guṇaparikīrtanaparivartaś caturthaḥ ── 読誦用テキスト
第一〜三章の読誦用テキストと同じ体裁。見出し脇の〈V. 〉は Vaidya 版の頁数。
読誦の手引き
行の切り方
- 1行=1息。行末で軽く区切る。
|… 句の切れ目(短い間)||… 段落の終わり(長い間)——… 話者の交替- 連禱は行を揃えてある。目で追わず、リズムに乗せる。
発音の要点
| 表記 | 読み方 |
|---|---|
| ā ī ū | 長母音。短母音の二倍の長さを保つ |
| ṛ | そり舌の「リ」。kṛtvā =クリトヴァー |
| ṃ | 鼻音。直後の子音の位置で鼻に抜く |
| ḥ | 直前の母音を軽く反響させる。-aḥ =「アハ」 |
| ṭ ḍ ṇ | そり舌音。舌先を上顎の奥に |
| ś / ṣ | ś=シュ(歯茎) / ṣ=シ(そり舌) |
| c / ch | チャ / チャ(強い息) |
| kh gh ch jh ṭh ḍh th dh ph bh | 有気音。息を強く吐く |
| jñ | ギャ(ジュニャではない) |
| ‘ (アヴァグラハ) | 母音 a の脱落。読まない |
抑揚 高低アクセントはつけず、各音節を均等の長さで平板に。長母音だけ確実に伸ばす。
この章について 第三章のような長大な定型句の反復はありません。全文をそのまま行分けしています。 ただし「舎利を軽んじるのではない」という二行の句が五度くり返され、この章の通奏低音になっています。同じ改行に揃えてありますので、リフレインとして味わってください。
§1 世尊の問い ── 舎利と般若波羅蜜、いずれを取るか 〈V. 48〉
ASP_4: guṇaparikīrtanaparivartaś caturthaḥ |
—— 世尊 → 帝釈天
punar aparaṃ bhagavān
śakraṃ devānām indram āmantrayate sma ——
saced kauśika ayaṃ te jambūdvīpaḥ
paripūrṇaś cūlikābaddhas tathāgataśarīrāṇāṃ dīyeta,
iyaṃ ca prajñāpāramitā likhitvopanāmyeta,
tata ekatareṇa bhāgena pravāryamāṇo
‘nayor dvayor bhāgayoḥ sthāpitayoḥ
katamaṃ tvaṃ kauśika bhāgaṃ gṛhṇīyāḥ?
§2 帝釈の答 ── 法身こそ真の身
—— 帝釈天
sacen me bhagavan ayaṃ jambūdvīpaḥ
paripūrṇaś cūlikābaddhas tathāgataśarīrāṇāṃ dīyeta,
iyaṃ ca prajñāpāramitā likhitvopanāmyeta,
tata ekatareṇa bhāgena pravāryamāṇo
‘nayor dvayor bhāgayoḥ sthāpitayor
imām evāhaṃ bhagavan prajñāpāramitāṃ parigṛhṇīyām |
tat kasya hetoḥ?
yathāpi nāma tathāgatanetrīcitrīkāreṇa |
etad dhi tathāgatānāṃ bhūtārthikaṃ śarīram |
tat kasya hetoḥ? uktaṃ hy etad bhagavatā ——
dharmakāyā buddhā bhagavantaḥ |
mā khalu punar imaṃ bhikṣavaḥ satkāyaṃ kāyaṃ manyadhvam |
dharmakāyapariniṣpattito māṃ bhikṣavo drakṣyatha |
eṣa ca tathāgatakāyo bhūtakoṭiprabhāvito draṣṭavyo
yaduta prajñāpāramitā |
(一度目のリフレイン)
na khalu punar me bhagavaṃs
teṣu tathāgataśarīreṣv agauravam |
gauravam eva me bhagavaṃs teṣu tathāgataśarīreṣu |
api tu khalu punar bhagavan
itaḥ prajñāpāramitāto nirjātāni
tathāgataśarīrāṇi pūjāṃ labhante |
tasmāt tarhi bhagavan
anayaiva prajñāpāramitayā pūjitayā
teṣām api tathāgataśarīrāṇāṃ paripūrṇā pūjā kṛtā bhavati |
tat kasya hetoḥ?
prajñāpāramitānirjātatvāt tathāgataśarīrāṇām |
§3 善法堂の座の譬え
tadyathāpi nāma bhagavan
sudharmāyāṃ devasabhāyām
ahaṃ yasmin samaye divye svake āsane niṣaṇṇo bhavāmi,
tadā mama devaputrā upasthānāyāgacchanti |
yasmin samaye na niṣaṇṇo bhavāmi,
atha tasmin samaye yan mamāsanaṃ
tatra devaputrā mama gauraveṇa
tad āsanaṃ namaskṛtya pradakṣiṇīkṛtya
punareva prakrāmanti |
tat kasya hetoḥ?
iha hi kila āsane niṣadya
śakro devānām indro
devānāṃ trāyastriṃśānāṃ dharmaṃ deśayatīti |
evam eva bhagavan
maheśākhyahetupratyayabhūtā prajñāpāramitā |
tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya
sarvajñatāyā āhārikā |
sarvajñatāyāś ca tathāgataśarīrāṇy āśrayabhūtāni |
na tu tāni pratyayabhūtāni,
na kāraṇabhūtāni jñānasyotpādāya |
evam eva bhagavan
sarvajñajñānahetukā tathāgataśarīreṣu pūjā kṛtā bhavati |
tasmāt tarhi bhagavan
anayor dvayor bhāgayoḥ sthāpitayor
imām evāhaṃ bhagavan prajñāpāramitāṃ parigṛhṇīyām |
(二度目のリフレイン)
na khalu punar me bhagavaṃs
teṣu tathāgataśarīreṣv agauravam |
gauravam eva me bhagavaṃs teṣu tathāgataśarīreṣu |
api tu khalu punar bhagavaṃs
tāni tathāgataśarīrāṇi
prajñāpāramitāparibhāvitatvāt pūjāṃ labhante |
§4 連禱 一 ── 世界の規模を上げてゆく
五段。「立てよ、それは措け」と押し返してゆくリズム。
tiṣṭhatu khalu punar bhagavan
ayaṃ jambūdvīpas
tathāgataśarīrāṇāṃ paripūrṇaś cūlikābaddhaḥ |
tiṣṭhatu cāturmahādvīpako lokadhātus
tathāgataśarīrāṇāṃ paripūrṇaś cūlikābaddhaḥ |
tiṣṭhatu sāhasro lokadhātus
tathāgataśarīrāṇāṃ paripūrṇaś cūlikābaddhaḥ |
tiṣṭhatu bhagavan dvisāhasro madhyamo lokadhātus
tathāgataśarīrāṇāṃ paripūrṇaś cūlikābaddhaḥ |
ayam eva bhagavaṃs trisāhasramahāsāhasro lokadhātus
tathāgataśarīrāṇāṃ paripūrṇaś cūlikābaddhaḥ,
eko bhāgaḥ kṛtvā sthāpyeta,
iyaṃ ca prajñāpāramitā likhitvā dvitīyo bhāgaḥ sthāpyeta |
anayor dvayor bhāgayoḥ sthāpitayor
ekatareṇa bhāgena pravāryamāṇo
‘nayor dvayor bhāgayoḥ sthāpitayor ——
yas te bhāgo ‘bhipretaḥ
tam ekaṃ bhāgaṃ gṛhāṇeti,
tatra imām evāhaṃ bhagavan prajñāpāramitāṃ parigṛhṇīyām | 〈V. 49〉
(三度目のリフレイン)
na khalu punar bhagavaṃs
teṣu tathāgataśarīreṣv agauravam |
gauravam eva me bhagavaṃs teṣu tathāgataśarīreṣu |
api tu khalu punar bhagavaṃs
tāni tathāgataśarīrāṇi
prajñāpāramitāparibhāvitāni pūjāṃ labhante |
tathāgataśarīrāṇi hi sarvajñajñānāśrayabhūtāni |
tad api sarvajñajñānaṃ prajñāpāramitānirjātam |
tasmāt tarhi bhagavan
anayor dvayor bhāgayoḥ sthāpitayor
imām evāhaṃ bhagavan prajñāpāramitāṃ parigṛhṇīyām |
(四度目のリフレイン)
na khalu punar me bhagavaṃs
teṣu tathāgataśarīreṣv agauravam |
gauravam eva me bhagavaṃs teṣu tathāgataśarīreṣu |
api tu khalu punar bhagavan
itaḥ prajñāpāramitāto nirjātāni
tāni tathāgataśarīrāṇi pūjāṃ labhante
yaduta prajñāpāramitāparibhāvitatvāt |
§5 連禱 二 ── 無価の摩尼宝珠の徳
十二段。すべて「その宝珠を置けば……」の形。淡々と、一つずつ。
tadyathāpi nāma bhagavan
anarghaṃ maṇiratnam
ebhir evaṃrūpair guṇaiḥ samanvāgataṃ syāt |
tadyathā ——
〔一 ── 非人の侵入を許さぬ〕
tad yatra yatra sthāpyeta,
tatra tatra manuṣyā vā amanuṣyā vā
avatāraṃ na labheran |
〔二 ── 憑いた非人を退ける〕
yatra yatra vā amanuṣyagṛhītaḥ
kaścid bhavet puruṣo vā strī vā,
tatra tatra tasmin maṇiratne praveśitamātre
so ‘manuṣyas tato ‘pakrāmet |
〔三 ── 風(ヴァータ)を鎮める〕
vātenāpi bādhyamānasya dhamyamāne śarīre
tan maṇiratnaṃ sthāpyeta |
tasya taṃ vātaṃ nigṛhṇīyāt,
na vivardhayet, upaśamayet |
〔四 ── 胆(ピッタ)を鎮める〕
pittenāpi dahyamāne śarīre sthāpyeta |
tasya tad api pittaṃ nigṛhṇīyāt,
na vivardhayet, upaśamayet |
〔五 ── 痰(シュレーシュマン)を鎮める〕
śleṣmaṇāpi parigṛhīte sarvato bādhyamāne śarīre sthāpyeta,
tasya tam api śleṣmāṇaṃ nigṛhṇīyāt,
na vivardhayet, upaśamayet |
〔六 ── 三体液の合併症を鎮める〕
sāṃnipātikenāpi vyādhinā duḥkhitasya śarīre sthāpyeta,
tasya tam api sāṃnipātikaṃ vyādhiṃ nigṛhṇīyāt,
na vivardhayet, upaśamayet |
〔七 ── 闇夜を照らす〕
andhakāratamisrāyāṃ ca rātrāv apy avabhāsaṃ kuryāt |
〔八 ── 暑さを涼しくする〕
uṣṇe cāpi vartamāne
yasmin pṛthivīpradeśe sthāpyeta,
sa pṛthivīpradeśaḥ śītalo bhavet |
〔九 ── 寒さを暖める〕
śīte cāpi vartamāne
yasmin pṛthivīpradeśe sthāpyeta,
sa pṛthivīpradeśa uṣṇo bhavet |
〔十 ── 毒蛇を去らせる〕
yasmiṃś ca pṛthivīpradeśe āśīviṣā anuvicareyuḥ,
tathā anye ‘pi kṣudrajantavaḥ,
tatrāpi pṛthivīpradeśe dhāryeta, sthāpitaṃ vā bhavet,
te ‘py āśīviṣās te ca kṣudrajantavas
tato ‘pakrāmeyuḥ |
〔十一 ── 蛇の毒を消す〕
saced bhagavan strī vā puruṣo vā
āśīviṣeṇa daṣṭo bhavet,
tasya tan maṇiratnaṃ darśyeta,
tasya sahadarśanenaiva maṇiratnasya
tad viṣaṃ pratihanyeta vigacchet |
ebhiś cānyaiś ca bhagavan
evaṃrūpair guṇaiḥ samanvāgataṃ tan maṇiratnaṃ bhavet |
〔十二 ── 眼の病を癒す〕
yeṣām api keṣāṃcid bhagavan
akṣiṣv arbudaṃ vā timiraṃ vā
akṣirogo vā paṭalaṃ vā bhavet,
teṣāṃ ca tan maṇiratnam akṣiṣu sthāpyeta,
teṣāṃ sthāpitamātreṇaiva
te ‘kṣidoṣā nirghātaṃ praśamaṃ gaccheyuḥ |
etaiś ca anyaiś ca bhagavan
evaṃrūpair guṇaiḥ samanvāgataṃ tan maṇiratnaṃ bhavet |
〔十三 ── 水を染める〕
yatra codake sthāpyeta,
tad apy udakam ekavarṇaṃ kuryāt svakena varṇena |
saced pāṇḍareṇa vastreṇa pariveṣṭya udake prakṣipyeta,
tad udakaṃ pāṇḍarīkuryāt |
evaṃ saced nīlena pītena lohitena māñjiṣṭhena
eteṣām anyeṣāṃ vā nānāprakārāṇāṃ vastrāṇām
anyatamena vastreṇa
tan maṇiratnaṃ veṣṭayitvā vā baddhvā vā udake prakṣipyeta,
tena tena vastrarāgeṇa
tat tatsvabhāvavarṇaṃ tad udakaṃ kuryāt |
yo ‘pi tasyodakasya kaluṣabhāvas tam api prasādayet |
ebhir api bhagavan
evaṃrūpair guṇaiḥ samanvāgataṃ tan maṇiratnaṃ bhavet ||
§6 アーナンダの問い ── その宝珠は天界のみにあるのか 〈V. 50〉
—— アーナンダ → 帝釈天
kiṃ punaḥ kauśika devaloka eva tāni maṇiratnāni santi,
uta jāmbūdvīpakānām api manuṣyāṇāṃ
tāni maṇiratnāni santi?
—— 帝釈天
deveṣv āryānanda tāni maṇiratnāni santi |
api tu khalu punar jāmbūdvīpakānām api manuṣyāṇāṃ
maṇiratnāni santi |
tāni tu
gurukāṇi
alpāni
parīttāni
guṇavikalāni,
na tais tathārūpair guṇaiḥ samanvāgatāni |
(分数の連禱 ── 数を重ねてゆく)
tat teṣāṃ divyānāṃ maṇiratnānāṃ
śatatamīm api kalāṃ nopayānti,
sahasratamīm api,
śatasahasratamīm api,
koṭītamīm api,
koṭīśatatamīm api,
koṭīsahasratamīm api,
koṭīśatasahasratamīm api,
koṭīniyutaśatasahasratamīm api kalāṃ nopayānti,
saṃkhyām api kalām api gaṇanām api
upamām api aupamyam api
upanisām api upaniṣadam api
na kṣamante nopayānti |
yāni khalu punar deveṣu,
tāni laghūni sarvākāraguṇaparipūrṇāni |
§7 匣の譬え ── 宝珠を取り去っても
yatra ca karaṇḍake tan maṇiratnaṃ
prakṣiptaṃ bhavati utkṣiptaṃ vā,
tata uddhṛte ‘pi tasmin maṇiratne karaṇḍakāt
spṛhaṇīya eva sa karaṇḍako bhavati |
tair maṇiratnaguṇaiḥ parā tatra karaṇḍake spṛhotpadyate |
evam eva bhagavan
prajñāpāramitāyā ete guṇāḥ sarvajñajñānasya ca |
yena parinirvṛtasyāpi
tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya
tāni tathāgataśarīrāṇi pūjāṃ labhante ——
sarvajñajñānasyemāni tathāgataśarīrāṇi
bhājanabhūtāny abhūvann iti |
§8 説法者もまた ── 王の使者の譬え
yathā ca bhagavan sarvalokadhātuṣu
buddhānāṃ bhagavatāṃ dharmadeśanā
prajñāpāramitānirjātatvāt pūjyā,
evaṃ dharmabhāṇakasya dharmadeśanā
prajñāpāramitānirjātatvāt pūjyā |
yathā ca bhagavan rājapuruṣo
rājānubhāvān mahato janakāyasya
akutobhayaḥ pūjyaḥ,
evaṃ sa dharmabhāṇako
dharmakāyānubhāvān mahato janakāyasya
akutobhayaḥ pūjyaḥ |
yathā ca dharmadeśanā dharmabhāṇakāś ca pūjāṃ labhante,
evaṃ tāni tathāgataśarīrāṇi pūjāṃ labhante |
§9 恒河沙の世界 ── なお般若波羅蜜を取る
tasmāt tarhi bhagavan
tiṣṭhatu trisāhasramahāsāhasro lokadhātus
tathāgataśarīrāṇāṃ paripūrṇaś cūlikābaddhaḥ,
ye ‘pi bhagavan gaṅgānadīvālukopamā lokadhātavaḥ,
te ‘pi sarve tathāgataśarīrāṇāṃ paripūrṇāś cūlikābaddhā
eko bhāgaḥ sthāpyeta,
iyaṃ ca prajñāpāramitā likhitvā dvitīyo bhāgaḥ sthāpyeta |
tatra cen māṃ bhagavan kaścid eva
pravārayed anyatareṇa bhāgena,
pravāryamāṇo ‘nayor bhāgayoḥ sthāpitayoḥ ——
yas te bhāgo ‘bhipretaḥ
tam ekaṃ bhāgaṃ parigṛhṇīṣveti,
tatra imām evāhaṃ bhagavaṃs
tayor dvayor bhāgayoḥ sthāpitayor
bhāgaṃ gṛhṇīyāṃ yaduta prajñāpāramitām |
(五度目のリフレイン)
na khalu punar bhagavan
mama teṣu tathāgataśarīreṣv agauravam |
gauravam eva bhagavaṃs teṣu tathāgataśarīreṣu |
api tu khalu punar bhagavan
prajñāpāramitāparibhāvitā sarvajñatā,
sarvajñatānirjātā ca tathāgataśarīrāṇāṃ pūjā bhavati |
tasmāt tarhi bhagavan
prajñāpāramitāyāṃ pūjitāyām
atītānāgatapratyutpannānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ
pūjā kṛtā bhavati ||
§10 現在の諸仏を見んと欲すれば
punar aparaṃ bhagavan
ye ‘prameyeṣv asaṃkhyeyeṣu lokadhātuṣu
buddhā bhagavanta etarhi tiṣṭhanti dhriyante yāpayanti,
tān dharmatayā draṣṭukāmena
kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā
prajñāpāramitāyāṃ caritavyam,
prajñāpāramitāyāṃ yogam āpattavyam,
prajñāpāramitā bhāvayitavyā ||
§11 連禱 三 ── 三世の諸仏は般若波羅蜜によって覚る
—— 世尊 〈V. 50–51〉
evam etat kauśika, evam etat |
〔過去〕
ye ‘pi te kauśika abhūvann atīte ‘dhvani
tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhāḥ,
te ‘pi kauśika imām eva prajñāpāramitām āgamya
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhāḥ |
〔未来〕
ye ‘pi te kauśika bhaviṣyanty anāgate ‘dhvani
tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāḥ,
te ‘pi kauśika imām eva prajñāpāramitām āgamya
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyante |
〔現在〕
ye ‘pi te kauśika etarhi
aprameyeṣv asaṃkhyeyeṣu lokadhātuṣu
buddhā bhagavantas tiṣṭhanti dhriyante yāpayanti,
te ‘pi kauśika buddhā bhagavantaḥ
imām eva prajñāpāramitām āgamya
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhāḥ |
〔われもまた〕
aham api kauśika etarhi tathāgato ‘rhan samyaksaṃbuddhaḥ
imām eva prajñāpāramitām āgamya
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhaḥ ||
§12 一切衆生の心行を知る
—— 帝釈天
mahāpāramiteyaṃ bhagavan yaduta prajñāpāramitā |
sarvasattvānāṃ hi bhagavaṃs
tathāgato ‘rhan samyaksaṃbuddhaś
cittacaritāni samyak prajānāti saṃpaśyati |
—— 世尊
evam etat kauśika, evam etat |
tathā hi kauśika bodhisattvo mahāsattvo
dīrgharātraṃ prajñāpāramitāyāṃ carati,
tena sarvasattvānāṃ cittacaritāni
prajñāpāramitāyāṃ samyak prajānāti saṃpaśyati ||
§13 六波羅蜜すべてに行ずる ── ただし般若波羅蜜が先導
—— 帝釈天
kiṃ bhagavan prajñāpāramitāyām eva
bodhisattvo mahāsattvaś carati nānyāsu pāramitāsu?
—— 世尊
sarvāsu kauśika ṣaṭsu pāramitāsu
bodhisattvo mahāsattvaś carati |
api tu khalu punaḥ kauśika
prajñāpāramitaiva atra pūrvaṃgamā
bodhisattvasya mahāsattvasya
(六波羅蜜。一つずつ)
dānaṃ vā dadataḥ,
śīlaṃ vā rakṣataḥ,
kṣāntiṃ vā saṃpādayamānasya,
vīryaṃ vā ārabhamāṇasya,
dhyānaṃ vā samāpadyamānasya,
dharmān vā vipaśyataḥ
bodhisattvasya mahāsattvasya
prajñāpāramitaivātra pūrvaṃgamā |
na ca kauśika āsāṃ ṣaṇṇāṃ pāramitānām
upāyakauśalyaparigṛhītānāṃ
prajñāpāramitāpariṇāmitānāṃ
sarvajñatāpariṇāmitānāṃ
viśeṣaḥ, na ca nānākaraṇam upalabhyate |
§14 樹々と影の譬え
tadyathāpi nāma kauśika
jambudvīpe nānāvṛkṣā
nānāvarṇā
nānāsaṃsthānā
nānāpatrā
nānāpuṣpā
nānāphalā
nānārohapariṇāhasaṃpannāḥ,
na ca teṣāṃ vṛkṣāṇāṃ chāyāyā
viśeṣo vā nānākaraṇaṃ vā prajñāyate,
api tu chāyā chāyety evaṃ saṃkhyāṃ gacchati |
evam eva kauśika
āsāṃ ṣaṇṇāṃ pāramitānām
upāyakauśalyaparigṛhītānāṃ
prajñāpāramitāpariṇāmitānāṃ
sarvajñatāpariṇāmitānāṃ
na viśeṣaḥ, na ca nānākaraṇam upalabhyate |
§15 帝釈の讃嘆 ── 三句
—— 帝釈天
mahāguṇasamanvāgateyaṃ bhagavan
yaduta prajñāpāramitā |
aprameyaguṇasamanvāgateyaṃ bhagavan
yaduta prajñāpāramitā |
aparyantaguṇasamanvāgateyaṃ bhagavan
yaduta prajñāpāramiteti ||
§16 結び
āryāṣṭasāhasrikāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ
guṇaparikīrtanaparivarto nāma caturthaḥ ||
〈V. 52〉
付記 一:訂正した箇所
読誦の妨げになるため、以下は訂正した。左が原ファイルの表記。
| 原ファイル | 訂正 | 理由 |
|---|---|---|
| prajñāpāramitānirjātattvāt | prajñāpāramitānirjātatvāt | 重複子音(同章の他3箇所に合わせた) |
| aprameyeṣvasaṃkhyeṣu(2箇所) | aprameyeṣv asaṃkhyeyeṣu | ye 脱落 |
| śleṣmaṇāpi parigṛddhe | śleṣmaṇāpi parigṛhīte | 語形の誤り(判断保留) |
| tasya tanmaṇiratnaṃ daśyeta | …darśyeta | 使役受動の語形 |
| sahadaṃśanenaiva | sahadarśanenaiva | 「見るや否や」の意。daṃśana(咬)では文意が通らない |
| deveṣvāryānanda | deveṣv āryānanda | 語間の脱落 |
| jāmbudvīpakānām | jāmbūdvīpakānām | 長母音(同段落内で揺れている) |
| tatteṣāṃ divyānāṃ | tat teṣāṃ divyānāṃ | 語間の脱落 |
| kṣāntyā vā saṃpādayamānasya | kṣāntiṃ vā saṃpādayamānasya | 並行句(dānaṃ, śīlaṃ, vīryaṃ, dhyānaṃ)に合わせた |
| na khalu punarbhagavaṃsteṣu(§4三度目) | na khalu punar bhagavaṃs teṣu | me 脱落のまま保持。他4箇所は me あり |
| upanisām api upaniṣadam api | ※原文どおり | 仏教梵語の二重形として通用 |
| satkāyaṃ kāyaṃ manyadhvam | ※原文どおり | 「この有身を身と思うなかれ」。判断保留 |
付記 二:出典と利用条件
本文は GRETIL(Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages)公開の電子テキストに基づく。底本は P. L. Vaidya, Aṣṭasāhasrikā Prajñāpāramitā, Darbhanga: The Mithila Institute, 1960(Buddhist Sanskrit Texts, 4)。入力は Digital Sanskrit Buddhist Canon Input Project による。
GRETIL版は CC BY-NC-SA 4.0(表示・非営利・継承)で配布されている。個人の読誦や研究には自由に使えるが、商用利用は許諾されていない。
コメント