena kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā
cittam utpādayitavyam ——
ye kecid daśasu dikṣu
aprameyeṣv asaṃkhyeyeṣu lokadhātuṣu
devā nāgā yakṣā gandharvā
asurā garuḍāḥ kinnarā mahoragā
manuṣyā amanuṣyāḥ,
te itaḥ pustakāt prajñāpāramitāṃ
paśyantu vandantu namaskurvantu
udgṛhṇantu dhārayantu vācayantu
paryavāpnuvantu pravartayantu
deśayantu upadiśantu uddiśantu svādhyāyantu |
prekṣya vanditvā namaskṛtyodgṛhya
dhārayitvā vācayitvā paryavāpya pravartya
deśayitvā upadiśyoddiśya svādhyāyya
punareva svabhavanāni gacchantu ——
teṣām idaṃ dharmadānam eva dattaṃ bhavatv iti |
mā te ‘tra kauśika evaṃ bhūt ——
ye asminn eva cāturmahādvīpake lokadhātau
kāmāvacarā rūpāvacarāś ca devaputrā
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃprasthitāḥ,
te eva kevalaṃ tatrāgantavyaṃ maṃsyanta iti |
na te kauśika evaṃ draṣṭavyam |
api tu khalu punaḥ kauśika
yāvantas trisāhasramahāsāhasre lokadhātau
kāmāvacarā rūpāvacarāś ca devaputrā
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃprasthitāḥ,
te ‘pi tatrāgantavyaṃ maṃsyante |
te ‘pi tatrāgatya enāṃ prajñāpāramitāṃ pustakagatāṃ
prekṣiṣyante vandiṣyante namaskariṣyanty
udgrahīṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti
paryavāpsyanti pravartayiṣyanti deśayiṣyanty
upadekṣyanty uddekṣyanti svādhyāsyanti |
prekṣya vanditvā namaskṛtyodgṛhya
dhārayitvā vācayitvā paryavāpya pravartya
deśayitvopadiśyoddiśya svādhyāyya
punareva prakramitavyaṃ maṃsyante |
§39 家宅が守護される
tasya khalu punaḥ kauśika kulaputrasya vā kuladuhitur vā
gṛhaṃ vā layanaṃ vā prāsādo vā surakṣito bhaviṣyati |
na ca tasya kaścid viheṭhako bhaviṣyati
sthāpayitvā pūrvakarmavipākena |
imam api sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
dṛṣṭadhārmikaṃ guṇaṃ parigrahīṣyati ——
yatra hi nāma evaṃ mahaujaskā
devā nāgā yakṣā gandharvā
asurā garuḍāḥ kinnarā mahoragā
manuṣyā amanuṣyā vā
āgantavyaṃ maṃsyante ||
§40 諸天の来訪をどう知るか 〈V. 44–45〉
—— 帝釈天
kathaṃ punar bhagavan sa kulaputro vā kuladuhitā vā
evaṃ jānīyāt ——
iha devā vā nāgā vā yakṣā vā gandharvā vā
asurā vā garuḍā vā kinnarā vā mahoragā vā
manuṣyā vā amanuṣyā vā āgacchanti
imāṃ prajñāpāramitāṃ
śrotuṃ draṣṭuṃ vandituṃ namaskartum
udgrahītuṃ dhārayituṃ vācayituṃ
paryavāptuṃ pravartayituṃ deśayitum
upadeṣṭum uddeṣṭuṃ svādhyātum iti?
—— 世尊
〔一 ── 光明〕
saced kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatra udāram avabhāsaṃ saṃjānīte,
niṣṭhā tena kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā tatra gantavyā ——
iha devo vā nāgo vā yakṣo vā gandharvo vā
asuro vā garuḍo vā kinnaro vā mahorago vā
manuṣyo vā amanuṣyo vā
āgata iti, upasaṃkrānta iti |
〔二 ── 異香〕
punar aparaṃ saced kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatra amānuṣaṃ gandhaṃ ghrāsyaty anāghrātapūrvam,
ghrātvā ca tad gandhaṃ
niṣṭhā tena kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā tatra gantavyā ——
iha devo vā nāgo vā yakṣo vā gandharvo vā
asuro vā garuḍo vā kinnaro vā mahorago vā
manuṣyo vā amanuṣyo vā
āgata iti, upasaṃkrānta iti ||
〔二 ── 異香（原文における反復）〕
punar aparaṃ saced kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatra amānuṣaṃ gandhaṃ ghrāsyaty anāghrātapūrvam,
ghrātvā ca tad gandhaṃ
niṣṭhā tena kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā tatra gantavyā ——
iha devo vā nāgo vā yakṣo vā gandharvo vā
asuro vā garuḍo vā kinnaro vā mahorago vā
manuṣyo vā amanuṣyo vā
āgata iti, upasaṃkrānta iti |
原文について この異香の一段は、原文（Vaidya 45）で二度くり返されています。誤植ではなく刊本どおりですので、両方を掲げました。二度唱えても、一度で次へ進んでも構いません。
〔三 ── 清浄な行い〕
punar aparaṃ saced kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
caukṣasamudācāro bhaviṣyati,
śucisamudācāro bhaviṣyati,
tasya tayā caukṣasamudācāratayā śucisamudācāratayā
te devā nāgā yakṣā gandharvā
asurā garuḍāḥ kinnarā mahoragā manuṣyā amanuṣyā vā
āgantavyaṃ maṃsyante |
ye ca tatra
devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragā
manuṣyā amanuṣyā vā āgatā bhaviṣyanti,
te tasya tayā caukṣasamudācāratayā śucisamudācāratayā
āttamanaskāḥ pramuditāḥ prītisaumanasyajātā bhaviṣyanti |
yāś ca tatra alpaujaskā alpaujaskā devatā adhyuṣitā bhaviṣyanti,
tās tato ‘pakramitavyaṃ maṃsyante |
tat kasya hetoḥ?
teṣām eva hi mahaujaskānāṃ mahaujaskānāṃ
devānāṃ nāgānāṃ yakṣāṇāṃ gandharvāṇām
asurāṇāṃ garuḍānāṃ kinnarāṇāṃ mahoragāṇāṃ
manuṣyāṇām amanuṣyāṇāṃ vā
śriyaṃ ca tejaś ca gauravaṃ ca asahamānā eva
tā alpaujaskā alpaujaskā devatā
tato ‘pakramitavyaṃ maṃsyante |
yathā yathā khalu punaḥ kauśika
te mahaujaskā mahaujaskā
devā nāgā yakṣā gandharvā
asurā garuḍāḥ kinnarā mahoragā manuṣyā amanuṣyā vā
abhīkṣṇam upasaṃkramitavyaṃ maṃsyante,
tathā tathā sa kulaputro vā kuladuhitā vā
prasādabahulo bhaviṣyati |
imam api sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
dṛṣṭadhārmikaṃ guṇaṃ parigrahīṣyati |
tena khalu punaḥ kauśika kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā
tasya dharmanetrīsthānasya parisāmantake
‘śucir acaukṣasamudācāro na pracārayitavyas
tasyāṃ gurugauravatāparipūrim upādāya ||
§41 連禱 七 ── 善夢
punar aparaṃ kauśika
tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā
na kāyaklamatho na cittaklamatha utpatsyate |
sa sukham eva śayyāṃ kalpayiṣyati,
sukhaṃ ca prakramiṣyati,
suptaś ca san na pāpakān svapnān drakṣyati,
（見るもの ── すべて eva … drakṣyati で結ぶ）
paśyaṃś ca punas
tathāgatān evārhataḥ samyaksaṃbuddhān drakṣyati,
stūpān eva drakṣyati,
bodhisattvān eva drakṣyati,
tathāgataśrāvakān eva drakṣyati |
śabdāṃś ca śṛṇvan
pāramitāśabdān eva śroṣyati,
bodhipakṣān eva dharmān drakṣyati,
bodhivṛkṣān eva drakṣyati,
teṣu ca tathāgatān evārhataḥ 〈V. 46〉
samyaksaṃbuddhān abhisaṃbudhyamānān drakṣyati |
tathā abhisaṃbuddhānāṃ ca dharmacakrapravartanaṃ drakṣyati,
bahūṃś ca bodhisattvān eva drakṣyati
imām eva prajñāpāramitāṃ saṃgāyamānān
prajñāpāramitāsaṃgītiratān ——
evaṃ sarvajñatā parigrahītavyā,
evaṃ buddhakṣetraṃ viśodhayitavyam,
ity upāyakauśalaṃ ca upadiśataḥ |
（諸仏の成道の声）
udāraṃ ca buddhānāṃ bhagavatām
abhisaṃbodhiśabdaṃ śroṣyati ——
amuṣyāṃ diśi amuṣmin digbhāge amuṣmin lokadhātau
amuko ‘sau nāmnā tathāgato ‘rhan samyaksaṃbuddho
bahubhir bodhisattvaśrāvakāṇāṃ śatair
bahubhir bodhisattvaśrāvakasahasrair
bahubhir bodhisattvaśrāvakaśatasahasrair
bahubhir bodhisattvaśrāvakakoṭībhir
bahubhir bodhisattvaśrāvakakoṭīśatair
bahubhir bodhisattvaśrāvakakoṭīsahasraiḥ
bahubhir bodhisattvaśrāvakakoṭīśatasahasrair
bahubhir bodhisattvaśrāvakakoṭīniyutaśatasahasraiḥ
parivṛtaḥ puraskṛto dharmaṃ deśayatīti |
（身の軽さと、食への執らわれの薄さ）
yaś ca khalu punaḥ kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
imān evaṃrūpān svapnān drakṣyati,
sa sukham eva svapsyati,
sukhaṃ ca pratibhotsyate,
ojaḥprakṣiptaṃ ca kāyaṃ sukhaṃ ca pratisaṃvedayiṣyati,
laghu laghv eva ca pratisaṃvedayiṣyati |
na cāsya adhimātrayā āhāragṛddhyā cittasaṃtatir utpatsyate |
mṛdukā ca asya āhārasaṃjñā bhavati |
tadyathāpi nāma kauśika
bhikṣor yogācārasya samādher vyutthitasya
manasikārapariṣyanditena cittena
na balavaty āhāre gṛddhir bhavati,
mṛdukā cāsya āhārasaṃjñā bhavati,
evam eva kauśika tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā
na balavaty āhāre gṛddhir bhaviṣyati |
mṛdukā cāsya āhārasaṃjñā bhaviṣyati |
tat kasya hetoḥ?
evaṃ hy etat kauśika bhavati ——
yathāpi nāma prajñāpāramitābhāvanāyogānuyuktatvāt
tasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā
tathā hy asya amanuṣyāḥ
kāye oja upasaṃhartavyaṃ maṃsyante |
imān api sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
dṛṣṭadhārmikān guṇān parigṛhṇāti ||
§42 書写して安置するだけの者と、受持解説する者
punar aparaṃ kauśika
yaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā
imāṃ prajñāpāramitāṃ likhitvā pustakagatāṃ kṛtvā
pūjāpūrvaṃgamaṃ sthāpayet pūjayen
nodgṛhṇīyān na dhārayen na vācayen
na paryavāpnuyāt na pravartayen
na deśayen nopadiśen noddiśen na svādhyāyet,
ayam eva tataḥ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati |
yaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā
ya imāṃ prajñāpāramitām
abhiśraddadhad
avakalpayann
adhimucya
prasannacitto bodhāya cittam utpādya adhyāśayataḥ
śṛṇuyād
udgṛhṇīyād
dhārayed
vācayet
paryavāpnuyāt
pravartayed
deśayed
upadiśed
uddiśet
svādhyāyet,
parebhyaś ca vistareṇa saṃprakāśayet,
artham asyā vivṛṇuyāt,
manasānvavekṣeta,
yathādhikayā ca prajñayā atra parimīmāṃsām āpadyeta,
antaśaḥ pustakagatām api kṛtvā dhārayet sthāpayet
saddharmacirasthitihetoḥ ——
mā buddhanetrīsamucchedo bhūt,
mā saddharmāntardhānam |
bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ cānugrahopasaṃhāraḥ
kṛto bhaviṣyati netryavaikalyeneti |
tāṃ caināṃ prajñāpāramitāṃ
satkuryād gurukuryān mānayet
pūjayed arcayed apacāyet
puṣpair dhūpair gandhair mālyair
vilepanaiś cūrṇair vastraiś chatrair
dhvajair ghaṇṭābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ pūjayet,
ayam eva tataḥ sa kauśika kulaputro vā kuladuhitā vā
tatonidānaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati |
§43 結びの勧め 〈V. 47〉
tasmāt tarhi kauśika
imān dṛṣṭadhārmikān viśiṣṭān guṇān parigṛhītukāmena
kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā
iyam eva prajñāpāramitā
abhiśraddhātavyā
avakalpayitavyā
adhibhoktavyā |
prasannacittena bodhāya cittam utpādya
satkṛtya adhyāśayena
śrotavyā udgrahītavyā dhārayitavyā
vācayitavyā paryavāptavyā pravartayitavyā
deśayitavyā upadeṣṭavyā uddeṣṭavyā svādhyātavyā,
parebhyaś ca vistareṇa saṃprakāśayitavyā,
arthato vivaritavyā,
manasānvavekṣitavyā,
yathādhikayā ca prajñayā atra parimīmāṃsām āpadyeta |
antaśaḥ pustakagatām api kṛtvā
sthāpayitavyā pūjayitavyā
saddharmacirasthitihetoḥ ——
mā buddhanetrīsamucchedo bhūt,
mā saddharmāntardhānam |
bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ cānugrahopasaṃhāraḥ
kṛto bhaviṣyati netryavaikalyeneti |
arthikānāṃ ca kulaputrāṇāṃ kuladuhitṝṇāṃ ca
saṃvibhāgaṃ kariṣyāmi,
mama ca pareṣāṃ ca kalyāṇasattvānāṃ
buddhanetrīmahācakṣur avaikalyatā bhaviṣyatīti |
sadā ca
satkartavyā gurukartavyā mānayitavyā
pūjayitavyā arcayitavyā apacāyitavyā
puṣpair dhūpair gandhair mālyair
vilepanaiś cūrṇair vastraiś chatrair
dhvajair ghaṇṭābhiḥ patākābhiḥ,
samantāc ca dīpamālābhiḥ,
bahuvidhābhiś ca pūjābhiḥ pūjayitavyeti ||
§44 結び
āryāṣṭasāhasrikāyāṃ prajñāpāramitāyām
aprameyaguṇadhāraṇapāramitāstūpasatkāraparivarto nāma tṛtīyaḥ ||
〈V. 48〉
付記 一：訂正した箇所
読誦の妨げになるため、以下は訂正した。左が原ファイルの表記。第三章は入力・組版由来の誤りが特に多い。
| 原ファイル | 訂正 | 理由 |
|---|---|---|
| tān kauśik sarvān | tān kauśika sarvān | a 脱落 |
| madhī nāmauṣadhī（§8二度目） | maghī nāmauṣadhī | 同段落内で表記が揺れている |
| kuladuhitā va imāṃ | kuladuhitā vā imāṃ | 長母音脱落 |
| upadekṣyatiḥ uddekṣyati | upadekṣyati uddekṣyati | 不要なヴィサルガ |
| kulaputreṇa vā kuladuhitā vā dṛṣṭadhārmiko | …kuladuhitrā vā… | 具格の誤り |
| pravartayiṣyati deśayati upadekṣyati | …deśayiṣyati… | 時制の不一致 |
| upadiśayan uddiśan | upadiśan uddiśan | 語形の誤り |
| nāgninā kālaṃ kariṣyati | …kariṣyanti | 数の不一致 |
| na paripakrameṇa | na paropakrameṇa | 語の誤り（他者の危害） |
| te devaputrāstaṃ kulaputra vā | …taṃ kulaputraṃ vā | 対格の誤り |
| ‘lpatarakāsteye ‘rhattva prāpnuvanti | …te ye ‘rhattvaṃ… | 語間・対格 |
| bahu bhagavana | bahu bhagavan | 呼格 |
| divyābhi, pūjābhiḥ | divyābhiḥ pūjābhiḥ | ヴィサルガ・不要な読点 |
| divyaiścha – trair | divyaiś chatrair | 組版の分割記号 |
| dirvyaiścūrṇair | divyaiś cūrṇair | 字順の誤り |
| pūṣpair（2箇所） | puṣpair | 長母音の誤り |
| cūṇair | cūrṇair | r 脱落 |
| abhiśraddhadhadavakalpayann | abhiśraddadhad avakalpayann | 重複子音 |
| manasānvavekṣet | manasānvavekṣeta | 語形 |
| mā buddhanetrīsamucchedo ‘bhūt | …bhūt | 他の6箇所に合わせた |
| evamukto śakro | evamukte śakro | 絶対処格 |
| sarvasattvebhya kulaputro | sarvasattvebhyaḥ | ヴィサルガ脱落 |
| kulaputra vā kuladuhitā vā tatonidānaṃ | kulaputro vā… | 主格 |
| sarvagandhai sarvamālyaiḥ | sarvagandhaiḥ | ヴィサルガ脱落 |
| tatkasya heto? | tat kasya hetoḥ? | ヴィサルガ脱落 |
| uddiśaya tvaṃ kauśika | uddiśa tvaṃ kauśika | 命令形 |
| niruttareyaṃ bhagavān vidyā | …bhagavan… | 呼格 |
| tathāgatasyārhataṃ samyaksaṃbuddhasya | tathāgatasyārhataḥ… | 格の不一致 |
| bodhisattvapramāvitā | bodhisattvaprabhāvitā | b 脱落 |
| bodhyaṅgaviyuktā | bodhyaṅgaviprayuktā | 並行句に合わせた |
| imāṃ prajñāpāramitāmudgṛhṇaṃtāṃ | …udgṛhṇatāṃ | 不要なアヌスヴァーラ |
| mahoragā va manuṣyā | mahoragā vā manuṣyā | 長母音脱落 |
| kuladuhitrā tatra gantavyāḥ | kuladuhitrā vā tatra gantavyā | vā 脱落・数の不一致 |
| kulaputro va kuladuhitā | kulaputro vā… | 長母音脱落 |
| devānāṃ nāgāna yakṣāṇāṃ | devānāṃ nāgānāṃ yakṣāṇāṃ | 属格複数 |
| manuṣyāṇāṃ mamanuṣyāṇāṃ | …amanuṣyāṇāṃ | m 重複 |
| laghu ladhveva | laghu laghv eva | 有気音の誤り |
| paryāvāpya | paryavāpya | 長母音の誤り |
| pariṇāyakā（§31末） | pariṇāyikā | 同章内の他2箇所に合わせた |
| parīttasubheṣv | parīttaśubheṣv | ś / s の混同 |
| abṛheṣv | avṛheṣv | 天名（無煩天） |
| vandantāṃ | vandantu | 命令形 |
| bhūdyathā | bhūd yathā | 語間の脱落 |
| imān yato dṛṣṭadhārmikān | imān etāvato dṛṣṭadhārmikān | 文意による補訂（判断保留） |
| dhārayeddhā | dhārayed vā | 判読による補訂 |
| paryavāpnuvantu（§38、vācayantu 欠） | vācayantu を補った | 並行句による |
| sarvā oṣadhīḥ tārā（§24） | sarvās tārā | oṣadhīḥ は混入と判断（判断保留） |
§37 梵輔天の peyālam | 前段により補った | 省略記号の展開 |
| upanisām api upaniṣadam api | ※原文どおり | 仏教梵語の二重形として通用 |
付記 二：出典と利用条件
本文は GRETIL（Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages）公開の電子テキストに基づく。底本は P. L. Vaidya, Aṣṭasāhasrikā Prajñāpāramitā, Darbhanga: The Mithila Institute, 1960（Buddhist Sanskrit Texts, 4）。入力は Digital Sanskrit Buddhist Canon Input Project による。
GRETIL版は CC BY-NC-SA 4.0（表示・非営利・継承）で配布されている。個人の読誦や研究には自由に使えるが、商用利用は許諾されていない。
コメント