八千頌般若経 第七章 地獄
nirayaparivartaḥ saptamaḥ ── 読誦用テキスト（全文）
読誦用テキストと同じ体裁。見出し脇の〈V. 〉は Vaidya 版の頁数。 省略記号を一切用いず、全文を書き出しています。 上から下まで、そのまま唱えられます。
読誦の手引き
行の切り方
- 1行＝1息。行末で軽く区切る。
|… 句の切れ目（短い間）||… 段落の終わり（長い間）——… 話者の交替- 字下げした行は連禱。目で追わず、リズムに乗せる。
発音の要点
| 表記 | 読み方 |
|---|---|
| ā ī ū | 長母音。短母音の二倍の長さを保つ |
| ṛ / ṝ | そり舌の「リ」。ṝ は長い |
| ṃ | 鼻音。直後の子音の位置で鼻に抜く |
| ḥ | 直前の母音を軽く反響させる。-aḥ ＝「アハ」 |
| ṭ ḍ ṇ | そり舌音。舌先を上顎の奥に |
| ś / ṣ | ś＝シュ（歯茎） / ṣ＝シ（そり舌） |
| c / ch | チャ / チャ（強い息） |
| kh gh ch jh ṭh ḍh th dh ph bh | 有気音。息を強く吐く |
| jñ | ギャ（ジュニャではない） |
| ‘ （アヴァグラハ） | 母音 a の脱落。読まない |
抑揚 高低アクセントはつけず、各音節を均等の長さで平板に。長母音だけ確実に伸ばす。
この章の構造
第七章は讃嘆に始まり、地獄に終わります。
冒頭（§1）は舎利弗による般若波羅蜜の讃嘆です。三十におよぶ呼びかけが bhagavan prajñāpāramitā を句末に置いて連なります。全部が同じ形で終わるので、唱えるとそのまま連禱になります。この章でもっとも唱えやすい箇所であり、ここだけを取り出して日課にすることもできます。
§4 が生盲の譬喩です。導き手なき生盲の百人・千人・十万人は、道に入ることも村に至ることもできない。般若波羅蜜なき五度もこれと同じであり、般若波羅蜜に摂受されてはじめて「波羅蜜」の名を得、眼を得る。本章の中心の一つです。
§13 から後半に入ります。 ここから調子が変わります。般若波羅蜜を信ぜず、退け、罵る者の因果が説かれ、それが章題の「地獄」に至ります。
後半の骨格は鎖状の連句です。前句の末尾が次句の冒頭になる形が二度、長く続きます。
恭敬なきによりて聴かんと欲せず、 聴かんと欲せざるによりて親近せず、 親近せざるによりて問わず、 問わざるによりて信ぜず ……
もう一つは否定の鎖です。
信ぜざれば聴かず、聴かざれば知らず、 知らざれば見ず、見ざれば覚らず ……
§15 の地獄の輪転が本章でもっとも長い連禱です。大地獄から大地獄へ移り、劫火（tejaḥsaṃvartanī）が起これば他の世界の大地獄へ投じられ、そこでもまた移り、また劫火が起こる ── この循環が三巡し、四度目にこの世界へ戻ってくるという形で書かれています。同じ文型が四度くり返されますので、行を完全に揃えてあります。ここは速く唱えず、循環していることが体で分かる速度で進めてください。
§16 の一句が章全体の重心です。
pañca bhagavan ānantaryāṇi karmāṇi kṛtāny upacitāni asya manoduścaritasya vāgduścaritasya ca na prativarṇikāny api na anurūpāṇy api na pratirūpāṇy api bhavanti
五無間業ですら、この語業・意業には比べものにならない ── その理由が前章末の一句、durbhāṣitatvād vācaḥ（語の悪しく説かれたるがゆえに）でした。
§18–§19 に独特のやりとりがあります。 舎利弗が「その者の地獄における身量を説きたまえ」と請い、世尊が答えを与えない。舎利弗は二度、三度とくり返し請う。世尊が説かぬ理由は、聞けば血を吐き、死に至りかねぬからである、と述べられます。世尊が説くことを拒む場面は本経中でもここだけです。読誦の際は、この沈黙を急いで通り過ぎないほうがよいと思います。
§1 舎利弗、般若波羅蜜を讃嘆する 〈V.86〉
atha khalv āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
sarvajñajñānapariniṣpattir bhagavan prajñāpāramitā, sarvajñatvaṃ bhagavan prajñāpāramitā |
bhagavān āha ——
evam etac chāriputra, evam etad yathā vadasi |
śāriputra āha ——
avabhāsakarī bhagavan prajñāpāramitā | namaskaromi bhagavan prajñāpāramitāyai | namaskaraṇīyā bhagavan prajñāpāramitā | anupaliptā bhagavan prajñāpāramitā | sarvalokanirupalepā bhagavan prajñāpāramitā | ālokakarī bhagavan prajñāpāramitā | sarvatraidhātukavitimirakarī bhagavan prajñāpāramitā | sarvakleśadṛṣṭyandhakārāpanetrī bhagavan prajñāpāramitā | āśrayaṇīyā bhagavan prajñāpāramitā | agrakarī bhagavan prajñāpāramitā bodhipakṣāṇāṃ dharmāṇām | kṣemakarī bhagavan prajñāpāramitā | andhānāṃ sattvānām ālokakarī bhagavan prajñāpāramitā | sarvabhayopadravaprahīṇālokakarī bhagavan prajñāpāramitā | pañcacakṣuḥparigrahaṃ kṛtvā sarvasattvānāṃ mārgadarśayitrī bhagavan prajñāpāramitā | cakṣur bhagavan prajñāpāramitā | mohatamastimiravikariṇī bhagavan prajñāpāramitā | sarvadharmāṇām akaraṇī bhagavan prajñāpāramitā | utpathaprayātānāṃ sattvānāṃ mārgāvatāraṇī bhagavan prajñāpāramitā | sarvajñataiva bhagavan prajñāpāramitā | sarvakleśajñeyāvaraṇavāsanānusaṃdhiprahīṇatām upādāya anutpādikā bhagavan sarvadharmāṇāṃ prajñāpāramitā | anirodhikā bhagavan sarvadharmāṇāṃ prajñāpāramitā | anutpannāniruddhā bhagavan prajñāpāramitā | svalakṣaṇaśūnyatām upādāya mātā bhagavan bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ prajñāpāramitā | sarvabuddhadharmaratnadātrītvād daśabalakarī bhagavan prajñāpāramitā | anavamardanīyā bhagavan prajñāpāramitā | caturvaiśāradyakarītvād anāthānāṃ sattvānāṃ nāthakarī bhagavan prajñāpāramitā | saṃsārapratipakṣā bhagavan prajñāpāramitā | akūṭasthatām upādāya sarvadharmasvabhāvavidarśanī bhagavan prajñāpāramitā | paripūrṇatriparivartadvādaśākāradharmacakrapravartanī bhagavan buddhānāṃ bhagavatāṃ prajñāpāramitā ||
§2 いかに住すべきか ── 師に対するがごとく 〈V.86〉
kathaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ sthātavyam? kathaṃ manasi kartavyā bhagavan prajñāpāramitā? kathaṃ bhagavan namaskartavyā prajñāpāramitā?
evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ śāriputram etad avocat ——
yathā śāriputra śāstari, tathā prajñāpāramitāyāṃ sthātavyam | tathaiva manasi kartavyā śāriputra prajñāpāramitā yathā śāstā | tathaiva namaskartavyā śāriputra prajñāpāramitā yathā śāstā ||
§3 帝釈の問い ── この問いはどこから起こったか 〈V.86〉
atha khalu śakrasya devānām indrasyaitad abhūt —— kuto nu bateyam āryasya śāriputrasya pṛcchā jātā? kiṃnidānā bateyam āryasya śāriputrasya pṛcchā jātā?
atha khalu śakro devānām indra āyuṣmantaṃ śāriputram etad avocat ——
kuta iyam āryasya śāriputrasya pṛcchā jātā? kiṃnidānā bateyam āryasya śāriputrasya pṛcchā jātā?
evam ukte āyuṣmān śāriputraḥ śakraṃ devānām indram etad avocat ——
prajñāpāramitopāyakauśalyaparigṛhītaḥ kauśika bodhisattvo mahāsattvo ‘numodanāsahagataṃ puṇyakriyāvastu sarvajñatāyāṃ pariṇāmayaṃs teṣāṃ paurvakāṇām aupalambhikānāṃ bodhisattvānāṃ
〈V.87〉
yaś ca dānamayaḥ puṇyābhisaṃskāraḥ, yaś ca śīlamayo yaś ca kṣāntimayo yaś ca vīryamayo yaś ca dhyānamayaḥ puṇyābhisaṃskāraḥ, taṃ sarvam abhibhavatīti | mameyam etannidānā pṛcchā jātā ||
§4 生盲の譬喩 ── 導き手なくば道に入りえず 〈V.87〉
api nu khalu punaḥ kauśika prajñāpāramitaiva pūrvaṃgamā pañcānāṃ pāramitānāṃ sarvajñatāmārgāvatārāya |
tadyathāpi nāma kauśika jātyandhānāṃ śataṃ vā sahasraṃ vā śatasahasraṃ vā apariṇāyakam abhavyaṃ mārgāvatārāya, abhavyaṃ grāmaṃ vā nagaraṃ vā nigamaṃ vā gantum,
evam eva kauśika dānaṃ śīlaṃ kṣāntir vīryaṃ dhyānaṃ ca prajñāpāramitānāmadheyaṃ labhate | jātyandhabhūtaṃ bhavati vinā prajñāpāramitayā apariṇāyakatvāt | abhavyaṃ sarvajñatāmārgāvatārāya | kutaḥ punaḥ sarvajñatām anuprāpsyati?
yadā punaḥ kauśika dānaṃ śīlaṃ kṣāntir vīryaṃ dhyānaṃ ca prajñāpāramitāparigṛhītaṃ bhavati, tadā pāramitānāmadheyaṃ pāramitāśabdaṃ labhate | tadā hy āsāṃ cakṣuḥpratilambho bhavati pañcānāṃ pāramitānāṃ sarvajñatāmārgāvatārāya sarvajñatānuprāptaye ||
§5 般若波羅蜜の引き出し 〈V.87〉
atha khalv āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
kathaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitā abhinirhartavyā?
evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ śāriputram etad avocat ——
rūpasya śāriputra abhinirhāro draṣṭavyaḥ | evaṃ vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇām | vijñānasya śāriputra abhinirhāro draṣṭavyaḥ | yaḥ śāriputra pañcānāṃ skandhānām abhinirhāraḥ, ayaṃ śāriputra prajñāpāramitāyā abhinirhāra ity ucyate | evam abhinirhāreṇa pañcānāṃ skandhānām abhinirhāraḥ prajñāpāramitāyā abhinirhāro ‘bhinirhāra ity ucyate ||
§6 何の法をも与えない 〈V.87〉
evam ukte āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
evam abhinirhāreṇa abhinirhṛtā bhagavan prajñāpāramitā katamaṃ dharmam arpayati?
bhagavān āha ——
evam abhinirhṛtā śāriputra prajñāpāramitā na kaṃcid dharmam arpayati | yadā sā śāriputra na kaṃcid dharmam arpayati, tadā prajñāpāramiteti saṃkhyāṃ gacchati ||
§7 帝釈の問い ── 一切智すらも与えぬのか 〈V.87〉
atha khalu śakro devānām indro bhagavantam etad avocat ——
kim iyaṃ bhagavan prajñāpāramitā sarvajñatām api nārpayati?
bhagavān āha ——
yat kauśika evaṃ vadasi —— kim iyaṃ prajñāpāramitā sarvajñatām api nārpayatīti? na yathopalambhas tathā arpayati, na yathā nāma tathārpayati, na yathābhisaṃskāras tathārpayati |
śakra āha ——
kathaṃ tarhi bhagavann arpayati?
bhagavān āha ——
yathā kauśika nārpayati tathārpayati |
śakra āha ——
āścaryaṃ bhagavan yāvad iyaṃ prajñāpāramitā na kaṃcid dharmam utpādayati, na kaṃcid dharmaṃ nirodhayati | sarvadharmāṇām anutpādāya anirodhāya pratyupasthitā anupasthitā prajñāpāramitā ||
§8 須菩提 ── かく想うならば般若波羅蜜を遠ざける 〈V.87〉
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat ——
saced evam api bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ saṃjñāsyate, dūrīkariṣyati imāṃ prajñāpāramitām, riktīkariṣyati imāṃ prajñāpāramitām, tucchīkariṣyati imāṃ prajñāpāramitām, na kariṣyati imāṃ prajñāpāramitām |
evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat ——
evam etat subhūte, evam etat |
〈V.88〉
asty eṣa subhūte paryāyo yena paryāyeṇa dūrīkariṣyatīmāṃ prajñāpāramitām, riktīkariṣyatīmāṃ prajñāpāramitām, tucchīkariṣyatīmāṃ prajñāpāramitām, na kariṣyatīmāṃ prajñāpāramitām | tat kasya hetoḥ? prajñāpāramitāyāṃ hi subhūte paridīpitāyāṃ na rūpaṃ paridīpitaṃ bhavati | na vedanā na saṃjñā na saṃskārāḥ | na vijñānaṃ paridīpitaṃ bhavati | na srotaāpattiphalaṃ paridīpitaṃ bhavati | na sakṛdāgāmiphalaṃ paridīpitaṃ bhavati | na anāgāmiphalaṃ paridīpitaṃ bhavati | nārhattvaṃ paridīpitaṃ bhavati | na pratyekabuddhatvaṃ paridīpitaṃ bhavati | na buddhatvaṃ paridīpitaṃ bhavati ||
§9 大波羅蜜の義 ── 大きくも小さくもせず 〈V.88〉
sthaviraḥ subhūtir āha ——
mahāpāramiteyaṃ bhagavan yad uta prajñāpāramitā |
bhagavān āha ——
tat kiṃ manyase subhūte katamena paryāyeṇa mahāpāramiteyaṃ yad uta prajñāpāramitā?
sthaviraḥ subhūtir āha ——
na bhagavan rūpaṃ mahat karoti nālpīkaroti, na rūpaṃ saṃkṣipati na vikṣipati | evaṃ na vedanāṃ na saṃjñāṃ na saṃskārān | na bhagavan vijñānaṃ mahat karoti nālpīkaroti, na vijñānaṃ saṃkṣipati na vikṣipati | yāny api tāni tathāgatasya tathāgatabalāni, tāny api na balīkaroti na durbalīkaroti, na saṃkṣipati na vikṣipati | yāpi sā sarvajñatā, tām api na mahat karoti nālpīkaroti, na saṃkṣipati na vikṣipati | tat kasya hetoḥ? asaṃkṣiptāvikṣiptā hi bhagavan sarvajñatā |
saced evam api bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ saṃjānīte, na carati prajñāpāramitāyām | kiṃ punar evaṃ saṃjānānaḥ —— evam ahaṃ sarvajñajñānasamanvāgataḥ sattvebhyo dharmaṃ deśayiṣyāmi, evam imān sattvān parinirvāpayiṣyāmīti | tat kasya hetoḥ? na hy eṣa prajñāpāramitāniṣyando ya imān sattvān parinirvāpayiṣyāmīti sattvopalambhaḥ | eṣa evāsya mahānupalambhaḥ syāt ||
§10 衆生の無自性のごとくに 〈V.88〉
tat kasya hetoḥ?
sattvāsvabhāvajātikā hi prajñāpāramitā veditavyā | sattvāsvabhāvatayā prajñāpāramitāsvabhāvatā veditavyā | sattvaviviktatayā prajñāpāramitāviviktatā veditavyā | sattvācintyatayā prajñāpāramitācintyatā veditavyā | sattvāvināśadharmatayā prajñāpāramitāvināśadharmatā veditavyā | sattvānabhisaṃbodhanatayā prajñāpāramitānabhisaṃbodhanatā veditavyā | sattvayathābhūtārthānabhisaṃbodhanatayā prajñāpāramitāyathābhūtārthānabhisaṃbodhanatā veditavyā | sattvabalasamudāgamanatayā tathāgatabalasamudāgamanatā veditavyā |
anena bhagavan paryāyeṇa mahāpāramiteyaṃ yad uta prajñāpāramitā ||
§11 舎利弗の問い ── 信解する者はいずこより来たか 〈V.88〉
atha khalv āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
yo bhagavan iha gambhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ bodhisattvo mahāsattvo ‘dhimokṣayiṣyati na kāṅkṣiṣyati na vicikitsiṣyati na dhandhāyiṣyati, kutaḥ sa bhagavaṃś cyuta ihopapanno veditavyaḥ, kiyac ciracaritāvī ca sa bhagavan bodhisattvo mahāsattvo veditavyaḥ, ya imāṃ prajñāpāramitām arthataś ca dharmataś ca arthanayataś ca dharmanayataś ca anugamiṣyati anubhotsyate ‘nubodhayiṣyati ca?
evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ śāriputram etad avocat ——
sa śāriputra bodhisattvo mahāsattvo ‘nyebhyo lokadhātubhyaś cyuto buddhān bhagavataḥ paryupāsya paripṛcchya ihopapanno veditavyaḥ | tat kasya hetoḥ? yaḥ kaścic chāriputra bodhisattvo mahāsattvo ‘nyebhyo lokadhātubhyaś cyuto buddhān bhagavataḥ paryupāsya paripṛcchya
〈V.89〉
ihopapanno bhavati, sa imāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ bhāṣyamāṇāṃ deśyamānām upadiśyamānām uddiśyamānāṃ śṛṇuyāt, imāṃ prajñāpāramitāṃ śrutvā atra śāstṛsaṃjñāṃ prajñāpāramitāyām utpādayet —— śāstā me saṃmukhībhūta iti, śāstā me dṛṣṭa iti cittam utpādayati | prajñāpāramitāyāṃ bhāṣyamāṇāyāṃ deśyamānāyām upadiśyamānāyām uddiśyamānāyāṃ śrotram avadadhāti, satkṛtya śṛṇoti, kathāṃ nopacchinatti | ciracaritāvī sa śāriputra tathārūpo bodhisattvo mahāsattvo veditavyaḥ | bahubuddhaparyupāsitaḥ sa śāriputra tathārūpo bodhisattvo mahāsattvo veditavyaḥ ||
§12 般若波羅蜜は聞きうるか 〈V.89〉
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat ——
śakyā punar bhagavan prajñāpāramitā śrotuṃ vā upalakṣayituṃ vā samanvāhartuṃ vā upapādayituṃ vā upadhārayituṃ vā? iyaṃ sā prajñāpāramitā, iha vā sā prajñāpāramitā, amutra vā sā prajñāpāramitā, anena vā ākāreṇa liṅgena nimitteneti śakyā nirdeṣṭuṃ vā śrotuṃ vā?
bhagavān āha ——
no hīdaṃ subhūte | neyaṃ subhūte prajñāpāramitā skandhaśo vā dhātuśo vā āyatanaśo vā śakyā nirdeṣṭuṃ vā śrotuṃ vā upalakṣayituṃ vā samanvāhartuṃ vā upapādayituṃ vā upadhārayituṃ vā | tat kasya hetoḥ? sarvadharmaviviktatvāt subhūte, atyantaviviktatvāt subhūte sarvadharmāṇāṃ na śakyā prajñāpāramitā nirdeṣṭuṃ vā śrotuṃ vā upalakṣayituṃ vā samanvāhartuṃ vā upapādayituṃ vā upadhārayituṃ vā | na cānyatra skandhadhātvāyatanebhyaḥ prajñāpāramitā avaboddhavyā | tat kasya hetoḥ? skandhadhātvāyatanam eva hi subhūte śūnyaṃ viviktaṃ śāntam | iti hi prajñāpāramitā ca skandhadhātvāyatanaṃ ca advayam etad advaidhīkāraṃ śūnyatvād viviktatvāt | evaṃ śāntatvān nopalabhyate | yo ‘nupalambhaḥ sarvadharmāṇām, sā prajñāpāramitety ucyate | yadā na bhavati saṃjñā samajñā prajñaptir vyavahāraḥ, tadā prajñāpāramitety ucyate ||
§13 信ぜざる者たち ── 恭敬なきによりて 〈V.89〉
sthaviraḥ subhūtir āha ——
kiyac ciracaritāvī sa bhagavan bodhisattvo mahāsattvo veditavyo ya iha gambhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ yogam āpatsyate?
bhagavān āha ——
vibhajya vyākaraṇīyam etat subhūte bodhisattvānāṃ mahāsattvānām indriyādhimātratayā | syāt khalu punaḥ subhūte paryāyo yena paryāyeṇa bodhisattvā bahūni buddhaśatāni bahūni buddhasahasrāṇi bahūni buddhaśatasahasrāṇi dṛṣṭvā teṣām antike brahmacaryaṃ caritvā imāṃ prajñāpāramitāṃ na śraddadhyur nādhimuñceyuḥ | tat kasya hetoḥ? pūrvam api teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatām antikād asyāṃ gambhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ bhāṣyamāṇāyāṃ deśyamānāyām upadiśyamānāyām agauravatā abhūt |
agauravatayā aśuśrūṣaṇatā, aśuśrūṣaṇatayā aparyupāsanatā, aparyupāsanatayā aparipṛcchanatā, aparipṛcchanatayā aśraddadhānatā, aśraddadhānatayā tataḥ parṣadbhyo ‘pakrāntāḥ,
te tatonidānaṃ dharmavyasanasaṃvartanīyena karmaṇā kṛtena saṃcitena ācitena upacitena etarhy api gambhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ bhāṣyamāṇāyāṃ deśyamānāyām upadiśyamānāyām apakrāmanti | agauravatayā aśraddadhānā anadhimuñcanto na kāyena na cittena sāmagrīṃ dadati | te sāmagrīm adadānā imāṃ prajñāpāramitāṃ na jānanti na paśyanti na budhyante na vedayante |
evaṃ te prajñāpāramitāṃ na śraddadhati | aśraddadhānā na śṛṇvanti |
〈V.90〉
aśṛṇvanto na jānanti | ajānanto na paśyanti | apaśyanto na budhyante | abudhyamānā dharmavyasanasaṃvartanīyaṃ karma kurvanti, saṃcinvanti ācinvanti upacinvanti | te tena dharmavyasanasaṃvartanīyena karmaṇā kṛtena saṃcitena ācitena upacitena duṣprajñasaṃvartanīyaṃ karmābhisaṃskariṣyanti | tena te duṣprajñasaṃvartanīyena karmaṇā abhisaṃskṛtena saṃcitenācitenopacitena imāṃ prajñāpāramitāṃ bhāṣyamāṇāṃ deśyamānām upadiśyamānāṃ pratyākhyāsyanti pratikṣepsyanti pratikrokṣyanti, pratikṣipya ca apakramiṣyanti ||
§14 般若波羅蜜を謗ることは一切智を謗ること 〈V.90〉
asyāḥ khalu punaḥ subhūte prajñāpāramitāyāḥ pratyākhyānena pratikṣepeṇa pratikrośena atītānāgatapratyutpannānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ sarvajñatā pratyākhyātā bhavati, pratikṣiptā bhavati, pratikruṣṭā bhavati |
te svasaṃtānān upahatya dagdhāḥ pareṣām apy alpabuddhikānām alpaprajñānām alpapuṇyānām alpakuśalamūlānāṃ pudgalānāṃ śraddhāmātrakasamanvāgatānāṃ premamātrakasamanvāgatānāṃ prasādamātrakasamanvāgatānāṃ chandamātrakasamanvāgatānām ādikarmikāṇām abhavyarūpāṇāṃ tad api śraddhāmātrakaṃ premamātrakaṃ prasādamātrakaṃ chandamātrakaṃ vicchandayiṣyanti vivecayiṣyanti vivartayiṣyanti, nātra śikṣitavyam iti vakṣyanti, naitad buddhavacanam iti vācaṃ bhāṣiṣyante |
evaṃ te ātmasaṃtānān upahatya vivecya parasaṃtānān apy upahatya vivecya prajñāpāramitām abhyākhyāsyanti | prajñāpāramitāyām abhyākhyātāyāṃ sarvajñatā abhyākhyātā bhavati | sarvajñatāyām abhyākhyātāyām atītānāgatapratyutpannā buddhā bhagavanto ’bhyākhyātā bhavanti | te buddhānāṃ bhagavatām antikād apakrāntā bhaviṣyanti, dharmāt parimuktā bhaviṣyanti, saṃghāt paribāhyā bhaviṣyanti | evaṃ teṣāṃ sarveṇa sarvaṃ sarvathā sarvaṃ triratnāt paribāhyabhāvo bhaviṣyati | te sattvānāṃ hitasukhopacchedakriyayā mahānirayavipākasaṃvartanīyaṃ karma upaceṣyanti ||
§15 大地獄の輪転 〈V.90〉
te anenaivaṃrūpeṇa karmābhisaṃskāreṇa upasthāpitena samutthāpitena dharmavyasanasaṃvartanīyena duṣprajñasaṃvartanīyena karmaṇā bahūni varṣaśatāni bahūni varṣasahasrāṇi bahūni varṣaśatasahasrāṇi bahūni varṣakoṭīśatāni bahūni varṣakoṭīsahasrāṇi bahūni varṣakoṭīśatasahasrāṇi bahūni varṣakoṭīniyutaśatasahasrāṇi mahānirayeṣūpapatsyante |
［第一巡］
te mahānirayān mahānirayaṃ saṃkramiṣyanti | teṣāṃ tathā suciraṃ mahānirayān mahānirayaṃ saṃkrāmatāṃ tejaḥsaṃvartanī prādurbhaviṣyati | tejaḥsaṃvartanyāṃ prādurbhūtāyāṃ ye ‘nyeṣu lokadhātuṣu mahānirayāḥ, tatra te kṣepsyante | te teṣu mahānirayeṣu upapatsyante |
［第二巡］
te tatra vikṣiptās teṣu mahānirayeṣūpapannāḥ samānās tatrāpi mahānirayān mahānirayaṃ saṃkramiṣyanti | teṣāṃ tatrāpi mahānirayān mahānirayaṃ saṃkrāmatāṃ tatrāpi punar eva tathaiva tejaḥsaṃvartanī prādurbhaviṣyati | te tasyāṃ tejaḥsaṃvartanyāṃ prādurbhūtāyāṃ tataś cyutāḥ samānāḥ punar eva anyeṣu lokadhātuṣu ye mahānirayās tatra kṣepsyante | te teṣu mahānirayeṣūpapatsyante |
［第三巡］
te tatrāpi tathaiva mahānirayān mahānirayaṃ saṃkramiṣyanti | teṣāṃ tatrāpi suciraṃ mahānirayān mahānirayaṃ saṃkrāmatāṃ tatrāpi tathaiva tejaḥsaṃvartanī prādurbhaviṣyati |
［この世界へ戻る］
te tasyāṃ tejaḥsaṃvartanyāṃ prādurbhūtāyāṃ punar eva tataś cyutās tenaiva akṣīṇena sāvaśeṣeṇa karmaṇā ihaiva lokadhātau punaḥ kṣepsyante | kṣiptāḥ santo mahānirayeṣūpapatsyante |
〈V.91〉
te punar eva tāni mahānirayeṣu mahānti mahānirayaduḥkhāni pratyanubhaviṣyanti | tāvat pratyanubhaviṣyanti, yāvat punar eva tejaḥsaṃvartanī prādurbhaviṣyati | evaṃ te bahuduḥkhavedanīyaṃ karma pratyanubhaviṣyanti | tat kasya hetoḥ? yathāpi nāma durbhāṣitatvād vācaḥ ||
§16 五無間業も比ぶるに足らず 〈V.91〉
atha khalv āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
pañca bhagavan ānantaryāṇi karmāṇi kṛtāny upacitāni asya manoduścaritasya vāgduścaritasya ca na prativarṇikāny api na anurūpāṇy api na pratirūpāṇy api bhavanti |
bhagavān āha ——
evam etac chāriputra, evam etat | pañcānantaryāṇi śāriputra karmāṇi kṛtāny upacitāny asya manoduścaritasya ca vāgduścaritasya ca na prativarṇikāny api na anurūpāṇy api na pratirūpāṇy api asya karmaṇaḥ kṛtasya saṃcitasya ācitasya upacitasya |
ye kecid imāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ bhāṣyamāṇāṃ deśyamānām upadiśyamānām uddiśyamānāṃ pratibādhitavyāṃ maṃsyante, pratikṣepsyanti, pratikrokṣyanti, nātra śikṣitavyam iti vakṣyanti, neyaṃ tathāgatabhāṣiteti vācaṃ bhāṣiṣyante, tato ‘nyān api sattvān vivecayiṣyanti |
te svasaṃtānān upahatya parasaṃtānān upahaniṣyanti | te svasaṃtānān saviṣān kṛtvā parasaṃtānān saviṣān kariṣyanti | svayaṃ naṣṭāḥ parān api nāśayiṣyanti | svayaṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitām ajānānā anavabudhyamānāḥ parān api grāhayiṣyanti, nātra śikṣitavyam iti vācaṃ bhāṣiṣyante ||
§17 かかる人と交わるな 〈V.91〉
nāhaṃ śāriputra evaṃrūpāṇāṃ pudgalānāṃ darśanam apy abhyanujānāmi, kutas taiḥ saha saṃvāsaṃ kuto vā lābhasatkāraṃ kutaḥ sthānam? tat kasya hetoḥ? dharmadūṣakā hi te śāriputra tathārūpāḥ pudgalā veditavyā iti | kasambakajātās te śāriputra tathārūpāḥ pudgalā veditavyāḥ | kṛṣṇānirjātikāḥ kṛṣṇāhijātikās te śāriputra tathārūpāḥ pudgalā veditavyāḥ | teṣāṃ śāriputra tathārūpāṇāṃ pudgalānāṃ ye śrotavyaṃ maṃsyante, sarve te anayena vyasanam āpatsyante | ye ca śāriputra prajñāpāramitāṃ dūṣayanti, ime te śāriputra dharmadūṣakāḥ pudgalā veditavyāḥ ||
§18 舎利弗、身量を問う ── 世尊、答えたまわず 〈V.91〉
śāriputra āha ——
na bhagavatā tasya pudgalasya tatropapannasya mahānirayagatasyātmabhāvasya pramāṇam ākhyātam |
bhagavān āha ——
tiṣṭhatu śāriputra tasya pudgalasya tatropapannasya mahānirayagatasyātmabhāvasya pramāṇam | tat kasya hetoḥ? mā tathārūpasya pudgalasya tadātmabhāvasya pramāṇaṃ śrutvā uṣṇaṃ rudhiraṃ mukhād āgacchet, maraṇaṃ vā nigacchet, maraṇamātrakaṃ vā duḥkham āgāḍham ābādhaṃ spṛśet, dahyeta vā, śokaśalyo vā asyāviśet, mahāprapātaṃ vā prapatet, upaśuṣyeta vā mlāyeta vā | maiva mahāpratibhayaṃ tasyātmabhāvasya pramāṇam aśrauṣīd yasyeme doṣāḥ saṃvidyante ||
§19 三たびの請い ── 後の世の人のために 〈V.91〉
na bhagavān āyuṣmataḥ śāriputrasyāvakāśaṃ karoti —— iyat tasyātmabhāvasya pramāṇaṃ bhaviṣyatīti |
dvitīyakam api tṛtīyakam apy āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat ——
ākhyātu me bhagavāṃs tasya pudgalasyātmabhāvasya pramāṇam | paścimāyā janatāyā ālokaḥ kṛto bhaviṣyati anena vāṅmanaḥkarmaṇā kṛtena saṃcitena ācitena upacitena evaṃ mahāntaṃ mahānirayeṣv ātmabhāvaṃ parigṛhṇīteti |
bhagavān āha ——
eṣa eva śāriputra paścimāyā janatāyā ālokaḥ kṛto bhaviṣyati, yad anena vāṅmanoduścaritena akuśalena karmābhisaṃskāreṇa abhisaṃskṛtena saṃcitenācitenopacitena iyac ciraduḥkhaṃ pratyanubhaviṣyatīti |
yā etasyaiva śāriputra duḥkhasyāprameyatā bahuduḥkhatā
〈V.92〉
vyākhyātā, eṣa eva śuklāṃśikasya kulaputrasya kuladuhitur vā saṃvego bhaviṣyati | tataḥ sa tebhyo dharmavyasanasaṃvartanīyebhyaḥ karmabhyo vinivṛtya puṇyābhisaṃskāram eva kuryāt, jīvitahetor api saddharmaṃ na pratikṣepsyati —— mā bhūd asmākam api tādṛśair duḥkhaiḥ samavadhānam iti ||
§20 須菩提 ── 身口意を慎むべし 〈V.92〉
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat ——
susaṃvṛtakāyakarmavākkarmamanaskarmaṇā bhagavan kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā bhavitavyam | tat kasya hetoḥ? yatra hi nāma bhagavan evaṃrūpeṇa vāgdurbhāṣitena iyān mahāpuṇyaskandhaḥ prasūyate | katamena punar bhagavan karmaṇā iyān mahāpuṇyaskandhaḥ prasūyate?
bhagavān āha ——
evaṃrūpeṇa subhūte vāgdurbhāṣitena iyān mahāpuṇyaskandhaḥ prasūyate | ihaiva te subhūte mohapuruṣāḥ svākhyāte dharmavinaye pravrajitā bhaviṣyanti, ya imāṃ gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ dūṣayitavyāṃ maṃsyante, pratikṣeptavyāṃ maṃsyante, pratibādhitavyāṃ maṃsyante |
prajñāpāramitāyāṃ ca pratibādhitāyāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ buddhabodhiḥ pratibādhitā bhavati | buddhabodhau pratibādhitāyām atītānāgatapratyutpannānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ sarvajñatā pratibādhitā bhavati | sarvajñatāyāṃ pratibādhitāyāṃ saddharmaḥ pratibādhito bhavati | saddharme pratibādhite tathāgataśrāvakasaṃghaḥ pratibādhito bhavati | tathāgataśrāvakasaṃghe ‘pi pratibādhite evaṃ tasya sarveṇa sarvaṃ sarvathā sarvaṃ triratnāt paribāhyabhāvo bhavati, aprameyāsaṃkhyeyataraś ca mahān akuśalakarmābhisaṃskāraḥ parigṛhīto bhavati ||
§21 謗る因縁 ── 二法と四相 〈V.92〉
evam ukte āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat ——
ko ‘tra bhagavan hetuḥ kaḥ pratyayo yat sa kulaputro vā kuladuhitā vā imāṃ prajñāpāramitāṃ pratibādhitavyāṃ maṃsyate?
bhagavān āha ——
［二法］
mārādhiṣṭhito vā subhūte sa kulaputro vā kuladuhitā vā bhaviṣyati | duṣprajñasaṃvartanīyena vā karmaṇā gambhīreṣu dharmeṣu nāsya śraddhā, nāsya prasādaḥ |
ābhyāṃ subhūte dvābhyāṃ pāpābhyāṃ dharmābhyāṃ samanvāgataḥ sa kulaputro vā kuladuhitā vā imāṃ prajñāpāramitāṃ pratibādhiṣyate |
［四相］
punar aparaṃ subhūte sa kulaputro vā kuladuhitā vā pāpamitrahastagato vā bhaviṣyati, anabhiyukto vā bhaviṣyati, skandhābhiniviṣṭo vā bhaviṣyati, ātmotkarṣī pareṣāṃ paṃsako doṣāntaraprekṣī vā bhaviṣyati |
ebhir api subhūte caturbhir ākāraiḥ sa kulaputro vā kuladuhitā vā samanvāgato bhaviṣyati, ya imāṃ prajñāpāramitāṃ bhāṣyamāṇāṃ deśyamānām upadiśyamānāṃ pratibādhitavyāṃ maṃsyate iti ||
尾題
āryāṣṭasāhasrikāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ nirayaparivarto nāma saptamaḥ ||
〈V.93〉
付記 一：訂正した箇所
読誦の妨げになるため、以下は訂正した。左が原ファイルの表記。
| 原ファイル | 訂正 | 理由 |
|---|---|---|
| kṣāntivīryaṃ dhyānaṃ（V.87） | kṣāntir vīryaṃ dhyānaṃ | 並列。他の箇所と揃えた |
| vīyaṃ（V.87） | vīryaṃ | r 脱落 |
| paripṛcchaya（V.88） | paripṛcchya | 直前の同語に合わせた |
| bodhisattvo mahāsattvo saṃjñāsyate（V.87） | …mahāsattvaḥ saṃjñāsyate | 主格 |
| upalakṣyayituṃ（V.89） | upalakṣayituṃ | 同段の他二箇所に合わせた |
| parṣaddhyo（V.89） | parṣadbhyo | 奪格複数 |
| mahānireyaṣu（V.90） | mahānirayeṣu | e / a の誤り |
| gambhīrā prajñāpāramitāṃ（V.91） | gambhīrāṃ prajñāpāramitāṃ | 対格 |
| pudgālānāṃ（V.91） | pudgalānāṃ | 長母音の誤り |
| uṣṇaṃ rūdhiraṃ（V.91） | uṣṇaṃ rudhiraṃ | 長母音の誤り |
| bhaviṣyatianena（V.91） | bhaviṣyati anena | 語間の脱落 |
| vāṅbhanaḥkarmaṇā（V.91） | vāṅmanaḥkarmaṇā | bh / m の誤り |
| vāṅbhanoduścaritena（V.92） | vāṅmanoduścaritena | 同上 |
| saṃcitenopacitenopacitena（V.91） | saṃcitena ācitena upacitena | 定型句。upacita の重複 |
| tādṛśairduḥkhai samavadhānam（V.92） | tādṛśair duḥkhaiḥ samavadhānam | ヴィサルガ脱落 |
| carati prajñāpāramitāyām（V.88） | na carati prajñāpāramitāyām | 下記参照 |
na carati について。 Vaidya 版本文は carati（行ずる）ですが、文脈は「かく想うならば般若波羅蜜を行ずるのではない」でなければ通りません。Vaidya 自身が脚注で Conze 訳に従い na carati と読むべきことを記しています。読誦用には否定を補った形を採りました。
判断を保留した箇所
| 箇所 | 内容 |
|---|---|
| mohatamastimiravikariṇī（V.86） | vidhamanī（払い除くもの）の誤りの可能性があるが、vikaraṇī でも意は通る。原文どおり |
| pratyupasthitā anupasthitā（V.87） | 「現前しつつ現前せず」。矛盾語法とみて原文どおり |
| kṛṣṇānirjātikāḥ kṛṣṇāhijātikāḥ（V.91） | 黒蛇に生まれる意か。前半の語形が不安定だが原文どおり |
| iyān mahāpuṇyaskandhaḥ（V.92、三箇所） | 文脈は悪業の果であるから mahān apuṇyaskandhaḥ（大なる非福の集まり）が本来の読みと思われる。Conze も「demerit」と訳す。ただし三箇所すべてが同形なので原文どおりとし、ここに注記するに留めた |
付記 二：出典と利用条件
本文は GRETIL（Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages）公開の電子テキストに基づく。底本は P. L. Vaidya, Aṣṭasāhasrikā Prajñāpāramitā, Darbhanga: The Mithila Institute, 1960（Buddhist Sanskrit Texts, 4）。入力は Digital Sanskrit Buddhist Canon Input Project による。
GRETIL版は CC BY-NC-SA 4.0（表示・非営利・継承）で配布されている。個人の読誦や研究には自由に使えるが、商用利用は許諾されていない。
コメント