======================================================================
編集用テキスト。完成後に HTML へ変換します。
# … 大見出し ## … 中見出し > … 引用
| … 表の行 ・ … 箇条書き 空行 … 段落の切れ目
§ で始まる本文の行は触らないでください（本文リンクの元になります）
§986–§1184 木村本 p.150–188 199段落 63,845字 17節
煖・頂・忍・世第一法——覚りに至る手前の四つの段階です。
それぞれについて、何を対象とし（所縁）、どう捉えるか（行相）が説かれます。
教誡 おわり
§986–§986 p.150 1段落 15字
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§986
ity ukto ‘vavādaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
軟煖位 苦諦における所縁と行相
§987–§989 p.150 3段落 640字
§987
śāriputra āha: katamā āyuṣman subhūte dharmatṛṣṇā?
§988
subhūtir āha: ihāyuṣman śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ caran rūpam anityam iti
nābhiniviśate nādhitiṣṭhati na
〔PSP1-1 151〕
saṃjānīte,
duḥkhaṃ śūnyam anātmakam iti
nābhiniviśate nādhitiṣṭhati na saṃjānīte,
rūpaṃ śūnyam ity apraṇihitam iti
nābhiniviśate nādhitiṣṭhati na saṃjānīte,
vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārān, vijñānam anityam iti
nābhiniviśate nādhitiṣṭhati na saṃjānīte,
duḥkhaṃ śūnyam anātmakam iti
nābhiniviśate nādhitiṣṭhati na saṃjānīte,
vijñānaṃ śūnyam ity apraṇihitam iti
nābhiniviśate nādhitiṣṭhati na saṃjānīte.
iyam āyuṣman śāriputra bodhisattvasya mahāsattvasya ānulomikī dharmatṛṣṇā āmaḥ.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§989
iti duḥkhasatyādhikāreṇa mṛdūṣmagatasyālambanākāraviśeṣaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
軟煖位 集諦における所縁と行相
§990–§991 p.151 2段落 501字
§990
evaṃ rūpaṃ prahātavyam anena rūpaṃ prahātavyam iti
nābhiniviśate nādhitiṣṭhati na saṃjānīte,
evaṃ vedanā prahātavyā anena vedanā prahātavyeti,
evaṃ saṃjñā prahātavyā anena saṃjñā prahātavyeti,
evaṃ saṃskārāḥ prahātavyā anena saṃskārāḥ prahātavyā iti,
evaṃ vijñānaṃ prahātavyam anena vijñānaṃ prahātavyam iti
nābhiniviśate nādhitiṣṭhati na saṃjānīte,
evaṃ duḥkhaṃ parijñeyam anena duḥkhaṃ parijñeyam iti,
evaṃ samudayaḥ prahātavyo ‘nena samudayaḥ prahātavya iti
nābhiniviśate nādhitiṣṭhati na saṃjānīte.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§991
iti samudayasatyādhikāreṇa mṛdūṣmagatasyālambanākāraviśeṣaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
軟煖位 滅諦における所縁と行相
§992–§997 p.151 6段落 3,152字
§992
evaṃ nirodhaḥ sākṣātkartavyo ‘nena nirodhaḥ sākṣātkartavya iti,
evaṃ mārgo bhāvayitavyo ‘nena mārgo bhāvayitavya iti,
ayaṃ saṃkleśa idaṃ vyavadānam iti,
ime dharmāḥ sevitavyā ime dharmā na sevitavyā iti,
iha caritavyam iha na caritavyam,
ayaṃ mārgo bhāvayitavyo ‘yaṃ na bhāvayitavyaḥ,
iyaṃ bodhisattvasya śikṣā iyam aśikṣā,
iyaṃ bodhisattvasya dānapāramitā,
iyaṃ bodhisattvasya śīlapāramitā,
iyaṃ bodhisattvasya kṣāntipāramitā,
iyaṃ bodhisattvasya vīryapāramitā,
iyaṃ bodhisattvasya dhyānapāramitā,
iyaṃ bodhisattvasya prajñāpāramitā,
iyaṃ bodhisattvasya na dānapāramitā,
iyaṃ bodhisattvasya na śīlapāramitā,
iyaṃ bodhisattvasya na kṣāntipāramitā,
iyaṃ bodhisattvasya na vīryapāramitā,
iyaṃ bodhisattvasya na dhyānapāramitā,
iyaṃ bodhisattvasyana prajñāpāramitā,
idaṃ bodhisattvasyopāyakauśalam idam anupāyakauśalam iti
nābhiniviśate nādhitiṣṭhati na saṃjānīte.
ayaṃ bodhisattvasya mūrdhāmaḥ.
§993
〔PSP1-1 152〕
saced āyuṣman śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ caran imān dharmān
evaṃ nābhiniviśate nādhitiṣṭhati na saṃjānīte ‘yaṃ
bodhisattvasyānulomikī dharmatṛṣṇā āmaḥ.
§994
śāriputra āha: katamaḥ punar āyuṣman subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya nyāmaḥ?
§995
subhūtir āha: ihāyuṣman śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ caran nādhyātmaśūnyatayā bahirdhāśūnyatāṃ samanupaśyati,
na bahirdhāśūnyatayā adhyātmaśūnyatāṃ samanupaśyati,
na bahirdhāśūnyatayā adhyātmabahirdhāśūnyatāṃ samanupaśyati,
nādhyātmabahirdhāśūnyatayā bahirdhāśūnyatāṃ samanupaśyati,
nādhyātmabahirdhāśūnyatayā śūnyatāśūnyatāṃ samanupaśyati,
na śūnyatāśūnyatayā adhyātmabahirdhāśūnyatāṃ samanupaśyati,
na śūnyatāśūnyatayā mahāśūnyatāṃ samanupaśyati,
na mahāśūnyatayā śūnyatāśūnyatāṃ samanupaśyati,
na mahāśūnyatayā paramārthaśūnyatāṃ samanupaśyati,
na paramārthaśūnyatayā mahāśūnyatāṃ samanupaśyati,
na paramārthaśūnyatayā saṃskṛtaśūnyatāṃ samanupaśyati,
na saṃskṛtaśūnyatayā paramārthaśūnyatāṃ samanupaśyati,
na saṃskṛtaśūnyatayā asaṃskṛtaśūnyatāṃ samanupaśyati,
nāsaṃskṛtaśūnyatayā saṃskṛtaśūnyatāṃ samanupaśyati,
nāsaṃskṛtaśūnyatayā atyantaśūnyatāṃ samanupaśyati,
nātyantaśūnyatayā asaṃskṛtaśūnyatāṃ samanupaśyati,
nātyantaśūnyatayā anavarāgraśūnyatāṃsamanupaśyati,
nānavarāgraśūnyatayā atyantaśūnyatāṃ samanupaśyati,
nānavarāgraśūnyatayā anavakāraśūnyatāṃ samanupaśyati,
nānavakāraśūnyatayā anavarāgraśūnyatāṃ samanupaśyati,
nānavakāraśūnyatayā prakṛtiśūnyatāṃ samanupaśyati,
na prakṛtiśūnyatayā anavakāraśūnyatāṃ samanupaśyati,
na prakṛtiśūnyatayā sarvadharmaśūnyatāṃ samanupaśyati,
na sarvadharmaśūnyatayā prakṛtiśūnyatāṃ samanupaśyati,
na sarvadharmaśūnyatayā svalakṣaṇaśūnyatāṃ samanupaśyati,
na svalakṣaṇaśūnyatayā sarvadharmaśūnyatāṃ samanupaśyati,
na svalakṣaṇaśūnyatayā anupalambhaśūnyatāṃ samanupaśyati,
nānupalambhaśūnyatayā svalakṣaṇaśūnyatāṃ samanupaśyati,
nānupalambhaśūnyatayā abhāvasvabhāvaśūnyatāṃ samanupaśyati,
nābhāvasvabhāvaśūnyatayā anupalambhaśūnyatāṃ
〔PSP1-1 153〕
samanupaśyati,
nābhāvasvabhāvaśūnyatayā bhāvaśūnyatāṃ samanupaśyati,
na bhāvaśūnyatayā abhāvasvabhāvaśūnyatāṃ samanupaśyati,
na bhāvaśūnyatayā abhāvaśūnyatāṃ samanupaśyati,
nābhāvaśūnyatayā bhāvaśūnyatāṃ samanupaśyati,
nābhāvaśūnyatayā svabhāvaśūnyatāṃ samanupaśyati,
na svabhāvaśūnyatayā abhāvaśūnyatāṃ samanupaśyati,
na svabhāvaśūnyatayā parabhāvaśūnyatāṃ samanupaśyati,
na parabhāvaśūnyatayā svabhāvaśūnyatāṃ samanupaśyati.
§996
ayaṃ hi śāriputra bodhisattvasya mahāsattvasya
prajñāpāramitāyāṃ carato bodhisattvanyāmaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§997
iti nirodhasatyādhikāreṇa mṛdūṣmagatasyālambanākāraviśeṣaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
軟煖位 道諦における所縁と行相
§998–§1012 p.153 15段落 3,271字
§998
punar aparaṃ śāriputra bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ carataivaṃ śikṣitavyam.
yathā śikṣamāṇena rūpaṃ jñātavyaṃ na ca tena mantavyaṃ,
vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānaṃ jñātavyaṃ na ca tena mantavyaṃ,
cakṣur jñātavyam evaṃ śrotraṃ ghrāṇaṃ jihvā
kāyo manojñātavyaṃ na ca tena mantavyaṃ,
śabdagandharasaspraṣṭavyadharmā jñātavyā na ca tair mantavyaṃ,
dānapāramitā jñātavyā śīlapāramitā jñātavyā kṣāntipāramitā
jñātavyā vīryapāramitā jñātavyā dhyānapāramitā jñātavyā
prajñāpāramitā jñātavyā na ca tābhir mantavyaṃ,
evaṃ pañcābhijñāḥ pañca cakṣūṃṣi catvāri smṛtyupasthānāni
samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgā
bhāvayitavyā na ca tair mantavyaṃ,
catvāri vaiśāradyāni daśatathāgatabalāni catasraḥ
pratisaṃvido ‘ṣṭādaśāveṇikā buddhadharmā jñātavyā na ca
tair mantavyam.
§999
evaṃ hi śāriputra bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā bodhicittaṃ nāma jñātavyam
asamacittaṃ nāmodāracittaṃ nāma jñātavyaṃ na ca
tena mantavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā tac cittam acittaṃ prakṛtiś cittasya prabhāsvarā.
§1000
śāriputra āha: kā punar āyuṣman subhūte cittasya prabhāsvaratā?
§1001
subhūtir āha: yad āyuṣman śāriputra cittaṃ na rāgeṇa saṃyuktaṃ na visaṃyuktaṃ,
na dveṣeṇa mohena saṃyuktaṃ na visaṃyuktaṃ,
na paryutthānaiḥ saṃyuktaṃ na visaṃyuktaṃ,
nāvaraṇaiḥ saṃyuktaṃ na
〔PSP1-1 154〕
visaṃyuktaṃ,
nānuśayaiḥ saṃyuktaṃ na visaṃyuktaṃ,
na saṃyojanaiḥ saṃyuktaṃ na visaṃyuktaṃ,
na dṛṣṭikṛtaiḥ saṃyuktaṃ na visaṃyuktaṃ,
na śrāvakapratyekabuddhacittaiḥ saṃyuktaṃ na visaṃyuktam.
iyaṃ śāriputra cittasya prabhāsvaratā.
§1002
śāriputra āha: kiṃ punar āyuṣman subhūte asti tac cittaṃ yac cittam acittam?
§1003
subhūtir āha: kiṃ punar āyuṣman śāriputra yā acittatā tatrāstitā vā
nāstitā vā vidyate vā upalabhyate vā?
§1004
śāriputra āha: na khalv āyuṣman subhūte.
§1005
subhūtir āha: saced āyuṣman śāriputra tatrācittatāyām
astitā vā nāstitā vā na vidyate vā nopalabhyate vā,
api nu te yukta eṣa paryanuyogaḥ,
yad āyuṣman śāriputra evam āha,
asti tac cittaṃ yac cittam acittam iti.
§1006
śāriputra āha: kā punar eṣā āyuṣman subhūte acittatā?
§1007
subhūtir āha: avikārā āyuṣman śāriputra
avikalpā acittatā yā sarvadharmāṇāṃ dharmatā,
iyam ucyate acittatā.
§1008
śāriputra āha: kiṃ punar āyuṣman subhūte yathaiva tac cittam
avikāram avikalpaṃ tathaiva rūpam apy avikāram avikalpaṃ,
vedanāpy avikārā avikalpā saṃjñāpy avikārā avikalpā saṃskārā
apy avikārā avikalpā vijñānam apy avikāram avikalpaṃ,
evam eva cakṣurdhātū rūpadhātuś cakṣurvijñānadhātur avikāro ‘vikalpaḥ,
śrotradhātuḥ śabdadhātuḥ śrotravijñānadhātur avikāro ‘vikalpaḥ,
ghrāṇadhātur gandhadhātur ghrāṇavijñānadhātur avikāro ‘vikalpaḥ,
jihvādhātū rasadhātur jihvāvijñānadhātur avikāro ‘vikalpaḥ,
kāyadhātuḥ spraṣṭavyadhātuḥ kāyavijñānadhātur avikāro ‘vikalpaḥ,
manodhātur dharmadhātur manovijñānadhātur avikāro ‘vikalpaḥ.
evam āyatanāni pratītyasamutpādaḥ pāramitā abhijñāḥ
smṛtyupasthānasamyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgavaiśāradyapratisaṃvidbalāveṇikā
buddhadharmā yāvad anuttarā samyaksaṃbodhir avikārā avikalpā.
§1009
subhūtir āha: evam etad āyuṣman śāriputra
yathaiva cittam avikāram
〔PSP1-1 155〕
avikalpaṃ tathaiva
skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādapāramitābhijñābodhipakṣyā
dharmā daśatathāgatabalavaiśāradyāṣṭādaśāveṇikabuddhadharmā
yāvad anuttarā samyaksaṃbodhiḥ.
§1010
śāriputra āha: sādhu sādhu āyuṣman subhūte tadyathāpi nāma bhagavataḥ
putra auraso mukhato jāto dharmajo dharmanirmito
dharmadāyādo nāmiṣadāyādaḥ pratyakṣacakṣudharmeṣu
kāyasākṣī yathāpi nāmāgrāro ‘raṇāvihāriṇāṃ bhagavatā
agratāyāṃ nirdiṣṭasyāyam upadeśaḥ.
§1011
evam āyuṣman subhūte bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ śikṣitavyaṃ, ataś ca
bodhisattvo mahasattvo ‘vinivartanīya upaparīkṣitavyo ‘virahitaś ca
prajñāpāramitayā veditavyaḥ.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§1012
iti mārgasatyādhikāreṇa mṛdūṣmagatasyālambanākāraviśeṣaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
すべての因たること
§1013–§1018 p.155 6段落 880字
§1013
śrāvakabhūmāv api āyuṣman subhūte śikṣitukāmena bodhisattvena
mahāsattvena iyam eva prajñāpāramitā śrotavyodgrahītavyā
dhārayitavyā vācayitavyā paryavāptavyā yoniśaś ca
upaparīkṣitavyā.
§1014
pratyekabuddhabhūmāv api āyuṣman subhūte śikṣitukāmena bodhisattvena
mahāsattvena iyam eva prajñāpāramitā śrotavyodgrahītavyā
dhārayitavyā vācayitavyā paryavāptavyā yoniśaś ca
upaparīkṣitavyā.
§1015
bodhisattvabhūmāv api āyuṣman subhūte śikṣitukāmena bodhisattvena
mahāsattvena iyam eva prajñāpāramitā śrotavyodgrahītavyā
dhārayitavyā vācayitavyā paryavāptavyā yoniśaś ca
upaparīkṣitavyā.
§1016
buddhabhūmāv api āyuṣman subhūte śikṣitukāmena bodhisattvena
mahāsattvena iyam eva prajñāpāramitā śrotavyodgrahītavyā
dhārayitavyā vācayitavyā paryavāptavyā yoniśaś ca
upaparīkṣitavyā.
§1017
tat kasya hetoḥ?
tathā hy atra prajñāpāramitāyāṃ trīṇi yānāni
vistareṇopadiṣṭāni yatra bodhisattvair mahāsattvaiḥ
śrāvakabhūmau vā pratyekabuddhabhūmau vā
bodhisattvabhūmau vā śikṣitavyam.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§1018
iti sarveṣāṃ hetutvaviśeṣaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
中煖位 所縁と行相
§1019–§1036 p.155 18段落 8,252字
§1019
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat:
yo ‘haṃ bhagavan na bodhisattvaṃ na prajñāpāramitāṃ
vindāmi nopalabhe na
〔PSP1-1 156〕
samanupaśyāmi.
tat katamaṃ bodhisattvaṃ katamasyāṃ prajñāpāramitāyām
avavadiṣyāmy anuśāsiṣyāmi?
etad eva me bhagavan kaukṛtyaṃ syāt,
yo ‘haṃ vastu na vindāmi nopalabhe na samanupaśyāmi so
‘haṃ bhagavan vastv avindann anupalabhamāno ‘samanupaśyan
katamena dharmeṇa katamaṃ dharmam avavadiṣyāmy anuśāsiṣyāmi?
etad eva me bhagavan kaukṛtyaṃ syāt,
yo ‘haṃ sarvadhharmān avindann anupalabhamāno ‘samanupaśyan
nāmadheyamātreṇāyavyayaṃ kuryāṃ bodhisattva iti vā
prajñāpāramiteti vā.
§1020
api tu khalu punar bhagavaṃs tad api nāmadheyaṃ
na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitam.
tat kasya hetoḥ?
avidyamānatvena tasya nāmadheyasya evaṃ taṃ nāmadheyaṃ
na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitam,
rūpasyāhaṃ bhagavann āyañ ca vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
vedanāyā ahaṃ bhagavann āyañ ca vyayañ ca
nopalabhe na samanupaśyāmi, saṃjñāyā ahaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
saṃskārāṇām ahaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ canopalabhe na samanupaśyāmi,
vijñānasyāhaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañca nopalabhe na samanupaśyāmi,
so ‘haṃ bhagavan rūpādīnām āyañ ca
vyayañ cānupalabhamāno ‘samanupaśyan kasya nāmadheyaṃ kariṣyāmi bodhisattva iti?
§1021
anena bhagavan paryāyeṇa tad api nāmadheyaṃ na sthitaṃ
nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitam.
tat kasya hetoḥ?
avidyamānatvāt tasya nāmadheyasya,
evaṃ taṃ nāmadheyaṃ na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitam.
§1022
cakṣuṣo ‘haṃ bhagavann āyañ ca vyayañ ca
na samanupaśyāmi nopalabhe, śrotrasyāhaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
ghrāṇasyāhaṃ bhagavann āyañ ca vyayañ ca
na samanupaśyāmi nopalabhe, jihvāyā ahaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
kāyasyāhaṃ bhagavann āyañ ca vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
manaso ‘haṃ bhagavann āyañ ca vyayañ ca
na samanupaśyāmi nopalabhe.
§1023
api tu khalu punar bhagavan yad api tad rūpaṃ nāma vedanā
nāma saṃjñā nāma saṃskārā nāma vijñānaṃ nāma cakṣuḥ
śrotraṃ ghrāṇaṃ
〔PSP1-1 157〕
jihvā kāyo mana iti nāma,
etāni nāmadheyāni na sthitāni nāsthitāni na viṣṭitāni
nāviṣṭitāni.
tat kasya hetoḥ?
avidyamānatvena teṣāṃ nāmadheyānāṃ,
evaṃ tāni nāmadheyāni na sthitāni
nāsthitāni na viṣṭitāni nāviṣṭitāni,
rūpasyāhaṃ bhagavann āyañ ca vyayañ ca
na samanupaśyāmi nopalabhe.
evaṃ śabdagandharasaspraṣṭavyadharmāṇām
āyañ ca vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
so ‘haṃ bhagavan rūpaśabdagandharasaspraṣṭavyadharmāṇām āyañ ca
vyayañ cānupalabhamāno ‘samanupaśyan kasya nāmadheyaṃ kariṣyāmi bodhisattva iti.
§1024
api tu khalu punar bhagavaṃs tad api nāmadheyaṃ
na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitam.
tat kasya hetoḥ?
avidyamānatvena tasya nāmadheyasya,
evaṃ taṃ nāmadheyaṃ na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitaṃ,
cakṣurvijñānasyāhaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
evaṃ śrotravijñānasya ghrāṇavijñānasya jihvāvijñānasya
kāyavijñānasya manovijñānasyāhaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
so ‘haṃ bhagavaṃś cakṣurvijñānasya śrotravijñānasya
ghrāṇavijñānasya jihvāvijñānasya kāyavijñānasya manovijñānasyāyañ ca
vyayañ ca na samanupaśyann anupalambhamānaḥ
kasya nāmadheyaṃ kariṣyāmi bodhisattva iti.
§1025
api tu khalu punar bhagavaṃs tad api nāmadheyaṃ
na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitam.
tat kasya hetoḥ?
avidyamānatvena tasya nāmadheyasya,
evaṃ taṃ nāmadheyaṃ na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitaṃ,
cakṣuḥsaṃsparśasyāhaṃ bhagavan yāvac cakṣuḥsaṃsparśapratyayavedayitasyāyañ ca
vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
śrotrasaṃsparśasyāhaṃ bhagavan yāvac chrotrasaṃsparśapratyayavedayitasyāyañ ca
vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
ghrāṇasaṃsparśasyāhaṃ bhagavan yāvad ghrāṇasaṃsparśapratyayavedayitasyāyañ ca
vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
jihvāsaṃsparśasyāhaṃ bhagavan yāvad jihvāsaṃsparśapratyayavedayitasyāyañ ca
vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
kāyasaṃsparśasyāhaṃ bhagavan yāvat kāyasaṃsparśapratyayavedayitasyāyañ ca
vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
manaḥsaṃsparśasyāhaṃ bhagavan yāvan manaḥsaṃsparśapratyayavedayitasyāyañ ca
vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
〔PSP1-1 158〕
pṛthivīdhātor evam abdhātos tejodhātor
vāyudhātor ākāśadhātor vijñānadhātor āyañ ca vyayañ ca
na sanupaśyāmi nopalabhe.
evam avidyā yāvaj jarāmaraṇasyāhaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
evam avidyānirodhasya yāvaj jarāmaraṇanirodhasyāhaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādānām
ahaṃ bhagavann āyañ ca vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
rāgadveṣamohānām ahaṃ bhagavan āyañ ca
vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe,
paryutthānāvaraṇānuśayasaṃyojanadṛṣṭikṛtānām
ahaṃ bhagavann āyañ ca vyayañ ca na samanupaśyāmi nopalabhe.
§1026
dānapāramitāyā ahaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
śīlapāramitāyā ahaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
kṣāntipāramitāyā ahaṃ bhagavann āyañ cavyayañ ca
nopalabhe na samanupaśyāmi,
vīryapāramitāyā ahaṃ bhagavannāyañ ca
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
dhyānapāramitāyā ahaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
prajñāpāramitāyā ahaṃ bhagavann āyañ ca vyayañ ca
nopalabhe na samanupaśyāmi.
§1027
ātmano ‘haṃ bhagavann āyañ ca vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
evaṃ sattvajīvapoṣapuruṣapudgalamanujamānavakārakavedakajānakapaśyakānām
ahaṃ bhagavann āyañ ca vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi.
§1028
smṛtyupashānām ahaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
evaṃ samyakprahāṇarddhipādenadriyabalabodhyaṅgamārgasyāhaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
śūnyatāyā ānimittasyāpraṇihitasyāhaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
caturṇāṃ dhyānānāṃ caturṇām apramāṇānāṃ catasṛṇām
ārūpyasamāpattīnām ahaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
buddhānusmṛter dharmānusmṛteḥ saṃghānusmṛteḥ
śīlānusmṛtes tyāgānusmṛter devatānusmṛter āyañ ca
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
ānāpānānusmṛter maraṇānusmṛter āyañ ca
〔PSP1-1 159〕
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
pañcānāṃ cakṣuṣām abhijñānāṃ vaiśāradyānāṃ daśānāṃ
tathāgatabalānām āyañ ca vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
aṣṭādaśānām āveṇikānām ahaṃ bhagavan buddhadharmāṇām
āyañ ca vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
so ‘haṃ bhagavann aṣṭādaśānām āveṇikānāṃ buddhadharmāṇām āyañ ca
vyayañ cānupalabhamāno ‘samanupaśyan kasya nāmadheyaṃ kariṣyāmi bodhisattva iti.
§1029
api tu khalu punar bhagavaṃs tad api nāmadheyaṃ
na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitam.
tat kasya hetoḥ?
avidyamānatvena tasya nāmadheyasya,
evaṃ taṃ nāmadheyaṃ na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitam.
§1030
svapnopamānām ahaṃ bhagavan pañcānām upādānaskandhānām
āyañ ca vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
evaṃ māyopamānāṃ pratiśrutkopamānāṃ pratibhāsopamānāṃ
pratibimbopāmānāṃ marīcyupamānāṃ udakacandropamānāṃ
nirmitakopamānām ahaṃ bhagavan pañcānām upādānaskandhānām
āyañ ca vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi.
evaṃ viviktasya śāntasyānutpādasyānirodhasyāsaṃkleśasyāvyavadānasya
ahaṃ bhagavan āyañ ca vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi.
evaṃ dharmadhātos tathatāyā bhūtakoṭer dharmasthititāyā
dharmaniyāmatāyā ahaṃ bhagavan āyañ ca vyayañ ca
nopalabhe na samanupaśyāmi.
§1031
evaṃ kuśalānām akuśalānāṃ sāvadyānām anavadyānāṃ
sāsravāṇām anāsravāṇāṃ saṃkleśānāṃ niḥkleśānāṃ
laukikānāṃ lokottarāṇāṃ saṃskṛtānām asaṃskṛtānāṃ
saṃkleśānāṃ vyavadānānāṃ saṃsārikāṇāṃ nairvāṇikānām
ahaṃ bhagavan dharmāṇām āyañ ca vyayañ ca
nopalabhe na samanupaśyāmi.
§1032
atītānāgatapratyutpannānāṃ dharmāṇām āyañ ca
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
bhagavato ‘py ahaṃ bhagavan āyañ ca
vyayañ canopalabhe na samanupaśyāmi.
§1033
pūrvasyāṃ diśi gaṅgānadīvālukopameṣu lokadhātuṣu tathāgatānām
arhatāṃ samyaksaṃbuddhanāṃ saśrāvakasaṃghānāṃ
sabodhisattvasaṃghānām
〔PSP1-1 160〕
ahaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
evaṃ dakṣiṇasyāṃ diśi gaṅgānadīvālukopameṣu lokadhātuṣu,
paścimasyāṃ diśi gaṅgānadīvālukopameṣu lokadhātuṣu,
uttarasyāṃ diśi gaṅgānadīvālukopameṣu lokadhātuṣu,
uttarapūrvasyāṃ diśi gaṅgānadīvālukopameṣu lokadhātuṣu,
pūrvadakṣiṇasyāṃ diśi gaṅgānadīvālukopameṣulokadhātuṣu,
dakṣiṇapaścimasyāṃ diśi gaṅgānadīvālukopameṣu lokadhātuṣu,
paścimottarasyāṃ diśi gaṅgānadīvālukopameṣu lokadhātuṣu,
ūrdhvaṃ diśi gaṅgānadīvālukopameṣu lokadhātuṣu,
adho diśi gaṅgānadīvālukopameṣulokadhātuṣu,
tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ saśrāvakasaṃghānāṃ
sabodhisattvasaṃghānām ahaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
so ‘haṃ bhagavaṃs tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ
saśrāvakasaṃghānāṃ sabodhisattvasaṃghānāmāyañ ca
vyayañ ca nopalaṃbhamāno ‘samanupaśyan katamaṃ
bodhisattvaṃ katamasyāṃ prajñāpāramitāyām
avavadiṣyāmy anuśāsiṣyāmi.
§1034
api tu khalu punar bhagavaṃs tad api nāmadheyaṃ
na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitam.
tat kasya hetoḥ?
avidyamānatvāt tasya nāmadheyasya,
evaṃ taṃ nāmadheyaṃ na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitaṃ,
sarvadharmatathatāyā ahaṃ bhagavann āyañ ca
vyayañ ca nopalabhe na samanupaśyāmi,
so ‘haṃ bhagavan sarvadharmatathatāyām āyañ ca
vyayañ cānupalabhamāno ‘samanupaśyan katamaṃ
bodhisattvaṃ katamasyāṃ prajñāpāramitāyām
avavadiṣyāmy anuśāsiṣyāmi.
§1035
api tu khalu punar bhagavaṃs tad api nāmadheyaṃ
na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitam.
tat kasya hetoḥ?
avidyamānatvāt tasya nāmadheyasya,
evaṃ taṃ nāmadheyaṃ na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitam.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§1036
iti madhyoṣmagatasyālambanākāraviśeṣaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
上煖位 所縁と行相
§1037–§1039 p.160 3段落 1,491字
§1037
yāpīyaṃ bhagavan dharmasāṃketikī dharmaprajñaptir yad uta bodhisattva iti,
sā na kenacid vacanīyā skandhena vā dhātunā vā
āyatanena vā yāvad āveṇikena vā buddhadharmeṇa,
yāvad evaiṣā dharmaprajñaptiḥ,
tadyathāpi nāma bhagavan svapno na kenacid vacanīyaḥ
pratiśrutko pratibhāsaḥ pratibimbaṃ nirmitakaṃ na kenacid vacanīyaṃ,
tadyathāpi nāma bhagavan pṛthivyāptejovāyvākāśaṃ
nāma na kenacid
〔PSP1-1 161〕
vacanīyam,
tadyathāpi nāma bhagavan śīlam iti
samādhir iti prajñeti vimuktir iti
vimuktijñā anadarśanam iti nāma na kenacid vacanīyaṃ,
srotaāpanna iti nāma na kenacid vacanīyaṃ,
sakṛdāgāmīti, anāgāmīti, arhann iti, pratyekabuddha iti,
yāvad bodhisattvadharma iti tathāgata iti buddha iti
tathateti buddhadharma iti nāma na kenacid vacanīyaṃ,
kuśalena vā akuśalena vā sāvadyena vā
anavadyena vā sukhena vā duḥkhenavā ātmanā vā
anātmanā vā śāntena vā aśāntena vā viviktena vā
aviviktenavā nimittena vā animittena vā bhāvena vā
abhāvena vā imam apy ahaṃ bhagavan arthavaśaṃ pratītya
evaṃ vadāmi etad eva me bhagavan kaukṛtyaṃ syāt,
yo ‘haṃ sarvadharmāṇām āyañ ca
vyayañ cānupalabhamāno ‘samanupaśyan nāmadheyamātreṇāyañ ca
vyayañ ca kuryāṃ bodhisattva iti.
§1038
api tu khalu punar bhagavaṃs tad api nāmadheyaṃ
na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitam,
tat kasya hetoḥ?
avidyamānatvāt tasya nāmadheyasya,
evaṃ taṃ nāmadheyaṃ na sthitaṃ nāsthitaṃ na viṣṭhitaṃ nāviṣṭhitaṃ,
saced bhagavann evaṃ bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ
bhāṣyamāṇāyāṃ cittaṃ nāvalīyate na saṃlīyate na vipratisārī bhavati,
mānasaṃ nottrasyati na saṃtrasyati na saṃtrāsam
āpadyate niyataṃ bodhisattvo mahāsattvo
‘vinivartaṇīyāyāṃ bodhisattvabhūmau sthito veditavyaḥ
susthito ‘sthānayogena.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§1039
iti adhimātroṣmagatasyālambanākāraviśeṣaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
軟頂位 所縁と行相
§1040–§1082 p.161 43段落 18,203字
§1040
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ
caratā na rūpe sthātavyaṃ na vedanāyāṃ na saṃjñāyāṃ na saṃskāreṣu
na vijñāne sthātavyaṃ tena na cakṣuṣi sthātavyaṃ na śrotre
na ghrāṇe na jihvāyāṃ na kāye na manasi sthātavyaṃ,
tena na rūpe sthātavyaṃ na śabde na gandhe
na rase na spraṣṭavye na dharme sthātavyaṃ,
tena na cakṣurvijñāne sthātavyan na śrotravijñāne na ghrāṇavijñāne
na jihvāvijñāne na kāyavijñāne na manovijñāne sthātavyaṃ,
tena na cakṣuḥsaṃsparśe sthātavyan
na cakṣuḥsaṃsparśapratyayavedayite sthātavyaṃ,
na śrotrasaṃsparśe na śrotrasaṃsparśapratyayavedayite sthātavyaṃ,
na ghrāṇasaṃsparśe
〔PSP1-1 162〕
na ghrāṇasaṃsparśapratyayavedayite sthātavyaṃ,
na jihvāsaṃsparśe na jihvāsaṃsparśapratyayavedayite sthātavyaṃ,
na kāyasaṃsparśe na kāyasaṃsparśapratyayavedayite sthātavyaṃ,
na manaḥsaṃsparśe na manaḥsaṃsparśapratyayavedayite sthātavyam.
na pṛthivīdhātau sthātavyaṃ nābdhātau na tejodhātau
na vāyudhātau nākāśadhātau na vijñānadhātau sthātavyaṃ,
tena nāvidyāyāṃ sthātavyaṃ na saṃskāreṣuna vijñāne na nāmarūpe
na ṣaḍāyatane na sparse na vedanāyāṃ na tṛṣṇāyāṃ nopādāne na bhave
na jātau na jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaumanasyopayāseṣu
sthātavyam.
§1041
tat kasya hetoḥ?
tathā hi bhagavan rūpaṃ rūpatvena śūnyaṃ,
vedanāvedanātvena śūnyā, saṃjñā saṃjñātvena śūnyā,
saṃskārāḥ saṃskāratvena śūnyāḥ,
vijñānaṃ vijñānatvena śūnyaṃ,
yā ca bhagavan rūpasya śūnyatā na tad rūpaṃ,
na cānyatra śūnyatāyā rūpaṃ,
rūpam eva śūnyatāśūnyataiva rūpaṃ,
yā ca bhagavan vedanāyāḥ śūnyatā na sā vedanā,
na cānyatra śūnyatāyā vedanā,
vedanaiva śūnyatā śūnyataiva vedanā,
yā ca bhagavan saṃjñāyāḥ śūnyatā na sā saṃjñā,
na cānyatra śūnyatāyāḥ saṃjñā,
saṃjñaiva śūnyatā śūnyataiva saṃjñā,
yā ca bhagavan saṃskārāṇāṃ śūnyatā na te saṃskārāḥ,
na cānyatra śūnyatāyāḥ saṃskārāḥ,
saṃskārā eva śūnyatā śūnyataiva saṃskārāḥ,
yā ca bhagavan vijñānasya śūnyatā na tad vijñānaṃ,
na cānyatra śūnyatāyā vijñānaṃ,
vijñānam eva śūnyatā śūnyataiva vijñānam.
§1042
anena bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ
caratā na rūpe sthātavyaṃ na vedanāyāṃ na saṃjñāyāṃ na saṃskāreṣu
na vijñāne sthātavyam.
§1043
na pṛthivīdhātau sthātavyaṃ nābdhātau na tejodhātau
na vāyudhātau nākāśadhātau na vijñānadhātau sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi bhagavan pṛthivīdhātuḥ pṛthivīdhātutvena śūnyā,
yā ca pṛthivīdhātuśūnyatā nāsau pṛthivīdhātur
na cānyatra śūnyatāyāḥ pṛthivīdhātuḥ,
pṛthivīdhātur eva śūnyatā, śūnyataiva pṛthivīdhātuḥ,
evam abdhātus tejodhātur vāyudhātur ākāśadhātus
tathā hi bhagavan vijñānadhātur vijñānadhātutvena śūnyā,
yā ca vijñānadhātuśūnyatā nāsau vijñānadhātur na cānyatra
śūnyatāyā vijñānadhātur vijñānadhātur eva śūnyatā,
śūnyataiva
〔PSP1-1 163〕
vijñānadhātuḥ.
anena bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na pṛthivīdhātau sthātavyaṃ nābdhātau
na tejodhātau na vāyudhātau nākāśadhātau na vijñānadhātau sthātavyam.
§1044
na rūpe sthātavyan na śabde na gandhena rase na spraṣṭavye na dharme sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi bhagavan rūpaṃ rūpatvena śūnyaṃ,
yā ca rūpe śūnyatā na tad rūpaṃ,
na cānyatra śūnyatāyā rūpaṃ,
rūpam eva śūnyatā śūnyataiva rūpaṃ,
tathā hi śabdaḥ śabdatvena śūnyā,
yā ca śabdaśūnyatā na sa śabdo,
na cānyatra śūnyatāyāḥ śabdaḥ,
śabda eva śūnyatā śūnyataiva śabdaḥ,
tathā hi gandho gandhatvena śūnyo,
yā ca gandhaśūnyatā na sa gandho,
na cānyatra śūnyatāyā gandho,
gandha eva śūnyatā śūnyataiva gandhaḥ,
tathā hi raso rasatvena śūnyo,
yā ca rasaśūnyatā na sa raso, na cānyatra śūnyatāyā raso,
rasa eva śūnyatā śūnyataiva rasaḥ,
tathā hi spraṣṭavyaṃ spraṣṭavyatvena śūnyaṃ,
yā ca spraṣṭavyaśūnyatā na tat spraṣṭavyaṃ,
na cānyatra śūnyatāyāḥ spraṣṭavyaṃ,
spraṣṭavyam eva śūnyatā śūnyataiva spraṣṭavyaṃ,
tathā hi bhagavan dharmo dharmatvena śūnyo,
yā ca dharmaśūnyatā na te dharmā,
na cānyatra śūnyatāyā dharmā,
dharmā eva śūnyatā śūnyataiva dharmāḥ.
§1045
anena bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na rūpe sthātavyaṃ na śabde
na gandhe na rase na spraṣṭavye na dharme sthātavyaṃ,
na cakṣuṣi sthātavyaṃ na śrotre na ghrāṇe na jihvāyāṃ na kāye na manasi sthātavyam.
§1046
tat kasya hetoḥ?
tathā hi bhagavaṃś cakṣuś cakṣutvena śūnyaṃ,
yā ca cakṣuḥśūnyatā na tac cakṣur,
na cānyatra śūnyatāyāś cakṣuś,
cakṣur eva śūnyatā śūnyataiva cakṣuḥ,
tathā hi śrotraṃ śrotratvena śūnyaṃ yā ca
śrotraśūnyatā na tac chrotraṃ,
na cānyatra śūnyatāyāḥ śrotraṃ,
śrotram eva śūnyatā śūnyataiva śrotraṃ,
tathā hi ghrāṇaṃ ghrāṇatvena śūnyaṃ,
yā ca ghrāṇaśūnyatā na tad ghrāṇaṃ,
na cānyatra śūnyatāyā ghrāṇaṃ,
ghrāṇam eva śūnyatā śūnyataiva ghrāṇaṃ,
tathā hi jihvā jihvātvena śūnyā,
yā ca jihvāśūnyatā na sā jihvā, na cānyatra śūnyatāyā jihvā,
jihvaiva śūnyatā śūnyataiva jihvā,
tathā hi kāyaḥ kāyatvena śūnyā,
yā ca kāyaśūnyatā na sa kāyo, na cānyatra śūnyatāyāḥ kāyaḥ,
kāya eva śūnyatā
〔PSP1-1 164〕
śūnyataiva kāyaḥ,
tathā hi bhagavan mano manastvena śūnyaṃ,
yā ca manaḥśūnyatā na taṃ mano, na cānyatra śūnyatāyā mano,
mana eva śūnyatā śūnyataiva manaḥ.
§1047
anena bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na cakṣuṣi sthātavyaṃ na śrotre
na ghrāṇe na jihvāyāṃ na kāye na manasi sthātavyaṃ,
na cakṣurvijñāne sthātavyaṃ na śrotravijñānena ghrāṇavijñāne
na jihvāvijñāne na kāyavijñāne na manovijñāne sthātavyam.
§1048
tat kasya hetoḥ?
tathā hi bhagavaṃś cakṣurvijñānaṃ cakṣurvijñānatvena śūnyaṃ,
yā ca cakṣurvijñānaśūnyatā na tac cakṣurvijñānaṃ,
na cānyatra śūnyatāyāś cakṣurvijñānaṃ,
cakṣurvijñānam eva śūnyatā śūnyataiva cakṣurvijñānaṃ,
tathā hi śrotravijñānaṃ śrotravijñānatvena śūnyaṃ,
yā ca śrotravijñānaśūnyatā na tac chrotravijñānaṃ,
na cānyatra śūnyatāyāś śrotravijñānaṃ,
śrotravijñānam eva śūnyatā śūnyataiva śrotravijñānaṃ,
tathā hi ghrāṇavijñānaṃ ghrāṇavijñānatvena śūnyaṃ,
yā ca ghrāṇavijñānaśūnyatā na tad ghrāṇavijñānaṃ,
na cānyatra śūnyatāyā ghrāṇavijñānaṃ,
ghrāṇavijñānam eva śūnyatā śūnyataiva ghrāṇavijñānaṃ,
tathā hi jihvāvijñānaṃ jihvāvijñānatvena śūnyaṃ,
yā ca jihvāvijñānaśūnyatā na taj jihvāvijñānaṃ,
na cānyatra śūnyatāyāś jihvāvijñānaṃ,
jihvāvijñānam eva śūnyatā śūnyataiva jihvāvijñānaṃ,
tathā hi kāyavijñānaṃ kāyavijñānatvena śūnyaṃ,
yā ca kāyavijñānaśūnyatā na tat kāyavijñānaṃ,
na cānyatra śūnyatāyāś kāyavijñānaṃ,
kāyavijñānam eva śūnyatā śūnyataiva kāyavijñānaṃ,
tathā hi manovijñānaṃ manovijñānatvena śūnyaṃ,
yā ca manovijñānaśūnyatā na tan manovijñānaṃ,
na cānyatra śūnyatāyā manovijñānaṃ,
manovijñānam eva śūnyatā śūnyataiva manovijñānaṃ,
§1049
anena bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na cakṣurvijñāne sthātavyan
na śrotravijñāne na ghrāṇavijñāne na jihvāvijñāne
na kāyavijñāne na manovijñāne sthātavyaṃ,
na cakṣuḥsaṃsparśe sthātavyaṃ na śrotrasaṃsparśe
na ghrāṇasaṃsparśena jihvāsaṃsparśe na kāyasaṃsparśe na manaḥsaṃsparśe sthātavyam.
§1050
tat kasya hetoḥ?
tathā hi bhagavaṃś cakṣuḥsaṃsparśaś cakṣuḥsaṃsparśatvena
〔PSP1-1 165〕
śūnyaḥ,
yā ca cakṣuḥsaṃsparśaśūnyatā na sa cakṣuḥsaṃsparśaḥ,
na cānyatra śūnyatāyāś cakṣuḥsaṃsparśaś,
cakṣuḥsaṃsparśa eva śūnyatā śūnyataiva cakṣuḥsaṃsparśaḥ,
evaṃ śrotrasaṃsparśo ghrāṇasaṃsparśo jihvāsaṃsparśaḥ kāyasaṃsparśaḥ,
tathā hi bhagavan manaḥsaṃsparśo manaḥsaṃsparśatvena śūnyo,
yā ca manaḥsaṃsparśaśūnyatā na sa manaḥsaṃsparśo,
na cānyatra śūnyatāyā manaḥsaṃsparśo,
manaḥsaṃsparśa eva śūnyatā śūnyataiva manaḥsaṃsparśaḥ.
§1051
anena bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na cakṣuḥsaṃsparśe sthātavyaṃ
na śrotrasaṃsparśe na ghrāṇasaṃsparśe na jihvāsaṃsparśe
na kāyasaṃsparśe na manaḥsaṃsparśe sthātavyam.
§1052
na cakṣuḥsaṃsparśapratyayavedayite sthātavyam evaṃ
yāvan na manaḥsaṃsparśapratyayavedayite sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi bhagavaṃś cakṣuḥsaṃsparśapratyayavedayitaṃ
cakṣuḥsaṃsparśapratyayavedayitatvena śūnyaṃ,
yā ca cakṣuḥsaṃsparśapratyayavedayitaśūnyatāna
tac cakṣuḥsaṃsparśapratyayavedayitaṃ,
na cānyatra śūnyatāyāścakṣuḥsaṃsparśapratyayavedayitaṃ,
cakṣuḥsaṃsparśapratyayavedayitam eva śūnyatā
śūnyataiva cakṣuḥsaṃsparśapratyayavedayitaṃ,
evaṃ śrotrasaṃsparśapratyayavedayitaṃ ghrāṇasaṃsparśapratyayavedayitaṃ
jihvāsaṃsparśapratyayavedayitaṃ kāyasaṃsparśapratyayavedayitaṃ,
tathā hi bhagavan manaḥsaṃsparśapratyayavedayitaṃ
manaḥsaṃsparśapratyayavedayitatvena śūnyaṃ,
yā ca manaḥsaṃsparśapratyayavedayitaṃ śūnyatā
na tan manaḥsaṃsparśapratyayavedayitaṃ,
na cānyatra śūnyatāyā manaḥsaṃsparśapratyayavedayitaṃ,
manaḥsaṃsparśapratyayavedayitam eva śūnyatā śūnyataiva
manaḥsaṃsparśapratyayavedayitam.
§1053
anena bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ
caratā na cakṣuḥsaṃsparśapratyayotpanne vedayite sthātavyaṃ,
na śrotrasaṃsparśapratyayotpanne vedayite,
na ghrāṇasaṃsparśapratyayotpanne vedayite,
na jihvāsaṃsparśapratyayotpanne vedayite,
na kāyasaṃsparśapratyayotpanne vedayite na kāyasaṃsparśapratyayotpanne
vedayite na manaḥsaṃsparśapratyayotpanne vedayite sthātavyam.
§1054
nāvidyāyāṃ sthātavyam evaṃ yāvan na jarāmaraṇe sthātavyam.
tat
〔PSP1-1 166〕
kasya hetoḥ?
tathā hi bhagavann avidyā avidyātvena śūnyā,
yā cāvidyāśūnyatā na sāvidyā, na cānyatra śūnyatāyā avidyā,
avidyaiva śūnyatāśūnyataivāvidyā, evaṃ saṃskārāḥ
saṃskāratvena śūnyāḥ vijñānaṃ vijñānatvena śūnyaṃ,
nāmarūpaṃ nāmarūpatvena śūnyaṃ,
ṣaḍāyatanaṃ ṣaḍāyatanatvena śūnyaṃ,
sparśaḥ sparśatvena śūnyaḥ, vedanā vedanātvena śūnyā,
tṛṣṇā tṛṣṇātvena śūnyā, upādānam upādānatvena śūnyaṃ,
bhavo bhavatvena śūnyaḥ, jātir jātitvena śūnyā,
tathā hi bhagavañ jarāmaraṇaṃ jarāmaraṇatvena śūnyaṃ,
yā ca jarā amaraṇaśūnyatā na taj jarāmaraṇaṃ,
na cānyatra śūnyatāyā jarāmaraṇaṃ,
jarāmaraṇam eva śūnyatā śūnyataiva jarāmaraṇam.
§1055
anena bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā nāvidyāyāṃ sthātavyaṃ na saṃskāreṣu
na vijñāne na nāmarūpe na ṣaḍāyatane na sparse na vedanāyāṃ
na tṛṣṇāyāṃ nopādānena bhave na jātau na jarāmaraṇe sthātavyam.
§1056
evaṃ skandhadhātvāyataneṣu ca kartavyam.
§1057
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā smṛtyupasthāneṣu
na sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
smṛtyupasthānāni smṛtyupasthānatvena śūnyāni,
yā ca bhagavan smṛtyupasthānānāṃ śūnyatā na tāni
smṛtyupasthānāni na cānyatra śūnyatāyāḥ smṛtyupasthānāni
smṛtyupasthānāny eva śūnyatā śūnyataiva smṛtyupasthānāni,
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na smṛtyupasthāneṣu sthātavyaṃ, evaṃ
samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgapāramitābhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidaṣṭādaśāveṇikabuddhadharmeṣu
na sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hy āveṇikabuddhadharmā āveṇikabuddhadharmatvena śūnyā yā ca
bhagavann āveṇikabuddhadharmāṇāṃ
śūnyatā na te āveṇikabuddhadharmā na cānyatra śūnyatāyā āveṇikā
buddhadharmā āveṇikā buddhadharmā eva śūnyatā śūnyataivāveṇikā buddhadharmāḥ.
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena
mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na
samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgapāramitābhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidaṣṭādaśāveṇikabuddhadharmeṣu
〔PSP1-1 167〕
na sthātavyam.
§1058
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na dānapāramitāyāṃ sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi dānapāramitaiva śūnyā dānapāramitāsvabhāvena,
yā ca bhagavan dānapāramitāyāḥ śūnyatā na sā dānapāramitā,
na cānyatra śūnyatāyā dānapāramitā,
dānapāramitaiva śūnyatā śūnyataiva dānapāramitā,
na śīlapāramitāyāṃ na kṣāntipāramitāyāṃ na vīryapāramitāyāṃ
na dhyānapāramitāyāṃ na prajñāpāramitāyāṃ sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi prajñāpāramitaiva śūnyā prajñāpāramitāsvabhāvena,
yā ca bhagavan prajñāpāramitāyāḥ śūnyatā na sā prajñāpāramitā,
na cānyatra śūnyatāyāḥ prajñāpāramitā,
prajñāpāramitaiva śūnyatā śūnyataiva prajñāpāramitā.
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na dānapāramitāyāṃ sthātavyaṃ,
na śīlapāramitāyāṃ na kṣāntipāramitāyāṃ na vīryapāramitāyāṃ
na dhyānapāramitāyāṃ na prajñāpāramitāyāṃ sthātavyam.
§1059
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā akṣareṣu na sthātavyaṃ,
akṣarābhinirhāreṣu na sthātavyaṃ,
ekodāhāre dvir udāhāre trir udāhāre na sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hy akṣarāṇi śūnyāny akṣarasvabhāvena,
yā ca bhagavann akṣaraśūnyatā na tāni akṣarāṇi,
na cānyatra śūnyatāyā akṣarāṇi,
akṣarāṇy eva śūnyatā śūnyataivākṣarāṇi,
tad anena bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena
mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā nākṣareṣu
sthātavyam.
§1060
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena
mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā nābhijñāsu
sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
abhijñā eva śūnyā abhijñāsvabhāvena,
yā ca bhagavann abhijñā śūnyatā na tā abhijñā,
na cānyatra śūnyatāyā abhijñā,
abhijñā evaśūnyatā śūnyataivābhijñāḥ,
tad anena bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena
mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā nābhijñāsu
sthātavyam.
§1061
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na rūpam anityam iti sthātavyaṃ,
na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānam anityam iti
sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi
〔PSP1-1 168〕
rūpānityatā anityatāsvabhāvena śūnyā,
yā ca bhagavan rūpānityatā śūnyatā na sā anityatā,
na cānyatra śūnyatāyā anityatā,
anityataiva śūnyatā śūnyataivānityatā,
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena
mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā rūpam anityam iti
na sthātavyam.
§1062
na vedanānityeti sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi vedanānityatānityatāsvabhāvena śūnyā,
yā ca bhagavan vedanānityatāśūnyatā na sā anityatā,
na cānyatra śūnyatāyā anityatā,
anityataiva śūnyatā śūnyataivānityatā,
§1063
na saṃjñā anityeti sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi saṃjñānityatānityatāsvabhāvena śūnyā,
yā ca bhagavan saṃjñā anityatā śūnyatā na sā anityatā,
na cānyatra śūnyatāyā anityatā,
anityataiva śūnyatā śūnyataivānityatā,
§1064
na saṃskārā anityā iti sthātavyaṃ,
tat kasya hetoḥ?
tathā hi saṃskārānityatānityatāsvabhāvena śūnyā,
yā ca bhagavan saṃskārā anityatā śūnyatā na sā anityatā,
na cānyatra śūnyatāyā anityatā anityataiva śūnyatā śūnyataivānityatā,
§1065
na vijñānam anityam iti sthātavyaṃ,
tat kasya hetoḥ?
tathā hi vijñānānityatānityatāsvabhāvena śūnyā,
yā ca bhagavan vijñānānityatā śūnyatā na sā anityatā,
na cānyatra śūnyatāyā anityatā,
anityataiva śūnyatā śūnyataivānityatā,
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na vijñānam anityam iti
sthātavyam.
§1066
evaṃ na rūpaṃ duḥkham iti sthātavyaṃ,
na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ duḥkham iti
sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi rūpaduḥkhatā duḥkhatāsvabhāvena śūnyā,
yā ca bhagavan rūpaduḥkhatā śūnyatā na sā duḥkhatā na cānyatra
śūnyatāyā duḥkhatā duḥkhataiva śūnyatā śūnyataiva duḥkhatā,
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na rūpaṃ duḥkham iti
sthātavyaṃ.
na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ duḥkham iti
sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi vijñānaduḥkhatā duḥkhatāsvabhāvena śūnyā yā ca
bhagavan vijñānaduḥkhatā śūnyatā na sā duḥkhatā na cānyatra
śūnyatāyā duḥkhatā duḥkhataiva śūnyatā śūnyataiva duḥkhatā,
tad anenāpi
〔PSP1-1 169〕
bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena
mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na vijñānaṃ duḥkham iti
sthātavyam.
§1067
evaṃ na rūpam anātmeti sthātavyaṃ,
na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānam anātmeti sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi rūpānātmatā anātmatāsvabhāvena śūnyā,
yā ca bhagavan rūpānātmatā śūnyatā na sānātmatā,
na cānyatra śūnyatāyā anātmatā,
anātmataivaśūnyatā śūnyataivānātmatā.
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na rūpam anātmeti sthātavyaṃ,
na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānam anātmeti sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi vijñānānātmatā anātmatāsvabhāvena śūnyā,
yā ca bhagavan vijñānānātmatā śūnyatā na sā anātmatā,
na cānyatra śūnyatāyā anātmatā,
anātmataiva śūnyatā śūnyataivānātmatā.
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na vijñānam anātmeti sthātavyam.
§1068
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na rūpaṃ śāntam iti sthātavyaṃ,
na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ śāntam iti
sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi rūpaśāntatā śāntatāsvabhāvena śūnyā,
yā ca bhagavan rūpaśāntatā śūnyatā na sā śāntatā,
na cānyatra śūnyatāyāḥ śāntatā,
śāntataiva śūnyatā śūnyataiva śāntatā.
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na rūpaṃ śāntam iti sthātavyaṃ,
na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ śāntam iti
sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi vijñānaśāntatā śāntatāsvabhāvena śūnyā,
yā ca bhagavan vijñānaśāntatā śūnyatā na sā śāntatā,
na cānyatra śūnyatāyāḥ śāntatā,
śāntataiva śūnyatā śūnyataiva śāntatā.
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā na vijñānaṃ śāntam iti
sthātavyam.
§1069
evaṃ hetusamudayaprabhavapratyayatāyāṃ na sthātavyam.
§1070
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā tathatāyāṃ na sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi tathatā tathatāsvabhāvena śūnyā,
yā ca bhagavaṃs tathatāyāḥ śūnyatā na sā tathatā,
na cānyatra tathatāyāḥ śūnyatā,
tathataiva śūnyatā śūnyataiva tathatā.
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena
mahāsattvena
〔PSP1-1 170〕
prajñāpāramitāyāṃ caratā tathatāyān
na sthātavyam.
§1071
evaṃ dharmatāyāṃ na sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi dharmatā dharmatāsvabhāvena śūnyā,
yā ca bhagavan dharmatāyāḥ śūnyatā na sā dharmatā,
na cānyatra dharmatāyāḥ śūnyatā,
dharmataiva śūnyatā śūnyataiva dharmatā.
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā dharmatāyāṃ na sthātavyam.
§1072
evaṃ dharmadhātau na sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi dharmadhātur dharmadhātusvabhāvena śūnyo,
yā ca bhavagavan dharmadhātoḥ śūnyatā na sa dharmadhātur,
na cānyatra dharmadhātoḥ śūnyatā,
dharmadhātur eva śūnyatā śūnyataiva dharmadhātuḥ.
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā dharmadhātau na sthātavyam.
§1073
evaṃ dharmaniyāmatāyāṃ na sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi dharmaniyāmatā dharmaniyāmatāsvabhāvena śūnyā,
yā ca bhagavan dharmaniyāmatā śūnyatā na sā dharmaniyamatā,
na cānyatra dharmaniyāmatāyāḥ śūnyatā,
dharmaniyāmataiva śūnyatā śūnyataiva dharmaniyamatā.
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā dharmaniyāmatāyāṃ na sthātavyam.
§1074
evaṃ bhūtakoṭyāṃ na sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi bhūtakoṭir bhūtakoṭisvabhāvena śūnyā,
yā ca bhagavan bhūtakoṭeḥ śūnyatā na sā bhūtakoṭir,
na cānyatra bhūtakoṭeḥ śūnyatā,
bhūtakoṭir eva śūnyatā śūnyataiva bhūtakotiḥ.
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā bhūtakoṭyāṃ na sthātavyam.
§1075
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā sarvadhāraṇīmukheṣu
na sthātavyam.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi dhāraṇīmukhāni dhāraṇīmukhaiḥ śūnyāni,
yā ca bhagavan dhāraṇīmukhānāṃ śūnyatā na tāni dhāraṇīmukhāni,
na cānyatra dhāraṇīmukhebhyaḥ śūnyatā,
dhāraṇīmukhāny eva śūnyatā śūnyataiva dhāraṇīmukhāni.
tad anenāpi bhagavan paryāyeṇa bodhisattvena
mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā dhāraṇīmukheṣu
na sthātavyam.
§1076
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ carann anupāyakuśalo
‘haṅkāramamakārapatitena mānasena saced rūpe
〔PSP1-1 171〕
tisthati
rūpābhisaṃskāre carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced vedanāyāṃ saṃjñāyāṃ saṃskāreṣu,
saced vijñāne tiṣṭhati vijñānābhisaṃskāre carati na carati prajñāpāramitāyām.
tat kasya hetoḥ?
na hy abhisaṃskāre caran prajñāpāramitāṃ parigṛhṇāti
na prajñāpāramitāyāṃ yogam āpadyate na prajñāpāramitāṃ paripūrayati,
aparipūrayan prajñāpāramitāṃ na niryāsyati sarvākārajñatāyām.
§1077
tat kasya hetoḥ?
tathā hi bhagavan rūpam aparigṛhītaṃ vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānam aparigṛhītam.
§1078
tat kasya hetoḥ?
yaś ca rūpasyāparigraho na tad rūpaṃ prakṛtiśūnyatām
upādāya, vedanā saṃjñā saṃskārā,
yaś ca vijñānasyāparigraho na tad vijñānaṃ prakṛtiśūnyatām
upādāya.
§1079
evaṃ yāvad bhūtakoṭir aparigṛhītā.
tat kasya hetoḥ?
yaś ca bhūtakoṭyā aparigraho na sā bhūtakoṭiḥ prakṛtiśūnyatām upādāya,
sāpi prajñāpāramitā aparigṛhītā prakṛtiśūnyatām
upādāya.
§1080
evaṃ bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā prakṛtiśūnyāḥ
sarvadharmāḥ pratyavekṣitavyāḥ,
tathā ca pratyavekṣitavyā yathā na kvacid dharme manaso vyupacāro bhavet.
idaṃ bodhisattvasya mahāsattvasya sarvadharmāparigṛhītaṃ
nāma samādhimaṇḍalaṃ vipulaṃ puraskṛtam apramāṇaṃ
niyatam asaṃhāryaṃ sarvaśrāvakapratyekabuddhaiḥ.
§1081
sāpi sarvākārajñatā aparigṛhītā adhyātmaśūnyatām upādāya,
bahirdhāśūnyatām upādāya, adhyātmabahirdhāśūnyatām upādāya,
mahāśūnyatām upādāya, śūnyatāśūnyatām upādāya,
paramārthaśūnyatām upādāya, saṃskṛtaśūnyatām upādāya,
asaṃskṛtaśūnyatām upādāya, atyantaśūnyatām upādāya,
anavarāgraśūnyatām upādāya, anavakāraśūnyatām upādāya,
prakṛtiśūnyatām upādāya, sarvadharmaśūnyatām upādāya,
svalakṣaṇaśūnyatām upādāya, anupalambhaśūnyatām upādāya,
abhāvasvabhāvaśūnyatām upādāya, bhāvaśūnyatām upādāya,
abhāvaśūnyatām upādāya, svabhāvaśūnyatām upādāya,
parabhāvaśūnyatām upādāya.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§1082
〔PSP1-1 172〕
iti mṛdumūrdhagatasyālambanākāraviśeṣaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
中頂位 所縁と行相
§1083–§1097 p.172 15段落 3,641字
§1083
tat kasya hetoḥ?
tathā hi na bhagavan sarvākārajñatā nimittataḥ
udgrahītavyā nimittaṃ hi kleśaḥ.
§1084
katamat punar nimittam?
rūpaṃ nimittaṃ vedanā nimittaṃ saṃjñā
nimittaṃ saṃskārā nimittaṃ vijñānaṃ nimittaṃ,
cakṣur nimittaṃ śrotraṃ nimittaṃ ghrāṇaṃ nimittaṃ
jihvā nimittaṃ kāyo nimittaṃ mano nimittaṃ,
rūpaṃ nimittaṃ śabdo nimittaṃ gandho nimittaṃ
raso nimittaṃ sparśo nimittaṃ dharmo nimittaṃ,
smṛtyupasthānasamyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgapāramitābhijñākṣaradaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikabuddhadharmaśūnyatānimittāpraṇihitānabhisaṃskāradharmadhātudharmatāidharmaniyāmatābhūtakoṭinimittam
ayam ucyate kleśaḥ.
§1085
sacet punaḥ prajñāpāramitā nimittata udgrahītavyābhaviṣyan naiveha śreṇikaḥ
parivrājakaḥ śāsane śraddhām alapsyata,
atra sarvajñajñāne katamā ca śraddhā?
yeyaṃ prajñāpāramitāyām abhiśraddadhānatā avakalpanatā
adhimuktiś cintanā tulanā vyupaparīkṣaṇā tac cānimittayogena,
evam animittata udgrahītavyā.
§1086
atra punaḥ śreṇikaḥ parivrājakaḥ
adhimucya śraddhānusārī prādeśikena jñānenāvatīrṇaḥ,
so ‘vatīrya na rūpaṃ parigṛhītavān
na vedanāṃ na saṃjñāṃ na saṃskārān
na vijñānaṃ parīgṛhītavān.
§1087
tat kasya hetoḥ?
tathā hi sa tena svalakṣaṇaśūnyeṣu dharmeṣu
na kaścid dharmaḥ parigṛhīto nimittāmanasikāratām
upādāya.
§1088
tat kasya hetoḥ?
tathā hi sa nādhyātmaprāptyabhisamayatas taj jñānaṃ samanupaśyati,
na bahirdhāprāptyabhisamayatas taj jñānaṃ samanupaśyati,
nādhyātmabahirdhāprāptyabhisamayatas taj jñānaṃ samanupaśyati,
nāpy anyatraprāptyabhisamayatas taj jñānaṃ samanupaśyati.
§1089
tat kasya hetoḥ?
tathā hi sa taṃ dharmaṃ na samanupaśyati,
yo vā prajānīyād, yaṃ vā prajānīyād,
yena vā prajānīyāt.
§1090
tat kasya hetoḥ?
nādhyātmarūpasya taj jñānaṃ samanupaśyati
nādhyātmavedanāyās taj jñānaṃ samanupaśyati,
nādhyātmasaṃjñāyās taj jñānaṃ samanupaśyati,
nādhyātmasaṃskārāṇāṃ taj jñānaṃ
〔PSP1-1 173〕
samanupaśyati,
nādhyātmavijñānasya taj jñānaṃ samanupaśyati.
§1091
na bahirdhārūpasya taj jñānaṃ samanupaśyati,
na bahirdhāvedanāyā na bahirdhāsaṃjñāyā na bahirdhāsaṃskārāṇāṃ
na bahirdhāvijñānasya taj jñānaṃ samanupaśyati,
§1092
nādhyātmabahirdhārūpasya taj jñānaṃ samanupaśyati,
nādhyātmabahirdhāvedanāyā nādhyātmabahirdhāsaṃjñāyā nādhyātmabahirdhāsaṃskārāṇāṃ
nādhyātmabahirdhāvijñānasya taj jñānaṃ samanupaśyati,
§1093
nāpy anyatrarūpāt taj jñānaṃ samanupaśyati,
nāpy anyatravedanāyā, nāpy anyatrasaṃjñāyā,
nāpy anyatrasaṃskārebhyo,
nāpy anyatravijñānāt taj jñānaṃ samanupaśyati,
adhyātmabahirdhāśūnyatām upādāya.
§1094
atra padaparyāye śreṇikaḥ parivrājako ‘dhimuktaḥ
so ‘trādhimucya śraddhānusārī prādeśikena jñānenāvatīrṇaḥ
sarvajñajñāne dharmatāṃ pramāṇīkṛtya sarvadharmānupalabdhitām upādāya,
evam adhimuktas tena na kaścid dharmaḥ
parīgṛhīto nimittāmanasikāratām upādāya,
nāpy anena kaścid dharma upalabdho yaṃ parigṛhīyād vā
muñced vā sarvadharmānudgrahānutsargatām
upādāya.
sa nirvāṇenāpi na manyate sarvadharmānudgrahānutsargatām
upādāya.
§1095
tat kasya hetoḥ?
yaḥ sarvadharmāṇām aparigraho ‘nutsargaḥ sā prajñāpāramitā,
iyam api bhagavan bodhisattvasya mahāsattvasya
prajñāpāramitā apārapāragatām upādāya,
yad rūpaṃ na parigṛhṇāti yad vedanāṃ na parigṛhṇāti
yat saṃjñāṃ na parigṛhṇāti yat saṃskārān
na parigṛhṇāti yad vijñānaṃ na parigṛhṇāti,
sarvadharmāparigṛhītatām upādāya,
yāvad vyastasamastān skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādān
smṛtyupasthānasamyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgapāramitābhijñākṣaradaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikabuddhadharmaśūnyatānimittāpraṇihitānabhisaṃskāradharmadhātudharmatādharmaniyamatāsamādhimukhadhāraṇīmukhāni,
yāvat samadhiṃ na parigṛhṇāti sarvadharmāparigṛhītatām upādāya,
na cāntarāparinirvāty aparipūrṇaiḥ praṇidhānair,
yāvad daśabhis tathāgatabalaiś caturbhir vaiśāradyaiś catasṛbhiḥ
pratisaṃvidbhir aṣṭādaśabhir āveṇikair
buddhadharmaiḥ.
§1096
tat kasya hetoḥ?
tathā hi sarvadharmā adharmā, yāvat
smṛtyupasthānasamyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgapāramitābhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikā
〔PSP1-1 174〕
buddhadharmā adharmā,
nāpi te dharmā nādharmāḥ.
iyaṃ bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitā sarvadharmāparigṛhītatām
upādāya.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§1097
iti madhyamūrdhagatālambanākāraviśeṣaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
上頂位 所縁と行相
§1098–§1105 p.174 8段落 2,952字
§1098
punar aparaṃ bhagavan bodhisattvena mahāsattvena
prajñāpāramitāyāṃ caratā evaṃ vyupaparīkṣitavyam.
§1099
katamaiṣā prajñāpāramitā?
kasya caiṣā prajñāpāramitā?
kim eṣā prajñāpāramitā?
kenaiṣā prajñāpāramitā?
§1100
sacet punar bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ carann evam upanidhyāyati,
tat kiṃ yo dharmo na vidyate nopalabhyate
sā prajñāpāramiteti na carati prajñāpāramitāyām.
§1101
atha khalu āyuṣmān śāriputra āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat:
katame te āyuṣman subhūte dharmā na vidyante nopalabhyante?
§1102
subhūtir āha: prajñāpāramitā āyuṣman śāriputra na vidyate nopalabhyate,
dhyānapāramitā āyuṣmān śāriputra na vidyate nopalabhyate,
vīryapāramitā na vidyate nopalabhyate,
kṣāntipāramitā na vidyate nopalabhyate,
śīlapāramitā na vidyate nopalabhyate,
dānapāramitā āyuṣmān śāriputra na vidyate nopalabhyate,
adhyātmaśūnyatām upādāya, bahirdhāśūnyatām upādāya,
adhyātmabahirdhāśūnyatām upādāya,
śūnyatāśūnyatām upādāya, mahāśūnyatām upādāya,
paramārthaśūnyatām upādāya, saṃskṛtaśūnyatām upādāya,
asaṃskṛtaśūnyatām upādāya, atyantaśūnyatām upādāya,
anavarāgraśūnyatām upādāya, anavakāraśūnyatām upādāya,
prakṛtiśūnyatām upādāya, sarvadharmaśūnyatām upādāya,
svalakṣaṇaśūnyatām upādāya, anupalambhaśūnyatām upādāya,
abhāvasvabhāvaśūnyatām upādāya, bhāvaśūnyatām upādāya,
abhāvaśūnyatām upādāya, svabhāvaśūnyatām upādāya,
parabhāvaśūnyatām upādāya.
§1103
rūpam āyuṣman śāriputra na vidyate nopalabhyate,
vedanā na vidyate nopalabhyate,
saṃjñā na vidyate nopalabhyate,
saṃskārā na vidyante nopalabhyante,
vijñānam āyuṣman śāriputra na vidyate nopalabhyate,
adhyātmaśūnyatā āyuṣman śāriputra na vidyate nopalabhyate,
bahirdhāśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
adhyātmabahirdhāśūnyatā na vidyate
〔PSP1-1 175〕
nopalabhyate,
śūnyatāśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
mahāśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
paramārthaśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
saṃskṛtaśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
asaṃskṛtaśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
atyantaśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
anavarāgraśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
anavakāraśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
prakṛtiśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
sarvadharmaśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
svalakṣaṇaśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
anupalambhaśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
abhāvasvabhāvaśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
bhāvaśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
abhāvaśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
svabhāvaśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
parabhāvaśūnyatā na vidyate nopalabhyate,
yāvat saptatriṃśad bodhipakṣyā dharmā na vidyante nopalabhyante,
abhijñā na vidyante nopalabhyante,
daśabalavaiśāradyapratisaṃvidaṣṭādaśāveṇikā
buddhadharmā na vidyante nopalabhyante,
tathatā na vidyate nopalabhyate,
dharmatā na vidyate nopalabhyate,
dharme sthititā na vidyate nopalabhyate,
dharmaniyāmatā na vidyate nopalabhyate,
bhūtakoṭir na vidyate nopalabhyate,
buddhāpy āyuṣman śāriputra na vidyate nopalabhyate,
sarvākārajñatāpy āyuṣman śāriputra na vidyate nopalabhyate,
adhyātmaśūnyatām upādāya, yāvat parabhāvaśūnyatām
upādāya.
§1104
sacet punaḥ śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ carann evam upaparīkṣate evam upanidhyāyati
tasyaivam upaparīkṣamāṇasyaivam upanidhyāyataś cittaṃ nāvalīyate
na saṃlīyate notrasyati na saṃtrasyati na saṃtrāsam āpadyate,
avirahito bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitayā veditavyaḥ.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§1105
ity adhimātramūrdhagatālambanākāraviśeṣaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
軟忍位 所縁と行相
§1106–§1115 p.175 10段落 2,227字
§1106
atha khalv āyuṣmān śāriputra āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat:
kena kāraṇenāyuṣman subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitayā avirahito veditavyaḥ?
§1107
subhūtir āha: rūpam āyuṣman śāriputra virahitaṃ rūpasvabhāvena,
evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānam āyuṣman śāriputra virahitaṃ vijñānasvabhāvena.
dānapāramitāpy āyuṣman śāriputra virahitā dānapāramitāsvabhāvena,
evaṃ śīlapāramitā kṣāntipāramitā vīryapāramitā
〔PSP1-1 176〕
dhyānapāramitā
prajñāpāramitāpy āyuṣman śāriputra virahitā prajñāpāramitāsvabhāvena.
evam apramāṇadhyānārūpyasamāpattayaḥ
smṛtyupasthānasamyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgapāramitābhijñākṣaradaśabalavaiśāradyāṣṭādaśāveṇikā
buddhadharmā virahitā buddhadharmasvabhāvena,
bhūtakoṭir apy āyuṣman śāriputra virahitā bhūtakoṭisvabhāvena.
§1108
śāriputra āha: kathaṃ punar āyuṣman subhūte rūpasya svabhāvaḥ?
kathaṃ vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ?
kathaṃ vijñānasya svabhāvaḥ?
kathaṃ vyastasamastānāṃ skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādāṅgānāṃ
svabhāvaḥ?
evaṃ vistareṇa yāvat kathaṃ bhūtakoṭyāḥ
svabhāvaḥ?
§1109
subhūtir āha: abhāva āyuṣman śāriputra rūpasya svabhāvaḥ,
abhāvo vedanāyāḥ, abhāvaḥ saṃjñāyāḥ, abhāvaḥ saṃskārāṇām,
abhāvo vijñānasya svabhāvaḥ, abhāvo vyastasamastānāṃ
skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādānāṃ svabhāvaḥ,
abhāvaḥ śūnyatānimittāpraṇihitānabhisaṃskārāṇāṃ jātaḥ svabhāvaḥ,
abhāvaḥ tathatādharmadhātudharmasthititādharmaniyāmatānāṃ
svabhāvaḥ.
§1110
evaṃ vistareṇa yāvad abhāvo bhūtakoṭyāḥ svabhāvaḥ,
tad anena tvayāyuṣman śāriputra paryāyeṇaivaṃ veditavyam,
yathā rūpaṃ virahitaṃ rūpasvabhāvena,
vedanā virahitā vedanāsvabhāvena,
saṃjñā virahitā saṃjñāsvabhāvena,
saṃskārā virahitāḥ saṃskārasvabhāvena,
vijñānaṃ virahitaṃ vijñānasvabhāvena.
§1111
evaṃ vistareṇa vyastasamasteṣu
skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādeṣu kartavyaṃ,
yāvad bhūtakoṭir virahitā bhūtakoṭisvabhāvena.
§1112
punar aparaṃ śāriputra rūpaṃ virahitaṃ rūpalakṣaṇena,
vedanā virahitā vedanālakṣaṇena,
saṃjñā virahitā saṃjñālakṣaṇena,
saṃskārā virahitāḥ saṃskāralakṣaṇena,
vijñānaṃ virahitaṃ vijñānalakṣaṇena.
evaṃ vistareṇa vyastasamasteṣu
skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādeṣu kartavyaṃ,
yāvad bhūtakoṭir virahitā bhūtakoṭilakṣaṇena,
lakṣaṇasvabhāvenāpi lakṣaṇaṃ virahitaṃ,
svabhāvalakṣaṇenāpi svabhāvo virahitaḥ.
§1113
〔PSP1-1 177〕
śāriputra āha: ya āyuṣman subhūte bodhisattvo mahāsattvo
‘tra śikṣiṣyate sa niryāsyati sarvākārajñatāyām.
§1114
subhūtir āha: evam etad āyuṣman śāriputra yo hy evam
atra śikṣiṣyate sa niryāsyati sarvākārajñatāyām.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§1115
iti mṛdukṣānter ālambanākāraviśeṣaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
中忍位 所縁と行相
§1116–§1120 p.177 5段落 1,670字
§1116
tat kasya hetoḥ?
tathā hy āyuṣman śāriputra ajātā aniryātāḥ
sarvadharmāḥ.
§1117
śāriputra āha: kena kāraṇenāyuṣman subhūte ajātā aniryātāḥ
sarvadharmāḥ?
§1118
subhūtir āha: rūpam āyuṣman śāriputra śūnyaṃ
rūpasvabhāvena tasya nāpi jātir nāpi niryāṇam upalabhyate,
vedanā śāriputra śūnyā vedanāsvabhāvena
tasyā nāpi jātir nāpi niryāṇam upalabhyate,
saṃjñā śāriputra śūnyā saṃjñāsvabhāvena tasyā nāpi jātir
nāpi niryāṇam upalabhyate, saṃskārāḥ śāriputra śūnyāḥ
saṃskārasvabhāvena teṣāṃ nāpi jātir nāpi niryāṇam upalabhyate,
vijñānam āyuṣman śāriputra śūnyaṃ vijñānasvabhāvena
tasya nāpi jātir nāpi niryāṇam upalabhyate.
evaṃ vistareṇa vyastasamasteṣu
skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādeṣu kartavyaṃ,
yāvad bhūtakoṭiḥ śūnyā bhūtakoṭisvabhāvena tasyā
nāpi jātir nāpi niryāṇam upalabhyate.
§1119
evaṃ hi śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāñ caran sarvākārajñatāyā āsannībhavati yathā yathā ca
sarvākārajñatāyā āsannībhavati tathā tathā kāyapariśuddhiñ ca
cittapariśuddhiñ ca lakṣaṇapariśuddhiṃ cādhigacchati,
yathā yathā ca kāyapariśuddhiṃ ca cittapariśuddhiṃ ca
lakṣaṇapariśuddhiṃ cādhigacchati tathā tathā bodhisattvasya
mahāsattvasya rāgasahagataṃ cittaṃ notpadyate doṣasahagataṃ cittaṃ
notpadyate mohasahagataṃ cittaṃ notpadyate mānasahagataṃ cittaṃ
notpadyate lobhasahagataṃ cittaṃ notpadyate kudṛṣṭisahagataṃ
cittaṃ notpadyate sa rāgacittānutpādād doṣacittānutpādān
mohacittānutpādān mānacittānutpādāl lobhacittānutpādāt
kudṛṣṭicittānutpādād na jātu mātuḥ kukṣāv upapadyate,
satatasamitam aupapāduko bhavati,
buddhakṣetreṇa buddhakṣetraṃ saṃkrāmati,
buddhāṃś ca bhagavataḥ paryupāste,
〔PSP1-1 178〕
sattvāṃś ca paripācayati,
buddhakṣetraṃ ca pariśodhayati,
na tair buddhair bhagavadbhir virahito bhavati,
yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhaḥ.
evaṃ hi śāriputra bodhisattvo mahāsattva āsannībhavaty anuttarāyāḥ
samyaksaṃbodheḥ.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§1120
iti madhyakṣānter ālambanākāraviśeṣaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
上忍位 所縁と行相
§1121–§1145 p.178 25段落 8,057字
§1121
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat:
saced bhagavan bodhisattvo mahāsattvo ‘nupāyakuśalaḥ
prajñāpāramitāyāṃ caran rūpe carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced vedanāyāṃ carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
sacet saṃjñāyāṃ carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
sacet saṃskāreṣu carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced vijñāne carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyām.
§1122
saced rūpaṃ nityam anityaṃ veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced vedanā nityā anityā veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced saṃjñā nityā anityā veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced saṃskārā nityam anityaṃ veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced vijñānaṃ nityam anityaṃ veti carati nimitte
carati na carati prajñāpāramitāyām.
§1123
saced rūpaṃ sukhaṃ duḥkhaṃ veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced vedanā sukhā duḥkhā veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced saṃjñā sukhā duḥkhā veti carati nimitte
carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced saṃskārāḥ
sukhā duḥkhā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced vijñānaṃ sukhaṃ duḥkhaṃ veti carati nimitte
carati na carati prajñāpāramitāyām.
§1124
saced rūpam ātmā anātmā veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced vedanā ātmā anātmā veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced saṃjñā ātmā anātmā veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced saṃskārā ātmāno ‘nātmāno veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced vijñānam ātmā anātmā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyām.
§1125
〔PSP1-1 179〕
saced rūpaṃ śāntam aśāntaṃ veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced vedanā śāntā aśāntā veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced saṃjñā śāntā aśāntā veti carati nimitte
carati na carati prajñāpāramitāyāṃ, saced saṃskārāḥ
śāntā aśāntā veti carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced vijñānaṃ śāntam aśāntaṃ veti carati nimitte
carati na carati prajñāpāramitāyām.
§1126
saced rūpaṃ viviktam aviviktaṃ veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced vedanā viviktā aviviktā veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced saṃjñā viviktā aviviktā veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced saṃskārā viviktā aviviktā veti carati
nimitte carati na carati prajñāpāramitāyāṃ,
saced vijñānaṃ viviktam aviviktaṃ veti carati nimitte
carati na carati prajñāpāramitāyām.
§1127
saced bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ carann anupāyakuśalaḥ
saptatriṃśatsu bodhipakṣyeṣu dharmeṣu
carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyām,
evaṃ yāvad abhijñāsu pāramitāsv apramāṇadhyānārūpyasamāpattiṣu
pañcasu cakṣuḥṣu daśasu tathāgatabaleṣu
catasṛṣu pratisaṃvitsu caturṣu vaiśāradyeṣu
yāvad aṣṭādaśasv āveṇikeṣu buddhadharmeṣu
carati nimitte carati na carati prajñāpāramitāyām.
§1128
saced bhagavan bodhisattvasya mahāsattvasyānupāyakauśalena
prajñāpāramitāyāṃ carata evaṃ bhavati,
ahaṃ prajñāpāramitāyāṃ carāmīty upalambhe carati,
ahaṃ carāmīti carati nimitte carati.
§1129
saced bodhisattvasya mahāsattvasyaivaṃ bhavati,
ya evaṃ carati sa prajñāpāramitāyāṃ carati,
sa prajñāpāramitāyāṃ bhāvayatīti nimitta eva sa carati,
idaṃ bodhisattvasya mahāsattvasyānupāyakauśalaṃ veditavyam.
§1130
atha khalv āyuṣmān śāriputra āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat:
kena kāraṇenāyuṣman subhūte idaṃ bodhisattvasya
mahāsattvasyānupāyakauśalaṃ veditavyam?
§1131
subhūtir āha: tathā hy āyuṣman śāriputra yo bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ caran rūpam adhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
vedanām adhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
saṃjñām adhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
saṃskārān adhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
vijñānam
〔PSP1-1 180〕
adhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
sa rūpam adhitiṣṭhan saṃjānāno ‘dhimucyamānaḥ,
vedanām adhitiṣṭhan saṃjānāno ‘dhimucyamānaḥ,
saṃjñām adhitiṣṭhan saṃjānāno ‘dhimucyamānaḥ,
saṃskārān adhitiṣṭhan saṃjānāno ‘dhimucyamānaḥ,
vijñānam adhitiṣṭhan saṃjānāno ‘dhimucyamānaḥ,
rūpasyābhisaṃskāre carati vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ
saṃskārāṇāṃ vijñānasyābhisaṃskāre carati tat tasya
jātijarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsakaram iti
vadāmi.
§1132
punar aparaṃ śāriputra saced bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ carann anupāyakuśalaḥ,
cakṣur adhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
śrotraṃ ghrāṇaṃ jihvāṃ kāyañ mano ‘dhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
rūpam adhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
śabdān gandhān rasān spraṣṭavyān dharmān
adhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
cakṣurvijñānaṃ śrotravijñānaṃ ghrāṇavijñānaṃ jihvāvijñānaṃ
kāyavijñānaṃ manovijñānam adhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
sacec cakṣuḥsaṃsparśam adhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
sacec chrotraghrāṇajihvākāyamanaḥsaṃsparśam
adhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
sacec cakṣuḥsaṃsparśapratyayavedayitaṃ sukhaṃ vā duḥkhaṃ vā
aduḥkhāsukhaṃ vādhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
sacec chrotraghrāṇajihvākāyamanaḥsaṃsparśapratyayavedayitaṃ sukhaṃ vā
duḥkhaṃ vā aduḥkhāsukhaṃ vādhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate.
§1133
sacet saptatriṃśadbodhipakṣān dharmān
adhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
evaṃ pañca cakṣūṃṣi ṣaḍ abhijñāḥ
ṣaṭ pāramitāś catvāri vaiśāradyāni catasraḥ
pratisaṃvidaś catvāry apramāṇāni catvāri dhyānāni
catasra ārūpyasamāpattīr daśatathāgatabalāny aṣṭādaśaveṇikān
buddhadharmān arhattvaṃ pratyekabuddhatvaṃ bodhisattvatvaṃ buddhadharmān
adhitiṣṭhati saṃjānīte ‘dhimucyate,
sarvān buddhadharmān adhitiṣṭhan saṃjānāno ‘dhimucyamānaḥ,
buddhadharmāṇām abhisaṃskāre carati,
abhisaṃskāre carann aparimucyate,
jātyā jarayā maraṇena ca śokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsair
na parimucyate duḥkheneti vadāmi.
§1134
sa khalu punaḥ śāriputra bodhisattvo mahāsattvo ‘bhavyaḥ
śrāvakabhūmiṃ pratyekabuddhabhūmiṃ vā patituṃ kutaḥ
so ‘nuttarāṃ samyaksaṃbodhim
〔PSP1-1 181〕
abhisaṃbhotsyate nedaṃ sthānaṃ vidyate.
evaṃ hi śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ carann anupāyakuśalo veditavyaḥ.
§1135
śāriputra āha: katham āyuṣman subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ caran upāyakuśalo veditavyaḥ?
§1136
subhūtir āha: ya āyuṣman śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ caran na rūpam adhitiṣṭhati na saṃjānīte nādhimucyate,
vedanā saṃjñā saṃskārān
vijñānaṃ nādhitiṣṭhati na saṃjānīte nādhimucyate,
evaṃ yāvad buddhadharmān nādhitiṣṭhati na saṃjānīte nādhimucyate,
sa na rūpe carati na vedanāyāṃ na saṃjñāyāṃ na saṃskāreṣu na vijñāne carati,
na rūpasya nimitte carati na vedanāyā na saṃjñāyā na saṃskārāṇāṃ
na vijñanasya nimitte carati,
na rūpaṃ nityam iti nānityam iti carati,
na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ nityam iti
nānityam iti carati, na rūpaṃ sukham iti na duḥkham iti
nātmeti nānātmeti na śāntam iti nāśāntam iti carati,
na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ sukham iti
na duḥkham iti nātmeti nānātmeti,
na śāntam iti nāśāntam iti carati,
na rūpaṃ śūnyam iti nāśūnyam iti
carati na nimittam iti nānimittam iti carati,
na praṇihitam iti nāpraṇihitam iti
carati na viviktam iti nāviviktam iti carati,
evaṃ na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ na śūnyam iti
nāśūnyam iti carati, na nimittam iti nānimittam iti
carati na praṇihitam iti nāpraṇihitam iti carati,
na viviktam iti nāviviktam iti carati.
§1137
tat kasya hetoḥ?
tathā hi āyuṣman śāriputra yā rūpasya śūnyatā na tad rūpaṃ,
na cānyatra śūnyatāyāḥ rūpaṃ, nānyatra rūpāc chūnyatā,
rūpam eva śūnyatā śūnyataivaṃ rūpam,
§1138
yā vedanāyāḥ śūnyatā saṃjñāyāḥ śūnyatā saṃskārāṇāṃ śūnyatā,
yā vijñānasya śūnyatā na tad vijñānaṃ,
na cānyatra śūnyatāyā vijñānaṃ, nānyatra vijñānāc chūnyatā,
śūnyataiva vijñānaṃ vijñānam eva śūnyatā.
§1139
evaṃ vyastasamasteṣu skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādeṣu
saptatriṃśadbodhipakṣeṣu dharmeṣu pāramitāsv abhijñāsu
apramāṇadhyānārūpyasamāpattiṣu balavaiśāradyeṣu
pratisaṃvitsu āveṇikeṣubuddhadharmeṣu,
yāvad yā buddhadharmāṇāṃ śūnyatā na te buddhadharmā,
〔PSP1-1 182〕
na cānyatra śūnyatāyā buddhadharmāḥ,
nānyatra buddhadharmebhyaḥ śūnyatā,
śūnyataiva buddhadharmā buddhadharmā eva śūnyatā.
§1140
evam āyuṣman śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakuśalo veditavyaḥ.
§1141
evaṃ hy āyuṣman śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ caran bhavyo ‘nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃboddhuṃ,
sa punaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran sacet kaṃcid
dharmam upaiti na carati prajñāpāramitāyāṃ,
nopaiti na carati, upaiti nopaiti ca na carati,
naivopaiti na nopaiti ca na carati prajñāpāramitāyām.
§1142
śāriputra āha: kena kāraṇenāyuṣman subhūte nopaiti bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ caran?
§1143
subhūtir āha: tathā hy āyuṣman śāriputra prajñāpāramitāyāḥ
svabhāvo nopalabhyate.
tat kasya hetoḥ?
tathā hy abhāvasvabhāvā prajñāpāramitā,
anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ carāmīti nopaiti,
na carāmīti nopaiti, carāmi ca na carāmi ceti nopaiti,
naiva carāmi na na carāmīti nopaiti.
tat kasya hetoḥ?
tathā hi tena sarvadharmā abhāvasvabhāvā ity anugatā anupāttāḥ.
saced evaṃ prajñāpāramitāyāṃ carato bodhisattvasya mahāsattvasya
cittaṃ nāvalīyate na saṃlīyate nottrasyati na saṃtrāsam āpadyate veditavyam.
§1144
āyuṣman śāriputrāsannībhavaty ayaṃ bodhisattvo mahāsattvaḥ
sarvākārajñatāyāḥ.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§1145
ity adhimātrakṣānter ālambanākāraviśeṣaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
軟世第一法 所縁と行相（百八の三昧）
§1146–§1153 p.182 8段落 4,782字
§1146
so ‘pi khalv āyuṣman śāriputra sarvākārajñatāyā
advayā advaidhīkārā sarvadharmābhāvasvabhāvatām
upādāya.
ayaṃ sarvadharmasvabhāvānutpattir nāma samādhir bodhisattvānāṃ
mahāsattvānāṃ vipulaḥ puraskṛto ‘pramāṇo niyato ‘saṃhāryaḥ
sarvaśrāvakapratyekabuddhair
anenāyuṣman śāriputra samādhinā viharan bodhisattvo mahāsattvaḥ
kṣipram anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhyate.
§1147
śāriputra āha: katamair
āyuṣman subhūte samādhibhir viharan bodhisattvo mahāsattvaḥ
kṣipram anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate?
§1148
subhūtir āha: asty āyuṣman śāriputra bodhisattvānāṃ
mahāsattvānāṃ
〔PSP1-1 183〕
śūraṅgamo nāma samādhir
yena samādhinā viharan bodhisattvo mahāsattvaḥ
kṣipram anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate.
§1149
asti ratnamudro nāma samādhiḥ, asti sucandro nāma samādhiḥ,
asti candradhvajaketur nāma samādhiḥ,
asti sarvadharmamudro nāma samādhiḥ,
asty avalokitamūrdhā nāma samādhiḥ,
asti dharmadhātuniyato nāma samādhiḥ,
asti niyatadhvajaketur nāma samādhiḥ,
asti vajropamo nāma samādhiḥ,
asti sarvadharmapraveśamudro nāma samādhiḥ,
asti samāhitāvasthāpratiṣṭhāno nāma samādhiḥ,
asti rājamudro nāma samādhiḥ, asti balavīryo nāma samādhiḥ,
asti sarvadharmasamudgato nāma samādhiḥ,
asti niruktiniyatapraveśo nāma samādhiḥ,
asty asecanakapraveśo nāma samādhiḥ,
asti digavalokano nāma samādhiḥ,
asti dhāraṇīmudro nāma samādhiḥ,
asty asaṃpramuṣito nāma samādhiḥ,
asti samavasaraṇo nāma samādhiḥ,
asty ākāśasphāraṇo nāma samādhiḥ,
asti vajramaṇḍalo nāma samādhiḥ,
asti dhvajāgraketurājo nāma samādhiḥ,
astīndraketur nāma samādhiḥ, asti srotānugato nāma samādhiḥ,
asti siṃhavijṛmbhito nāmasamādhiḥ,
asti vyatyastasamāpattir nāma samādhiḥ,
asti raṇaṃjaho nāma samādhiḥ,
asti vairocano nāma samādhiḥ, asty animiṣo nāma samādhiḥ,
asty aniketasthito nāma samādhiḥ,
asty aniścito nāma samādhiḥ,
astivipulapratipanno nāma samādhiḥ,
asty anantaprabho nāma samādhiḥ,
asti prabhākaro nāma samādhiḥ,
asti varadharmamudro nāma samādhiḥ,
asti samantāvabhāso nāma samādhiḥ,
asti śuddhāvāso nāma samādhiḥ,
asti vimalaprabho nāma samādhiḥ,
asti ratikaro nāma samādhiḥ, asty ajayo nāma samādhiḥ,
asti tejovatī nāma samādhiḥ, asti kṣayāpagato nāma samādhiḥ,
asty anirjito nāma samādhiḥ, asti vivṛto nāma samādhiḥ,
asti sūryapradīpo nāma samādhiḥ,
asti candravimalo nāma samādhiḥ,
asti śuddhapratibhāso nāma samādhiḥ,
asty ālokakaro nāma samādhiḥ, asti kārākāro nāma samādhiḥ,
asti jñānaketur nāma samādhiḥ,
asti cittasthitir nāma samādhiḥ,
asti samantāvaloko nāma samādhiḥ,
asti supratiṣṭhito nāma samādhiḥ,
asti ratnakoṭir nāma samādhiḥ,
asti varadharmamudro
〔PSP1-1 184〕
nāma samādhiḥ,
asti sarvadharmasamatā nāma samādhiḥ,
asti ratijaho nāma samādhiḥ,
asti dharmodgato nāma samādhiḥ, asti vikiraṇo nāma samādhiḥ,
asti sarvadharmapadaprabhedo nāma samādhiḥ,
asti samākṣarāvatāro nāma samādhiḥ,
asty akṣarāvatāro nāma samādhiḥ,
asty āvaraṇacchedo nāma samādhiḥ,
asty anigaro nāma samādhiḥ, asti prabhākaro nāma samādhiḥ,
asti nāmaniyatapraveśo nāma samādhiḥ,
asty aniketacārī nāma samādhiḥ,
asti vitimirāpagato nāma samādhiḥ,
asti cāritravatī nāma samādhiḥ, asty acalo nāma samādhiḥ,
asti viṣamaśāntir nāma samādhiḥ,
asti sarvaguṇasaṃcayo nāma samādhiḥ,
asti niścito nāmasamādhiḥ,
asti śubhapuṣpitaśuddho nāma samādhiḥ,
asti bodhyaṅgavatī nāma samādhiḥ,
asty anantaprabho nāma samādhiḥ,
asty āgamasamo nāma samādhiḥ,
asti sarvavikramaṇo nāma samādhiḥ,
asti praticchedakaro nāma samādhiḥ,
asti vimativikiraṇo nāma samādhiḥ,
asti niradhiṣṭhāno nāma samādhiḥ,
asty ekavyūho nāma samādhiḥ,
asty ākārānabhiniveśanirhāro nāma samādhiḥ,
asty ākārānavakāro nāma samādhiḥ,
asti niratiśayasarvabhavatalavikiraṇo nāma samādhiḥ,
asti saṃketarūtapraveśo nāma samādhiḥ,
asti ghoṣavatī nāma samādhiḥ,
asti nirakṣaravimukto nāma samādhiḥ,
asti tejovatī nāma samādhiḥ, asti jvalanolkā nāma samādhiḥ,
asti rakṣānupariśoṣaṇo nāma samādhiḥ,
asty anāvilakṣāntir nāma samādhiḥ,
asti sarvākārāvatāro nāma samādhiḥ,
asti sarvasukhaduḥkhanirabhinandī nāma samādhiḥ,
asty akṣayākāro nāma samādhiḥ,
asti dhāraṇīpatir nāma samādhiḥ,
asti samyaktvamithyātvasaṃgraho nāma samādhiḥ,
asti roṣaviroṣapratiroṣo nāma samādhiḥ,
asti vimalaprabho nāma samādhiḥ,
asti śāravatī nāma samādhiḥ,
asti paripūrṇavimalacandraprabho nāma samādhiḥ,
asti vidyutprabho nāma samādhiḥ,
asti mahāvyūho nāma samādhiḥ,
asti sarvalokaprabhākaro nāma samādhiḥ,
asti samādhisamā nāma samādhiḥ,
asty anayavinayanayavimukto nāma samādhiḥ,
asty anusaraṇasarvasamavasaraṇo nāma samādhiḥ,
asty anilaniyato nāma samādhiḥ,
asti tathatāsthitaniścito nāma samādhiḥ,
asti kāyakalisaṃpramathano nāma
〔PSP1-1 185〕
samādhiḥ,
asti vākkalividhvaṃsano nāma samādhiḥ,
asti gaganakalpo nāma samādhiḥ,
asty ākāśāsaṅgavimuktinirupalepo nāma samādhiḥ.
§1150
ime āyuṣman śāriputra samādhayo yaiḥ
samādhibhir viharan bodhisattvo mahāsattvaḥ
kṣipram anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate,
anyāni cāsaṃkhyeyāprameyāṇi samādhimukhāni
yeṣu śikṣyamāṇā bodhisattva mahāsattvāḥ
kṣipram anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyante.
tatra katamaḥ śūraṅgamo nāma samādhiḥ?
yena samādhinā sarvasamādhīnāṃ
gocaram anubhavaty ayam ucyate śūraṅgamo nāma samādhiḥ.
§1151
tatra katamo ratnamudro nāma samādhiḥ?
yena samādhinā sarvasamādhayo mudritā bhavaty ayam ucyate ratnamudro nāma samādhiḥ.
§1152
evaṃ yāvat tatra katama ākāśasaṅgavimuktinirupalepo nāma samādhiḥ?
yatra samādhau sthitvā sarvadharmāṇām
ākāśāsaṅgavimuktinirupalepatām
anuprāpnoty ayam ucyate ākāśāsaṅgavimuktinirupalepo nāma samādhiḥ.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§1153
iti mṛdvagradharmasyālambanākāraviśeṣah.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
上世第一法 所縁と行相
§1154–§1167 p.185 14段落 1,557字
§1154
atha khalv āyuṣman subhūtir buddhānubhāvena āyuṣmantaṃ sariputram etad avocat:
vyakṛto ‘yam ayuṣman śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ
pūrvakais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhaiḥ,
ye ‘py etarhi daśadiśi loke tiṣṭhanti dhriyante yāpayanti,
te ‘pi tathāgatā arhantaḥ
samyaksaṃbuddhās taṃ bodhisattvaṃ mahāsattvaṃ vyākurvanti.
ya etaiḥ samādhibhir viharati sa samādhim api na samanupaśyati,
sa na ca tena samādhinā manyate,
ahaṃ samāhita iti, ahaṃ samādhiṃ samāpatsye,
ahaṃ samādhiṃ samāpannaḥ, ahaṃ samādhiṃ samāpadye,
sarva ete vikalpā bodhisattvasya mahāsattvasya na vidyante nopalabhyante.
iti madhyāgradharmasyālaṃbanākāraviśeṣaḥ
§1155
śāriputra āha: kiṃ punar āyuṣman subhūte eṣu
samādhiṣu sthito bodhisattvo mahāsattvo vyākriyate tathāgatair
arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhaiḥ?
§1156
subhūtir āha: no hīdam āyuṣman śāriputra.
tat kasya hetoḥ?
tathā hy āyuṣman śāriputra nānyā prajñāpāramitā anyaḥ
samādhiḥ anyo bodhisattvo bodhisattva eva samādhiḥ
samādhir eva bodhisattvaḥ.
§1157
〔PSP1-1 186〕
śāriputra āha: yady āyuṣman subhūte nānyaḥ
samādhiḥ, nānyo bodhisattvaḥ,
samādhir eva bodhisattvo bodhisattva eva samādhiḥ
sarvadharmasamatām upādāya.
tat kiṃ śakyaḥ sa samādhir darśayitum?
§1158
subhūtir āha: na hy etad āyuṣman śāriputra.
§1159
śāriputra āha: kiṃ punar āyuṣman subhūte sa kulaputras taṃ samādhiṃ saṃjānīte?
§1160
subhūtir āha: nāyuṣman śāriputra sa kulaputras taṃ samādhiṃ saṃjānīte.
§1161
śāriputra āha: kathaṃ na saṃjānīte?
§1162
subhūtir āha: yathā na vikalpayati.
§1163
śāriputra āha: kathaṃ na vikalpayati?
§1164
subhūtir āha: avidyamānatvena sarvadharmāṇām
evaṃ taṃ samādhiṃ na vikalpayati,
anenāyuṣman śāriputra paryāyeṇa bodhisattvo mahāsattvo na saṃjānīte.
§1165
śāriputra āha: kathaṃ na saṃjānīte?
§1166
subhūtir āha: avikalpatvena tasya samādher bodhisattvo mahāsattvo na saṃjānīte.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§1167
ity adhimātrāgradharmasyālambanākāraviśeṣaḥ
――――――――――――――――――――――――――――――――――
総じて分別との相応
§1168–§1184 p.186 17段落 2,554字
§1168
atha khalu bhagavān āyuṣmate subhūtaye sādhukāram adāt,
sādhu sādhu subhūte yathāpi nāma te mayā araṇāvihāriṇām
agratāyāṃ nirdiṣṭasya nirdeśaḥ.
§1169
evaṃ subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ śiksitavyam.
evaṃ dhyānapāramitāyāṃ vīryapāramitāyāṃ kṣāntipāramitāyāṃ
śīlapāramitāyāṃ dānapāramiatāyāṃ śikṣitavyam.
§1170
evaṃ saptatriṃśadbodhipakṣeṣu dharmeṣu
yāvad aṣṭādaśāveṇikeṣu buddhadharmeṣu
śikṣitavyam.
§1171
atha khalv āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat:
evaṃ śikṣamāṇo bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ śikṣate.
§1172
bhagavān āha: evaṃ śikṣamāṇaḥ
śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ śikṣate,
anupalambhayogena.
evaṃ dhyānapāramitāyāṃ vīryapāramitāyāṃ kṣāntipāramitāyāṃ
śīlapāramitāyāṃ dānapāramitāyāṃ
〔PSP1-1 187〕
śikṣate,
anupalambhayogena,
§1173
yāvad vistareṇa saptatriṃśadbodhisapakṣeṣu
dharmeṣu śikṣate, anupalambhayogena,
yāvad apramāṇadhyanārūpyasamāpattiṣu sikṣate, anupalambhayogena,
daśabalacaturvaiśāradyāṣṭādaśāveṇikeṣu buddhadharmeṣu śikṣate,
anupalambhayogena.
§1174
atha khalv āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat:
evaṃ śikṣamāṇo bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ
prajñāpāramitāyāṃ śikṣate,
anupalambhayogena.
§1175
bhagavān āha: evaṃ śikṣamāṇaḥ
śāriputra bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ śikṣate,
anupalambhayogena.
§1176
śāriputra āha: kim iti bhagavan nopalabhate.
§1177
bhagavān āha: ātmānaṃ śāriputra nopalabhate,
yāvat sattvajīvapoṣapuruṣapudgalamanujamānavakārakavedakajānakapaśyakān
nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya,
yāvad vyastasamastān skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādān nopalabhate,
atyantaviśuddhitām upādāya.
§1178
duḥkhaṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya,
samudayaṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya,
nirodhaṃ nopalabhate atyantaviśuddhitām upādāya,
mārgaṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām
upādāya.
§1179
kāmadhātuṃ nopalabhate atyantaviśuddhitām upādāya,
rūpadhātuṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya,
ārūpyadhātuṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya,
apramāṇadhyānārūpyasamāpattīr nopalabhate,
atyantaviśuddhitām upādāya,
§1180
smṛtyupasthānasamyakprahānarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgān
nopalabhyante, atyantaviśuddhitām upādāya,
pāramitā nopalabhate atyantaviśuddhitām upādāya,
daśabalacaturvaiśāradyāṣṭādaśāveṇikān buddhadharmān nopalabhate,
atyantaviśuddhitām upādāya.
§1181
srotaāpannaṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya,
sakṛdāgāminaṃ nopalabhate atyantaviśuddhitām upādāya,
anāgāminaṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya,
arhantaṃ nopalabhate, atyantaviśuddhitām upādāya,
pratyekabuddhaṃ nopalabhate,
atyantaviśuddhitām upādāya, bodhisattvaṃ nopalabhate,
atyantaviśuddhitām upādāya, buddhaṃ
〔PSP1-1 188〕
nopalabhate,
atyantaviśuddhitām upādāya.
§1182
śāriputra āha: kā punar bhagavan viśuddhiḥ?
§1183
bhagavān āha: anutpādaḥ śāriputra aprādurbhāvo
‘nupalambho ‘nabhisaṃskāro viśuddhir ity ucyate.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
§1184
iti sāmānyena vikalpasaṃprayogādhikārah.
――――――――――――――――――――――――――――――――――
読むための約束ごと
・本文はローマ字転写（IAST）です。読誦の息継ぎを考えて
一行およそ五十字で折ってあります。行の切れ目は編集上のもので、
底本にはありません。
・〔PSP1-1 12〕は木村校訂本の頁番号です。
・§ は本電子版の通し段落番号です。引用の便のために置いています。
・――――――… で囲んだ短い行が、底本の本文に埋め込まれた区切りです。
コメント